Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_02_16-seq117> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1995_02_16-seq117 type Speech.
- 1995_02_16-seq117 number "117".
- 1995_02_16-seq117 date "1995-02-16".
- 1995_02_16-seq117 isPartOf 1995_02_16.
- 1995_02_16-seq117 spokenAs 49.
- 1995_02_16-seq117 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu varbūt ne tik daudz pieskarties konkrētajam jautājumam, bet tomēr paskaidrot to neizpratni, kas bieži vien ir ļoti daudzos cilvēkos, ka Finansu ministrija ir tā iestāde, kas nedod naudu. Finansu ministrijai ir tikai tā nauda, ko mēs ievācam ar nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem, kas ienāk budžetā, un ir apstiprināts deficīta limits, ko ir nobalsojusi Saeima. Tā rezultātā Finansu ministrija var piešķirt citām ministrijām jeb atvērt kredītus tikai par to naudas summu, kas ir viņas rīcībā. Tādēļ mums vienmēr tomēr ir tā problēma, ka nevaram nekad pilnīgi precīzi prognozēt, kādi ir pilnīgi precīzie izdevumi budžeta gadā un kādi būs ieņēmumi. Mēs to nevaram izdarīt, jo abiem "galiem" ir jāsakrīt matemātiski. Tādējādi atvērumi tiek veidoti atbilstoši ienākumiem. Šajā gadījumā Izglītības un zinātnes ministrijai izglītības izdevumiem pagājušajā gadā kredīti ir atvērti 98,9% apmērā no plānotās summas. Tas ir augsts rādītājs, teiksim, ja mēs salīdzinātu to ar Zemkopības ministriju, kurai neapšaubāmi bija mazāks atvērums, un mēs vienkārši arī vairāk nevarējām atvērt, cik mums bija iespēju un kāda bija summa. Tādējādi es domāju, ka šeit nav runas par to, ka Finansu ministrija nav atvērusi, bet par to, cik valstij kopumā iegāja nauda. Bez tam šogad, lai izvairītos no šīm neizpratnes situācijām, mēs tomēr valdībā pa ceturkšņiem izskatām kredītu atvērumus. Tātad ceturkšņa ietvaros var prognozēt jau precīzi, kāds būs ieņēmums, vadoties pēc iepriekšējā gada dinamikas vai pēc iepriekšējā ceturkšņa dinamikas. Tādā veidā visas ministrijas zina, kāds atvērums viņām sagaidāms attiecīgajos mēnešos. Protams, šeit ir iespējamas korekcijas, bet pie šī plāna mēs pieturamies samērā precīzi. Bet ir pilnīgi, es domāju, nepamatoti, ka mēs varētu pārnest kaut kādu naudas summu no viena gada uz otru, jo tas automātiski... mēs to varam tehniski darīt, bet, ja šīs naudas nebūs, mēs tik un tā nespēsim atvērt šo kredītu. Un tādējādi tas vienkārši kļūst par pašapmānu. Valstij ir tikai viena nauda, un tātad 31. decembrī mēs slēdzam attiecīgo budžeta gadu un 1. janvārī sākam. Ir jaunas apropriācijas, un tikpat labi mēs varam vienmēr teikt, ka šī summa ir iekšā šajā apropriācijā. Tātad mēs, protams, plānojot izdevumus, vadāmies arī pēc tā, kas iepriekšējā gadā nav bijis atvērts, bet teikt, ka mēs varētu pārnest, - tas ir pilnīgi absurdi, manā skatījumā, un es domāju, ka likuma "Par budžeta un finansu vadību" 4. pants saka pilnīgi precīzi: "Saimnieciskais gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī. " Visi saimnieciskās darbības norēķini par 1994. gadu bija jābeidz līdz 31. decembrim. Tātad es domāju, ka šis ir vispareizākais ieraksts un pie tā ir jāturas. Valdībai tātad kopumā (tas varbūt tika mazāk darīts pagājušājā gadā) ir jāizstrīdas, kurās nozarēs un cik lielā apjomā mums jāatver šis kredīts, bet vienmēr, protams, prioritāte paliks darba algas, sociālā nodokļa un stipendiju izdevumu segšanai. Tātad šīs ir prioritātes, un atbilstoši tām mēs atveram citus kredītus. Bez tam es gribu paskaidrot arī to, ka Finansu ministrija atver kopēju paragrāfu, bet, teiksim, atsevišķās pozīcijas, protams, izlemj katra atsevišķā ministrija. Tā ka, es domāju, šī kārtība ir normāla kārtība, jo mēs tomēr gribam nodrošināt stingru monetāro politiku valstī, un šajā gadījumā mums ir jāievēro pilnīgi precīzs deficīta līmenis, kāds ir valstī. Iepriekšējā gadā mēs iekļāvāmies šajā deficītā, bet tajā pašā laikā sakarā ar problēmām, kas mums ir enerģētikas sektorā, mēs bijām spiesti pārsniegt tieši šo tīro aizdevumu posteni un gada beigās aizdot "Latvenergo" naudu, lai viņi norēķinātos ar "Latvijas gāzi", kura var iepirkt gāzi Krievijā. Bet arī tas principā ir nepieļaujams solis, jo tomēr apgrūtina realizēt antiinflācijas politiku un monetāro politiku. Paldies.".
- 1995_02_16-seq117 language "lv".
- 1995_02_16-seq117 speaker Andris_Piebalgs-1957.
- 1995_02_16-seq117 mentions Q822919.
- 1995_02_16-seq117 mentions Q211.
- 1995_02_16-seq117 mentions Q3736450.
- 1995_02_16-seq117 mentions Q159.