Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_02_16-seq113> ?p ?o. }

• 1995_02_16-seq113 type Speech.
• 1995_02_16-seq113 number "113".
• 1995_02_16-seq113 date "1995-02-16".
• 1995_02_16-seq113 isPartOf 1995_02_16.
• 1995_02_16-seq113 spokenAs 119.
• 1995_02_16-seq113 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Tas man kā Zviedrijas parlamenta spīkerei ir liels gods, ka man ir tā privilēģija runāt Latvijas Republikas Saeimā. Man ir arī liels prieks, ka vienu no manām pašām pirmajām vizītēm kā spīkere ar Zviedrijas parlamenta, Riksdaga, delegāciju varu veikt tieši šeit, Latvijā. Kā mēs visi zinām, Zviedrijai un Latvijai ir ilga kopīgā vēsture. Zviedrijai un Latvijai jau ilgu laiku ir miermīlīgas un ļoti draudzīgas attiecības. Piecdesmit tumšie kara un okupācijas, apspiestības un izolācijas gadi nozīmēja nedabisku pārtraukumu mūsu tuvajās attiecībās. Tieši tāpēc mēs šo attiecību atsākšanos jūtam kā atbrīvošanos divējādā nozīmē. Es nesu sev līdzi neaizmirstamās atmiņas no manas oficiālās vizītes Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Zviedrijas apkārtējās vides ministres postenī 1989. gada rudenī, kad cīņa par nacionālo neatkarību atradās izšķirošajā fāzē. Šai vizītei bija divējāds nolūks - veicināt sadarbību apkārtējās vides jomā un atbalstīt Baltijas valstu cīņu par brīvību un demokrātiju. Tad arī tika likti pamati šodien notiekošajai plašajai sadarbībai. Apmēram tajā pašā laikā, pirms 5 gadiem, nopietni sāka attīstīties tiešie kontakti starp mūsu parlamentiem. Mums, zviedriem, šķita ļoti nozīmīgi tuvoties Latvijas tautai caur tautas ievēlētajiem pārstāvjiem, lai visādā veidā atbalstītu Latvijas cīņu par demokrātiju un nacionālo neatkarību. Pēc pirmajiem kontaktiem jau 1991. gada ziemā pie mums kā viesi bija Latvijas parlamenta delegācija, lai studētu mūsu demokrātisko sistēmu un parlamenta darbu. 1991. gada pavasarī Riksdagā notika manifestācija ar trīs Baltijas valstu vadošajiem pārstāvjiem. Kopš Latvija atkal kļuvusi par suverēnu valsti, kopš atkal pilnā plašumā atvērušās diplomātiskās attiecības, kopš Latvija kļuvusi par pilntiesīgu locekli Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas drošības un sadarbības organizācijā un šajās dienās - arī Eiropas padomē, varbūt gribētos pavisam aizmirst tos grūtos brīžus, kad apspiešana un varas valoda bija valdošie spēki Latvijā. Bet es no savas puses uzskatu, ka ir tikpat svarīgi paturēt dzīvā atmiņā to, pie kā var novest ļaunums, kā nekad neaizmirst to, ka galu galā labas gribas cilvēkiem ir iespējams uzvarēt ļaunumu un apspiestību. Priekšsēdētāja kungs! Godājamie delegāti! Es gribētu tikai uz acumirkli atgriezties pie Zviedrijas Riksdaga un zviedru tautas nostājas tajā laikā. Mēs nepārtraukti prasījām, lai tiktu respektēti tautas brīvās vēlēšanās izraudzītie demokrātiskie pārstāvji un lai sarunu ceļā tiktu sasniegta ilgotā neatkarība. Pret latviešu tautu izdarīto varmācīgo rīcību Riksdags vienprātīgi nosodīja. Es gribu īpaši atgādināt, par cik svarīgu lietu mēs uzskatījām to, lai sniegtu savu morālo atbalstu draudīgajā situācijā, kurā Latvijas parlaments atradās 1991. gada sākumā. Toreizējais parlamenta spīkera otrais vietnieks Bertils Fiskešē ieradās šeit un nodeva vēstījumu no Zviedrijas Riksdaga un tautas par atbalstu Latvijas brīvības cīņai. Cik daudz iepriecinošāk ir tas, ka tagad varam konstatēt, ka garais nebrīves periods ir pārtraukts un nomainīts ar brīvību latviešu tautai pašai veidot savu nākotni. Latvijā tiešām kopš manas pirmās vizītes pirms vairāk nekā - jeb tikai - pieciem gadiem ir notikušas lielas un radikālas pārmaiņas. Es izjūtu lielu un patiesu prieku par to, ka tik daudz kas no tā, ko no sirds cerējām, jau varējis īstenoties. Bet lielas pārmaiņas ir notikušas ne tikai šeit, Latvijā. Visā Eiropā ir izmainījusies ārpolitikas un drošības politikas aina. Politiskās norises ir ciešāk viena otrai satuvinājušas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Jauni draudi un nopietni konflikti mūsu apkārtējā pasaulē uzliek jaunas prasības sadarbībai. Kopējais Ziemeļvalstu uzskats ir tāds, ka drošību vairs nevar aplūkot tradicionālos terminos. Drošībā liela nozīme ir arī tādiem jautājumiem kā apkārtējā vide un sociālā labklājība, demokrātija un cilvēka tiesības. Ziemeļvalstu Padomei ir tuva sadarbība ar Baltijas Asambleju, un tam mēs no Zviedrijas Riksdaga puses piešķiram lielu vērtību. Zviedrija gadumijā iestājās Eiropas savienībā. Tas nozīmē dziļas izmaiņas mūsu lēmumprocesos, kas uzstāda jaunas prasības kā Zviedrijas Riksdagam, tā arī Zviedrijas valdībai. Pēc plaša izpētes darba ir pieņemti lēmumi, kas nodrošina Riksdaga ietekmi uz lēmumprocesiem un kas tādējādi pastiprina tautvaldību Zviedrijā. Valdība katru nedēļu apspriedīsies ar īpašu Riksdaga institūciju, kurā iekļauti pārstāvji no visām mūsu septiņām partijām. Tā nolūks ir tāds, lai valdība nopamatotu savus viedokļus Riksdagā, pirms tiek pieņemti lēmumi Eiropas savienības Ministru komitejā. Bet jau ilgi pirms tam visam Riksdagam un tā nozaru komisijām rūpīgi jāseko un jāiespaido pārrunu darbs. Un par valdības politiku Eiropas savienībā katru gadu būs jāatskaitās Riksdagā, kurš to arī izpētīs. Riksdags būs arī atbildīgs par atklātu informāciju pilsoņiem par Eiropas savienības jautājumiem. Ministru komitejai ir, kā mēs visi zinām, izšķiroša ietekme Eiropas savienības politikas noteikšanā. Vienlaicīgi Eiroparlamentā vietas ieņēmuši 22 Zviedrijas Riksdaga deputāti, kas veido savu Savienības parlamentārisko nozarojumu. Parlamentam nav gluži tāds pats stāvoklis kā nacionālajai parlamentārajai sanāksmei, bet dažos jautājumos, piemēram, par jaunu dalībnieku uzņemšanu, parlamenta vārdam ir izšķirošais spēks. Eksistē arī attīstība uz Eiroparlamenta ietekmes palielināšanos, ko aktīvi atbalsta Zviedrija. Zviedrija tagad ir ieguvusi savu pirmo Eiropas savienības komisāru, kas atbild par bēgļu un patvēruma jautājumiem, policiju sadarbību un noziegumu apkarošanu, kā arī par Eiropas savienības līdzekļu nepareizas lietošanas apkarošanu. Zviedrijas komisāram ir arī līdzatbildība vīriešu un sieviešu līdztiesības jautājumos. Zviedrijas iestāšanās Eiropas savienībā ir uzsākusi Zviedrijā svarīgas debates par tautvaldības priekšnoteikumiem un nosacījumiem. Bet debates ir arī saasinājušas uzmanību uz citām lietām, tādām kā nacionālās īpatnības, kultūras un vēsturiskās tradīcijas - tas ir, visiem tiem faktoriem, kas rada mums identitāti un mantojumu, kas mums jāpārvalda. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, vai nu tas attiektos uz zviedriem vai latviešiem, vai citu tautību pārstāvjiem, lai mēs saudzētu mūsu pašu kultūru un koptu savas nacionālās īpatnības, vienlaicīgi mums visiem veicinot vēl ciešāku starptautisko sadarbību, lai tiktu galā ar mūsu priekšā esošajiem izaicinājumiem. Rietumeiropa nedrīkst izolēties, tai vajag izprast, kā mēs to darām, ka Eiropai ir arī Centrālā un Austrumu daļa. Nepieciešams intensificēt attīstību uz sadarbības palielināšanos starp Eiropas savienību un Centrāleiropu un Austrumeiropu. Zviedrija, pats par sevi saprotams, atbalsta Latvijas tuvošanos Eiropas savienībai. Tālākā perspektīvā mēs saskatām Eiropas savienības paplašināšanos. Ļaujiet man, cienījamie deputāti, šajā sakarībā izteikt manu un Riksdaga lielo prieku par to, ka Latvija pirms nedaudzām dienām ir kļuvusi par pilntiesīgu locekli Eiropas padomē. Latvija tiek ļoti gaidīta uz sadarbību šajā Eiropas organizācijā, kurā arī mūsu parlaments aktīvi piedalās darbā Strasbūrā. Man nesen bija iespēja pārrunāt Eiropas padomes attīstību ar Parlamentārās asamblejas prezidentu Migelu Martinesu, kad viņš apmeklēja Zviedriju tūlīt pēc vizītes Latvijā. Tad es arī saņēmu tiešas un labas vēstis par diskusijām par Latvijas līdzdalību Eiropas padomē. Demokratizācijas process Eiropā pats par sevi ir uzmundrinošs. Bet vienlaicīgi tas mums ir liels izaicinājums - gādāt, lai tās valstis, kas neatbilst šodienas prasībām, turpinātu savus centienus uz patiesas demokrātijas sasniegšanu. Ar lielām raizēm un satraukumu uzņēmām ziņas par pēdējā laika attīstību Čečenijā - par traģiskajiem cilvēku dzīvību zaudējumiem, par neizsakāmajām cilvēku ciešanām, par veselas pilsētas izpostīšanu un plašiem postījumiem citās Čečenijas daļās. Pēc maniem un mūsu uzskatiem, tas ir pilnīgi nepieņemami, ka kāda Eiropas valsts, Krievija, kas arī pieteikusies uz iestāšanos Eiropas padomē, rīkojas tādā veidā, kas nopietni pārkāpj fundamentālās cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības. Tāpat, ja Krievija ir apņēmusies pildīt saistības, ko nosaka Eiropas drošības un sadarbības apspriede, tai ir jāizpilda arī tās prasības, kas ir Eiropas padomē. Eiropas padomes Parlamentārās asamblejas pēdējā sesijā pirms divām nedēļām tika pieņemta rezolūcija, kurā Asambleja uz nenoteiktu laiku atlika Krievijas iesnieguma par uzņemšanu izskatīšanas procedūru. Es, tāpat kā daudzi citi, izjūtu bažas, ka pašreizējā notikumu attīstība apdraud demokrātiju Krievijā un drošību reģionā. Varmācīgajai rīcībai nekavējoties jādara gals un jāpanāk atrisinājums sarunu ceļā. Mums kopīgi jārīkojas starptautiskajos forumos un mūsu bilaterālajos kontaktos, lai atbalstītu demokrātiskos spēkus visā mūsu apkārtējā pasaulē. Tas attiecas arī uz Krieviju. Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šodien mūsu valstis un mūsu tautas vieno cieša sadarbība veselā rindā dažādu jomu. Tas, piemēram, attiecas uz ekonomiskajiem jautājumiem un aizvien dzīvāko tirdzniecības apmaiņu, apkārtējās vides jautājumiem, kultūras jautājumiem un izglītības jautājumiem. Interese par sadarbības attīstību ir patiesa, un zviedru tauta to apsveic. Tagad mēs redzam, ka Baltijas jūra atkal ir tā jūra, kas vieno mūsu valstis. Ļaujiet man nobeigt ar to, ka izsaku visas zviedru tautas simpātijas un draudzību ar latviešu tautu, ko mēs uzskatām kā vienu no mūsu tuvākajiem kaimiņiem šo vārdu visdziļākajā nozīmē. Es nākotnē sagaidu tālāku ciešu sadarbību ar Latviju vismaz parlamentārajā līmenī. Es esmu ielūgusi Saeimas priekšsēdētāju un Saeimas delegāciju apmeklēt Zviedrijas Riksdagu. Es ceru, ka man būs iespēja drīz atlīdzināt man un manai delegācijai šeit, Latvijā, izrādīto laipnību. Sirsnīgs paldies par uzņemšanu, ko guvām, un sirsnīgi gaidām Zviedrijas Riksdagā! Paldies! (Aplausi.)".
• 1995_02_16-seq113 language "lv".
• 1995_02_16-seq113 speaker Birgita_Dala.
• 1995_02_16-seq113 mentions Q822919.
• 1995_02_16-seq113 mentions Q211.
• 1995_02_16-seq113 mentions Q37.
• 1995_02_16-seq113 mentions Q191.
• 1995_02_16-seq113 mentions Q193089.
• 1995_02_16-seq113 mentions Q39731.
• 1995_02_16-seq113 mentions Q159.
• 1995_02_16-seq113 mentions Q34.
• 1995_02_16-seq113 mentions Q1065.
• 1995_02_16-seq113 mentions Q12360039.
• 1995_02_16-seq113 mentions Q670356.