Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_01_19-seq130> ?p ?o. }

• 1995_01_19-seq130 type Speech.
• 1995_01_19-seq130 number "130".
• 1995_01_19-seq130 date "1995-01-19".
• 1995_01_19-seq130 isPartOf 1995_01_19.
• 1995_01_19-seq130 spokenAs 77.
• 1995_01_19-seq130 spokenText "1. pants ir vispārējie noteikumi, kur vēl netiek dota specifiska definīcija, kā tas notiek tālāk attiecīgi komunistiskajam un nacistiskajam režīmam "Vispārējie noteikumi". Šeit ir ņemts vērā Tautas saskaņas partijas frakcijas iesniegums, tikai mēs nevis aizstājam "pilsoņus" ar "iedzīvotājiem", bet rakstām komisijas variantā, ka šis likums attiecas uz Latvijas Republikas pilsoņiem un iedzīvotājiem. Par cik tur sākās strīdi juristu starpā, tad vismaz tas ir pietiekami plašs jēdziens. Viņš aptver gan pilsoņus, gan iedzīvotājus, kaut gan daži juristi uzskata, ka iedzīvotāji ietver sevī pilsoņus, daži - ka ne, un līdz ar to, lai nebūtu samulsuma, mēs te plašāko jēdzienu minam. Tāpat arī tiek ņemts vērā un pievienots šis te jēdziens, ka arī par palīdzību politiski vajātajām un represētajām personām. Tātad pie tā tas ir pašā nobeigumā, tātad runa ir par to, kuras darbības faktiski rezultātā, ja cilvēks tika represēts, viņš tiek uzskatīts par politiski represēto. Mēs šeit pievienojam arī to, ka ne tikai viņš pats ir veicis kaut kādu tiešu politisko darbību un par to represēts, bet arī par to, ka viņš ir palīdzējis politiski vajātām un represētām personām. Es laikam par visiem priekšlikumiem varētu dot komentāru, un tad mums vienalga ir jābalso atsevišķi priekšlikumi, bet deputāta Resnā kunga priekšlikums ir iekļauts tieši tādā veidā, kā viņš tiek likts priekšā 2. un 4. pantā, jo mēs vienkārši zināmu ētisku apsvērumu dēļ negribējām 1. pantā, kur tiek runāts par šiem cilvēkiem, kas ir speciāli atrunāti, uzreiz šo ierobežojošo un izslēdzošo normu tomēr konkrēti pie katra režīma attiecīgajiem upuriem, kurus mēs konkrēti uzskaitām, un represētajiem mēs norādām, uz kuriem neattiecas. Un tā pamatdoma, ka tā neattiecas uz tiem, kas ir paši piedalījušies represijās, tā te ir saglabāta. Kas attiecas uz deputāta Kokina priekšlikumu, mēs arī viņu nevaram ielikt 1. pantā, jo 1. pantā ir vispārējie noteikumi, kas attiecas uz abu režīmu noziegumiem. Un tā problēma ir tā, ka mēs varam reabilitāciju piemērot daļēji komunistiskā režīma noziegumiem, jo komunistiskajā režīmā represētie bija represēti ar tiesas lēmumu. Lai arī cik tā tiesa būtu formāla, bet tur bija kaut kāds tiesas lēmums, un tāpēc arī ir runa par reabilitācijas procesu tur, kur tas ir iespējams. Kā jūs zināt, te ir arī gadījumi, kad nevar būt reabilitācija tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nav bijuši nekādi tiesas procesi, cilvēki vienkārši ir aizvesti ar kaut kādu administratīvu lēmumu. Kas attiecas uz nacistisko režīmu, tad pamatā tur nebija nekāda tiesas lēmuma, ievietoti koncentrācijas nometnēs daudzi bija bez kāda lēmuma, līdz ar to runāt par viņa reabilitācijas procesu juridiskā nozīmē nevar. Līdz ar to mēs ar šo normu mēģinām tālāk pateikt, ka mēs runāsim pie konkrētā - komunistiskā režīma un nacistiskā režīma, kāda ir nepieciešamā procedūra, bet pie vispārējiem noteikumiem ieviest jēdzienu "reabilitācija" mēs nevaram tā iemesla dēļ, ka ļoti daudzos gadījumos nebija nekā pat līdzīga tiesas procesam, lai mēs varētu runāt par reabilitāciju juridiskā šī vārda izpratnē.".
• 1995_01_19-seq130 language "lv".
• 1995_01_19-seq130 speaker Andrejs_Pantelejevs-1961.
• 1995_01_19-seq130 mentions Q211.
• 1995_01_19-seq130 mentions Q2337323.