Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_02_16-seq160> ?p ?o. }

• 1995_02_16-seq160 type Speech.
• 1995_02_16-seq160 number "160".
• 1995_02_16-seq160 date "1995-02-16".
• 1995_02_16-seq160 isPartOf 1995_02_16.
• 1995_02_16-seq160 spokenAs 46.
• 1995_02_16-seq160 spokenText "Pirmais, par ko es gribētu runāt: Zemnieku savienība vakar izplatīja paziņojumu, kurā saistībā ar Ādamsona kungu paziņoja visu, un tādēļ šeit neatkārtošos. Tas, ka ir parādījies enerģisks cilvēks, - par to šeit nebūtu ko diskutēt, un tas ir labi. Manuprāt, arī šis pieprasījums tika iesniegts ātrumā, un šobrīd es redzētu vēl citus adresātus, un galveno adresātu es redzētu Gaiļa kunga personā. Paskatieties, lūdzu, pašreiz uz valdības tribīnēm: Ādamsona kungs ir atstāts viens pats, cīnoties ar šo, nu, kā te daži saka, asinskāro Saeimu! Bet vai situācija nav analoga? Kristovska kunga nomaiņa. Kristovska kungam arī, tāpat kā Ādamsona kungam, bija diezgan labs reitings cilvēkos. Es pats biju liecinieks tam, ka valdība neatbalstīja daudzus viņa iecerētos pasākumus, bet tad, kad bija jāatbild, - tad atbildēja Kristovska kungs viens pats. Es baidos, ka šī valdības attieksme rāda to pašu, un es baidos, ka, ja tautas reakcija nebūtu tāda pozitīva, cerīga saistībā ar Ādamsona kungu, var būt, ka arī viņu šodien atdotu kā upuri. Tikai tas, ka ir tautas ticība, ir tas, kas šobrīd neļauj tik viegli šajā gadījumā rīkoties. Un galveno problēmu es kopumā redzu valdības darbībā. Ja runā par šo gadījumu, kas ir izraisījis bažas, daudzi saka - apspriešana lieka. Es tomēr domāju, ka nav lieka. Kādā ziņā un saistībā ar Iekšlietu ministriju, varbūt... kas ir izsaucis, nu, vismaz interesi, kāpēc šis jautājums jāapspriež? Interesi izsaucis tieši fakts, vai šī rīcība tomēr bija adekvāta. Protams, saka: vienreiz jāsāk, iepriekš nedarījām - jāsāk. Ja tas ir šīs nopietnās cīņas ar noziedzību sākums, tad, protams, tas ir apsveicami. Bet tomēr arī rodas jautājumi, jo, redziet, daudz lielāki krāpnieki līdz šim un arī vēl tagad paliek nesodīti. Piemēram, kaut vai gadījums ar... ja saistāmies ar banku sfēru ar Topbanku, tad, protams, laiks rādīs, bet šobrīd mūsu izpēte liecina, ka tiesībsargājošo... un sevišķi tiesas lēmums par divu mēnešu papildus piespriešanu Topbankai deva papildu iespēju nobēdzināt dokumentus un principā pabeigt šīs bankas pilnīgu izlaupīšanu. Te gan pārsvarā bija tiesas lēmums. Otrs - šie 300 līdz 600 tūkstoši noguldītāju, kas netiek... Trešais. Piemēram, tomēr, ja saliek kopā visu šo ķēdīti, "Lainbanka", šeit neakcentējot kā galveno, piemēram, Zemes banku... kur tomēr bija skaidrs, ka nu apsūdzībai... nekāda pamata nebija kratīšanai... Vai tad tiešām uz katru šo reaģē? Un Zemes bankas gadījumā šis bīstamākais un smagākais posms ir tanī, ka Zemes banka bija vienīgā... Mēs te runājam - valsts budžets maksās valsts garantētos kredītus. Zemes bankai bija pirmā līdz šim līnija, kas nebija jāgarantē valdībai un ko Zemes banka ar savu darbību, ar savu auditvērtējumu kā viena no tīrākajām un caurskatāmākajām bankām izpelnījās ārzemju investoru acīs. Vai šī kratīšana ar tādu lielu ažiotāžu, piemēram, šai bankai nedarīja lielu zaudējumu - un ne tikai bankai, noguldītājiem, varbūt valsts ekonomikai kopumā? Tāpēc principā šie jautājumi jāskatās arī kontekstā. Tāpēc, ja tas iezīmē šo enerģisko rīcības sākumu, tad tas ir apsveicami, jo arī banku sistēma cieš pārsvarā no krāpniekiem. Daudzi no šiem krāpniekiem ir zināmi, viņi ir apkrāpuši ne vienu vien banku, vairākas, un ne tikai bankas, bet tos noguldītājus, kas tur ir, bet pārsvarā viņi visi šodien staigā uz brīvām kājām. Otrs, piemēram. Valsts bankas, Unibanka... ir gadījumi, kad ir atklāts, ka šie ierēdņi ir parakstījuši nepamatotus dokumentus, nodarot bankai zaudējumus. Trīs reizes Unibanka ir mēģinājusi šos konkrētos cilvēkus saukt pie kriminālatbildības vismaz par nesaimniecisku rīcību, reakcija nav bijusi. Es ceru, ka tas tālāk raksturosies ar šādu pašu konsekventu rīcību, varbūt kādreiz arī pārdomātāku, bet principā tas šobrīd varbūt arī nebūtu tas galvenais. Galvenais, kas šobrīd rada bažas, tomēr ir saistīts ar šā pieprasījuma pēdējo jautājumu - kā tas var atstāt ietekmi uz banku sistēmu, finansu sistēmu un ekonomiku valstī kopumā. Protams, ir skaidrs, ka tikai rīcība, kaut kāda, varbūt arī ne pilnīgi pārdomāta... nevar izsaukt bankas krīzi tikai šī rīcība. Protams, ir skaidrs, ka problēma ir daudz dziļāka, un var būt, ka tas ir signāls, kas parāda, ka ir šī problēma, un indikators... ka ir šī problēma, ne tikai šī rīcība. Ja piemēram, "Lainbankai" būs šī problēma, kaut kāda ar bankrotu (iespējamo) vai kaut kas, - ka tas nebūs tikai ar Iekšlietu ministrijas darbību. Protams, iespējams, ka kaut kādu šo daļu papildus dos šī darbība. Un šeit ir arī galvenais jautājums - ko es arī sākumā teicu: ne tikai attiecībā uz vienu izpildvaras atzarojumu, tas ir, Iekšlietu ministriju, bet valdības darbību kopumā, finansu sistēmas stabilitāti, Latvijas Bankas darbību, šo darbību koordināciju, banku sistēmas drošību un izpildvaras koordināciju. Jo, piemēram, galvenais, kas šobrīd arī liek... rada problēmas banku sistēmā, ir kriminālie pārkāpumi, kas saistīti gan ar dokumentu viltošanu, gan citiem tādiem notikumiem. Un šobrīd rodas jautājums - kas ir par iemeslu, ka līdz šim šī darbība netika pietiekami koordinēta un ka banka, veicot savu funkciju likumdošanas ietvaros... bet tur, kur viņas... Centrālā Banka, Latvijas Banka... kur tās kompetence neiet, tas ir, kriminālo noziegumu atklāšanā, līdz šim šī darbība netika saskaņota. Un bažas par to, ka pēc tam varētu sākties kādas problēmas, tomēr pastāv. Protams, to rādīs laiks, vai tas tā būs vai nebūs. Te es gribu tikai nedaudz pieskarties varbūt kam citam: ļoti īsi - Kides kunga skartajai Unibankas problēmai, jautājumam par tās privatizāciju. Es tomēr nu ceru, ka tautsaimnieki iepazīsies nedaudz ar lietas būtību, jo lietas būtība jau nav - ar sertifikātiem uzpūst šo statūtkapitālu, tas ir, iegādāties šīs bankas reāli esošo naudu par sertifikātiem, un tā nauda netiek likta statūtkapitālā. Ar to, es ceru, tiks galā. Un nobeigumā. Tātad principā šis notikums varbūt ir pastiprināti pievērsis uzmanību vairākām problēmām, un var būt, ka ir labi, ka tas notiek ātrāk nekā vēlāk. Un šobrīd galvenais ir jautājums - vai valdībai, tieši valdībai kopumā, nevis Iekšlietu ministrijai, ir skaidrs, kāda situācija ir banku sektorā, kāda situācija kopumā ir finansu tirgū, kas tomēr ir kopumā saistīts ar ekonomiku. Un, manuprāt, ķēdītē tālāk, protams, ir arī valsts politiskā neatkarība un citi faktori. Jo šobrīd nav 40. gads: ja kāds gribēs šeit radīt jukas vai destabilizēt stāvokli un kaut ko tādu darīt, šobrīd tas tiks darīts ar citām metodēm - nenāks varbūt tanki, bet ies projām nauda. Un, manuprāt, ir skaidrs tas, kam ir tāda interese un kam varbūt šāda kopēja ievirze ir izdevīga, un tāpēc valdībai un Latvijas Bankai kopumā ir jābūt skaidrībā par to, kas ir jādara, lai šī banku sistēma būtu stabila. Un, neapšaubāmi, tas, ka šis jautājums līdz šim tika ļoti maz skatīts... Es arī varu teikt, ka mēs savā frakcijā savā laikā Topbankas jautājumu pēc šo ieguldītāju ierosinājuma skatījām, un bija doma, ka varbūt vajadzētu šeit sākt šo diskusiju pieprasījuma formā, bet mūsu bažas bija, ka tā tomēr ir tāda diezgan delikāta banku sistēmas lieta un, sākot tādu dziļu diskusiju, rodas varbūt šī nestabilitāte. Jo tomēr, manuprāt, bankai lielākā vērtība ir šī uzticība. Un tāpēc mēs šo jautājumu necēlām, varbūt vajadzēja celt ātrāk, un varbūt tad šis gadījums nebūtu tik sāpīgs. Tāpēc, ņemot vērā šo diskusiju, es principā tomēr neatbalstu šīs komisijas izveidošanu, jo tie parakstītāji, kas ir parakstījuši šo aicinājumu izveidot komisiju, principā dod diezgan kategoriskus slēdzienus. To, ko mēs šeit runājām, - ka, kamēr nav pierādīts - un tā tālāk -, ka nevar dot... un tur ir arī diezgan tādi kategoriski slēdzieni, ko ar saviem parakstiem šie komisijas izveidotāji apstiprina. Bet es tomēr lūgtu, sevišķi Gaiļa kungam, kas diemžēl nezināmu apstākļu dēļ bija ilgā prombūtnē, ķerties tam klāt un nopietni izprast jautājumu, saskaņot rīcību un tikt skaidrībā pašiem un radīt skaidrību un pārliecību citos cilvēkos. Manuprāt, tas šobrīd ir galvenais. Un, runājot par šo situāciju, es, protams, neuzskatu, ka šis "Lainbankas" pasākums ir tāds, kur noteikti vajadzēja būt klāt Ministru prezidentam, bet, manuprāt, tomēr izpildvaras augstākai vadībai, šai izpildvarai, jābūt koordinētai. Šis tomēr, manuprāt, ir otrais gadījums. Ja atceraties, pirmais bija Ruča gadījumā, kad Ministru prezidenta nebija uz vietas un izpildvara netika koordinēta. Labi, ka Prezidents tanī brīdī uzņēmās šo koordināciju. Arī šinī gadījumā, Gaiļa kungam esot prom, nav precīzi reglamentēta šī darbība, kas izpildvarā notiek, un šī rīcība saskaņota. Ja Ministru prezidenta vietas izpildītājs par to uzzina, nu, neteiksim, gandrīz no avīzēm, tad situācija tomēr nav normāla. Lai arī bankām nav nekādu varbūt privilēģiju, viņas ir attiecībās... bet tomēr sekas, ko var radīt šis pasākums... vismaz ja nav uzticības Ministru prezidentam vai vietas izpildītājam par informācijas noplūdi, tad tūlīt pēc šā notikuma ir jābūt viņam informētam. Un tāpēc es ceru, ka šī apspriešana tomēr dos kaut kādu pozitīvu atlikumu un valdībai un Latvijas Bankai, centrālajai, kopumā būs skaidrība, kas tiks viesta arī cilvēkiem, par šo... par stabilitāti banku sistēmā, finansu tirgū un ekonomikā. Paldies.".
• 1995_02_16-seq160 language "lv".
• 1995_02_16-seq160 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1995_02_16-seq160 mentions Q822919.
• 1995_02_16-seq160 mentions Q211.
• 1995_02_16-seq160 mentions Q4294315.
• 1995_02_16-seq160 mentions Q1020384.
• 1995_02_16-seq160 mentions Q687709.
• 1995_02_16-seq160 mentions Q1807079.