Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_01_19-seq122> ?p ?o. }

• 1995_01_19-seq122 type Speech.
• 1995_01_19-seq122 number "122".
• 1995_01_19-seq122 date "1995-01-19".
• 1995_01_19-seq122 isPartOf 1995_01_19.
• 1995_01_19-seq122 spokenAs 77.
• 1995_01_19-seq122 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Lūdzu darboties ar dokumentiem nr. 1259, 1259-a, un jums ir pavasara sesijas dokuments nr. 485, tas ir vienkārši ilustratīvs dokuments salīdzināšanai, kāds likumprojekts izskatījās pirmajā lasījumā. Es domāju, mēs jau debatējām vispārējās lietas par šo likumprojektu, kad apspriedām to pirmajā lasījumā, acīmredzot mums būs jādebatē, konkrēti runājot par pantiem. Varbūt dažas piezīmes. Šis ir zināmā mērā izrādījies viens no tādiem, latviski sakot, pretrunīgākajiem likumprojektiem, ko acīmredzot mūsu Saeima un mūsu komisija pēdējā laikā ir izskatījusi, jo tas satur sevī iekšēju pretrunu, ka, no vienas puses, ļoti plaši ņemot, praktiski lielākā daļa Latvijas tautas var tikt uzskatīta par represētu komunistiskā režīma laikā un arī - protams, ja tam piepluso, - nacistiskā režīma laikā. Taču, ja mēs tomēr gribam šajā likumā izstrādāt normas, kas tieši ļoti konkrēti sociāli (tātad tas nozīmē - ar konkrētu naudu un līdzekļiem) palīdz tiem cilvēkiem, kas ir represēti, ir skaidrs, ka mēs nevaram definēt šo represēto loku tādu, kāds tas pēc sirdsapziņas... tādu, kādam tam it kā vajadzētu būt, - faktiski, es atkārtoju, vairākums latviešu tautas. Jo, ja mēs tā definējam, tad beigu beigās nav skaidrs, kurš kuram tad maksā un no kādiem līdzekļiem mēs šo sociālo palīdzību varam sniegt. Tāpēc šis likums ir mēģinājums atrast kompromisu starp šīm divām pretrunīgajām daļām: no vienas puses, skatīties reāli uz Latvijas valsts iespējām un tātad mēģināt atrast tiešām, nu, to minimālāko loku, tos nepārprotamāk cietušos abos režīmos - gan komunistiskajā, gan nacistiskajā, un, no otras puses, arī veidot attiecīgās tiesību normas vai priekšrocības - es pat negribētu tās saukt par priekšrocībām, jo tās ir grūti nosaukt par priekšrocībām, - normas atbilstoši mūsu valsts iespējām. Tā ir varbūt tāda vispārēja piezīme un arī vispārējā piezīme par otro lasījumu, ka principā laikā starp pirmo un otro lasījumu nav konceptuālas izmaiņas izdarītas. Kas ir darīts? Ir izskatīti tie priekšlikumi, kas ir iesniegti. Daļa no tiem ir ņemti vērā. Ir atsevišķi precizējumi izdarīti, un varbūt būtiskākais ir tas, ka ir izveidota 4. nodaļa, par cik ļoti daudzi priekšlikumi tomēr bija saistīti ar zināmā mērā tomēr tādu ne varbūt konkrētu, bet katrā ziņā vispārēju to tiesību vai priekšrocību uzskaitījumu, kādas pienākas šiem politiski represētajiem. Tāpēc ir speciāli izveidota arī 4. nodaļa, kas precizē valsts pienākumus pret šiem politiski represētajiem. Tas ir jaunais, kas ir paveikts laikā starp pirmo un otro lasījumu. Ja pāriet konkrēti pie lasīšanas pa pantiem otrajā lasījumā, tad pirmais, kam mums ir jāpievērš uzmanība, ir nosaukums. Ir iesniegts deputāta Kokina priekšlikums, kā šo nosaukumu mainīt: "Par politiski represētās personas statusa un tās tiesību noteikšanu komunistiskā un nacistiskā režīma represijās cietušajiem". Notika diezgan plašas debates par šo jautājumu, konsultēšanās arī ar dažām sabiedriskajām organizācijām, kas pārstāv represētos, - darbā piedalījās arī Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas vadītājs Vanaga kungs, - un mēs tomēr palikām pie secinājuma - saglabāt šo nosaukumu. Tātad jūs redzat, ka ceturtajā ailītē komisija liek priekšā saglabāt nosaukumu viena iemesla dēļ, proti: tas, kādā veidā šīs tiesības jeb valsts garantijas, jeb valsts dotās priekšrocības šiem represētajiem izpaužas, ir lielā mērā atkarīgs - tas nav tikai šīsdienas jautājums, - tas ir lielā mērā atkarīgs arī konkrēti no valsts sociālā stāvokļa, budžeta stāvokļa un ir saistīts ar attīstību laikā; principā dažas konkrētas normas šajās lietās var mainīties. Šobrīd jau mums ir diezgan liela divu lapu... man ir te konkrēts nosaukums, tas skar tieši politiski represētos dažādās viņu sfērās, un mēs uzskatām, ka Ministru kabinets arī turpmāk, situācijai attīstoties, - gan vērojot, kā attīstās budžets, gan arī mainoties varbūt politiskajai situācijai un arī vispār valsts situācijai, - var mainīt šīs konkrētās normas, kādas tad ir šo attiecīgo represēto tiesības, kas te ir minētas. Tāpēc mēs gribējām, lai tomēr šis, kā pamatlikums, paliek ļoti precīzs, nemainīgs, neatkarīgi no tās situācijas, neatkarīgi no tā, kādas priekšrocības valdība vai Saeima - šī vai nākamā - noteiks šai grupai. Šis ir tikai likumprojekts, kas savā pamatā nosaka, definē subjektu: kas tad ir šie politiski represētie, kuri ir uztverami mūsu Latvijā kā nepārprotami politiski represētie un pret kuriem valstī ir jābūt šīm speciālajām attiecībām un speciālajām priekšrocībām. Tāpēc arī mūsu komisija, Cilvēktiesību komisija, ierosina saglabāt nosaukumu un nav pieņemts Kokina kunga priekšlikums par nosaukuma maiņu.".
• 1995_01_19-seq122 language "lv".
• 1995_01_19-seq122 speaker Andrejs_Pantelejevs-1961.
• 1995_01_19-seq122 mentions Q822919.
• 1995_01_19-seq122 mentions Q211.