Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_15-seq450> ?p ?o. }

• 1994_12_15-seq450 type Speech.
• 1994_12_15-seq450 number "450".
• 1994_12_15-seq450 date "1994-12-15".
• 1994_12_15-seq450 isPartOf 1994_12_15.
• 1994_12_15-seq450 spokenAs 129.
• 1994_12_15-seq450 spokenText "Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es varētu gan daļēji piekrist dažiem argumentiem, ka šeit parādītos zināmas grūtības un problēmas sakarā ar izdarītajiem maksājumiem par apdrošinājumu, bet es gribētu gan runāt par citu lietu. Kolēģi, varbūt daļa no jums to neatminas, daļa no jums nebija liecinieki un tālu stāvēja no likumdošanas problēmām, bet es gribu jums atgādināt, ka jau no 1990. gada Latvijā ir šī problēma par valsts valodas apmācību un tā tika risināta ļoti godīgi. Tātad, pirmkārt, ja mani atmiņa neviļ, par šādu valodas apmācību jau tika izdalīti pirmajā kārtā 50 miljoni. Tālāk. Tika nodrukātas grāmatiņas. Tālāk. Bija šie bezmaksas valodas apmācības kursi. Un secinājums pēc vairākiem gadījumiem ir viens, - ka cilvēki tos nav apmeklējuši un neinteresējās ne par ko, lai apgūtu šo valsts valodu. Bet šodien viņi ir nonākuši citā situācijā, jo ir daudzas tādas darbavietas un Valodas inspekcija, kas apseko šīs vietas... kad viņi vairs nevar strādāt tādās vietās, kur vajadzētu šo valsts valodu zināt, un viņi tiek atbrīvoti no darba. Un tagad piepeši visi ir atjēgušies un kliedz - kā mani var atlaist! Bet, kad viņiem visu iepriekšējo laiku bija iespējas uz valsts rēķina mācīties šo valodu, tad neviens to negribēja izmantot. Jeb, pareizāk sakot, viena daļa to izmantoja un šodien zina šo valodu - vismaz atbilstoši tādai pakāpei, kas ir pieņemama, lai to darbu izpildītu. Un jautājums tagad - abi kaut kāda iemesla dēļ tiek atbrīvoti no darba. Tātad atkal ir nonākuši vienā situācijā. Viens - kas ir mācījies, kas ir nolicis šo valsts valodas eksāmenu, un otrs - kas nav to darījis, kas par to nav interesējies. Bet tagad abi vienādi saņems šo bezdarbnieka pabalstu. Tad, lūk, šeit man ir jautājums - kāda šeit ir tā godīguma attieksme pret tiem cilvēkiem, kas šo valsts valodu ir mācījušies un nokārtojuši? Tātad, kolēģi, mums šeit ir jāizspriež par to. Un tāpēc LNNK, protams, savu risinājumu šobrīd atrada un iespēja teikt, - ka tu bezdarbnieka statusu vari iegūt tad, ja tu esi bez visiem pārējiem nosacījumiem beidzis mācību iestādi latviešu valodā, ar latviešu mācību valodu, vai nokārtojis valsts valodas eksāmenu. Un jūs zināt, ka tas ir trīs pakāpēs. Un katrā gadījumā zemāko pakāpi absolūti nav grūti iegūt, ja tikai ir kaut neliela interese bijusi par to, neliela piepūle, lai to izdarītu. Bet nē, daudzi cilvēki vispār to nevēlas. Bet bezdarbnieka pabalstu - to gan vēlas saņemt. Un, kolēģi, es domāju tā, ka praktiski nav neviena valsts pasaulē tāda, kurā tu varētu sākt strādāt un darboties bez šīs valsts valodas zināšanām. Un arī jautājums par bezdarbnieka pabalstiem - tad, pirmkārt, cienītie kolēģi, ir jāzina šī valoda. Un nākamais. Kad mēs runājām par uzturēšanās atļaujām. Jā, varbūt šeit ir pietiekoši nepilnīgs... bet, cienītie kolēģi, arī mums jau bija konflikta situācija, kad mēs izskatījām jautājumu par uzturēšanos. Tad tika noraidītas termiņuzturēšanās atļaujas. Protams, tad daļēji šis jautājums būtu atrisināts, jo ar termiņuzturēšanās atļaujām netiek nekādā veidā saistīts bezdarbnieka statuss. Bet nē, mums faktiski visi iebraucēji šeit pārvērtās par tādiem, kas ir ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, un tālāk mēs arvien vairāk un vairāk iejūdzamies šinī saistību lokā. Jautājums - vai tas ir godīgs ceļš? Vai to ir iespējams tā realizēt? Mūsu uztverē - nē. Arī Silāra kungs šeit ļoti taisnīgi pieminēja par to, par darba atļaujām. Kolēģi, nu, bet katrā gadījumā tā to arī vajadzētu skatīties pie viena, bet šinī gadījumā, par cik mums nav tāda likuma, mums nav pat likumprojekta, kurā mēs to varētu izskatīt,- tādā gadījumā es domāju, ka visloģiskāk tas ir saistāms tomēr ar šo valsts valodas prasmi, ar nokārtoto eksāmenu. Un tikai tad tu iegūsi šo bezdarbnieka statusu, ar visām no tā tālāk izrietošām sekām. Tā ka, cienītie kolēģi, man liekas, ka šis ir viens no piedāvājumiem, kā mēs varētu atrisināt vai daļēji atrisināt šo samezgloto situāciju. Es dažus vārdus arī gribētu teikt, par cik jau iepriekšējie runātāji tam pieskārās, par nākamo projekta labojumu dokumentā nr. 1227, tas ir 11. panta labojums. Kolēģi, es varētu piekrist arī šim labojumam, bet tikai lūgtu tos nesalikt kopā vienā skatījumā, jo mēs izdarījām labojumus 6. pantā, un tas ir precīzi formulēts, tas ir "Bezdarbnieka statuss". Nekādā gadījumā to nevar saistīt ar 11. pantu - "Piemērots darbs". Tātad ir runa par to, kādā veidā... teiksim, tie kritēriji, kas atbilst, lai cilvēkam teiktu... ka viņš meklē jeb viņš ir jānodrošina ar piemērotu darbu... Un, ja šeit mēs ieliekam iekšā to valsts valodas prasmes pakāpi, kas arī ir prasība, tad, protams, pie piemērotības tā ir ļoti adekvāta lieta, jo tas ir kvalitātes rādītājs. Un, ja mēs atsevišķi skatītos 11. pantu, es varētu par to balsot, un es arī balsoju par to, ka kvalitātes rādītājs ir valsts valodas prasme - atbilstoši mūsu Valsts valodas likumam. Tas viss ir jāizdara. Bet šinī gadījumā ir runa tikai par 6. pantu, un, es vēlreiz uzsveru, tas ir "Bezdarbnieka statuss". Un jums arī vajag izšķirties par to, vai šinī gadījumā, lai Latvijā iegūtu bezdarbnieka statusu, ir jāzina valsts valoda kaut vai viszemākajā pakāpē vai ne. Paldies.".
• 1994_12_15-seq450 language "lv".
• 1994_12_15-seq450 speaker Maris_Budovskis-1939.
• 1994_12_15-seq450 mentions Q211.
• 1994_12_15-seq450 mentions Q4459436.
• 1994_12_15-seq450 mentions Q4536526.