Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_01_12-seq29> ?p ?o. }

• 1995_01_12-seq29 type Speech.
• 1995_01_12-seq29 number "29".
• 1995_01_12-seq29 date "1995-01-12".
• 1995_01_12-seq29 isPartOf 1995_01_12.
• 1995_01_12-seq29 spokenAs 126.
• 1995_01_12-seq29 spokenText "Cienījamie deputāti! Vispirms gribētos izteikt gandarījumu par to, ka beidzot no šīs tribīnes mēs esam dzirdējuši pietiekami nopietnu analīzi par valsts stāvokli un par to, ko valdība gatavojas darīt uz priekšdienām šī stāvokļa normalizācijai. Es gribētu teikt, ka Gaiļa kunga ziņojums būtiski atšķīrās no tiem ziņojumiem, kādus mēs esam līdz šim dzirdējuši no šīs tribīnes. Un gribētos teikt, ka tas ir apsveicams, patīkami konstatējams fakts. Un ir redzama liela atšķirība, teiksim, nostādnēs, kādas ir bijušas iepriekšējām valdībām, un nostādnēs, kādas ir pašreiz. Un šīs nostādnes vieš cerības. Tad šodien mums laikam nav īpaši jārunā par to, kas ir labs un izdarīts; protams, arī par to vajag runāt, bet varbūt jārunā arī par tām lietām, kurās vēl ļoti daudz kas un ļoti svarīgs darāms. Šeit Gaiļa kungs runāja par lauksaimniecību kā prioritāru nozari. Un tas ir ļoti labi, ka budžetā ir atrasti šie līdzekļi un ka nākamajā gadā tie būs, tas ir ļoti patīkami, bet tajā pašā laikā laukus nomāc viena ārkārtīgi smaga problēma. Un to jums pateiks katrs zemnieks, ka zemnieks, lai kā tas arī nebūtu, neredz Latvijā savu tirgu. Viņš neredz Latvijā savu tirgu. Kaut arī... es minēšu vienu piemēru. Piemēram, Limbažu pienotavā piena pārstrāde pašreiz, ziemas periodā, ir tikai 1/4 daļa no tā, kas, teiksim, bija pirms 3-4 gadiem. Uzsveru šos skaitļus - 1/4 no tā, kas bija pirms 3-4 gadiem, un tanī pašā laikā zemnieks joprojām neredz sev tirgu. Tas nozīmē tikai vienu - ka arī tie muitas tarifi... man bail par to, bet man liekas, ka tie muitas tarifi, kuriem vajadzēja sākt darboties decembrī, - ka tie šobrīd vēl nedarbojas un Latvijas iekšējo tirgu neaizsargā pietiekami. Un, ja mēs ejam pa šo ķēdi uz priekšu, tad mēs nonākam līdz mītam par to, kādā veidā tiek pārkāpti muitas likumi. Es uzsveru vārdu "mīts", jo šobrīd es nevaru šeit uzstāties ar kaut kādiem īpašiem pierādījumiem, bet, man liekas, mums der ieklausīties šajā mītā par šiem muitas pārkāpumiem, lai izdarītu secinājumus, vai tomēr tur apakšā nav kaut kas nopietns. Un, parunājoties konfidenciālās sarunās ar muitas darbiniekiem, var konstatēt četrus nopietnus muitas pārkāpumu veidus. Pirmais, protams, ir muitas darbinieku piekukuļošana, tas joprojām turpinās, bet es saprotu, ka pašreiz ir uzsākta cīņa pret šo lietu, jo šur tur jau parādās, teiksim, gadījumi, kad muitas darbinieki ir noķerti par šo kukuļņemšanu. Otrs, pēc manām domām, simptomātiski vissvarīgākais pārkāpumu veids ir augstu amatpersonu sankcionēti muitas pārkāpumi. Diemžēl šāds mīts pastāv, un es vēlreiz uzsveru - konfidenciālās sarunās cilvēki to atklāj. Es gribētu teikt, ka, ja, teiksim, šāds muitas pārkāpumu veids patiešām eksistē, - es runāju jautājuma formā: ja šāds pārkāpumu veids patiešām eksistē, - tādā gadījumā, man liekas, ir pēdējais laiks ar šo lietu ļoti nopietni nodarboties. Būtu ļoti svarīgi, teiksim, nodarboties ar šo lietu kaut vai tādēļ vien, lai izgaisinātu šo mītu, lai pierādītu, ka nav šāda pārkāpumu veida. Diemžēl muitās uz vietas šis mīts pastāv. Trešais veids, kā tiek pārkāpta muita, ir spēka paņēmieni uz robežas. Nav zināms, cik plaši izplatīts šis veids; diemžēl ir tādi gadījumi, kad pie robežas uzrodas vīri ādas jakās ar automātiem un savas kravas nogādā vajadzīgajā vietā. Diemžēl arī šāds mīts pastāv. Un ceturtais, kas saistās ar tranzītkravām un šo kravu pazušanu tad, kad notiek, teiksim, pavadonības maiņas un tamlīdzīgas lietas, kurās, teiksim, netiek izsekots, kā tas beigu beigās līdz galam nonāk, un pagaidām šī informācija,viss šis informācijas cikls, šī plūsma nav noslēgta un nav īstas skaidrības, kas ir aizgājis patiesībā tur, kur tam jāaiziet, un kas ir palicis Latvijā uz vietas. Es domāju, ka šo četru nosaukto ir jau pietiekami daudz, lai saprastu, kāpēc iekšējais tirgus, neskatoties uz muitas tarifu izmaiņām, joprojām ir pilns ar ievestajām precēm. Man ļoti gribētos vērst valdības uzmanību - es uzsveru vēlreiz šo vārdu - uz šiem "mītiem", kuriem, man liekas, apakšā ir diezgan reāls pamats. Otra lieta, par ko es gribēju runāt, - privatizācija, privatizācijas stratēģija. Es saprotu, ka valdība trīs mēnešos nav vēl paspējusi pie šīs lietas, teiksim, pie šīs stratēģijas, līdz galam tikt klāt. Bet tajā pašā laikā man gribas teikt, ka šis jautājums kļūst arvien aktuālāks un nu dzīve prasa pēc šā jautājuma izskatīšanas un nopietnas izlemšanas. Nupat nesen Saeimas Tautsaimniecības komisijā bija strīds - Ventspils ekspedīcijas organizāciju, kas ir viena no lielās tranzīta ķēdes sastāvdaļām, par tās privatizāciju un kaislībām ap šo privatizāciju, un varbūt tiešām būtu lietderīgi valdības līmenī, valsts līmenī šo jautājumu vienreiz izlemt, lai būtu skaidrs, kuras tranzīta pozīcijas ir valstij stratēģiski svarīgas un kuras valsts nedrīkst pilnībā izlaist no savas kontroles, jo tās var izrādīties arī politiski svarīgas pozīcijas atsevišķos brīžos, teiksim, ņemot vērā sarežģīto starptautisko stāvokli, un no kurām ir jāatsakās. Tas ir viens. Un otrs. Attiecībā uz privatizāciju ir jābūt skaidrībai, par kuru mēs esam daudzreiz šeit runājuši, un tam acīmredzot arī valdība vēl nav paspējusi tikt klāt, bet dzīvē ļoti prasās, lai būtu skaidrība par to, kāda būs šī privatizācijas secība, - kas nāks papriekš un kas būs pēc tam -, lai šī nenoteiktība, kas pašreiz valda šajā procesā, nedarbotos kā dezorganizējošs faktors valsts uzņēmumu darbībā. Es domāju, ka jebkurš saprot, ka uzņēmums, kurš nezina, kas ar to notiks rīt un kurā brīdī tam apmainīs zīmogu pret privatizējamo uzņēmumu zīmogu, - ka šāds uzņēmums nevar strādāt ar perspektīvu. Tas ir loģiski, un neko tur nevar darīt. Bet tajā pašā laikā man gribētos teikt, ka, piemēram, iepazīšanās ar vieglās rūpniecības uzņēmumiem rāda, ka šajā uzņēmumu grupā ir ļoti daudz uzņēmumu, kas jau ir sekmīgi iekarojuši Rietumu tirgu, spēj ražot un spētu ražot vēl vairāk, ja ekonomiskā politika šajā jomā nopietni izmainītos un ja tā perspektīva būtu skaidrāka, un ja valsts pret šiem uzņēmumiem neizturētos kā pret pabērniem. Lūk, šī analīze ir nepieciešama pēc iespējas ātrāk, un šī izšķiršanās ir nepieciešama pēc iespējas ātrāk. Es pieņemu, ka pat ��ajā brīdī ir iespējams kļūdīties, bet pats par sevi fakts, ka šāda izšķiršanās notiks, lielā mērā sakārtos attieksmi ražošanas sfērā. Pēdējais. Runājot par šo privatizācijas procesu, es gribu runāt par Unibanku. Man gribētos teikt tā, ka izskatās, ka Unibankas privatizācija pārvērtīsies par vēl vienu no lielākajiem skandāliem Latvijā tūlīt pēc "Latas" skandāla; pašreiz mēs cenšamies tikt skaidrībā, kas tur ir noticis. Es domāju, ka par tādu skandālu izvērtīsies Unibankas privatizācija. Kādi ir argumenti, ar kuriem es varu pastiprināt savu domu šajā jautājumā? Pirmais arguments ir ļoti atšķirīgais šīs bankas pamatkapitāla vērtējums. Banku speciālisti, kuriem es varētu zināmā mērā uzticēties, šo pamatkapitālu vērtē apmēram divreiz augstāk, nekā tas pašreiz parādās auditorvērtē. Es saku vēlreiz, tās ir tikai iezīmes, kuras pašreiz ir jūtamas, jo, redziet, šos vērtējumus šobrīd izdara banku speciālisti, kuri acīmredzot orientējas šajās lietās, jo viņi ir ieinteresēti šajās lietās. Tas ir viens moments, kas liek ar lielām aizdomām skatīties uz šo privatizācijas procesu. Un otrs moments. Tā saucamie "sliktie" parādi, kurus vērtē ap 25 miljoniem. Un atkal banku speciālisti, kuri ir mēģinājuši iedziļināties šajos "sliktajos" parādos, uzskata, ka šie parādi ir "slikto" kategorijā nonākuši tādēļ - un tikai tādēļ, ka Unibanka reāli neveic šo parādu piedzīšanu, neveic to pietiekami aktīvi, neveic to pietiekami kompetenti un pietiekami noteikti. Un atkal ir tāds uzskats ka apmēram 40-50 procenti šo parādu faktiski nav šie neglābjamie. Es domāju, ka šie divi iemesli ir pietiekami nopietni, lai pašreiz iesākto Unibankas privatizācijas procesu apturētu, kamēr tiktu skaidrībā par šīm divām ļoti nopietnajām problēmām. Vai, teiksim, tālākajā gaitā mums nebūtu jāsāk sadurties ar daudz daudz nopietnākām, sarežģītākām un skandalozākām lietām. Jo nav jau nekāda, teiksim, liela gudrība vajadzīga, lai saprastu vienu lietu - ka bankai tās privatizācijas procesā... ja ir zināmi cilvēki, kuri grib šo banku privatizēt, tad viņiem vislabākais ceļš, kādā veidā nodrošināt savu stāvokli, ir radīt pēc iespējas lielāku šo neglābjamo parādu nastu, kuru varēs uz valsts budžeta rēķina dzēst. Mēs nezinām, cik līdzekļu no valsts budžeta šādā veidā nevajadzīgi esam šajā bankā jau iepumpējuši. Es gribu vēlreiz vērst uzmanību uz šo jautājumu. Ir runa par vislielākās Latvijas bankas privatizāciju, un šo procesu nevar veikt tik vienkārši un vieglprātīgi. Paldies par uzmanību!".
• 1995_01_12-seq29 language "lv".
• 1995_01_12-seq29 speaker Janis_Lucans-1937.
• 1995_01_12-seq29 mentions Q822919.
• 1995_01_12-seq29 mentions Q211.
• 1995_01_12-seq29 mentions Q16362569.