Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_02_16-seq123> ?p ?o. }

• 1995_02_16-seq123 type Speech.
• 1995_02_16-seq123 number "123".
• 1995_02_16-seq123 date "1995-02-16".
• 1995_02_16-seq123 isPartOf 1995_02_16.
• 1995_02_16-seq123 spokenAs 129.
• 1995_02_16-seq123 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi deputāti! Mēs noklausījāmies godājamā iekšlietu ministra Ādamsona kunga atbildes uz šiem jautājumiem, kaut gan, protams, vēl aktuālāk būtu, ja šīs atbildes būtu izskanējušas pirms nedēļas, kad viņas tiktu sniegtas žurnālistiem, un mums arī apmēram atbildes uz šiem jautājumiem jau bija zināmas. Bet notikumu gaita visā šajā nedēļā ir aizkavējusies tādēļ, ka ir pāraugusi jau varbūt vienu šo jautājumu par "Lainbanku", bet jau ir izvirzījusies daudz plašākā mērogā un skar ne tikai komercbanku struktūru Latvijā, bet skar arī Latvijas finansiālo pamatu, un tāpēc es domāju, ka ir pēdējais laiks, ja jau nav par vēlu, šeit, Saeimā, tomēr apspriest šo jautājumu, un, man liekas, ka pēdējā laikā mēs šeit, Saeimā, nešķirojot pa partijām un frakcijām, esam palaidušies tādā veidā, ka izpildvara sāk uzskatīt, ka augstākais valsts likumdevējs vairs viņus nevar kontrolēt, nedrīkst kontrolēt un tā nav viņa daļa. Spilgts piemērs. Pirms kāda laika ļoti augsta policijas amatpersona (pulkveža pakāpē), atbildot televīzijā uz kritiku, pamatotu vai nepamatotu, ko bija izteikuši pašvaldību deputāti, minēja vēsturiskus vārdus: "Suņi rej, bet karavāna iet tālāk. " Es negribētu, ka šādi vārdi tiktu attiecināti arī uz Augsto namu, uz Latvijas Republikas Saeimu, un tāda loma, es domāju, mums nepiestāv. Tāpēc mums ir pietiekami daudz parlamentārās reaģēšanas līdzekļu, lai tomēr iedarbotos un strādātu. Šeit tiešām nav jautājums par to, vai atbilst savam amatam Ādamsona kungs, - kā te masu informācijas līdzekļi jau izpūta, ka tiekot pieprasīta viņa demisija, kaut gan tādu dokumentu, cik es zinu, Saeimā neviens nav iesniedzis. Te nav jautājums par to, vai ir vainīgs Dambiņa kungs vai Vīganta kungs. Par to spriedīs izmeklēšana, prokuratūra, tiesa. Te ir jautājums par valsts politiku noziedzības apkarošanā. Un valsts politika nav tikai koncepcija - kaut kāda, pieņemtā. Valsts politika ir arī metodes, kā šo koncepciju realizēt, stratēģija un taktika. Un es nu gribētu minēt salīdzinājumu, varbūt tādu zināmu līdzību: jo, ja godājamā un enerģiskā policija konstatēs, ka ātrvilciena vadītājs ir nupat, pagājušajā naktī, noslepkavojis savu vecmāmiņu, viņi ieradīsies un viņu arestēs, izraus no vadītāja kabīnes - absolūtā vienaldzībā par to, kas tālāk notiks ar šo vilcienu un tiem pasažieriem! Un teiks: "Jā, mēs enerģiski cīnāmies pret noziegumu, mēs viņu noķērām, iesēdinājām, un viņš vairāk nevienam nedarīs ļauna un atbildēs par savu jautājumu!" Pilnīgi abstrahējoties no tā, kas notiek, no visa pārējā. Līdzīga situācija ir radusies arī policijas darbinieku rīcībā attiecībā uz šo gadījumu ar "Lainbanku". Tas ir spilgts piemērs. Es domāju, ka mums arī ir jāuzņemas atbildība par to, ka tas tā ir noticis, jo mēs varbūt neesam pietiekami iespaidojuši izpildvaru un rīcību, lai viņi darbotos likuma robežās. Un šeit es gribētu oponēt godājamam ministram Ādamsona kungam un vēl citiem policijas darbiniekiem, kas ir uzstājušies pēdējā laikā presē. Un tiešām, - šeit arī prese ir polarizējusies, jo, piemēram, laikraksts "Neatkarīgā Cīņa" un tās štata autors Seleckis savā parastajā bezkaunībā izplata apvainojošus izdomājumus par citiem politiskiem spēkiem un cilvēkiem. Tas tikai liecina par cilvēka kultūru un attīstības līmeni. Es domāju, to varēs novērtēt arī tālāk. Citi laikraksti karsti iestājas par citu pusi. Es domāju, ka Saeimai šinī gadījumā ir jāvadās nevis no laikrakstu publikācijām, savstarpējām simpātijām un antipātijām, bet no konkrētiem faktiem, konkrēti ekonomiski, finansiāli un juridiski novērtējot. Un, ja mēs atgriežamies tieši pie pašiem mūsu uzdotajiem jautājumiem, kas ir apspriešanas priekšmets - un tālu mēs no tā, protams, nedrīkstam aiziet savās debatēs un pārdomās... tādā sakarībā, kādā mēs uzdevām tos jautājumus toreiz, pirms nedēļas, un toreiz mums likās tas viss aktuālāk. Tātad - par šo terorisma vienību. Mēs esam dzirdējuši vairāku veidu atbildes uz šo jautājumu. Pirmā Ādamsona kunga atbilde televīzijā bija tāda, ka nekāda "teroristu" vienība nav izmantota, jo to var izmantot tikai ar viņa pavēli. Pēc tam sekoja versija, ka ir izmantoti daži šīs terorisma apkarošanas vienības policisti, dalībnieki. Man nav bijis iespējams iepazīties ar nolikumu, kas reglamentē šīs vienības darbību, kas to tieši komandē, bet praktiski mēs vadāmies no situācijas, ka šāda pretterorisma vienība, speciāli sagatavota vienība... ka ir tiesības ar šo vienību rīkoties bez iekšlietu ministra, bez valsts sekretāra ziņas. Vai tie ir daži... un ko nozīmē - daži? Vai tas nozīmē, ka tikai komandieris ir slims mājās, vai tas nozīmē, ka tur saimniecības pārzinis nav un tad tie nav pilnā sastāvā? Kas ir pilns ekipējums, - tas ir diskutējams jautājums. Bet es gribu vērst godājamo deputātu uzmanību uz vienu lietu - šajā gadījumā objektu "Lainbanka", kur tika pielietota pretterorisma vienība, sargā Latvijas Republikas policisti, ar policistu tiesībām, pilnā apbruņojumā. Kur bija atbildība šai personai, kas sūtīja apsargājamā objektā, kuru sargā valsts policisti, apbruņoti ar ieročiem, citu valsts policijas vienību, apbruņotu ar ieročiem, tamlīdzīgu? Kas būtu atbildējis, ja abas šīs puses būtu cītīgi pildījušas savu pienākumu - policistu pienākumu un zvērestu Latvijas Republikai? Mums būtu par dažiem policistiem mazāk, un varbūt būtu mazāk par dažiem bankas klientiem, kas nejauši bija bankā. Būtu mazāk par dažiem pretterorisma vienības dalībniekiem, un no valsts budžeta būtu jāmaksā pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā. Kas atbildēs par šo? Un šeit es pāreju jau pie visiem pārējiem jautājumiem: vai mums ir spēja paredzēt tālākās sekas, lai gan varbūt tajā momentā liekas, ka rīkojamies vispareizāk? Nākamais mūsu jautājums bija par "Lainbankas" rīcībā esošo kredītu dokumentu oriģinālu izņemšanu. Es lūdzu vērst uzmanību uz to, ka šeit ir jautājums par to, ka visi šie oriģināldokumenti bija par lietu, kas atradās Saimnieciskās tiesas tiesvedībā, un tur nākamajā dienā vajadzēja šai tiesai notikt. Labi, es arī neizpaudīšu iesniedzēja vārdu, kaut gan man viņš ir zināms, ir zināms šis iesniedzēja vārds, kas iesniedza par šīm amatpersonām... Tas ir otras ieinteresētās puses pārstāvis, kas iesniedza. Lūk, it kā apturēta Saimnieciskās tiesas darbība. Tas, ka tie dokumenti tur atradās, bija zināms... un kādā veidā... bet diemžēl tika izņemti arī daudzi citi dokumenti, tātad tika apturēta Saimnieciskās tiesas darbība. Un jau tagad tiešām no otras puses ir ļoti labi, ka... Nedēļa pagājusi, un vakar ir uzrādīta apsūdzība Dambiņam un Vīgantam. No šīs apsūdzības ir svītrots pants par krāpšanu sevišķi lielos apmēros, tātad pamats, uz kura ierosināja un par kuru iesniegumā rakstīja šī anonīmā persona - iesniedzēja. Nav vairs šā panta, tātad pamats, kas bija dokumentu izņemšanai, ir zudis. Pat vēl jo vairāk, - cik var saprast no apsūdzības teksta, tad pie kriminālatbildības ir saucams viens no iesniedzējiem jeb pārējiem iesniedzējiem. Tātad atkal ir izmainījies... it kā precīza mums informācija un atbildes tiek sniegtas, bet būtība ir pavisam cita. Un kas ir noticis tā visa rezultātā? Nākamais - par sakaru sistēmas traucēšanu. Mani neapmierina tā atbilde, kuru ir sagatavojuši Iekšlietu ministrijas darbinieki un kuru šeit nolasīja Ādamsona kungs, jo tā ir apzināta Saeimas maldināšana. Es šeit nevainoju Ādamsona kungu: materiālu viņam sagatavoja darbinieki, kas nodarbojas ar izmeklēšanu, kas ir juristi, jo tiesa nepieņem lēmumu par kādas sakaru sistēmas izslēgšanu. Tiesa sankcionē aresta uzlikšanu korespondencei, un teleksa izslēgšana nenozīmē aresta uzlikšanu. Tādā gadījumā vajadzēja vienu policistu tur nosēdināt - ja nemācēja savādāk šo arestu uzlikt teleksa pārraidītai informācijai, vajadzēja nosēdināt pie teleksa vienu policistu, kurš māk rakstīt un lasīt, un tam tad nu vajadzēja fiksēt visus pārraidāmos tekstus un visu citu. Nevis izraut kontaktu! Cik es zinu no informācijas, ko saņēmu no cilvēkiem, kas nejauši bija visā tanī epopejā klāt, kāds ļoti cītīgs policijas ierēdnis bankā visur meklēja, kur esot tas šifrs, ar kuru, kā viņam esot pateikts, varot izslēgt, - nemaz nezinādams, kā saka, ka tā ir speciāla bankas sakaru sistēma, nevis kaut kāds viens slēdzis vai poga! Tātad vislabākais bija izslēgt. Uz vienu diennakti tika pārtraukti bankas teleksa sakari. Es gribu pasvītrot, ka bankas teleksa sakari bija domāti sakariem ar NVS valstīm un Krieviju. Tātad visas bankas operācijas un pārējais tika pārtraukts uz šo diennakti, kur tiem korespondentiem un kontu turētājiem nezināma iemesla dēļ... tikai tāpēc, ka bija nekvalificēti ierēdņi, kas diemžēl... Tātad nebija vis uzlikts arests, bet tika pilnībā traucēta bankas darbība. Un pie tam arestu korespondencei uzliek pēc izmeklētāja lēmuma, ar tiesas sankciju. Izmeklētājs pieņem šo lēmumu un mācēja pierādīt tiesai... taču es arī domāju, ka ne tiesnesei Poļikarpovai, ne tiesnesei Tālerei, kas tur ņēma dalību, pat prātā neienāca, ka aresta uzlikšana korespondencei var izpausties tādā veidā, ka tiek noplēsta pastkastīte vai uzspridzināta pasta nodaļa. Šādas fantastiskas metodes, es domāju, nevienam prātā nevarēja ienākt, bet tas tika izdarīts! Nākamais jautājums, uz kuru mēs tomēr nesaņēmām atbildi, ir jautājums par šiem Kriminālkodeksa... nākamais, es ļoti atvainojos, nākamais jautājums... atbilde ir sniegta, tas ir faktisks jautājums, uz to brīdi tas nebija zināms un nebija skaidrības, tagad mēs zinām. Te ir zināmi šie Kriminālkodeksa panti, par kuriem ir uzrādīta šī apsūdzība, sākotnējā apsūdzība, bet ka šajā apsūdzībā vairs nav to pantu, pēc kuriem tika ierosināta krimināllieta. Tiešām smaga nozieguma panti. Un par to analīzi es jau devu iepriekš. Nākamais šajā secībā ir jautājums par to, kur atradās Dambiņa kungs un Korobeiko kungs. Jautājums bija viennozīmīgs. Kāpēc tas bija izvirzīts? Tāpēc, ka savā sākotnējā preses konferencē televīzijā godājamais Ādamsona kungs teica, ka viņam par to nekas nav zināms, kaut gan informācija jau tāda bija. Bet šeit ir jautājums par citu lietu - atkal par šo valsts politiku, par stratēģiju, taktiku un metodēm. Kā tiek uztverts: ja vienas bankas prezidents tiek ievietots kamerā kopā ar reketieriem, nevis atdalīts kaut kādā veidā, tā ir vienlīdzības zīme, tā nav domāta mums, tas ir... jā, cīņa pret blēžiem. Taču es gribētu šeit pieminēt, ka nu visai lielai Latvijas iedzīvotāju daļai liekas, ka bandīts un blēdis ir jebkurš, kura kabatā ir vairāk par 5 latiem. Un tiek speciāli arī šis jautājums pacelts pret uzņēmējiem, pret baņķieriem... Vienā no preses konferencēm - un daudzas ir bijušas šo divu nedēļu laikā - viens ļoti vadošs Iekšlietu ministrijas darbinieks teica, ka mēs pret viņiem cīnīsimies kā pret šķiru. Ziniet, man ļoti bail paliek no šīs šķiru cīņas ieviešanas Latvijā! Nākamais - par kratīšanu Zemes bankā. Jā, tas nav saistīts ar "Lainbankas" jautājumu, bet tas ir jautājums par šo valsts politiku cīņā pret noziedzību kopumā. Par to, kādā veidā un cik viegli, un cik bezatbildīgi var pieņemt lēmumus. Man nav jāsaka Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, ka ir simts un viena metode, kā var noskaidrot šādas anonīmas informācijas patiesīgumu, un ka nav jāieņem māja triecienā, lai noskaidrotu, kas dzīvo attiecīgajā dzīvoklī. Ir citi (un daudzi) paņēmieni, kas maksā daudzreiz lētāk nekā šis gadījums. Un bija jāpadomā, ka viens no vadošās Latvijas bankas prezidenta rīkotā... Un es varu pateikt, ko tas tad maksāja, šoreiz tas ir pilnīgi precīzi zināms, skrupulozi, līdz centam. Lūk, šī bezatbildīgā rīcība maksāja kredītlīniju 10 miljonu Amerikas Savienoto Valstu dolāru apmērā no Eiropas attīstības un rekonstrukcijas bankas. Precīzi - 10 miljoni. Ja mums būtu attiecīgā likumdošana, tad to vajadzētu, protams, atskaitīt no godājamās Latvijas Republikas Prokuratūras un Iekšlietu ministrijas budžeta līdzekļiem nākamajam gadam. Precīzi 10 miljonus zaudēja Latvijas valsts, ne jau Ruseļa kungs, ne jau kas cits, pārējais! Nākamais - par šo krievu valodu. Nu, es domāju, ka, ja tiks iedibināta šī izmeklēšanas komisija, par kuru ideja ir, un šis jautājums tiks izvirzīts, tas tiks noskaidrots. Es domāju... es vienīgi ierosinu Iekšlietu ministrijas darbiniekiem neaizmirst, ka moderno banku aprīkojumā ir videoiekārtas, arī ar skaņu ierakstiem, un viss ir ļoti labi dzirdams. Diemžēl no Saeimas tribīnes nav pieņemts lietot necenzētus vārdus, tāpēc es nevaru citēt tos vārdus, kādus lietoja attiecīgās grupas darbinieki pret bankas darbiniekiem un klientiem. Tie ir ļoti skaidri dzirdami, un ir pat zināms, kas tos ir teicis un kādā veidā. Un pēdējais - astotais - jautājums ir par šiem būtiskiem kaitējumiem Latvijas valsts ekonomiskajām interesēm un valsts prestižam. Es domāju, ka tas ir visbūtiskākais jautājums, jo pārējie jautājumi tikai virza uz šo jautājumu, un tālāk mums ir jālemj, ko darīt, lai... Nu, varbūt to, kas ir noticis, - to mēs daudz neko nelabosim, tur varbūt Saeimas izmeklēšanas komisija varēs kaut kādā zināmā veidā iedarboties un pārbaudīt tos faktus sīkāk, bet, lai tas nenotiku nekādā gadījumā tālāk un lai apturētu to procesu, kas pašlaik Latvijā notiek... Es atvainojos, godājamais priekšsēdētāja kungs! Manas runas laiks tuvojas beigām, tādēļ es gribētu lūgt Saeimas atļauju, kā tas paredzēts Kārtības rullī, pagarināt manu debašu laiku vēl par 10 minūtēm.".
• 1995_02_16-seq123 language "lv".
• 1995_02_16-seq123 speaker Andrejs_Krastins-1951.
• 1995_02_16-seq123 mentions Q822919.
• 1995_02_16-seq123 mentions Q211.
• 1995_02_16-seq123 mentions Q4294315.
• 1995_02_16-seq123 mentions Q193089.
• 1995_02_16-seq123 mentions Q1020384.
• 1995_02_16-seq123 mentions Q159.
• 1995_02_16-seq123 mentions Q1092499.
• 1995_02_16-seq123 mentions Q30.