Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_02_22_a-seq10> ?p ?o. }

• 1995_02_22_a-seq10 type Speech.
• 1995_02_22_a-seq10 number "10".
• 1995_02_22_a-seq10 date "1995-02-22".
• 1995_02_22_a-seq10 isPartOf 1995_02_22_a.
• 1995_02_22_a-seq10 spokenAs 77.
• 1995_02_22_a-seq10 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es runāšu komisijas vārdā, jo ar Saeimas lēmumu Saeimas vēlēšanu likumi ir nodoti arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izvērtēšanai. Caurskatot 5. Saeimas vēlēšanu likumus - frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" izstrādāto vēlēšanu likumu un "Latvijas ceļa" frakcijas iesniegto vēlēšanu likumu, komisija konstatēja, ka pavisam ir 18 vairāk vai mazāk būtisku atšķirību šajos vēlēšanu likumos. Kāds bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedoklis par šīm atšķirīgajām normām? Pirmkārt, komisija atbalsta "Latvijas ceļa" vēlēšanu projektā ietverto normu... ietverto nostādni, ka vēlēšanu komisiju darbību reglamentējošās normas būtu jāietver vienā visaptverošā likumprojektā. Komisija vienbalsīgi šādu nostādni atbalsta. Otrkārt, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta normu, kura ir ietverta "Latvijas ceļa" vēlēšanu likumā, ka Saeimā var ievēlēt tikai Latvijas Republikas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja viņš Latvijas teritorijā dzīvo vismaz 12 mēnešus pirms vēlēšanu pirmās dienas. Kā jūs atceraties, šādas normas nebija 5. Saeimas vēlēšanu likumā un nav arī "Tēvzemes un brīvības" izstrādātajā likumprojektā. Tajos ir noteikts, ka Saeimā var ievēlēt pilsoni, kurš ir vecāks par 21 gada vecumu, bet nav prasīts 12 mēnešu nodzīvošanas laiks. Tālāk. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta "Latvijas ceļa" vēlēšanu likumprojektā ietverto normu, ka par Saeimas deputātiem nevar pieteikt personas, kuras ir bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kuri ir noziegumi arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot reabilitētos. Ja jūs atceraties 5. Saeimas vēlēšanas, tad tur vispār nebija ierobežojumu pieteikt par kandidātiem personas, kuras ir bijušas sodītas par kriminālnoziegumiem. Tas nozīmē, ka 6. Saeimas vēlēšanās, ja pieņems "Latvijas ceļa" piedāvāto variantu, varēs pieteikt par kandidātiem personas, kuras vispār nav sodītas par kriminālnoziegumiem vai sodītas par noziegumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības, piemēram, par autoavārijas izraisīšanu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar balsu vairākumu noraida normu, kas ir ietverta frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" izstrādātajā likumprojektā, kas aizliedz pieteikt par deputāta kandidātiem personas, kuras ir bijušas jebkādā veidā saistītas ar PSKP vai Latvijas komunistisko partiju. Par šo problēmu, kolēģi, mēs esam šajā Augstajā namā, šajā zālē debatējuši vairākkārt, un es domāju, ka nevajadzētu pakavēties pie tiem motīviem, kādēļ komisija pieņem šādu lēmumu. Komisija vienbalsīgi atbalsta tās normas, kuras ir visos trijos vēlēšanu projektos, kas paredz, ka par kandidātu nevar pieteikt personas, kuras neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai, trešajai, valodas prasmes pakāpei. Tāpat komisija atbalsta tās normas, kas ir abos likumprojektos, proti, "Tēvzemes un brīvības" un "Latvijas ceļa" likumprojektos un kas paredz, ka Valsts prezidentu, valsts kontrolieri, tiesnešus, prokurorus, pašvaldību deputātus var pieteikt par deputātu kandidātiem, bet ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē attiecīgo amatu vai deputāta mandātu. No savas puses es gribētu izteikt tādu viedokli, ka acīmredzot prokurorus, tiesnešus un militārpersonas varētu pieteikt par deputātu kandidātiem, bet šīm personām amats būtu jāatstāj ar to brīdi, kad tiek pieņemts attiecīgais kandidātu saraksts, savukārt Valsts prezidents un pašvaldību deputāti varētu saglabāt savu mandātu, bet mandāts būtu jānoliek un amata pienākumi jābeidz pildīt Valsts prezidentam būtu ievēlēšanas gadījumā. Tāpat komisija atbalsta "Latvijas ceļa" likumprojektā ietverto nostādni, ka kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas reģistrētas politiskās organizācijas vai to apvienības. Šāda norma ir arī "Tēvzemes un brīvības" iesniegtajā projektā. Komisija atbalsta "Latvijas ceļa" likumprojektā ietverto normu, ka kandidātu saraksts jāparaksta attiecīgās politiskās organizācijas vai partijas, vai partiju apvienības pilnvarotai personai, ka kandidātu saraksts nav jāparaksta simts vēlētājiem. It īpaši tādēļ, ka šobrīd Saeimā izskatīšanā ir "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām"", kuri nosaka, ka turpmāk reģistrēt varēs tikai tās politiskās organizācijas, kurās ir vismaz 200 vai 100 biedru. Attiecībā uz drošības naudu. Arī komisija atbalstīja "Latvijas ceļa" piedāvāto variantu, ka drošības naudas lielumam ir jābūt 2000 latu, nevis 1000 latu, kā to paredz frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" projekts, vai 1400 latu, kā to paredz 5. Saeimas vēlēšanu likums. Mūsuprāt, tādējādi tiks nodrošināta, radīta zināma barjera sīkiem kandidātu sarakstiem. Komisija neatbalsta frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegtajā likumprojektā paredzēto normu, ka kandidātu saraksta numurs var tikt saglabāts tām politiskajām organizācijām, kuras bija iesniedzējas arī iepriekšējās - 5. Saeimas vēlēšanās, vēlēšanu numurs tiek saglabāts tām politiskajām organizācijām, kuras vēlas saglabāt šo iepriekšējo - 5. Saeimas vēlēšanās pieteikto kandidātu saraksta numuru. Komisija uzskata, ka būtu jāietver tāda norma, kāda bija 5. Saeimas vēlēšanu likumā, proti, ka kandidātu sarakstu numuri tiek izlozēti un atbilstoši arī numurēti. Komisija neatbalsta "Latvijas ceļa" likumprojektā ietverto normu, kura nosaka, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai jānodrošina kandidātu parakstīto programmu, kā arī visu kandidātu sarakstu publicēšana "Latvijas Vēstnesī" ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanu dienas. Komisija uzskata, ka būtu jāsaglabā tā norma, kura bija 5. Saeimas vēlēšanu likumā un kuru paredz arī frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegtais likumprojekts, ka, sākot ar 7. dienu pirms vēlēšanu dienas, katram vēlētājam ir tiesības saņemt pa vienam eksemplāram no katra apgabalā pieteiktā kandidātu saraksta. Tādējādi būtu panākams lielāks publiskums, lielāka demokrātija, un vēlētāji varētu iepazīties ar visu deputātu kandidātu īsajām biogrāfijām. Komisija atbalsta normu, kas ir "Latvijas ceļa" vēlēšanu likumprojektā, ka vēlētāja personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas pilsoņa pase un ka tie vēlētāji, kuri līdz vēlēšanu dienai nav saņēmuši Latvijas Republikas pilsoņa pasi, balsošanas dienā vēlēšanu iecirkņos uzrāda bijušās PSRS pilsoņa pasi, kurā ir attiecīga Pilsonības un imigrācijas departamenta atzīme. 5. Saeimas vēlēšanu likumā nebija šādas normas, šādas normas nav arī frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegtajā likumprojektā. Ar balsu vairākumu komisijas deputāti atbalstīja 5 procentu barjeru, kas ir "Latvijas ceļa" vēlēšanu likumprojektā. Tāpat komisija atbalsta "Latvijas ceļa" vēlēšanu likumprojektā iestrādāto normu, kas reglamentē vēlēšanu komisiju izveidošanas kārtību ārvalstīs. Tādējādi, godātie Saeimas deputāti, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija no 18 dažādām normām, kuras paredz iesniegtie likumprojekti, atbalsta 16 "Latvijas ceļa" likumprojektā iestrādātās normas, 1 gadījumā komisija lēmumu nepieņēma - tas ir jautājumā par ierobežojumiem personām, kuras ir sodītas par noziegumu izdarīšanu, un 1 gadījumā atbalsta frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" likumprojektā ietverto normu. Godātie kolēģi, atļaujiet tagad man dažos vārdos izteikt divus ierosinājumus savā vārdā. Un pirmais ierosinājums attieksies uz "Latvijas ceļa" vēlēšanu likumprojekta sestās nodaļas 49. pantu, kas paredz dažas normas, kuras reglamentē vēlēšanu kampaņas finansēšanas jautājumus un politisko organizāciju darbības finansēšanas jautājumus. Kā jūs zināt, godātie kolēģi, šobrīd izskatīšanai Saeimā ir iesniegts likumprojekts, kas reglamentē politisko organizāciju finansiālo darbību, tādēļ personīgi es uzskatu, ka šādas normas turpmāk, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, būtu izslēdzamas no šā projekta neatkarīgi no tā, kuru par pamatu Saeima šodien pieņems. Bez tam uzskatu, ka vai nu Vēlēšanu likumā, vai īpašā likumā tomēr būtu pietiekami detalizēti jāreglamentē priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumi, kuri šobrīd netiek reglamentēti nevienā piedāvātajā projektā. Kā jūs atceraties, uz pašvaldību vēlēšanām Saeima pieņēma īpašu likumu, kurš reglamentēja atsevišķus jautājumus, kas attiecas uz valsts radio un televīzijas izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Acīmredzot, godātie kolēģi, vajadzētu pieņemt īpašu likumu, kas detalizēti reglamentētu, kādas tiesības ir politiskajām organizācijām izmantot vismaz valsts radio un televīziju, kā arī citus valsts masu informācijas līdzekļus. Tas man īsumā būtu viss. Paldies par uzmanību!".
• 1995_02_22_a-seq10 language "lv".
• 1995_02_22_a-seq10 speaker Janis_Lagzdins-1952.
• 1995_02_22_a-seq10 mentions Q822919.
• 1995_02_22_a-seq10 mentions Q211.
• 1995_02_22_a-seq10 mentions Q15180.
• 1995_02_22_a-seq10 mentions Q2747600.
• 1995_02_22_a-seq10 mentions Q27056014.
• 1995_02_22_a-seq10 mentions Q79854.