Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_01_19-seq144> ?p ?o. }

• 1995_01_19-seq144 type Speech.
• 1995_01_19-seq144 number "144".
• 1995_01_19-seq144 date "1995-01-19".
• 1995_01_19-seq144 isPartOf 1995_01_19.
• 1995_01_19-seq144 spokenAs 77.
• 1995_01_19-seq144 spokenText "Otrā nodaļa. Mēs pārejam pie politiskā režīma statusa noteikšanas komunistiskā režīma represijās cietušajiem. 2. pants. Jau redzams pēc priekšlikumu iesniegšanas daudzuma, ka tas acīmredzot būs viens no pretrunīgākajiem pantiem, par kuru mēs šodien debatēsim. Komisija izskatīja visus priekšlikumus, kas ir iesniegti, un rīkojās sekojoši: Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums ir noraidīts, jo tas faktiski aptver politiski represētos ļoti plašā lokā, tajā skaitā arī politiski represētos Krievijas teritorijā pirmskara periodā, kur tiešām varbūt ir grupa Latvijas iedzīvotāju, kas tika politiski represēti vai kas tika varbūt pēc kara represēti Krievijas vai PSRS teritorijā, bet pēc tam iebrauca Latvijā tādu vai citu apstākļu dēļ. Atkārtoju vēlreiz. Es gribu paskaidrot: kaut arī morāli, protams, mēs saprotam, ka visi politiski represētie neatkarīgi no tā, kur viņi būtu represēti - Latvijas teritorijā, Krievijas teritorijā, Čīles teritorijā, un es varētu pateikt vēl citas valstis -, protams, morālā ziņā ir vienādi cietuši, un ir ļoti lielas problēmas viņus šķirot. Bet, par cik mēs runājam šeit par Latvijas valsts morālajām saistībām pret šiem cilvēkiem, kā arī Latvijas valsts konkrētajiem soļiem pret šiem cilvēkiem, kas izpaužas gan viņu sociālā statusa nodrošināšanā, gan citādāk, mēs esam spiesti... diemžēl mēs esam spiesti... Atkārtoju vēlreiz - tas nebūt nav patīkams solis. Tomēr ierobežot sevi ar to, kā liek priekšā komisija, proti, runa ir par to, ka komunistiskajā režīmā cietušos... mēs tātad par represētajiem atzīstam visus Latvijas Republikas pilsoņus, jo viņiem ir viennozīmīga sasaiste ar Latvijas valsti neatkarīgi no tā, kad viņi tika represēti, bet, runājot par iedzīvotājiem, mēs esam spiesti ierobežoties tikai ar tiem, kas, būdami jau Latvijas Republikas iedzīvotāji, tika represēti Latvijas teritorijā, it sevišķi ņemot vērā to, ka attiecībā uz citiem tomēr daļēji - un tas ir praksē noticis - Krievija ir piemērojusi savu attiecīgo likumu, un šie cilvēki daļēji ir saņēmuši kompensācijas, kurš varbūt ir veiklāks, kurš - mazāk veikls, kā nu ir izdevies nokārtot, bet attiecībā uz viņiem tādā gadījumā pretrunīgā veidā darbosies arī Krievijas likums, jo Krievijas likums ir pieņemts par politiski represētajiem Krievijas teritorijā, un Krievijas likums precīzi pasaka, ka viņi runā tikai par tiem, kas ir represēti Krievijas teritorijā. Piemēram, interesanti ir tas, ka Krievija tagad neattiecina savu likumu uz bijušajiem PSRS pilsoņiem, ja viņi, piemēram, ir represēti, kā viņi toreiz uzskata (kaut arī tas bija PSRS teritorijā) Latvijas teritorijā, izsūtīti no Latvijas. Tad, piemēram, Krievijas varas iestādes bieži viņus neatzīst par politiski represētajiem, kaut arī viņi dzīvo Krievijā tagad, jo viņi netika šajā teritorijā represēti. Tāpēc mēs esam spiesti šajā gadījumā atkal un vēlreiz tomēr pieturēties pie ļoti precīziem rāmjiem, lai viņi būtu skaidri un noteikti. Un mēs bijām spiesti noraidīt šo Tautas saskaņas partijas priekšlikumu. Par otro priekšlikumu. Mēs to šeit esam pieņēmuši daļēji, jo tas sasaucas arī ar Resnā kunga priekšlikumu. Mēs esam vienīgi svītrojuši tos vārdus - "PSRS valsts drošības iestāžu darbībā". Tāpēc, ka... Tātad ir palikusi šī frāze šādā veidā: "Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kuras piedalījušās politiskajās represijās. " Neatkarīgi no tā, kāda veida politiskajās represijās viņi ir piedalījušies, un neatkarīgi no tā, vai... Mēs tātad nepiekrītam šim precizējumam, kas ir Tautas saskaņas partijas redakcijā, - ka runa ir tikai par iestāžu darbībām, jo represijas ir daudz plašāks jēdziens. Un, ja konkrētie precedenti... tiesa, piemēram, pierāda, ka konkrētais cilvēks, varbūt arī nestrādādams konkrētā represīvā iestādē, tajā pašā laikā ir piedalījies politiskajās represijās, ziņodams par saviem kaimiņiem un palīdzēdams viņu izvešanas procesā, un savādākā veidā, tad arī uz viņu nebūtu attiecināms šis likums. Tāpēc mēs komisijas variantā paturam plašāk: nevis tikai, ka tos, kas ir piedalījušies represīvo iestāžu darbībā, bet vispār jēdzienu - tos, kas ir piedalījušies politiskajās represijās. Tātad tālāk - deputāta Resnā kunga priekšlikums. Atkal man ir ļoti... morāli grūti faktiski aizstāvēt komisijas lēmumu, bet mēs esam spiesti to darīt, jo te ir runa par... Resnā kungs piedāvā, ka mēs tomēr pie represētajiem pieskaitām visus latviešus, neatkarīgi no tā, kad un kur viņi tika represēti, tad atkal te ir runa par latviešiem, kas tika represēti arī Krievijā 1937., varbūt 1934. gadā, un citiem, atkal ir tā pati līdzīgā situācija. Formāli pastāv Krievijas likums. Tie, kuri tika represēti Krievijas teritorijā, - uz viņiem attiecas šis Krievijas likums. Un formāli viņus vajadzētu tādā gadījumā faktiski ar šiem Krievijas likumiem... arī rast iespēju caur Krievijas vēstniecībām, lai šis Krievijas likums pret viņiem tiktu piemērots, jo daļa no viņiem to jau ir varējusi piemērot sev un ir piemērojusi. Tālāk ir Tautas saskaņas partijas frakcijas ļoti precīzs precizējums. Mēs to esam ņēmuši vērā. Par cik ir pastāvējušas ne tikai PSRS filtrācijas nometnes, bet arī ir pastāvējušas sabiedroto - angļu, amerikāņu - un es nezinu, vai franču, -bet angļu, amerikāņu filtrācijas nometnes. Mēs šajā gadījumā pieņemam šo Tautas saskaņas partijas priekšlikumu, ka tiešām par politisku represiju var uzskatīt tikai PSRS filtrācijas nometnes, bet netiek uzskatītas angļu, amerikāņu un citu Otrā pasaules kara sabiedroto filtrācijas nometnes, kur gan pēc būtības, gan pēc apstākļiem bija pavisam citāda situācija nekā PSRS filtrācijas nometnēs. Tā ka mēs esam pieņēmuši šo priekšlikumu par PSRS filtrācijas nometnēm. Tālāk. Nav pieņemts Kokina kunga priekšlikums. Tātad Kokina kunga priekšlikums (šajā gadījumā - pirmā rindkopa) sakrīt ar Tautas saskaņas partijas frakcijas. Es jau skaidroju, ka mēs tomēr iedzīvotājiem, kas tika represēti ārpus Latvijas Republikas teritorijas, šo statusu... komisijas lēmums ir - nepiešķirt. Tālāk. Nav pieņemts... balstoties tieši uz Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas rekomendācijām, nav pieņemts tomēr arī šis priekšlikums - aizvietot vārdu "filtrācijas" ar "turētos filtrācijas nometnēs par piedalīšanos kara darbībā", jo ir bijuši precedenti, kad cilvēki filtrācijas nometnēs PSRS... Kā jau es teicu, sabiedrotie - angļi un amerikāņi - nav izmantojuši filtrācijas nometnes šim nolūkam, bet PSRS praksē ir bijuši gadījumi, kad filtrācijas nometnes ir arī izmantotas, lai tur dažreiz vienkārši aiz attiecīgo... PSRS raksturīgā haosa dēļ dažreiz tur ir turēti arī cilvēki, citādi politiski represētie, uz laiku, politiskajās filtrācijas nometnēs, bērni tur ir bijuši, arī pusaudži, izvedamie - pa ceļam uz kaut kurieni, un tas nozīmē, ka mēs nevaram norobežoties - runāt tikai par šo piedalīšanos karadarbībā, jo filtrācijas nometnēs, PSRS filtrācijas nometnēs diemžēl tik precīzi nebija šī lieta definēta. Tālāk. Nav pieņemts Kokina kunga priekšlikums, kas varbūt ir zināmā mērā konceptuāls un kas faktiski konceptuāli atšķir šo likumu no Augstākās padomes pieņemtā likuma. Jūs varbūt atceraties, - Augstākajā padomē bija likums, kur bija tāds jēdziens: "netieši represētie". Un faktiski zem netieši represētajiem... toreiz Preinberga kunga priekšlikums tas bija, un tas tika iekļauts Augstākās padomes redakcijā, faktiski tika iekļautas šīs personas, par kurām runā Kokina kungs savā priekšlikumā. Šeit ir tā būtība, ka, pirmkārt, mēs atsakāmies no divveida statusiem. Mēs negribam vairs paturēt - tieši vai netieši represētie. Likums tātad konceptuāli ir reducēts tomēr uz to, ka ir vienkārši politiski represētie, nevis kā Augstākās padomes likumā bija, tieši un netieši represētie. Un otrs ir tas, ko es teicu jau ievadā. Principā morālā ziņā atkal saprotot, ka, protams, šeit uzskaitītie cilvēki, kas tātad ir ekonomiska rakstura politiski represētie, aplikti ar paaugstinātiem nodokļiem, ar tiem sekojošu mantas atņemšanu, izlikšanu no savām mājām un dzīvokļiem, beidzot var atgriezties un atgūt savu īpašumu... Tātad šis priekšlikums paplašina šo politiski represēto loku samērā plaši, jo šāda veida ekonomiskās represijas ir skārušas ļoti daudzus. Un te ir atkal šī morālā problēma, ko es jau teicu pašā sākumā. Protams, mēs teorētiski varam paplašināt šo politiski represēto loku, nonākot līdz secinājumam, ka praktiski vairākums latviešu tautas ir politiski represētie. Bet tādā gadījumā zūd šā jēdziena tas otrs saturs - tās attiecīgās morālās saistības un materiālās saistības. Tas ir tas svarīgākais no valsts puses attiecībā pret šiem cilvēkiem. Es gribu atgādināt, ka, starp citu, Augstākās padomes pieņemtajā likumā jau bija paradokss, jo politiski represētie un netieši represētie jau atšķīrās pēc tām sociālajām priekšrocībām, ko viņi guva, un faktiski līdz ar to netieši represētie pārvērtās par tādu tīri morālu, tādu papīra jautājumu, un es nezinu, vai ir tas labākais variants šajā gadījumā. Un pēdējais punkts. Mēs nepieņēmām Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, ka bērni, kam abi vai viens no vecākiem ticis noslepkavots vai miris represiju rezultātā... atkal ar smagu sirdi... Šis likums ir vispār tāds, ka mums jānoraida visi priekšlikumi - lielā mērā ar smagu sirdi, bet tomēr mēs gribam precizēt, ka te ir runa par cilvēkiem, kas ir paši represēti, politiski represēti, un par viņu statusu. Tas nenoliedz to, ka valsts varētu uzņemties kaut kādu specifisku saistību attiecībā pret cilvēkiem, kuru vecāki tika nogalināti represijās vai kaut kā savādāk, ir visādi dažādi varianti šeit, bet šinī gadījumā mēs nevaram paplašināt atkal šo politiski, pašu politiski represēto statusu ar viņu pēctečiem, jo neatkarīgi no tā... Ziniet, man ir nācies tikties ar represēto, kurš ir teicis: "Nu beigu beigās es nezinu, kas bija labāk - vai tas, ja mani būtu nošāvuši uzreiz, vai tas, ka man 25 gadi bija jāmocās tur un jāpārdzīvo tādas lietas, ka es pats bieži vien varbūt lūdzu nāvi. " Nu tas varbūt skan diezgan briesmīgi, ko es tagad saku, bet tiešām mums ir... mēs nevaram izdalīt. Ja mēs runājam par pēctečiem, tad runājam, un attiecīgās normas tur parādīsies turpmāk - un arī parādās šeit, bet mēs nevaram katrā ziņā izdalīt vienu no šīm kategorijām, jo mēs tad paplašinām šo politiski represēto loku. Tātad šādā veidā es komentētu šos priekšlikumus, un komisijas dotais variants jums ir 4. ailītē.".
• 1995_01_19-seq144 language "lv".
• 1995_01_19-seq144 speaker Andrejs_Pantelejevs-1961.
• 1995_01_19-seq144 mentions Q211.
• 1995_01_19-seq144 mentions Q159.
• 1995_01_19-seq144 mentions Q15180.
• 1995_01_19-seq144 mentions Q2337323.
• 1995_01_19-seq144 mentions Q298.