Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_01_12-seq8> ?p ?o. }

• 1995_01_12-seq8 type Speech.
• 1995_01_12-seq8 number "8".
• 1995_01_12-seq8 date "1995-01-12".
• 1995_01_12-seq8 isPartOf 1995_01_12.
• 1995_01_12-seq8 spokenAs 77.
• 1995_01_12-seq8 spokenText "Cienījamie kolēģi! Man ir grūti noticēt, ka šodien šeit no klātesošajiem ir kāds, kurš neizlasa vismaz pirmos pantus likumiem, kurus mēs paši pieņemam, un ka ministrijās būtu ierēdņi, kuri nepainteresējas par tiem likumiem, kurus mēs pieņemam. Un diemžēl es esmu spiests citēt Operatīvās darbības likuma 1. pantu, kurā runāts par operatīvās darbības jēdzienu un cita starpā teikts, ka operatīvā darbība ir likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt cita starpā valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem. Šis likums ir spēkā kopš 1993. gada 30. decembra. Kopš 1994. gada 19. maija ir spēkā likums par valsts drošības iestādēm - Valsts drošības iestāžu likums, kura 1. pants ir "Nacionālās drošības jēdziens". Un šajā pantā cita starpā ir teikts: nacionālā drošība Latvijas Republikā ir politisko, ekonomisko, sociālo, militāro un tiesisko pasākumu kopums, ko realizē valsts varas un pārvaldes, tiesu varas un pašvaldību institūcijas, lai aizsargātu valsts noslēpumus... ne tikai to, bet lai aizsargātu arī valsts noslēpumus. Šodien Ministru kabinets jau ir apstiprinājis Drošības policijas nolikumu, kurā arī ir runāts par valsts noslēpumu. Bet vēl joprojām mums nav likuma, kas pasaka, kas ir valsts noslēpums. Tādēļ 1993. gada augustā Aizsardzības un iekšlietu komisija iesniedza savu likumprojektu, uzskatīdama pati to par nepilnīgu, jo ir nepieciešams visu ministriju viedoklis un atsauksme par to, kā sakārtot tās lietas. Un es gribu citēt to mūsu vēstuli. Tajā nav nekādas runas par informācijas nepieejamību. Mēs tieši uzsvērām, ka likumprojektā ir jānosaka, kam un kādā procesuālā kārtībā ir tiesības konstatēt, vai to ziņu, dokumentu vai citu informācijas nesēju, kas tiek atzīmēti kā slepeni vai dienesta vajadzībām, apjoms netiek ļaunprātīgi paplašināts vai sašaurināts. Tāpat likumprojektā būtu jānosaka, kur būs valsts noslēpumu saturošo ziņu banka. Likumprojektā būtu paredzama atbildība arī par neattaisnotu ziņu, dokumentu vai citu informācijas nesēju, kas tiek atzīmēti kā slepeni vai dienesta vajadzībām, paplašināšanu vai sašaurināšanu. Mēs saņemam atbildi, kurā varam izlasīt, ka likumprojekts par valsts noslēpumu tika izstrādāts Tieslietu ministrijā 1993. gadā. Kur viņš ir? Nav taču viņa! Nu kādēļ rakstīt to, kā nav? To konstatējot, tapa jauna mūsu vēstule Ministru kabinetam, kura tika rakstīta janvārī - 1994. gada 28. janvārī, pēc tam, kad, kā tiek apgalvots, jau ir bijis izstrādāts likums, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi. Mēs prasām... uzdodam tos pašus jautājumus, kurus mēs atkārtojām Ministru prezidentam Gailim šodien. Mēs jau toreiz nesaņēmām uz tiem atbildi. Tālāk. Pienāk pavasaris, un tad 23. maijā mēs saņemam no tieslietu ministra Levita izstrādāto likumprojektu par informācijas aizsardzību. Un tagad man gribētos salīdzināt divus dokumentus - viens dokuments ir Ministru prezidenta Gaiļa parakstītā atbilde, par kuru tikko kā stāstīja cienījamā Tēraudas kundze, un otrs ir šis dokuments no Tieslietu ministrijas, toreizējā tieslietu ministra parakstītais dokuments. Atbildē šeit tiek rakstīts, ka tika paredzēts, ka likumprojekta "Par informācijas aizsardzību" nolūks ir aizsargāt informāciju - publisko un privāto tiesību juridisko un fizisko personu interesēs. To arī tikko apgalvoja Tēraudas kundze. Bet kur paliek valsts intereses? Valsts intereses ir jāņem vērā likumā "Par valsts noslēpumu". Un šajā anotācijā pie izstrādātā likumprojekta, toreizējā, ko ir parakstījuši divi cilvēki - Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta direktore Eizes kundze un tieslietu ministrs Egils Levits 23. maijā, mēs varam lasīt, ka likuma "Par informācijas aizsardzību" pieņemšanas rezultātā sabiedrībā tiks noregulētas attiecības, kas aizsargās informāciju valsts juridisko un fizisko personu interesēs. Un lasām tālāk: likumprojekts saskaņots ar visām ministrijām, Valsts statistikas komiteju un Latvijas Valsts arhīvu. Būtiski iebildumi par likumprojektu kopumā nav saņemti. Ko mēs lasām atbildē? Atbildē mēs lasām, ka Ministru kabinets ir noraidījis, jo tas nav bijis pieņemams koceptuāli. Kurš tad, sakiet godīgi, melo? Jo man ir divi dažādi dokumenti, kas viens otram runā pretī - pilnīgi! Mūsu uzdotajos jautājumos ir jautāts par konkrētu likumprojektu, par konkrēta likumprojekta izstrādes darba grupu, mēs neesam jautājuši par informācijas atklātības likuma izstrādāšanas darba grupu, par ko ir minēts šajā atbildē. Mēs neesam saņēmuši jau pusotra gada laikā atbildi - kas strādā pie šā likumprojekta "Par valsts aizsardzību", attiecībā uz kuru mēs priekšlikumu jau iesniedzām 9. augustā, rakstot, ka lūdzam izveidot darba grupu, kas varētu operatīvi pilnveidot pievienoto likumprojektu "Par valsts noslēpumu", kurā, mūsuprāt, ir virkne nepilnību. Virkne nepilnību. Bet tas taču neļauj, nedod tiesības nedarīt to, ko uzdod Saeima. Kaut vai ar saviem pieņemtajiem likumiem, divus no kuriem es šodien te citēju. Ja ir grūti pašiem, tad var griezties pie kaimiņiem, Igaunijā likums "Par valsts noslēpumu" ir spēkā kopš pagājušā gada jūnija. Tagad ko mums piedāvā? Mums piedāvā gaidīt līdz Jāņiem, kad tas tiks iesniegts šeit apspriešanai. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē tikai to, ka labākajā gadījumā pieņemt kaut ko varēs nākamā Saeima. Bet es nestādos priekšā patiešām, kā var strādāt valsts drošības iestādes? Kā var strādāt Ārlietu ministrija? Kā var strādāt vēstniecības? Kā var pastāvēt valsts, kurā ar likumu nav noteikts, kas ir valsts noslēpums, kā tas ir jāaizsargā? Kāda ir atbildība par tā izpaušanu? Tā taču, kolēģi, nevar strādāt! Nedrīkst tā strādāt! Es atļaujos Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā lūgt visus kolēģus sekot šā likumprojekta izstrādes gaitai un lūdzu personīgi Ministru prezidentu iedziļināties lietas būtībā - pirms parakstīt dokumentu, pirms parakstīt kādu atbildi, ko ir sagatavojis cits, pašam izpētīt būtību un tikai tad parakstīt jebkādu dokumentu. Paldies.".
• 1995_01_12-seq8 language "lv".
• 1995_01_12-seq8 speaker Ivars_Silars-1938.
• 1995_01_12-seq8 mentions Q822919.
• 1995_01_12-seq8 mentions Q211.
• 1995_01_12-seq8 mentions Q191.
• 1995_01_12-seq8 mentions Q1771611.
• 1995_01_12-seq8 mentions Q15628977.
• 1995_01_12-seq8 mentions Q20560178.
• 1995_01_12-seq8 mentions Q348043.