Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_02_02-seq537> ?p ?o. }

• 1995_02_02-seq537 type Speech.
• 1995_02_02-seq537 number "537".
• 1995_02_02-seq537 date "1995-02-02".
• 1995_02_02-seq537 isPartOf 1995_02_02.
• 1995_02_02-seq537 spokenAs 100.
• 1995_02_02-seq537 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, godātie deputāti! Pēc kā vadījās Iekšlietu ministrija, sagatavojot un iesniedzot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šādu priekšlikumu - grozīt un papildināt šo likumu? Mēs paši esam vairākkārt bijuši liecinieki, ka netiek pietiekošā mērā caur valsts budžetu materiāli atbalstītas brīvības atņemšanas vietas. Finansējums soda izciešanas iestādēs gan agrākajos finansu gados, gan arī šajā gadā, kā uzskata Iekšlietu ministrija, ir nepietiekošs. Tādējādi ir jāmeklē visas iespējas, kādā veidā šos jautājumus risināt, kā šeit Kehra kungs teica, - pašu spēkiem. Jautājums ir valdībā konceptuālā līmenī izdiskutēts un Iekšlietu ministrijai tika norādīts sagatavot grozījumus likumos par nodokļiem. Tādējādi arī tika iesniegts šis grozījums likumā par juridisko personu ienākumu nodokli. Tikko jūs paši pieņēmāt likumu "Par nodokļiem un nodevām", kur 16. panta 2. punktā ir teikts, ka nodokļu maksātājiem ir tiesības izmantot likumos paredzētās nodokļu atlaides. Šobrīd mēs apskatām likuma par juridisko personu ienākumu nodokli nodaļu, šīs nodokļu atlaides. Mēs redzam veselu rindu uzņēmumu, kur tiek šis princips, par ko runāja komisijas priekšsēdētājs, apzināti pārkāpts. Tātad tiek apzināti nostādīti nelīdzvērtīgā situācijā dažādu nozaru uzņēmumi, un tā ir apzināta politika. Tātad, ja mēs vēlamies stimulēt lauksaimniecību, mēs dodam atlaidi lauksaimniecības uzņēmumiem, ja mēs vēlamies stimulēt mazos uzņēmumus, mēs dodam atlaidi mazajiem uzņēmumiem. Tātad ir jautājums: vai mēs vēlamies šodien stimulēt ražošanu sodu izpildes iestādēs? Dažus vārdus par situāciju sodu izpildes iestādēs. Ja agrāk tie tiešām bija 13 plaukstoši uzņēmumi, kuri padomju Gulaga sistēmā darbojās ļoti efektīvi, tad šodien ieslodzītie, kuri izcieš sodu, strādā mazāk nekā 6 procenti. Šīs iestādes pēc būtības, kur nodarbojas ar ražošanu, plānveida ekonomikā ir bankrotējušas. Milzīgi parādi budžetam, nespēja organizēt preču ražošanu, nespēja konkurēt brīvajā tirgū ir pierādījusi šīs plānveida sociālistiskās diktatūras ražošanas nespēju. Atjaunot ieslodzīto nodarbināšanu cietumos mēs varam, tikai piesaistot brīvos uzņēmējus. Uzņēmējiem ir jānāk iekšā cietumos, jāveido tur savi uzņēmumi, jāveic investīcijas un tādā veidā jādod iespēja ieslodzītajiem strādāt. Kādi ir Iekšlietu ministrijas argumenti, ka to ir iespējams izdarīt tikai tādā veidā? Kā jau es teicu, tas ir apmēram miljons parāda pagājušajā budžeta gadā ieslodzījuma vietām un šiem uzņēmumiem gan norēķinos ar budžetu, gan norēķinos ar piegādātājiem, nespēja finansēt dažādus kapitālieguldījumus no valsts budžeta un arī nespēja vadīt šādus uzņēmumus ar administratīvajiem ministrijas vadības līdzekļiem. Tātad mēs piedāvājam tikai vienu ceļu - aicināt šeit iekšā uzņēmēju. Bet vai uzņēmējs nāks iekšā šobrīd cietumā un investēs savu ražošanu, ja blakus ir brīvas krievu armijas kazarmas, ja mums ir bezdarbs un ja varam šeit sadabūt cilvēkus, kas strādā? Mēs šo uzņēmēju varam iesaistīt tikai tādā veidā, ka mēs viņam piedāvājam atlaides. Ja valsts, parlaments un jūs kā tautas priekšstāvji uzskatāt, ka šādai ražošanai cietumos ir jābūt, tad, lūdzu, atbalstiet šo labojumu, jo savādāk šīs investīcijas nevar būt. Kādi ir bijuši vēsturiskie apstākļi iepriekšējos likumos? Latvijas laikā likumā par ieslodzītajiem, līdz 1940. gadam kas darbojās, bija speciāls ieraksts - ieslodzītie tiek atbrīvoti no visa veida nodokļiem. Toreiz gan ražošanu (tāpat kā padomju sistēmā) organizēja administrācija. Mēs balstāmies uz šī vēsturiskā principa. Otrām kārtām mēs uzskatām tā- ja ieslodzītie strādās, viņi būs aizņemti, viņi nenodarbosies tik daudz ar pretsabiedriskām parādībām, neraks šīs ejas un neplānos savas bēgšanas. Bet es aicinu jūs padomāt arī par tām personām, kuras ir cietušas no nozieguma. Vai šodien nozieguma radītie zaudējumi var tikt atlīdzināti pilnā mērā? Nē! Ja agrāk šie ieslodzītie strādāja un kaut kādā veidā varēja atmaksāt noziedzīgi nodarīto kaitējumu, tad šodien nekādas naudas summas cietušajiem no cietumiem neienāk. Veidojot šīs darbavietas, mēs varēsim kaut daļēji cietušajiem atlīdzināt naudas summas, kuras viņi ir zaudējuši nozieguma izdarīšanas rezultātā. Tas pats jāsaka par šo noziedznieku bērniem, kuri nesaņem nekādus alimentus šajā laikā, kamēr vecāki atrodas cietumā. Un trešām kārtām - par pašu panta uzbūvi. Es uzskatu, ka pants ir uzbūvēts korekti. Speciāli ir jānodibina šāda uzņēmējsabiedrība vai uzņēmums, speciāli ir jāreģistrē Uzņēmuma reģistrā, un katrs dalībnieks, dibinātājs vai darbinieks, tiek pārbaudīts Iekšlietu ministrijā, un kopumā šis uzņēmums var tikt nodibināts tikai ar Iekšlietu ministrijas atļauju. Tātad nekāda runa nevar būt par to, ka kaut kur strādās viens cilvēks un ieslodzītais, bet viss uzņēmums saņems nodokļu atlaidi. Šāda atlaide tiks dota tikai uzņēmumam, kas pilnībā darbosies cietumā, sniegs pietiekošas investīcijas un atbalstīs tos cilvēkus, kas dos ieslodzītajiem darbu. Un otrām kārtām mums ir jānāk pretī arī uzņēmējam, jo darbība cietumā, protams, ir daudz bīstamāka nekā citos apstākļos. Es aicinātu jūs, cienījamie deputāti, atbalstīt iekšlietu ministra Ādamsona priekšlikumu, un tādā veidā mēs varētu runāt par veselu grupu nodokļu atvieglojumu arī citos nodokļos, kas stimulētu mūs sakārtot ieslodzījuma vietas, ko mēs esam uzsākuši šeit pagājušā gada decembra beigās, pieņemot likumu par progresīvo sodu izpildes sistēmu. Paldies.".
• 1995_02_02-seq537 language "lv".
• 1995_02_02-seq537 speaker Linards_Mucins-1951.
• 1995_02_02-seq537 mentions Q211.
• 1995_02_02-seq537 mentions Q4294315.
• 1995_02_02-seq537 mentions Q161448.
• 1995_02_02-seq537 mentions Q2232297.