Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_01_12-seq4> ?p ?o. }

• 1995_01_12-seq4 type Speech.
• 1995_01_12-seq4 number "4".
• 1995_01_12-seq4 date "1995-01-12".
• 1995_01_12-seq4 isPartOf 1995_01_12.
• 1995_01_12-seq4 spokenAs 110.
• 1995_01_12-seq4 spokenText "Cienījamie Saeimas deputāti! Aizsardzības un iekšlietu komisija 1993. gada augustā iesniedza toreizējam Ministru prezidentam likumprojektu "Par valsts noslēpumu". Ministru kabinets 17. augustā likumprojekta tālāko izstrādi uzticēja Tieslietu ministrijai. Izstrādes gaitā Tieslietu ministrija konstatēja nepieciešamību paplašināt likumprojektu, lai regulētu plašāku jautājumu loku. Un tā jau 1994. gadā Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegtais likumprojekts bija pārtapis par jaunu likumprojektu, tas ir likumprojekts par informācijas aizsardzību, kurā tika iekļauta nodaļa - "Valsts noslēpums". Šā likumprojekta nolūks bija aizsargāt informāciju publisko un privāto tiesību juridisko un fizisko personu interesēs. Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts konceptuāli tika orientēts uz informācijas aizsardzību, tādējādi ierobežojot iespējas interesentiem iegūt informāciju no valsts pārvaldes iestādēm. Likumprojektā nebija formulēti informācijas pieejamības ierobežošanas pamatkritēriji, bet tikai deklarētas ministru un iestāžu vadītāju tiesības pašiem noteikt, kāda informācija ministrijās un iestādēs ir uzskatāma par nepieejamu jeb slepenu. Tiktu radīta situācija, kas pieļautu iestāžu vadītāju patvarību un informācijas noslēgtību. Šādu vērtējumu 1994. gada pavasarī izteica ne tikai Valsts reformu ministrija, bet arī citas iestādes, to skaitā Prokuratūra. Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu skatīja Ministru kabinetā 1994. gada 30. augustā, bet Ministru kabinets to nepieņēma konceptuālu iemeslu dēļ. Tika izteikti konceptuāli iebildumi pret tādu likumprojektu, kas balstās uz tēzi, ka informācija ir slepena, ja to nepasludina par atklātu. Likumprojektu nepieņēma, un Valsts reformu ministrija pārņēma no Tieslietu ministrijas iniciatīvu šajā jomā, lai izstrādātu jaunu likumprojektu, kas konceptuāli atbilstu Ministru kabineta vēlamajai nostādnei, proti, ka valsts politikai informācijas jomā ir jābalstās uz atklātības principiem. Deputāti savā pieprasījumā uzdeva jautājumus par likumprojekta izstrādei veidoto darba grupu, par atbildīgo amatpersonu, par laika grafikiem, par tiesībām Aizsardzības un iekšlietu komisijai saņemt informāciju un par ierēdņu iespējamo sodīšanu par nolaidīgu savu pienākumu veikšanu. Īsumā atbildēšu konkrēti uz šiem punktiem. Darba grupa ir izveidota Valsts reformu ministrijā. To vada ministrijas juriste Ligita Cīce, tās sastāvā vēl ir valsts sekretārs Eduards Ikvilds un Valdības reformu departamenta speciāliste Ina Leitere. Par likumprojekta izstrādāšanas gaitu Ministru kabineta līmenī atbildu es pati. Uzskatām, ka likumprojekts ir kavējies tādēļ, ka pastāvēja dziļas konceptuālas domstarpības politiskajā līmenī: vispirms - starp Aizsardzības un iekšlietu komisijas oriģinālo iesniegto likumprojektu un Tieslietu ministrijas uzskatiem, pēc tam - starp Tieslietu ministriju un Valsts reformu ministriju. Kavēšanās nenotika tādēļ, ka kāds valsts darbinieks vai ierēdņa kandidāts būtu nolaidīgi veicis savus pienākumus, tādēļ arī nav sodīti ne ierēdņu kandidāti, ne citi valsts darbinieki. Valsts reformu ministrijas darba grupā ir izstrādātas konceptuālās nostādnes jaunam likumprojektam, kas nosaka, ka likumprojekta mērķis ir jebkuram valsts iedzīvotājam ar likumu garantēt iespējas iepazīties ar valsts pārvaldes institūciju rīcībā esošo informāciju, izstrādājot arī mehānismu informācijas saņemšanai. Konceptuālā risinājumā ir paredzēts, ka likumā tiks definēti arī informācijas pieejamības ierobežošanas kritēriji. Informācija dalīsies trīs grupās: pamatgrupa - visiem atklātā, pieejamā informācija un divas ierobežotās grupas - konfidenciālā informācija, tas ir, tāda, kura ir vēl sagatavošanas stadijā vai kuras izpaušana var aizskart atsevišķu juridisku vai fizisku personu intereses, un valsts noslēpums, tas ir, informācija, kuras izpaušana var radīt risku vai draudus valsts iekšējai un ārējai drošībai. Lai pārceltu informāciju no pamatgrupas uz kādu no ierobežotajām grupām, būs jāspēj to pamatot, izmantojot ar likumu noteiktos kritērijus. Šis pamatojums jeb motivācija, kāpēc konkrēta informācija ir iedalīta ierobežotajā sfērā, būs pārsūdzams. Likumprojekta koncepcija jau tagad ir pieejama jebkuram interesentam. Pērnā gada 20. decembrī Valsts reformu ministrija to prezentēja preses konferencē, un presē tika publicēta plaša informācija gan par koncepciju, gan par iespējām jebkuram iegūt koncepcijas eksemplāru. Bez tam šī koncepcija ir piegādāta masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem un to asociācijām, kā arī citām profesionālām biedrībām, lai tās varētu sniegt jau izstrādes procesā savus priekšlikumus. Koncepcija tagad tiek gatavota kā likumprojekts. Tiklīdz būs šā likumprojekta pirmais variants, kas ir gaidāms šā gada pirmajā ceturksnī, tas sāks savu saskaņošanas gaitu ministrijās, sabiedriskajās organizācijās un, protams, piekritīgajās Saeimas komisijās. Paredzam, ka šā gada pirmajā pusgadā varēsim Saeimai oficiāli iesniegt saskaņotu, Ministru kabinetā akceptētu likumprojektu, balstītu uz tādām konceptuālām nostādēm, ka indivīdam ir tiesības saņemt no valsts pārvaldes informāciju un ka informācijas sniegšana ir valsts pārvaldes pienākums. Paldies par uzmanību.".
• 1995_01_12-seq4 language "lv".
• 1995_01_12-seq4 speaker Vita_Terauda.
• 1995_01_12-seq4 mentions Q822919.
• 1995_01_12-seq4 mentions Q1771611.
• 1995_01_12-seq4 mentions Q4459436.