Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_02_16-seq152> ?p ?o. }

• 1995_02_16-seq152 type Speech.
• 1995_02_16-seq152 number "152".
• 1995_02_16-seq152 date "1995-02-16".
• 1995_02_16-seq152 isPartOf 1995_02_16.
• 1995_02_16-seq152 spokenAs 78.
• 1995_02_16-seq152 spokenText "Godātie deputāti! Varbūt tiešām var piekrist Čepāņa kungam, ka šā jautājuma apskatīšana ir aizņēmusi pārāk daudz laika. Tomēr es negribu piekrist tam, kas uzskatīja, ka pieprasījumi vispār un pieprasījumi tādā sakarībā, ka valdības vai kāda konkrēta ministra rīcība izsauc vismaz šaubas, būtu nevajadzīga lieta. Jo pretējā gadījumā, es domāju, opozīcija neatkarīgi no apspriežamā temata satura vienkārši nepildītu savu funkciju un tikpat labi varētu pārmest opozīcijai, ka tā situācijās, kurās tomēr nav skaidrības, neatļaus kaut vai tādu vienkāršu soli kā pieprasījumu valdībai. Protams, jaukāk būtu, ja šī atbilde būtu nākusi pirms nedēļas, bet tādas nu ir Saeimas kārtības ruļļa īpatnības. Šī nedēļa bija pagājusi, ir radusies vesela virkne varbūt jaunu faktu, iekšlietu struktūras enerģiski rīkojas, līdz ar to varētu teikt, ka daudz kas it kā ir kārtībā. Jo tiešām būtu ārkārtīgi idiotiski, ja kāds no politiskajiem grupējumiem neapsveiktu to, ka parādās pazīmes enerģiskai cīņai ar organizēto noziedzību. Tomēr konkrētajā situācijā, pirms nedēļas un vairāk, uz to iepriekš zināmo notikumu fona, kuru rezultātā ļoti daudzas visai apšaubāmas kvalitātes uzņēmējsabiedrības bankrotēja vai, pareizāk sakot, pat izzuda, kā rezultātā daudzi cieta... šis gadījums, kurā neviens nekur nebēga un neviens vēl nekur nebija aizbēdzis, tomēr katrā ziņā atstāja iespaidu par neproporcionāli stingru rīcību. Un katrā ziņā šī neproporcionāli stingrā rīcība un ārkārtīgi enerģiskā iejaukšanās būtu attaisnojama vienīgi no tāda viedokļa, ja tā būtu sākums pilnīgi jaunai ērai šajā rīcībā. Un es domāju, ka Iekšlietu ministrija varbūt arī pēdējās nedēļas laikā ir centusies radīt pārliecību, ka tas tā tiešām ir. Ja tā tas ir, tad, protams, mums īpašu iebildumu nevarētu būt. Tajā pašā laikā strīds būtībā bija par kredītlīgumu, par to, vai šāds līgums ir bijis, vai bija jāmaksā vienai pusei; vai kredīts bija dots, vai arī šāds kredīts vispār nebija dots. Katrā ziņā tā bija divu fizisku personu strīda situācija, bija nozīmēta saimnieciskā tiesa, un, kaut arī es neesmu jurists, man tomēr liekas dīvaini, ka viena tiesībsargāšanas iestāde saimnieciskās tiesas priekšvakarā konfiscē lietisku pierādījumu, kurš būtu jāizskata lietā, kura jau faktiski ir sākusies. Jā, ja šeit nekāda tiesa nebūtu bijusi un visi būtu klusējuši, varētu teikt, ka rīkojas enerģiski, bet šajā gadījumā tomēr kaut kas laikam notika; nezinu, kādas ir attiecības starp Iekšlietu ministriju... un kā tā skatās uz Saimnieciskās tiesas kompetenci. Tomēr, kamēr šī Saimnieciskā tiesa nebija nonākusi strupceļā un nebija sapinusies varbūt neatšķetināmos mudžekļos, diez vai bija iemesli izjaukt un traucēt viņu rīcību - vēl jo vairāk tādēļ, ka mēs runājam par virzību uz tiesisku valsti, un tiesiskas valstis tomēr nozīmē to, ka lemj tiesa, nevis rīkojas ar policejiskām metodēm tur, kur tās varbūt nemaz nav vajadzīgas. Es izsaku to tikai varbūtības formā. Jo, protams, loģiski, ka cilvēkiem, kuri tur bija klāt un to visu organizēja, ir labāk redzams nekā tiem, kas par to visu lasīja no avīzēm vai ieguva informāciju no masu informācijas līdzekļiem. Tomēr šāds iespaids radās, proti, iespaids, ka situācija nepavisam nav tik skaidra. To vēl jo vairāk pastiprināja iekšlietu ministra pretrunīgās liecības vairākos būtiskos momentos pirmajās dienās pēc divu "Lainbankas" vadītāju aresta, un šīs pretrunas ir visiem labi zināmas. Es tās neatkārtošu, tās jau šeit pieminēja. Katrā ziņā, manuprāt, ministrija un valdība varēja parūpēties par to, lai pareizāk un nopietnāk apgaismotu visas šīs lietas būtību. Ja šādas aizdomas papildus nebūtu radušās, tad droši vien arī šāda pieprasījuma nebūtu. Šeit nav runa par to, ka mēs varam, sēžot deputātu krēslos izspriest, kā vajadzēja vai nevajadzēja tā rīkoties, bet tik nopietnā situācijā valdībai un konkrēti iekšlietu ministram vajadzēja būt gataviem pārliecinošā veidā argumentēt un pamatot šādas rīcības nepieciešamību. Manuprāt, šī pamatošana nebija tik pārliecinoša, kā rezultātā radās vesela virkne sabiedriskā noskaņojuma svārstību gan presē, gan politiķu aprindās - un tā tālāk. Kaut arī kopumā viss ir saprotami - tauta, vēlētāji gaida enerģisku rīcību pret noziedzību. Protams, ka tauta ir apmierināta, ka ir vairāk arestēto, nevis ir mazāk. Tas ir loģiski. Tikpat loģiski kā tas, ka cilvēki neizjūt simpātiju pret naudu - it sevišķi pret to naudu, kas neatrodas pašu kabatā, bet citu kabatā. Tā ir tāda argumentācija, kas, protams, ir pilnīgi neizbēgama. Pie tām lietām, kas paliek neskaidras, ir arī šis iesniegums vai prasība par aresta piemērošanu, tātad pamats, uz kā tas tika izdarīts. Ja reiz šeit runa bija nevis par situāciju, kurā viena puse nepildīja kredīta saistības un neatdeva laikā naudu, bet bija runa par to, ka bija kāds fiktīvs vai viltots darījums, kā nu juristi to kvalificēs, kur tika parakstīta vai nu balta papīra lapa, vai tika izdarīta kāda cita fikcija bankas galveno raksturlielumu izmainīšanai, tādā gadījumā nav skaidrs, kādēļ uz viena (pēdiņās, varbūt nepierādīta) blēža ziņojuma pamata otrs blēdis tiek arestēts un netiek arestēti abi. Katrā ziņā arī jautājums, kādēļ varbūt Iekšlietu ministrijas rīcība izsauc neizpratni šādā gadījumā. Katrā ziņā tas, ko mēs varētu vēlēties kopumā, skaidrs ir tas, ka politiķiem nav jāiejaucas izmeklēšanas un tiesu iestāžu darbā. Viņi arī to neizdarītu. Tajā pašā laikā politiķi varētu prasīt vienādu stingru attieksmi pret visiem un cerēt, ka turpmāk šāda vienāda stingra attieksme pret visiem līdzīgos gadījumos tiks parādīta, un tādā gadījumā, es domāju, gan politiķi, gan sabiedrība apsveiks to, ka tas nebūs gadījums, kurā Iekšlietu ministrija parādīs izņēmuma aktivitāti, bet ka tā ir aktivitāte, kas turpmāk būs norma, nevis tāda situācija, par kādu varbūt rodas aizdomas, vērojot faktus iztālēm, ka zināmas finansu vai ekonomiskās struktūras kārto rēķinus ar citām finansu un ekonomiskām struktūrām, izmantojot savas personiskās pazīšanās iekšlietu iestādēs, bet iekšlietu iestāžu vadība ir spiesta piemēroties un izlikties par zinošām attiecībā uz tiem faktiem, kas varbūt sākumā ir notikuši bez viņu ziņas. Godīgi sakot, man tāds iespaids radās - vismaz brīžiem, jā. Visbeidzot, - par Latviju kā investīcijām drošu vai nedrošu valsti, par ko šeit runāja un izteica pilnīgi diametrāli pretējus spriedumus. Katrā ziņā es gribētu nobeigt ar vienu domu, ka neatkarīgi no tā, vai bija vai nebija pamats arestēt šos cilvēkus... pieņemsim, ka Iekšlietu ministrija pārliecinoši pierādīs vēlāk, ka noteikti arī forma, kādā tas notiek, nevar kaitēt plašākā mērogā kaut kam, daudz kam citam. Ja kāds policists, arestējot, piemēram, zagli kristāla vāžu veikalā, kur viņš apzadzies, piemēram, par 1000 latiem, atklāj plašu uguņošanu, kuras rezultātā veikalā tiek sadauzītas preces par 10 000 latiem, tad likumīgi viņš būs rīkojies gan, jo tiešām vajadzēja šo zagli aizturēt, - bet vai sagādātie zaudējumi galarezultātā nav lielāki par to nelaimi, kas varbūt ir novērsta? Es to izsaku vienkārši jautājuma formā. Es domāju, ka varēsim skaitļot, vai tiešām Latvijas investīciju drošības un veicināšanas politika ir cietusi. Varbūt nav cietusi, varbūt, tieši otrādi, Latvija izskatās drošāka, jo arī ministrs minēja pretēju argumentu, ka Latvijas investīciju - un tā tālāk - drošība neveicina šādu noziedzīgu faktu. Jā, neveicina, bet vai līdzekļi, kas tiek lietoti, ir samērīgi ar to, kas ir izdarīts? Tas ir jautājums. Katrā ziņā es domāju, ka, ja šī ir provokācija vai šie notikumi bija ar mērķi radīt situāciju, kurā daļa Saeimas deputātu uzstātos ar neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram, tad es, protams, gribētu izteikt lielas šaubas, vai mums būtu jāriskē līdz tādai pakāpei, ka ministrs, kurš katrā ziņā ir centies parādīt lielāku enerģiju nekā visi iepriekšējie iekšlietu ministri, tiktu nostādīts zem sitiena un mēs atkal riskētu atgriezties situācijā, kurā varbūt nekas netiek darīts. Katrā ziņā es galīgi šādu pozīciju neatbalstīju. Tomēr vēlreiz uzsveru, ka ministrijām un valdībai jābūt gatavām skaidrot, kāpēc tas vai cits tiek darīts, jo neizpratne vai nezināšana par vienu vai otru motivāciju rada aizdomas. Lai kādas nebija atbildes uz astoņiem jautājumiem, es tomēr nesaklausīju skaidri un gaiši, uz kāda pamata, ar kādu motivāciju bija izdarīta kratīšana Zemes bankas prezidenta mājā. Arī tas ir tomēr visai būtisks notikums. Tomēr mēs to nesaklausījām. Paldies par uzmanību.".
• 1995_02_16-seq152 language "lv".
• 1995_02_16-seq152 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1995_02_16-seq152 mentions Q822919.
• 1995_02_16-seq152 mentions Q211.
• 1995_02_16-seq152 mentions Q4294315.