Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_01_12-seq14> ?p ?o. }

• 1995_01_12-seq14 type Speech.
• 1995_01_12-seq14 number "14".
• 1995_01_12-seq14 date "1995-01-12".
• 1995_01_12-seq14 isPartOf 1995_01_12.
• 1995_01_12-seq14 spokenAs 66.
• 1995_01_12-seq14 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Dāmas un kungi! Atļaujiet man jums nolasīt valdības ziņojumu par 100 nostrādātajās dienās padarīto. Šajā ziņojumā mēģināšu ne tikai apkopot rezultātus, bet arī runāt par valdības stratēģiju un taktiku, kā arī par pieļautajām kļūdām un nepadarīto. Tas ir pirmais šāda veida ziņojums no šīs augstās tribīnes. Daudzās pasaules valstīs tas kļuvis par tradīciju. Ceru, ka tā tas būs arī Latvijā. Uzskatu šo 100 dienu posmu par svarīgu robežšķirtni, kad jāatskatās atpakaļ, reizēm domājot par to, kā un kurp virzīties tālāk. Manam ziņojumam vajadzēja tikt nolasītam nedaudz agrāk, bet bija svētku laiks. Bet tāpēc nebūtu jāuztraucas. Neviena valdība nerodas tukšā vietā, un neviena valdība aiz sevis tukšu vietu neatstāj. Pagājušā gada valdības maiņā bija skaidri redzama Latvijai tik ļoti nepieciešamā sociālo, ekonomisko un politisko risinājumu pēctecība. Cilvēki visā pasaulē vēlas dzīvot drošībā un labklājībā, taču šis mērķis nav tik viegli sasniedzams. Pārāk daudzās vietās pasaulē valda nabadzība, izmisums, karš un posts. Informācijas un attīstītas tehnoloģijas laikmetā cilvēki arvien vairāk sāk apzināties, cik ļoti visas valstis un tautas, kas dzīvo uz šīs zemes, ir savstarpēji saistītas. Cita nelaimi arvien vairāk sāk izjust arī kā savu nelaimi. Apsveicami, ka Apvienoto Nāciju Organizācija pirmo reizi pasaules vēsturē 1995. gadā par augstāko prioritāti izvirzījusi sociālo attīstību un visu cilvēku labklājību. Patlaban, pārejas periodā, Latvija vēl ir to valstu vidū, kas daudz vairāk saņem starptautisko palīdzību, nekā to dod. Taču, manuprāt, mūsu tautā pastāv dziļa iekšējā pārliecība, ka tās ekonomiskās, demogrāfiskās un citas raksturotājlīknes, kas patlaban vēl stāv uz vietas jeb vārgi kustas, strauji pavērsīsies augšup. Latvijā kopumā ir pietiekami daudz labvēlīgu apstākļu, lai varētu paātrināt valsts saimniecisko attīstību, ar to nodrošinot visas tautas labklājības celšanos. Latvijā patlaban norisinās intensīvs nacionālās valsts atdzimšanas process, kas saistīts ar latviešu tautas pašapziņas atgūšanu pēc neatkarības atjaunošanas. Gribu atgādināt, ka latviešu tauta nekad nav vērsusies pret kādu citu tautu, nekad nevienu nav iekarojusi un pakļāvusi; tieši otrādi - pēc gadsimtiem ilgās līdzās dzīvošanas pieredzes ar citām tautām, mēs esam iemācījušies visus kopdzīves jautājumus risināt ar mieru un pašcieņu. Pirmskara laikā Latvijas Republikas Satversme Tautu savienībā tika uzskatīta par ļoti modernu un ieteikta par paraugu citiem. Arī šodien mēs ļoti labi apzināmies, ka politisko procesu demokratizācija, solidaritāte, iecietība un cilvēktiesību cienīšana ir modernās nacionālās valsts pamats, uz kura tālāk var balstīties ekonomiskais uzplaukums un katra cilvēka, katras ģimenes labklājības augšana. Jaunā valdība tika veidota, panākot sapratni starp savienību "Latvijas ceļš" un Tautsaimnieku politisko apvienību par nākotnē darāmo Latvijas attīstības nodrošināšanai. Koalīcijas valdība uzskata, ka latviešu tautas un Latvijas valsts nacionālajās interesēs bija jānosaka jaunas prioritātes un akcenti, kas tika formulēti Deklarācijā par valdības darbību. Šīs prioritātes ir: 1) valsts un tās pilsoņu drošība, kas ietver gan valsts aizsardzības stiprināšanu, gan nesaudzīgu cīņu ar noziedzību, korupciju un nodokļu nemaksāšanu; 2) Latvijas lauku attīstība; 3) izglītība. Kāpēc tika izraudzītas tieši šādas prioritātes? Bez likumības un kārtības ieviešanas valstī nav iespējama nedz valsts drošības garantēšana, nedz arī nopietna saimnieciskā izaugsme. Latvijā sāk iezīmēties bīstama disproporcija starp lielāko pilsētu un lauku novadu attīstības tempiem un iespējām. Decembra sākumā laikraksts "Dienas Bizness" publicēja ziņas par ienākuma nodokļa lielumu Latvijas pilsētās un pagastos. Rēķinot uz vienu cilvēku, šie skaitļi ievērojami atšķiras, dažkārt pat 100 reizes. Diemžēl viena no Latvijas problēmām ir arī nesabalansēta reģionu attīstība. Lielākā daļa rūpniecības un intelektuālā potenciāla šobrīd koncentrēta Rīgā un vēl dažās lielākajās Latvijas pilsētās. Tāpēc īpaši ir jādomā arī par lauku novadu attīstību. Ja jaunatne neiegūs kvalitatīvu izglītību, mūsu tauta un valsts nebūs konkurētspējīga postindustriālajā sabiedrībā. Vispirms par drošību. Turpinās Aizsardzības spēku un Zemessardzes apvienošana vienotos Nacionālajos bruņotajos spēkos, ar koordinētu vadības centru. Veikti visi remontu un celtniecības darbi Baltijas bataljona bāzē Ādažos. Līdz ar to izveidots labākais militārās apmācības centrs Baltijā. Tiek izstrādāta jauna Nacionālās drošības koncepcija. Tomēr jāatzīst, ka šim stratēģiski svarīgajam dokumentam vajadzēja būt gatavam jau pirms šīs manas uzrunas attiecībā uz valdības 100 dienu darbu. Ļoti ceru, ka tuvākā mēneša laikā tā tiks nodota apspriešanai Nacionālajā drošības padomē. Palielināts apmācību programmu skaits kā Latvijā, tā ārzemēs. Tā tiek gatavota kvalitatīvi jauna, mūsdienu militārajām prasībām atbilstoša virsnieku paaudze. Tagad par nepadarīto. Ne vienmēr esam izmantojuši jau esošās iespējas. Te gribu pieminēt programmu "Partnerattiecības mieram", kur mūsu iesaistīšanos vērtēju kā nepietiekamu. Joprojām gausi rit darbs pie reālas un veselīgas disciplīnas ieviešanas atsevišķās bruņoto spēku apakšvienībās, kā arī pie rezervistu apmācības sistēmas izveides. Otrā drošības prioritātes sastāvdaļa ir nesaudzīga cīņa ar noziedzību. Iekšlietu ministrija aizvadītā gada ceturtajā ceturksnī aktivizējusi darbu, lai samazinātu kriminogēno spriedzi valstī. Pērn reģistrēti par 12 000 noziegumiem mazāk nekā 1993. gadā, kas atbilst 22%; tai skaitā smago noziegumu reģistrēts par 9000 vai par 28% mazāk. Atbilstoši Valdības deklarācijai īpaši tiek izvērsta enerģiska cīņa ar organizēto noziedzību. Kopš septembra reāli sācis darboties Organizētās noziedzības apkarošanas birojs Kriminālpolicijas sastāvā. Aktivizējies biroja darbs, pielietojot operatīvās darbības metodes. Tā rezultātā nesen tika aizturēts organizētās grupveida bēgšanas organizators no Pārlielupes cietuma Reihenbahs. Kopumā Kriminālpolicija tikai pagājušā gada decembrī vien aizturējusi 98 noziedzīgas grupas, to skaitā 9 laupītāju grupas un 9 automašīnu zagļu grupas. Cīņā ar organizēto noziedzību iesaistījušās arī Drošības policijas apakšvienības. Pērnā gada novembrī vien ierosinātas 6 krimināllietas par krāpšanu lielos apmēros. Apcietināta noziedzīga grupa ar bandas vadoni Katanu, kura nodarbojusies ar reketu, cilvēku nolaupīšanu, nelegālo imigrantu pārsūtīšanu un Skandināviju, izdarījusi slepkavības. Vēl var minēt šādus piemērus. Pagājušā gada 30. novembrī tika veikta pārbaude Rīgas rajona Tumšupes zemnieku saimniecībā "Stirnas". Tur noliktavas saldētavā tika atklātas apmēram 14 tonnas sviesta un 5,6 tonnas liellopu gaļas. Šie produkti Latvijā bija ievesti nelegāli. 31. decembrī kopā ar Zemessardzes 17. bataljonu un Olaines policijas nodaļu Olaines pagasta "Dūjās" aizturēta alkoholisko dzērienu kontrabandas krava - vairāk nekā 18 000 pudeļu degvīna. Pēdējā laikā īpaša uzmanība tiek veltīta arī Kārtības policijas un patruļdienesta darba pilnveidošanai. Lai paaugstinātu šo dienestu efektivitāti, Rīgā aizvadītā gada decembrī tika ieviests paaugstinātas gatavības režīms, kā arī veiktas īpašas profilaktiskās operācijas. To rezultātā par noziegumu izdarīšanu tika atklātas un aizturētas 77 personas, 21 jau kriminālmeklēšanā esoša persona, atklāti 409 administratīvo likumu pārkāpumi, konfiscēti 69 nelikumīgi glabāti šaujamieroči. Šādas operācijas turpmāk notiks regulāri. Iekšlietu ministrija nesen ir aizturējusi ārvalstu specdienestu aģentu grupu un ierosinājusi krimināllietu. Turpinās policijas reforma. Izveidota likumam atbilstoša Drošības policija, kā arī radīts valsts apsardzes dienests. Valdība pieņēma lēmumu par Imigrācijas policijas izveidi. Tā nupat kā uzsākusi darbu. Esam raduši iespēju policiju, kā arī Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu daļēji apgādāt ar sakaru un transporta līdzekļiem. Šeit gan vēl daudz kas būtu darāms, taču budžeta robežas mums neļauj iet tik ātri, kā mēs to vēlētos. Plašu rezonansi sabiedrībā izsauca atkārtota cietumnieku masveida izbēgšana no soda izciešanas vietām. Atbilstoši Valdības deklarācijā paredzētajam, Ieslodzījuma vietu departaments sagatavoja izmaiņas Kriminālkodeksā, Kriminālprocesa kodeksā un Labošanas darbu kodeksā. Tās atļaus ieviest progresīvu soda izciešanas sistēmu. Pašreiz visos cietumos izveidotas administratīvās komisijas. Norit darbs, lai notiesātos izvietotu atbilstoša tipa ieslodzījuma vietās. Grīvas un Brasas cietumos jau uzbūvētas kameras notiesāto slēgtai izvietošanai. Reorganizēts sardzes pulks, cietumu apsardzē ieviesti jauni tehniskie līdzekļi, tādi kā sistēma "Kaktuss" un pretparakumu ierīces. Šie līdzekļi jau ir paguvuši pierādīt savu efektivitāti. Kā trūkumus varu minēt jaunizveidotās Imigrācijas policijas un Ekonomiskās policijas gausos darba uzsākšanas tempus. Joprojām līdz galam nav izveidota to normatīvā bāze. Problēmas vēl aizvien sagādā Iekšlietu ministrijas sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, Muitu un Robežapsardzības spēkiem. Tādēļ gatavojam priekšlikumus par Robežapsardzības spēku iekļaušanu Iekšlietu ministrijas sistēmā, kas varētu notikt šā gada pirmajā pusē. Tomēr apzinos, ka kriminogēnā situācija valstī joprojām ir uztraucoša. Tālākai mērķtiecīgai darbībai izstrādāta noziedzības apkarošanas struktūru attīstības koncepcija līdz 2000. gadam. Tā nosūtīta izvērtēšanai ieinteresētajām ministrijām un citām valsts institūcijām. Pēdējā laikā sabiedrības degpunktā aizvien biežāk nonāk bēgļu transports caur Latviju. Valdība intensīvi strādā pie konkrētu un starptautiskajām normām atbilstošu risinājumu atrašanas. Nākamā prioritāte saskaņā ar Valdības deklarāciju ir Latvijas lauku attīstība. Ko ir izdevies paveikt? Šogad kopējais budžets nozarei kopā ar izdalītajiem līdzekļiem no Privatizācijas fonda ir palielinājies no 25 miljoniem latu pagājušajā gadā līdz 39 miljoniem latu šogad. Valsts investīcijas zemnieku saimniecībām un subsīdijas lauksaimnieciskajai ražošanai ir palielinājušās katra attiecīgi divas reizes. Palielinās Latvijā ražoto lauksaimniecības produktu eksports. Piena produkti tika pārdoti ne tikai tradicionālajos tirgos Austrumos (Krievijā, Azerbaidžānā, Armēnijā, Kirgīzijā, Kazahijā), bet arī Rietumos (Vācijā, Austrijā, Holandē, Dānijā). Izdevās piesaistīt jaunus pircējus Spānijā un citos mums mazāk tradicionālos tirgos. Ir izstrādāta "Koncepcija valsts stratēģijai lauksaimniecībā". Jāatzīmē, ka tas ir tikai sākums sistemātiskam darbam, lai sekotu problēmām laukos un savlaicīgi rastu nepieciešamos risinājumus. Tāpēc arī Latvijā, tāpat kā tas notiek Rietumvalstīs, tiks izstrādāti lauksaimniecības gada likumi, kas dos stāvokļa izvērtējumu un ieskicēs konkrētus pasākumus katram gadam. Mūs pamatoti kritizēja par nenokārtotiem jautājumiem kredītsistēmā lauku privātuzņēmēju vajadzībām. Tāpēc ar Ministru kabineta aizvadītā gada oktobra mēneša rīkojumu nodibināta bezpeļņas organizācija - valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds". Lai pilnvērtīgāk izmantotu ražošanas potenciālu laukos, tiek radīta sabiedriska organizācija, kas uz pašpārvaldes principiem pārstāvēs lauksaimnieku, zivsaimnieku, mežsaimnieku un to produkcijas tirgotāju intereses. Šo mērķu sasniegšanai pēc 17 lauksaimniecības produkcijas ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju kooperatīvo formējumu ierosmes tika izveidota organizatoriska grupa, kura jau parīt pulcēsies Latvijas Lauksaimnieku kopdarbības nacionālās savienības dibināšanas kongresā. Nacionālās savienības mērķi būs pārstāvēt lauksaimnieku intereses valsts varas un pārvaldes institūcijās un citās organizācijās, rūpēties par kopdarbības formējumu savstarpējo sadarbību, sevišķi starp rajona un pagasta biedrībām, veidot ražotnes un infrastruktūru produkcijas pārstrādei, glabāšanai un tirdzniecībai. Valdība pievērš īpašu uzmanību iekšējā tirgus aizsardzībai. Pieteikta bezkompromisu cīņa ar kontrabandu. Tiek veikti pasākumi zemas kvalitātes produktu importēšanas ierobežošanai. Ministru kabinetā jau ir apstiprināta iekšējā tirgus aizsardzības koncepcija. Aizvadītajā gadā pamatā tika pabeigta "Meža un kokrūpniecības nozares attīstības programma". Programma tiks nodota valdības un sabiedrības vērtējumā šī gada sākumā. Tā paredz risinājumus visām Valdības deklarācijas "Meža sektora" sadaļā izvirzītajām prioritātēm. Paralēli jau uzsākta Valsts meža dienesta funkciju precizēšana, perspektīvā atdalot valsts pārvaldes funkcijas no valsts meža apsaimniekošanas. Tā, piemēram, ir izveidota un no 1. oktobra sākusi darboties valsts meža apsaimniekošanas tiešā finansēšana no meža resursu realizācijas ieņēmumiem. Aizvadītajā gadā tika uzsākts darbs pie programmas kokapstrādes atlieku izmantošanai lauku enerģētikā. Šogad ir paredzēta priekšprojektu izstrāde celulozes ražotnei un kokmateriālu eksporta ostai. Turklāt tiek strādāts pie nozares produkcijas kvalitātes un sertifikācijas sistēmas izstrādes atbilstoši Eiropas savienības standartiem. Trešā valdības prioritāte ir izglītība. Mēs visi bijām liecinieki tam, kādas kaislības sabiedrībā uzjundīja pavisam nesen notikušie skolotāju streiki. Gan izglītības darbinieki, gan valdība apzinās problēmas nopietnību. Ilgajā un sarežģītajā kompromisa meklēšanas diskusijā ieguvējas ir abas puses. Skolotāji vēlreiz pievērsa visas sabiedrības uzmanību nenokārtotajiem jautājumiem izglītības sistēmā. Manuprāt, valdība veiksmīgi atrisināja vienu no sarežģītākajām neatkarības laika sociālās krīzes situācijām. Bet jāpiebilst, ka padomju gadu desmitos krātais mantojums vēl arvien guļ kā slogs uz tagadējās un arī dažu nākamo valdību pleciem, kamēr situāciju izdosies pilnībā izlabot. Runa ir par izglītības kvalitāti un par visas sabiedrības attieksmi pret izglītību kā pret vērtīgāko ieguldījumu katra cilvēka, ģimenes, tautas un valsts nākotnē. Tālāk par nozarē paveikto un iecerēto. Izstrādāti un publicēti Latvijas Izglītības likuma un Augstkolu izglītības likuma projekti. Sagatavoti labojumi esošajā Latvijas Republikas Izglītības likumā, kas orientēti uz izglītības iestāžu vadītāju patstāvības un atbildības tiesiskās bāzes nostiprināšanu. Izstrādāti un nodoti apspriešanai Ministru kabineta noteikumi "Par darba samaksas kārtību pedagoģiskajiem darbiniekiem" un atbilstošās instrukcijas projekts. Šie dokumenti veidoti tā, lai pedagogu darba samaksa būtu galvenokārt atkarīga no viņu darba kvalitātes un izglītības. Izveidots pedagogu izglītības sistēmas koncepcijas projekts, drīzumā darbu uzsāks izglītības darbinieku tālākizglītošanas konsultatīvā padome. Izdalīti budžeta līdzekļi skolotāju tālākizglītības atbalsta fondam. Izstrādāti pamatprincipi mācību grāmatu izdošanai tirgus apstākļos. Paralēli tiek veidota kārtība, kādā izglītības iestādes tiks nodrošinātas ar mācību līdzekļiem. Tiek veidots Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs, kas organizēs studiju programmu novērtēšanu, iesaistot Baltijas un citu valstu ekspertus, un Latvijas Akadēmiskās informācijas centrs, kurš nodrošinās informācijas par augstāko izglītību apmaiņu ar Eiropas padomi un UNESCO. Darbību uzsākusi Rīgas Ekonomikas augstskola - Stokholmas Ekonomikas augstskolas filiāle. Izstrādāts un nodots ekspertīzei studiju kreditēšanas sistēmas projekts. Uzsākts ap 40 projektu, kuru īstenošanas procesā mazināsies augstākās izglītības atrautība no zinātnes. Izveidots Latvijas Universitātes Hidrobioloģijas institūts. Nodibināts Salaspils Tehnoloģiskais centrs zinātņietilpīgas uzņēmējdarbības atbalstīšanai. Attīstījies Latvijas akadēmisko augstskolu datortīkls "LATNET", kam pievienojušās 7 augstskolas un virkne valsts zinātnisko iestāžu. Tālāk neliels ieskats pārējo nozaru veikumā un problēmās. Vispirms - par tautsaimniecību. Finansu ministrija turpināja iepriekšējās valdības laikā iesāktās reformas, kuru mērķis ir nodrošināt ekonomiskās situācijas stabilitāti. Pirmo reizi pēdējo 4 gadu laikā gads sākās ar apstiprinātu budžetu. 1995. gada budžets tika apstiprināts, vadoties no likuma "Par budžetu un finansu vadību" pamatnostādnēm un Deklarācijā par valdības iecerēto darbību minētajām prioritātēm. Valsts budžetu veido valsts pamatbudžets un valsts speciālie budžeti, to skaitā valsts sociālās apdrošināšanas budžets, kas ar šo gadu atdalīts no valsts pamatbudžeta. 1995. gada valsts budžeta izdevumu struktūra atbilst Ministru kabineta noteiktajām prioritātēm. Realizēta pāreja uz jaunu pašvaldību budžetu veidošanas kārtību, palielinot pašvaldību patstāvību un neatkarību no centrālās valdības savas ieņēmumu bāzes veidošanā, ekonomisko iespēju izlīdzināšanā un šo līdzekļu izlietošanā. Saskaņā ar Deklarāciju tiek veidota jauna kredītu politika. Izstrādāti jauni kredītu piešķiršanas noteikumi. Tiek mainīta arī valdības garantiju piešķiršanas kārtība. Tiek pilnveidota ārējā parāda analīze un vadīšana. Akceptēta Latvijas Vērtspapīru tirgus attīstības koncepcija. Kā svarīgs priekšnoteikums Vērtspapīru tirgus koncepcijas īstenošanai izstrādāti šādi likumprojekti: likums "Par vērtspapīriem" un likums "Par Vērtspapīru komiteju", kā arī grozījumi vairākos likumos par uzņēmējsabiedrībām un Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šie pasākumi ir daļa no noguldītāju aizsardzības programmas. Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai valdībā "Noteikumi par vekseļu izrakstīšanu un izmantošanu". Noteikumi izstrādāti, lai paplašinātu vekseļu izplatību un vienkāršotu to praktisko lietošanu, tādējādi atvieglojot uzņēmumu savstarpējos norēķinus. Par ekonomisko subjektu uzticēšanos valdības finansu politikai liecina valsts īstermiņa iekšējā aizņēmuma parādzīmju diskonta likmju samazināšanās un pieprasījuma pieaugums pēc tām. Jaunajos nodokļu likumprojektos ievēroti Valdības deklarācijā minētie fiskālās politikas virzieni, tas ir, samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme. Paredzēta pilnīga pāreja no apgrozījuma nodokļa uz pievienotās vērtības nodokli, saglabājot šī nodokļa iepriekšējo likmi. Saskaņā ar Valdības deklarāciju pakāpeniski tiek mainīta nodokļu struktūra, samazinot tiešo nodokļu īpatsvaru un palielinot netiešo nodokļu īpatsvaru budžeta ieņēmumos. Tas tiek panākts, vairāk apliekot ar nodokļiem patēriņu, bet mazāk - ienākumus. Nodokļu ieņēmumu struktūras izmaiņu mērķis ir stimulēt uzkrājumu veidošanos Latvijas tautsaimniecībā, kurus varēs izmantot par iekšzemes ieguldījumu avotu ekonomikas attīstībai, samazinot valsts atkarību no ārvalstu investīcijām. Likumprojektos paredzēts piešķirt plašākas pilnvaras nodokļu administrācijai, tādējādi uzlabojot nodokļu iekasēšanu. Aizvadītā gada otrajā pusē jau būtiski uzlabojusies akcīzes nodokļa administrēšana, kā rezultātā strauji pieauguši ieņēmumi budžetā no šī nodokļa, kas iekasēts par alkoholu, tabaku un degvielu. Uzsākta nodokļu parādu piedzīšana tiesas ceļā. Ierosinātas 14 krimināllietas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, un kopā ar Valsts ieņēmumu lietu prokuratūru tiek izskatīts jautājums par krimināllietu ierosināšanu 20 materiālās civilprasībās par nodokļu nemaksāšanu. Bet uzskatu, ka šeit ir nepieciešama vēl daudz lielāka aktivitāte. Aizvadītā gada 1. decembrī stājās spēkā likums "Par muitas nodokli", kurā tirdzniecības veicināšanai ir atcelta lielākā daļa eksporta muitas tarifu likmju. Subsidētās un par dempinga cenām importētās produkcijas negatīvo ietekmi uz Latvijas ražotājiem novērsīs izstrādātie noteikumi "Par muitas vērtības noteikšanu ievedamajām un izvedamajām precēm vai citiem priekšmetiem", kas paredz preču cenu novērtēšanā izmantot Eiropas savienības valstīs noteiktās metodes. Konkurētspējīgas produkcijas ražošanu veicinās izstrādātie Ministru kabineta noteikumi "Par preču un citu priekšmetu pagaidu ievešanu pārstrādei", kas paredz nodokļu nepiemērošanu vai atmaksāšanu par izejvielām, kas tiek ievestas eksportprodukcijas ražošanai. Ir izstrādāts un ar ieinteresētajām institūcijām tiek saskaņots Ministru kabineta noteikumu projekts "Par muitas parāda piemērošanas kārtību". Tas paredz iespēju uzņēmumiem, kuri bieži importē preces un kuriem nav pārkāpumu nodokļu maksāšanā, ļaut kārtot visus maksājumus reģionālajās muitas iestādēs. Valdības realizētā ekonomiskā politika ir balstīta uz Valdības deklarācijas pamatnostādnēm, kuras izvērstā veidā ietver sekojošus virzienus: tautsaimniecības stratēģiju, valsts investīcijas, uzņēmējdarbības veicināšanu, tirdzniecības, enerģētikas sektora sakārtošanu un privatizācijas procesa paātrināšanu. Publicēts pirmais Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Ziņojumā veikta tautsaimniecības situācijas un ekonomiskās reformas gaitas analīze. Tas ir pirmais šāda veida nopietnais ekonomiskais pētījums Latvijā, kas veikts pašu spēkiem. Turpmāk šādi ziņojumi tiks publicēti divas reizes gadā. Sagatavots likumprojekts "Par valsts pasūtījumu", likumprojekts "Par tautsaimniecības attīstību", kam ir stratēģiska nozīme valsts ekonomiskās politikas veidošanā un realizācijā. Lai koordinētu tautsaimniecības attīstībai novirzāmos valsts budžeta līdzekļus un ārvalstu finansu resursus, izstrādāta Valsts investīciju programma. Pasaules Bankas rehabilitācijas un Japānas Eksporta-importa bankas kredītu realizācijas ietvaros ir sarīkoti 17 atklātas konkurences konkursi, 21 starptautiskais iepirkuma konkurss un 24 tiešie iepirkumi. Valdība izstrādājusi uzņēmējdarbību regulējošo likumdošanu, kā arī strādājusi Latvijas preču eksporta regulēšanā un tā veicināšanā uz Eiropas savienības valstīm. Uzsākta "Kvalitātes nodrošināšanas nacionālās programmas" realizācija, kas palīdzēs izveidot tirdzniecības tehnisko barjeru sistēmu. Tā, no vienas puses, aizsargās Latvijas patērētāju no nekvalitatīvu preču importa un realizācijas iekšējā tirgū, bet, no otras puses, stimulēs vietējos ražotājus ražot kvalitatīvu un eksportspējīgu preci. Privatizācijas aģentūrai beidzies sagatavošanās posms, tā sākusi darboties ar pilnu jaudu. Ministru kabinets jau apstiprinājis trīs rīkojumus par 159 valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai. Aģentūra veic arī 17 valsts nekustamo īpašumu sagatavošanu pārdošanai. Uzsākta 11 valsts uzņēmumu likvidācijas procedūra. Aģentūras valdījumā atrodas 190 valsts uzņēmumi, kas nodoti nomā ar izpirkumu. Izskatīti 82 pašvaldību īpašuma privatizācijas projekti. Izstrādāts likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju" un tā realizācijai nepieciešamā dokumentu pakete. Ministru kabinetā apstiprināts Valsts īpašuma privatizācijas fonda darbības nolikums. Aktīvi ir strādāts privatizācijas sertifikātu ieviešanas un izmantošanas juridiskās un institucionālās bāzes izveides jomā. Septembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi "Par starpniecības uzņēmumu darbību ar privatizācijas sertifikātiem" veicināja sertifikātu tirgus veidošanos Latvijā. Ministrijā izveidotā privatizācijas sertifikātu starpniekuzņēmumu licencēšanas komisija piešķīrusi licences 269 uzņēmumiem. Enerģētika. Enerģētikā valsts darbība ir vērsta sekojošos virzienos. Valdība aktīvi piedalījusies sarunu procesā starp valsts akciju sabiedrību "Latvijas gāze" un Krievijas kompāniju "Gazprom". Salīdzinājumā ar pagājušo gadu tika iegūti izdevīgāki cenu nosacījumi, taču neizdevīgāki norēķinu nosacījumi. Joprojām nav noslēgts starpvalstu līgums ar lielāko naftas produktu piegādātāju - Krieviju. Tas padara neregulāras mazuta piegādes siltuma ražošanas uzņēmumiem. Latvijas valdība ir uzaicinājusi Krievijas premjerministru sākt starpvaldību un starpministriju sarunas par ekonomiskajām attiecībām. Izveidojušies ievērojami savstarpējie parādi enerģijas ražotāju, piegādātāju un lietotāju vidū. Savstarpējo parādu izvērtēšanas darba grupa izstrādāja un Ministru kabinets apstiprināja koncepciju, kā tuvākajā laikā un ilgtermiņa perspektīvā risināt parādu lietas. Šis jautājums visu gadu būs valdības uzmanības centrā. Galvenais šajā koncepcijā ir administratīvo un tirgus mehānismu iedarbināšana. Ir noformulēta, apstiprināta Ministru kabinetā un publicēta Valdības enerģētikas politika. Tā tiks iesniegta izskatīšanai Saeimā. Ministru kabinets ir apstiprinājis likumprojektu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā", kas tiks nodots izskatīšanai Saeimā. Šis būs pirmais normatīvais dokuments stabilas, pārskatāmas un uzticamas regulēšanas struktūras izveidošanai. Tam jāiedrošina ieguldītāji un finansētāji, kā arī jāveicina enerģijas ražotāju un piegādātāju stabilitāte un jāaizsargā patērētāji. Latvija ir parakstījusi Eiropas Enerģētikas hartas Nolīgumu un Enerģijas efektivitātes veicināšanas protokolu. Šie dokumenti tiks virzīti tālāk uz ratifikāciju šeit, Saeimā. Tas ir viens no svarīgākajiem līgumiem pasaules ekonomikā, kuram pievienojoties Latvija gūs ievērojamu praktisku labumu. Būs gan jāsakārto likumdošana un institūcijas atbilstoši starptautiskajām prasībām, bet līdz ar to mums būs vieglāk piekļūt resursu un finansu tirgiem. Minētajiem dokumentiem atbilstošas prasības tranzīta sistēmu attīstīšanā dos iespēju paaugstināt Latvijas konkurētspēju starptautiskajos transporta koridoros. Satiksmes ministrija aizvadītā gada pēdējā ceturksnī ir pabeigusi daudzas iniciatīvas, kuras tika aizsāktas vēl iepriekšējās valdības laikā. Tā, ar 1. janvāri stājies spēkā likums "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu"; Ministru kabineta noteikumi "Par ceļu satiksmi" pašlaik nodoti Saeimā otrajam lasījumam. Sagatavota virkne normatīvo dokumentu - "Ostas pārvaldes paraugnolikums", "Ostu attīstības fondu nolikums", "Latvijas ostu padomes nolikums", kā arī vairāki dokumenti autotransporta jomā. Vienlaicīgi darbs ritējis nozares nacionālo programmu izstrādes jomā. Pavisam tādas programmas ir 7. Izstrādāts pirmais ārzemju ieguldījumu projekts ceļu būves nozares attīstībai. Pabeigta Latvijas Jūras administrācijas izveidošana. Ir nodibināta un sākusi darboties Transporta tarifu un tranzīta pārvadājumu padome. Daļā sabiedrības bažas radīja Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projekta nosacījumi un izpildes gaita. Vienā no aizvadītā gada pēdējām dienām tikos ar "Lattelekom" vadību, lai pārspriestu Latvijas sakaru sistēmas rekonstrukcijas gaitu. Uzņēmuma vadītāji mani iepazīstināja ar jau paveikto. Aizvadītajā gadā ir ierīkota starptautiskā ciparu centrāle Rīgā, divas vietējās centrāles, izvietots optiskās šķiedras kabelis, kas savieno Ventspili ar Zviedriju. Ap 700 kilometru kabeļu izvietoti Kurzemē. Uzstādīta satelīta zemes stacija Latvija - Anglija. Ieguldīti ap 55 miljoni latu, no kuriem par 3,2 miljoniem noslēgti līgumi ar Latvijas uzņēmumiem. Lielākie no tiem ir VEF, "Latvenergo" un "Dambis". Rūpnīca "Dambis" izgatavos jaunās taksofonu būdiņas. Pabeigta uzņēmuma vadības struktūras reorganizācija, kas ļaus efektīvāk reaģēt uz klientu prasībām. Bez tam apmācīti ap 1200 speciālisti. 170 no viņiem zināšanas papildinās ārzemēs. Līdz šim kavējas radiosistēmu ieviešana lauku rajonos un jauno taksofonu uzstādīšana pilsētās. Lai arī paveikts daudz, tomēr uzskatu, ka uzņēmuma darbība sabiedrības informēšanā ir bijusi neapmierinoša. Acīmredzot tas arī ir viens no cēloņiem, kāpēc daļā sabiedrības valda neizpratne par šo Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projektu. Arī presē joprojām izskan daudz pretrunīgu viedokļu. Tāpēc esmu uzdevis satiksmes ministram Gūtmanim sagatavot sīku atskaiti par to, kā norit jau uzsāktais darbs. Sabiedrība tiks informēta par šīs atskaites rezultātiem. Zinu, ka arī Saeimas komisijas strādās pie šiem jautājumiem. Reģionālā attīstība. Tiek izstrādāta Latvijas lauku attīstības nacionālā programma, veikti priekšdarbi Latvijas reģionālās attīstības koncepcijas un likumdošanas aktu izstrādāšanai. "Teritoriālplānošanas noteikumu" iedzīvināšanai tiek izstrādāts apbūves noteikumu paraugmodelis, ir izstrādāts nolikuma projekts "Par rajona, pilsētas un pagasta galveno arhitektu un teritoriālplānotāju". Uzsākts darbs pie Rīgas aglomerācijas un nacionālā plānojuma programmas; sagatavots uzdevums Rīgas aglomerācijas teritoriālplānojumam 1995. gadā. Būvniecība. Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts "Par būvniecību", kā arī izstrādāts būvnormatīvu koncepcijas projekts. Turpinās darbs pie vairāku Latvijas būvnormatīvu izstrādāšanas - "Ugunsdrošības normas", "Nolikums par būvniecības tehnisko uzraudzību", "Nolikums par būvniecības autoruzraudzību", Eiropas kvalitātes sistēmas standartu sērija", "Vispārīgie būvnoteikumi" un citi. "Latvijas zemes dzīļu izmantošanas koncepcija" tiks nodota izvērtēšanai šomēnes. Sagatavota ģeotermālo un naftas resursu izmantošanas koncepcija. Izstrādāti nosacījumi ģeoloģiskai kartēšanai mērogā 1:50 000 un veikti citi nozarei svarīgi pasākumi. Vides aizsardzības jomā pieņemts likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" un sagatavoti likumprojekti "Par aizsargjoslām" un "Par dabas resursu nodokli", "Par pamatnoteikumiem aizsardzībai pret jonizējošo starojumu". Ar ministrijas rīkojumu apstiprināti "Gaujas nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas noteikumi". Turpinās darbs pie likumprojektiem "Par sugu un biotopu aizsardzību", "Par gaisa aizsardzību", "Par atbildības obligāto apdrošināšanu par videi nodarīto zaudējumu". Latvija pievienojusies virknei starptautisku konvenciju, no kurām kā vienu no svarīgākajām varētu minēt Riodežaneiro 1992. gada ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām. Paveikts liels darbs vides piesārņojuma cēloņu apzināšanā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija strādājusi pie gandrīz 100 dažāda veida projektiem visās uzskaitītajās jomās. Kā lielākos varētu minēt Liepājas vides aizsardzības projektu 11,5 miljonu latu apjomā un municipālo pakalpojumu uzlabošanas projektus Daugavpilī un Rīgā 19 miljonu latu apjomā. Ārlietas. Pērnā gada novembra beigās Saeimas Ārlietu komisijā tika izskatītas Latvijas Republikas ārpolitikas pamatnostādnes. Drīzumā šīs pamatnostādnes tiks izskatītas plenārsēdē šajā zālē, tādēļ pie tām šodien ilgi nekavēšos. Atzīmēšu tikai, ka ārlietu resors strādājis daudz un sekmīgi. Uzsvēršu integrāciju Eiropas struktūrās. Ar šā gada 1. janvāri spēkā stājas pagājušā gada novembrī Saeimas ratificētais Latvijas Republikas un Eiropas savienības līgums par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem. 1994. gada nogalē izveidota darba grupa sarunām ar Eiropas savienību par Eiropas līgumu. Saskaņā ar Eiropas savienības Padomes 10. decembra lēmumu Eiropas savienībai jānoslēdz Eiropas līgums ar Latvijas Republiku Francijas prezidentūras laikā, tātad šī gada pirmajos sešos mēnešos. Eiropas Stabilitātes pakta ietvaros Latvija ir sagatavojusi vairākus projektu un programmu priekšlikumus, tai skaitā Skrundas fonda atbalstam, Naturalizācijas un pilsonības likuma īstenošanai, latviešu valodas apmācībai, brīvprātīgas repatriācijas veicināšanai un muitu sadarbības attīstīšanai starp Baltijas valstīm. Aktīvi iesaistīšanās Stabilitātes paktā rada svarīgu priekšnoteikumu Latvijas dalībai Eiropas savienībā. Valdības uzmanības degpunktā ir iedzīvotāju sociālās drošības jautājumi un šīs sistēmas reforma. Ministru kabinets šajā jomā sācis realizēt vairākus nozīmīgus projektus, pieņēmis populārus un mazāk populārus lēmumus. Sociālais budžets ir atdalīts no valsts budžeta, sociālās pensijas un ģimenes pabalstus finansē valsts budžets, valsts funkcijas daļēji ir nodotas sabiedriskajām organizācijām - invalīdu, neredzīgo un nedzirdīgo biedrībām, gan palīglīdzekļu iegādei, gan apmācībām. Tomēr jāsecina, ka reforma nevirzās uz priekšu tik ātri, kā gribētos, un tam ir objektīvi un subjektīvi iemesli. Pie objektīviem iemesliem varu pieskaitīt šīs sfēras plašo un savstarpēji saistīto jautājumu loku un paaugstināto sociālo jūtīgumu. Lai pieminam kaut vai tādus valstiski pamatotus lēmumus kā veselības aprūpes finansēšanas kārtības maiņa un pensijas vecuma paaugstināšana, kurai gan pašlaik ir gūts Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, gan Darba devēju konfederācijas, gan Pensionāru federācijas atbalsts. Priekšnoteikums veiksmīgam reformu procesam ir visas sistēmas sakārtotība. Tā kā nav sakārtots sociālā nodokļa maksātāju reģistrs un nav ieviesta personificēta uzskaites sistēma, tad reforma uz priekšu neiet. Stāvokli sarežģī arī tas, ka Latvijā ir vāji attīstīta zinātne par sociālās drošības problēmām. Tas kavē izstrādāto likumprojektu tīri profesionālu izvērtējumu un lietišķu priekšlikumu saņemšanu. Līdzīgus argumentus var minēt attiecībā uz reformu konceptuālajām nostādnēm dažādās sfērās - medicīnā, pensiju jomā, darba aizsardzībā, kur ir jāizdara liels darbs, sakārtojot un harmonizējot likumdošanu, jau tagad domājot par atbilstību Eiropas savienības standartiem. Sociālajā sfērā bez valstiskas domāšanas un politiskas gribas ir vajadzīgs vēl arī liels izskaidrošanas darbs. Mēs esam rēķinājušies ar to, ka dažkārt saņemsim gan pozitīvu, gan negatīvu vērtējumu. Tas attiecas gan uz iedzīvotāju veselības aizsardzību, kuras reformas stratēģiju visas republikas mediķi akceptēja novembrī, gan uz Ministru kabineta akceptēto Profesionālās orientācijas koncepciju, arī uz Pensiju reformas koncepciju, kuru plānojam iesniegt izskatīšanai Saeimā tuvākajās nedēļās, un noteikti tas viss būs plaši jāizskaidro. Tiks piedāvāta "jaukta" apdrošināšanas sistēma, saglabājot uz paaudžu līgumiem balstītu valsts pensiju sistēmu, vienlaicīgi paredzot fondu izveidošanu līdzekļu uzkrāšanai. Pensijas apmērs būs atkarīgs no apdrošināšanas stāža un iemaksu apmēra. Ir atrasta kopēja sapratne arī par medicīnas darbinieku visu galveno prasību izpildi, un tādējādi novērsti medicīnas darbinieku streika reālie iemesli. Valdība savu solījumu ir izpildījusi, un medicīnai budžetā papildus ir iedalīti 15 miljoni latu, tādējādi nodrošinot pieprasīto medicīnas finansējumu 41 lata apmērā uz iedzīvotāju. Ir darīts viss, lai reāli sāktu strādāt starprajonu norēķini un slimnīcas saņemtu samaksu par padarīto darbu. Atrisināts Paula Stradiņa Republikas klīniskās slimnīcas finansēšanas jautājums. Par to informēju slimnīcas personālu, kad pats apmeklēju šo tradīcijām bagāto un visiem Latvijas iedzīvotājiem nepieciešamo dziedniecības iestādi. Sociālās drošības reforma pēc sava satura ir valstisks jautājums, un tā tas arī ir jāuzskata - bez liekām politiskām kaislībām, tas pārāk būtiski ietekmēs ik vienu sabiedrības locekli - gan tūlīt, gan tālākā perspektīvā. Mēs esam par reāli nacionālu politiku un tās realizāciju arī šajā sfērā. Kultūra. Latvijas sekmīga iekļaušanās Eiropas un pasaules apritē ir cieši saistāma ar nacionālo kultūras vērtību apzināšanos un kopšanu, kā arī profesionālās mākslas nozaru attīstīšanu. Pamatojoties uz šīm atziņām un realizējot kultūrpolitiku saskaņā ar Valdības deklarāciju, aizvadītā gada novembrī tika pabeigta Latvijas Kultūras ministrijas atjaunošana un uzsāktas tālejošas struktūras izmaiņas, kas nodrošinās valsts aizbildniecību un dotācijas daudzveidīgai un plašai kultūras procesu attīstībai nacionālajā, reģionālajā un pašvaldību līmenī. Valdība par prioritārām izvirzījusi Nacionālās operas rekonstrukciju, Valmieras teātra būves pabeigšanu un Nacionālās bibliotēkas būvniecības darbu uzsākšanu. Neskatoties uz sarežģīto valsts finansiālo situāciju, Latvijā noorganizēta virkne vietējo, reģionālo un starptautisko semināru un konkursu, tādējādi uzturot Latvijas kā kultūrvalsts reputāciju. Īstenojot valsts finansējuma sadales principu pēc jauna, demokrātiska modeļa, Kultūras ministrija tuvākajā laikā izsludinās ikgadējo kultūras projektu konkursu, kam šogad valsts budžetā atvēlēti 182 tūkstoši latu. Tieslietas. Ir pamatoti pārmests par tiesu reformas lēno gaitu. Valdība...".
• 1995_01_12-seq14 language "lv".
• 1995_01_12-seq14 speaker Maris_Gailis-1951.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q822919.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q211.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q4294315.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q2660080.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q4102950.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q193089.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q40.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q3736450.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q39731.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q30268570.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q35.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q159.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q8436.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q6112266.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q4459436.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q2167704.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q142.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q52371.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q80021.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q1419663.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q183.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q1092499.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q20560178.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q34.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q498407.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q1754.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q1065.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q102673.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q7164.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q404542.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q29.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q17.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q227.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q399.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q21150316.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q15379125.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q207928.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q7809.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q1512969.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q7536677.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q8678.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q2329807.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q6765780.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q22979185.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q25494217.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q7210239.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q25494867.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q18543594.
• 1995_01_12-seq14 mentions Q12674112.