Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_01_12-seq49> ?p ?o. }

• 1995_01_12-seq49 type Speech.
• 1995_01_12-seq49 number "49".
• 1995_01_12-seq49 date "1995-01-12".
• 1995_01_12-seq49 isPartOf 1995_01_12.
• 1995_01_12-seq49 spokenAs 46.
• 1995_01_12-seq49 spokenText "Es arī gribētu piekrist Seiles kundzes viedoklim, jo traģiskākais jau šinī labības kombinātu privatizācijā ir tas, ka šis process stāv. Un stāv tas dažādu iemeslu dēļ. Pirmais - tie ir 1992. gada parādi, kas gulst uz kombinātiem, un, rēķinot pēc tam viņu bilances vērtību, šo atlikušo vērtību, tā iznāk tuva nullei, jo parādu saistības, ko pārņem, ir ļoti lielas. Šeit līdz šim nav risināts jautājums, vai... 1992. gadā, kad valdība, valsts, noteica cenu - 20 rubļu un 15 rubļu, un kad valdība noteica, ka ir jāņem pa 120%, 150% kredītu, un uzņēmumu vadītājiem un valsts uzņēmumiem nebija šo lemšanas tiesību... pēc tam pasakot: ka tā ir tālāk jūsu darīšana... Kombināti procentos vien ir nomaksājuši lielākas summas, nekā ir palikusī parādu summa. Un var, protams, mēģināt būt par lielāko lauku draugu, piesolot augstākus procentus. Tātad, ja mēs piesolīsim 76%, tad mēs būsim vairāk "par" laukiem. Tā ir tāda ļoti vienkāršota un primitīva pieeja, jo principā jau galvenais ir panākt, lai risinātos problēma - lai graudu ražotājiem būtu kur realizēt šo produkciju un lai būtu garantētas šīs minimālās cenas. Garantiju mehānismi. Un otrs. Es tiešām arī šeit saskatu, tā, kā Seiles kundze teica, šīs piespiedu kooperācijas variantus. Es saprotu, ka pieredze kolektivizācijā mums ir. Gribas to atkārtot. Bet, manuprāt, nevajadzētu šeit ekonomiskās kategorijas politizēt un mēģināt šeit kaut kādas politiskās spēles šinī ekonomijas bedrītē vest. Otrs. Par pašu principu. Ir, protams, arī šis princips. Vai ražotājiem obligāti jābūt šo lielo elevatoru īpašniekiem? Ja piena privatizācijā es tiešām uzskatu, ka tā tam ir jābūt, to rāda visu attīstīto valstu pieredze, un tā tas ir praktiski visās valstīs, ka piena pārstrādes ražotnes ir šo ražotāju rokās. Tā, attiecībā uz labības elevatoriem, it sevišķi lielajiem elevatoriem, situācija praktiski ir absolūti pretēja. Francijā visi lielie elevatori pieder "British Oil", bet franču zemnieks var tāpat pārdot graudus ļoti labi, daudz labāk nekā mēs. Un vai tikai ar šo te - tādu variantu, ka šiem zemniekiem ir tiesības privatizēt, -mēs atrisinām graudu problēmu? Manuprāt, mēs to sarežģījam un neatrisinām. Un ir šī priekšrocība, šie 60% ir pietiekami, pie tam vēl svarīgāk, jo 60% ir šī kontrolpakete. Uzņēmums tiek kontrolēts no ražotāju puses, ja viņi to izvēlas. Un, jo lielāka ir šī daļa, ko iemaksā šīs, kā te teica nievājoši, firmas vai kas, uzņēmēji, kam ir nauda, kam ir apgrozāmie līdzekļi, jo šis kombināts ir dzīvotspējīgāks. Otrs. Arī pašreiz pasaulē ir pietiekami plaši pētīta prakse par akciju sabiedrību saimniekošanas metodēm un iespējām. Un akciju sabiedrības, pastāvot sadrumstalotai akciju paketei, principā bieži var nonākt šauras grupas rokās, principā - izpildvaras rokās. Un sevišķi arī tad, ja zemnieki nav organizēti. Tas diemžēl parādās jau arī varbūt šobrīdējos privatizācijas gadījumos. Tāpēc es tiešām šeit neredzu absolūti nekādu brīnumlīdzekli. Es vienkārši redzu procesa samudžināšanu, apturēšanu, nerisināšanu. Un, ar labību saistītos jautājumus risinot, jautājumi ir jārisina tomēr pavisam citi. Šis parādu slogs, šīs garantētās cenas, tas, ka budžetā būtu... likumā paredzētās, jo šobrīd... Tikko bija Ministru prezidenta ziņojums. Es neuzskatīju par iespējamu piedalīties debatēs, jo nebija izdalīti nekādi dokumenti un, manuprāt, nebija apspriežamā objekta, par ko debatēt. Bet tas, ka šogad ir pārkāpts likums, ka nav ievērotas prasības par labības tirgu un labības rezervi, kur ir paredzēts, ka piecu gadu laikā valsts iepērk 50 000 tonnas graudu, lai garantētu šīs minimālās cenas... šobrīd šim pasākumam nav atvēlēts ne santīms. Un tikai tādā veidā, tad, kad valsts pirks šos graudus par šīm garantētajām minimālajām cenām, tas ir, valsts iejauksies, regulēs tirgu, bet ar šīm tirgus metodēm, - tikai tad šie graudu ražotāji varēs uzelpot un arī šo savu produkciju realizēt par saprātīgām cenām. Otrs. Arī tas, ko Seiles kundze teica, - ka šeit ir minētas tikai graudu kooperatīvās kustības. Bet, saprotiet, tos graudus... piemēram, lielie šie te... kombikorma rūpnīcas, kombinētās lopbarības rūpnīcas, pārsvarā ir orientētas uz lopbarības ražošanu, kuras patērētāji ir šie lopkopēji. Kāpēc, piemēram, nevar piedalīties, ja, piemēram, ir izveidojusies spēcīga piensaimnieku kooperācija, kas paralēli ražo graudus, jo viņi ņems pretī kombinēto lopbarību, gaļas pārstrādātāji? Otrs jautājums: kāda ir patērētāju - maizes cepēju - līdzdalība šinī procesā? Jo tomēr maizes realizētāji realizē šo galaproduktu, viņiem ir šī nauda. Un arī šeit viņi praktiski šinī procesā nepiedalās. Tāpēc es domāju, ka šeit ir jāizdara kaut kādas korekcijas, bet šādā variantā, kādā tas ir iesniegts, tas, manuprāt, ir absolūti nepieņemams. Paldies par uzmanību.".
• 1995_01_12-seq49 language "lv".
• 1995_01_12-seq49 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1995_01_12-seq49 mentions Q142.