Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_21-seq24> ?p ?o. }

• 1994_12_21-seq24 type Speech.
• 1994_12_21-seq24 number "24".
• 1994_12_21-seq24 date "1994-12-21".
• 1994_12_21-seq24 isPartOf 1994_12_21.
• 1994_12_21-seq24 spokenAs 49.
• 1994_12_21-seq24 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Protams, ir dziļi simboliski, ka šo runu teica iepriekšējās Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs un tās frakcijas pārstāvis, kurš darbojās Zemkopības ministrijā, faktiski visa gada garumā. Jaunā koalīcija, sākot savu darbu šajā sfērā, ir praktiski pie "sasistas siles". Kaut vai tāds mazs sīkumiņš kā Zemkopības ministrijas iemaksas labības pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumiem izsniegtā kredīta nomaksai, Somijas kredītu un procentu un SIA "Lata International" iemaksai, Kanādas sojas pupu kredītu un procentu nomaksai. Budžetā vajadzēja būt 13,3 miljoniem latu. Saņemts 11 mēnešos ir - 0,3 miljoni latu. Ja mēs budžetu plānojam ar visiem izdevumiem, tad rodas jautājums: no kurienes mēs varam atrast šo naudu? Tieši šā iemesla dēļ - tieši šā iemesla dēļ! - mums praktiski nebūs šogad simtprocentīgi izpildīta izdevumu daļa. Tātad cēloņus mēs varam atrast šeit. Jaunā koalīcijas valdība ķērās pie šīm lietām nekavējoties. Es domāju, ka tas, ko zemkopības ministrs šajā īsajā periodā ir izdarījis tieši ar pārstrādes uzņēmumu parādiem, ar visām šīm labības rezervēm, kur 10 mēnešus šogad praktiski neviens nebija neko darījis, - tas vien ir apbrīnas vērts. Arī cīņa ar "Latu" ir devusi savus rezultātus. No "Latas" mēs esam piedzinuši šobrīd pirmos 150 000 dolārus, kas ienākuši budžetā, un mēs iegūsim vēl šogad 50 000 latu. Tā nav liela summa. Bet jājautā: kur jūs, Bērziņa kungs, bijāt agrāk, pirms tā laika, kad sāka šeit strādāt valdība? Tāpēc šādā veidā formulēt jautājumu, es domāju, būtu... varbūt citi deputāti... Tagad - runājot konkrēti, atbildot uz šo jautājumu. Jā, protams, mūsu budžetā lielākā daļa ir algas, pensijas un pabalsti. Mums ir jāmaksā šīs algas un pensijas un pabalsti, neskatoties ne uz ko citu, kas ir budžetā paredzēts. Tikai šodien es varēju pavisam atcelt rīkojumu, sakarā ar kuru bija ierobežotas izmaksas, tās izmaksas, kuras mēs neuzskatījām par absolūti dzīvē nepieciešamām. Tās ir algas, kā jau es teicu, pensijas, pabalsti, komunālie maksājumi. Šobrīd mēs finansējam visas iestādes tajā atvērumu procentā, kādus mums ir paredzēts atvērt decembrī. Runājot par Zemkopības ministriju, jāsaka - es pilnīgi apzinos to, kādā grūtā stāvoklī šobrīd ir Zemkopības ministrija. Tajā pašā laikā šie dati, kurus minēja Bērziņa kungs, vēl nav pietiekami precīzi, varētu teikt, novecojuši. Ir atvērts kredīts par 1 miljonu sekojošām pozīcijām kopumā: ilgtermiņa kredītu dzēšanai privatizējamiem objektiem un procentu likmes subsidēšanai zemnieku saimniecībām, ir atvērta finansēšana valsts investīcijām, ir atvērts finansējums subsīdijām lauksaimnieciskajai ražošanai, šķirnes lopu iegādei, rudzu eksportam. Mēs operatīvi atrisinājām Cukura fonda jautājumu; protams, šeit vēl nav galējā summa, bet es gribu atgādināt to, ka 700 000 latus mēs piešķīrām no Privatizācijas fonda līdzekļiem. Līdz šā gada beigām budžeta iespējas atļauj atvērt vēl vienu miljonu šiem pasākumiem. Mums ir pasākumu plāns ar Zemkopības ministriju, ka mēs trūkstošo daļu atvērsim tūlīt pēc Jaunā gada, jo šobrīd mums faktiski vairāk nekādas iespējas nav, un šis atvērums neietekmēs to subsīdiju daļu, kas ir paredzēta nākamā gada budžetā. Un pēdējais - par prioritātēm. Zemkopības ministrijas šā gada budžets apstiprinās, tas ir 25 miljoni latu, turpretim nākamā gada budžets ir 35 miljoni latu. Subsīdijām bija 6,6 miljoni latu, tagad ir 13,2 miljoni latu. Protams, es arī vēlētos, ka zemkopībā mēs varētu ieguldīt vairāk naudas. Mēs meklēsim vēl avotus, kādā veidā uzlabot stāvokli zemkopībā. Bet ir jāsaprot arī tas, ka dažos mēnešos nevar izdarīt to, kas ir izdarīts ilgstošā laikā attiecībā pret šo. Un es domāju, ka mēs veiksmīgi tiksim ar šiem uzdevumiem galā. Kas attiecas uz nodokļu paketi, tā arī nav taisnība, jo, kā jūs zināt, ir pietiekami daudz otrā lasījuma priekšlikumu, kurus daļēji ir iesniegusi gan valdība, gan arī mūsu koalīcijas partneri, kas atrisina šos jautājumus, kas saistīti ar nodokļu likumdošanu, un nekādā gadījumā lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem situācija nepasliktināsies un, manā skatījumā, pat uzlabojas. Otra lieta, ko arī gribu šeit piebilst, - ir arī budžeta grozījumi otrajam lasījumam, ko iesniegusi Tautsaimnieku politiskā apvienība sadaļā "Tiešie izdevumi", kur mēs arī izņemam summas no valsts budžeta, kas nāktu it kā vispārējiem budžeta izdevumiem, bet paliek tās konkrētajiem Zemkopības ministrijas pasākumiem, pie tam nesamazinot Zemkopības ministrijas kopējo finansējumu. Tāpēc es uzskatu, ka nav nekādas steidzamības šajā jautājumā. Tas šobrīd šeit, Saeimā, nebūtu jādara. Otrs. Man nav iebildumu, ka mēs izskatām šo jautājumu Pieprasījumu komisijā, bet daudz labāk būtu, ja mēs to izdarītu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā. Izskatīt pa pozīcijām: kuras pozīcijas tad ir šobrīd "visdegošākās", kāds ir tas grafiks, kādā mēs norēķināsimies nākamgad? Kādā grafikā mēs finansēsim visas šīs pozīcijas 1995.gadā? Tas tiešām ir pamatīgs darbs. Es pilnīgi uzskatu, ka tur ir jābūt iesaistītiem deputātiem, bet es neredzu šobrīd, izņemot politisku šovu, pamatu šā pieprasījuma steidzamībai. Paldies par uzmanību.".
• 1994_12_21-seq24 language "lv".
• 1994_12_21-seq24 speaker Andris_Piebalgs-1957.
• 1994_12_21-seq24 mentions Q822919.
• 1994_12_21-seq24 mentions Q33.
• 1994_12_21-seq24 mentions Q16.
• 1994_12_21-seq24 mentions Q646756.
• 1994_12_21-seq24 mentions Q7210239.