Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_01_12-seq73> ?p ?o. }

• 1995_01_12-seq73 type Speech.
• 1995_01_12-seq73 number "73".
• 1995_01_12-seq73 date "1995-01-12".
• 1995_01_12-seq73 isPartOf 1995_01_12.
• 1995_01_12-seq73 spokenAs 77.
• 1995_01_12-seq73 spokenText "Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" Augstākā padome pieņēma pirms vairāk nekā diviem gadiem. Laika gaitā neapšaubāmi atklājās vairākas nepilnības, un šodien ir nepieciešams likumu grozīt. Kādus grozījumus ierosina izdarīt komisija? Pirmie trīs grozījumi, kas ir ietverti mūsu izstrādātajā likumprojektā, ir redakcionāla rakstura, par tiem es nerunāšu. Ceturtais grozījums ir tāds - izteikt 12. panta 1. daļas 2. punktu šādā redakcijā: "ja statūtos nav ievēroti šā likuma 8. un 9. panta noteikumi". Ko tas nozīmē? Līdz šim atlikt sabiedrisko organizāciju, to skaitā arī politisko organizāciju, reģistrāciju uz laiku līdz trijiem mēnešiem varēja divos gadījumos - ja nav ievērota dibināšanas kārtība un ja jaundibinātā organizācija nav atbilstoši likumam sastādījusi savus statūtus. Pēc valdības ierosinājuma komisija liek priekšā papildināt šos gadījumus ar trešo. Tātad mēs ierosinām atlikt reģistrāciju, dot tiesības Tieslietu ministrijai atlikt reģistrāciju arī tajos gadījumos, ja jaundibinātās organizācijas nosaukums vai šā nosaukuma saīsinājums būtiski neatšķiras no jau reģistrētas sabiedriskas vai politiskas organizācijas nosaukuma. Es zinu, ir bijušas zināmas problēmas, piemēram, Latvijas zemnieku savienībai un Latviešu zemnieku savienībai, jo abas šīs politiskās organizācijas ir bijušas reģistrētas. Ja mēs pieņemsim šādus grozījumus, minētā nepilnība varētu tikt novērsta. Piektais grozījums ir redakcionāla rakstura. Savukārt sestais un septītais grozījums attiecas uz kārtību, kādā reģistrētām sabiedriskām organizācijām turpmāk būs jāinformē sabiedrība par savu finansiālo darbību. Godātie kolēģi, kā jūs zināt, šobrīd Saeimā tiek izstrādāts likumprojekts par politisko organizāciju finansēšanas kārtību, un jaunais likumprojekts paredz šādu atklātuma, ja tā varētu teikt, veidu, ka jebkurš attiecīgās politiskās organizācijas biedrs ir tiesīgs iepazīties ar savas politiskās organizācijas finansiālo un saimniecisko darbību, finansiālās darbības pārskatu. Bez tam ar šo pārskatu jebkurā laikā var iepazīties jebkurš masu informācijas līdzekļu žurnālists. Šādu kārtību komisija ierosina arī attiecināt uz pārējām sabiedriskajām organizācijām, lai būtu vienveidība mūsu likumdošanā. Es gribētu teikt, ka šobrīd spēkā esošā kārtība pilnībā netiek ievērota, jo spēkā esošais likums par sabiedriskajām organizācijām paredz, ka jebkurai sabiedriskai organizācijai ir jāiesniedz finansiālās darbības pārskats Valsts ieņēmumu dienestā, savukārt Valsts ieņēmumu dienestam visu sabiedrisko organizāciju pārskati ir jāpublicē oficiālā laikrakstā. Godātie kolēģi, mēs neesam līdz šim varējuši izlasīt nevienu pārskatu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Kādēļ? Acīmredzot galvenais iemesls ir tomēr tas, ka Latvijā ir apmēram 1500 reģistrētas sabiedriskās organizācijas un ka tīri teorētiski nebūtu iespējams publicēt visus pārskatus, bet žurnālistiem un attiecīgās organizācijas biedriem ir jādod tiesības iepazīties ar šiem pārskatiem un, neapšaubāmi, arī publicēt ziņas, kas ir pārskatos. Tādēļ arī komisija ierosina izdarīt 6. un 7. grozījumu. 8. grozījums ir redakcionāla rakstura, jo tas ir nepieciešams, lai varētu izdarīt grozījumus Administratīvās atbildības kodeksā un paredzēt atbildību par likuma "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" pārkāpšanu. Arī 9. grozījums ir redakcionāla rakstura, jo daudzas šobrīd Tieslietu ministrijā reģistrētās politiskās organizācijas savos statūtos raksta, ka tās ir partijas. Un tādēļ, lai, ja tā varētu teikt, legalizētu esošo stāvokli, komisija ierosina turpmāk likumā vārdus "politiskā organizācija" aizstāt ar vārdiem "politiskā organizācija (partija)". Šāds grozījums, neapšaubāmi, neprasīs nekādu pārreģistrāciju, un es gribētu atgādināt, ka šā likumprojekta pieņemšana pārreģistrāciju neprasīs nevienai reģistrētai sabiedriskai vai politiskai organizācijai. Visbūtiskākie, neapšaubāmi, ir grozījumi, kas skar 43. pantu. Lai noskaidrotu politisko spēku viedokli par šiem svarīgajiem grozījumiem, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja frakcijās izspriest minēto priekšlikumu. Kāda ir šā priekšlikuma būtība? Spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka var reģistrēt tādas politiskās organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā 10 Latvijas Republikas pilsoņi. Komisija ierosina noteikt, ka politiskās organizācijas jeb partijas var dibināt ne mazāk kā 200 Latvijas Republikas pilsoņu. Par to, kādēļ mēs to ierosinām, ir daudzkārt rakstīts presē, daudzkārt mēs esam stāstījuši frakciju sēdēs, es neatkārtošu šos motīvus, es gribētu tikai pateikt, ka gadījumā, ja jūs, godātie kolēģi, pieņemsiet šādus grozījumus, tad daudz vienkāršāka kļūs kandidātu saraksta iesniegšanas procedūra Saeimas vēlēšanās, jo tad nebūs jāprasa, lai īsā laikā politiskā organizācija, kura iesniedz kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanās, savāktu tā saucamos simts parakstus, jo tajā likumprojektā, ko ir izstrādājusi frakcija "Latvijas ceļš", ir paredzēts, ka reģistrētas politiskas organizācijas, iesniedzot kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām... šis kandidātu saraksts nav jāparaksta simts pilsoņiem, bet to paraksta attiecīgās politiskās organizācijas pilnvarota lēmējinstitūcija. Tātad, ja organizācija ir reģistrēta, ja tajā ir 200 biedru, tad nav nepieciešamības vēl vākt papildus kādus parakstus, tā teikt, no ielas. Šo komisijas ierosinājumu atbalsta Demokrātiskās partijas frakcija, Kristīgo demokrātu savienības partija, "Tēvzemei un brīvībai" frakcija, Tautsaimnieku politiskā apvienība un arī "Latvijas ceļš", bet ar nosacījumu, ka dibināt politiskās organizācijas var simts Latvijas Republikas pilsoņu. Tātad mēs, tas ir, "Latvijas ceļš", ierosinām divkārt mazāku šo robežu noteikt. Neatbalsta "Līdztiesības" frakcija, Nacionālās neatkarības kustības frakcija un "Saskaņa Latvijai" frakcija. Vienlaikus ar šo grozījumu komisija ierosina mazliet precizēt arī 45. pantu un noteikt, ka par politiskās organizācijas biedriem var būt tikai 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas Republikas pilsoņi, un šeit seko grozījums, precizējums - "un personas, kas ir reģistrējušās Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā vai ir saņēmušas Latvijā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas". Bez tam, reģistrējot politisko organizāciju, līdzās partijas programmas dokumentiem un statūtiem ir jāiesniedz arī 200 attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) dibinātāju saraksts, norādot tajā dibinātāju vārdu, uzvārdu un personas kodu. Ja šis priekšlikums tiks pieņemts, tad nepieciešami ir arī "Pārejas noteikumi", jo šobrīd ir reģistrētas vairākas politiskas organizācijas vai partijas, kurās dibināšanas brīdī nav bijuši 200 biedri. Tādēļ arī visām politiskajām organizācijām "Pārejas noteikumos" noteiktajā termiņā būtu jāiesniedz Tieslietu ministrijā 200 biedru - pilsoņu saraksts. Tāds īsumā, godātie kolēģi, ir mans komentārs par šo likumprojektu. Es aicinu komisijas vārdā šo likumprojektu atbalstīt un nobalsot par to pirmajā lasījumā. Paldies.".
• 1995_01_12-seq73 language "lv".
• 1995_01_12-seq73 speaker Janis_Lagzdins-1952.
• 1995_01_12-seq73 mentions Q822919.
• 1995_01_12-seq73 mentions Q211.
• 1995_01_12-seq73 mentions Q1771611.
• 1995_01_12-seq73 mentions Q2167704.
• 1995_01_12-seq73 mentions Q25496595.
• 1995_01_12-seq73 mentions Q182488.
• 1995_01_12-seq73 mentions Q29552.
• 1995_01_12-seq73 mentions Q16361227.