Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_01_19-seq22> ?p ?o. }
Showing items 1 to 9 of
9
with 100 items per page.
- 1995_01_19-seq22 type Speech.
- 1995_01_19-seq22 number "22".
- 1995_01_19-seq22 date "1995-01-19".
- 1995_01_19-seq22 isPartOf 1995_01_19.
- 1995_01_19-seq22 spokenAs 46.
- 1995_01_19-seq22 spokenText "Es arī aicinātu tādā formā, kā viņš ir iestrādāts, noraidīt, jo tad viņš ir spēkā kā likums, un, ja mēs gribam Saeimā strādāt, tad uzskatu, ka ir iespējas strādāt, jo šis kolhozu privatizācijas likums tomēr ievērojamu laiku atpakaļ tika pieņemts. Jaunā privatizācijas pakete jau ir ievērojami pilnīgāka - tur ir iekšā mehānismi, kā piespiest šo privatizētāju vai vismaz prasīt, ielikts mehānisms par ražošanas profila saglabāšanu, par darba vietu saglabāšanu un tā tālāk. Es uzskatu, ka šis formulējums un šis likums ir labojami, un šeit ir ko likt iekšā, pie viņa var strādāt. Bet šinī formā viņš šobrīd ir kā likums un strādā līdz tam brīdim, kamēr šīs izmaiņas tiek pieņemtas un principā šis process tiek apturēts. Piemēram, pieņemot šo normu, nav noteikti arī nekādi pārejas noteikumi. Jo tagad tikai sapulce lemj, vai var nodot šo privatizācijai vai ne. Kas notiek ar tiem procesiem, kas ir sākumā? Kides kungs gan teica, ka nav nekāda aizsardzības mehānisma, bet Seiles kundze to jau labi pamatoja. Ja ir šis pieteikums, tad paju sabiedrības valde izsludina šā objekta privatizāciju un dod mēnesi laika pieteikties arī citiem, un, ja citi piesakās, tātad arī šie īpašnieki... Te jau ir tas galvenais, te jau bija runa par to, ka strādā. Zaščerinska kungs saka, ka strādāt var. Var arī nestrādāt, bet te jau galvenais ir tas, ka katram tam paju īpašniekam ir šī īpašuma daļa. Un ko tagad darīsim, ja šī paju sabiedrība pašreiz nestrādā tik labi? Ja iet, kā saka, uz putēšanu un ja šī te paju sapulce nepieņem lēmumu? Tātad visu šo īpašnieku daļas ir apdraudētas, bet viņš aizsargāt tās nevar. Jo galvenais jau nav - strādāt vai nestrādāt. Tā ir iepriekšējā, varbūt sociālisma, attieksme pret darbavietu vai kas. Šobrīd ir kaut kāds īpašums, un galvenais, lai arī šajā paju sabiedrībā šie īpašnieki šo īpašumu sadalītu un turpinātu arī strādāt. Tāpēc es domāju, ka šeit pret to, ka šis likums varētu tikt skatīts, nav nekādu iebildumu, bet kā likuma spēks, manuprāt, viņš būtu noraidāms. Otrs - sapulces sasaukšana. Tie, kas kaut cik ir saistīti ar lauksaimniecības sabiedrībām, zina, ka sapulču sasaukšana kvoruma dēļ ir apgrūtināta vai arī praktiski neiespējama. Lielākajā daļā, pat būtiskus jautājumus lemjot, tur ir noteikts skaits, kas ir nepieciešams. Daļa šo paju ir mantiskās pajas, un šie īpašnieki varbūt dzīvo tālāk un neierodas šinīs sapulcēs, un tad šī lieliskā prakse ir ļoti apgrūtināta. Tātad principā, manuprāt, šis process tiek apturēts pilnīgi uz nulli. Tas ir viennozīmīgi, jo, ja ir šis pieteikšanās termiņš, tad tagad katrs piesakās, un par katru ir jāsasauc šī sapulce, lai sapulce pieņem kaut kādu kopīgu lēmumu, bet sapulce jau to, kādā veidā saglabāt īpašumu, var lemt arī citādā formā, jo šis īpašums ir formējams šinīs grupās, nedalāmajās vienībās. Un, ja paju sabiedrībai tas ir vajadzīgs un ja tas ir kaut kāds liels komplekss, kas strādā, tad viņš arī tiek noformēts šinī nedalāmajā un tad viņu ir grūtāk paņemt, tāpēc ka ir vajadzīgs ievērojams līdzekļu daudzums. Un tad var arī uz tā bāzes, ja kāds pretendē, tad īpašnieki var aizsargāt šo savu kopdarbības iespēju - viņi apvienojas, izveido uzņēmējdarbības formu un personificē šo īpašumu. Otrs. Es tomēr domāju, ka šī te saruna pašreiz varbūt ir arī tāpēc, lai atvirzītu, lai varbūt runātu par kaut kādām problēmām, cilvēku sāpēm, bet nerisinātu pašas galvenās problēmas, kas ir jārisina. Šeit nav ko šobrīd laukos dalīt šos cilvēkus - zemnieki, kooperatīvi, paju sabiedrības. Manuprāt, pirmām kārtām ir jādomā, kā izdzīvot viņiem visiem, jo mēs redzam, ka šobrīd tā arī nav parādījies presē, kad tiks izmaksātas pagājušā gada dotācijas. Par labības tirgu mēs iesniedzām kaut kādus nebūtiskus labojumus, bet dotācijas par trešo kvartālu neesam samaksājuši. Kurš tad šobrīd ir tas pirmais darbiņš, kas ir jādara? Kas ir pirmais darbiņš arī paju sabiedrību privatizācijā? Dotācijas nav saņemtas. Uz Jauno gadu kāds bija stāvoklis? Gads beidzas, cilvēkiem algas nemaksātas... Paju sabiedrībās jau ir šī uzskaite. Tur arī lielākā daļa šo te dotāciju aiziet. Kāds pienāca Jaunais gads? Cilvēkiem algas nemaksātas, un arī valsts nesamaksāja aprēķinātās subsīdijas. Un, manuprāt, te nevajadzētu vis dalīt, bet tomēr skaidri un gaiši pateikt, kad šo naudiņu cilvēki saņems. Jo tad jau nav iespējams ne vienā, ne otrā formā... nevienam nav iespējams izdzīvot. Manuprāt, būtu jādara viss, lai neatkarīgi no šīs uzņēmējdarbības formas laukos varētu zemnieki, ražotāji, izdzīvot. Un tas tomēr būtu pirmais, nevis kaut kādas dalīšanas vai atkal šķirošanas - vieni labie, otri sliktie. Es aicinātu tomēr noraidīt un pēc tam viņu iesniegt kā šo projektu. Es pieļauju, ka tiešām ir iespējams strādāt un viņu uzlabot, jo šobrīd mums šī prakse un zināšanas likumdošanā ir varbūt ievērojami plašākas, nekā tas bija, pieņemot šo likumu. Paldies par uzmanību.".
- 1995_01_19-seq22 language "lv".
- 1995_01_19-seq22 speaker Gundars_Berzins-1959.
- 1995_01_19-seq22 mentions Q822919.