Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_15-seq341> ?p ?o. }

• 1994_12_15-seq341 type Speech.
• 1994_12_15-seq341 number "341".
• 1994_12_15-seq341 date "1994-12-15".
• 1994_12_15-seq341 isPartOf 1994_12_15.
• 1994_12_15-seq341 spokenAs 129.
• 1994_12_15-seq341 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Likums "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju" faktiski aizskar visu Latvijas iedzīvotāju intereses. Privatizācijai pakļaujas 400 000 dzīvokļu valsts un pašvaldību dzīvojamajā fondā. Tātad gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju ar dzīvokļu privatizāciju saistīti tieši. Otrā iedzīvotāju grupa ir sertifikātu īpašnieki, kuri dzīvo nacionalizētajās mājās un komunālajos dzīvokļos, ļoti mazos un nepiemērotos dzīvokļos un cer pēc šī likuma pieņemšanas uzlabot savus dzīves apstākļus, nopērkot dzīvokli privatizācijas procesā par sertifikātiem, nevis pērkot dzīvokli dzīvokļu tirgū par naudu, jo šādu līdzekļu vienkārši nav. Trešā iedzīvotāju grupa ir tie sertifikātu īpašnieki, kuriem savs dzīvoklis, māja ir, bet kuri ar bažām vēro kopējo situāciju sertifikātu tirgū un nav pārliecināti, ka valsts izsniegtos vērtspapīrus - sertifikātus tiešām ar reālu mantu atprečos. Tāpēc Dzīvokļu privatizācijas likums jāaplūko kopumā ar visu sertifikācijas procesu valstī, jo sertifikātu atprečošana pret reālu valsts īpašumu ir viena no iespējām, ja ne vienīgā, kā Latvijas pilsoņiem iegūt saimniecisko varu Latvijā. Pirmais. Aplūkojiet likumprojekta 20. un 22.pantu. Apšaubāma ir tēze, ka pilsoņi - sertifikātu īpašnieki, kuri vēlas un kuriem sen jau vajadzēja uzlabot dzīves apstākļus, varēs pretendēt tikai uz tādu dzīvokli, kur īrnieks nav nomaksājis īres un komunālos maksājumus un ar tiesas lēmumu no dzīvokļa izlikts. Veidojas situācija, ka pilsonis, kas nodzīvojis visu mūžu sliktos apstākļos, tikai skatījies, kā ceļ jaunus Rīgas mikrorajonus, šajos dzīvokļos arī nekad netiks, jo tajos dzīvo ienācēji, pamatā jauni cilvēki, kas īres maksu var nomaksāt. Tāpēc līdz otrajam lasījumam komisijai jāaplūko iespēja, kā dzīvokļu iegūšanas iespējas saistīt ne tikai ar īres un komunālo maksājumu nokārtošanu, bet arī ar citiem nosacījumiem, kuri aizsargā Latvijas pilsoņu intereses. Piemēram, par precedentu varētu izmantot Rīgas Domes nesen pieņemto lēmumu, kurš nosaka dzīvokļa kā īpašuma iegūšanas nosacījumu saistīt ar Latvijā nodzīvotajiem gadiem. Otrais. Likumprojekta 16.pants nosaka to pircēju loku, kuri varēs iegādāties dzīvokli īpašumā. Šajā pašā pantā runāts par PSRS Bruņoto spēku atvaļinātajiem pensionāriem, kuriem saskaņā ar līgumu starp Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas valdībām par atvaļināto pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību Latvijā, dzīvoklis, kurā viņi pašreiz dzīvo, pienākas īpašumā par brīvu. Kārtību, kādā šāds dzīvoklis pārreģistrējams par privātīpašumu, nosaka Ministru kabinets. Būtu jāatceras, ka Ministru kabineta noteiktā kārtība nevar būt pretrunā ar 1992.gada Augstākās padomes lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" spēkā stāšanās kārtību" 18.punktu, kurā teikts, ka līdz 1993.gada 31.decembrim tikai par privatizācijas sertifikātiem var privatizēt valsts vai pašvaldību īpašumā esošos dzīvokļus. Tātad dzīvoklis jāizpērk īpašumā par sertifikātiem un nekāda to dāvināšana īpašām militārpersonām nav pieļaujama. Bez tam analizējama vispār līguma izpildes gaita, sevišķi daļā, kurā tika panākta vienošanās militārpersonām un ar tām saistītām personām atstāt Latviju šogad. Trešais. Likums tieši nerisina jautājumu par dzīvokļa cenas noteikšanu. 37.pants nosaka, ka Ministru kabinets aprēķināto cenu varēs koriģēt, pielietojot reģionālās dzīvokļu privatizācijas koeficientus, tas ir, šo cenu reģionos palielināt vai samazināt. Pārāk zema, reālajam tirgum neatbilstoša dzīvokļu cena sarežģīs sertifikātu atprečojumu kopumā. Pārāk augsta cena - izveidos stāvokli, ka valstī vidējai pilsoņu ģimenei sertifikātu pietrūks. Tai nāksies savu dzīvokli ieķīlāt, un īpašuma vietā valsts ar sertifikātiem būs iedevusi parādzīmi. Minētā iemesla dēļ reģionālās dzīvokļu cenas privatizācijas koeficients būtu jāapstiprina Ministru kabineta Finansu un ekonomikas komitejā pirms likuma "Par dzīvokļu privatizāciju" pieņemšanu trešajā lasījumā. Ceturtkārt. Svarīgs jautājums ir dzīvokļu privatizācijas veicēju izvēle. Lai nepieļautu Dzīvokļu privatizācijas likuma dažādu pielietojumu un traktējumu un lai dzīvokļa privatizācijas process būtu atklāts un gan valstiski, gan no iedzīvotāju puses viegli kontrolējams, dzīvokļu privatizācija būtu jāveic neatkarīgai institūcijai. Sevišķi tāpēc, ka tā šo procesu neveiks uz budžeta rēķina. Ir jāpapildina likumprojekta 2. nodaļa ar precīzāk reglamentētiem noteikumiem, jo dzīvokļu privatizācija saistās ar infrastruktūras - dažādu piebūvju, malkas šķūņu, garāžu utt. - privatizāciju un ar zemes tirdzniecību privātajai apbūvei. Likumprojekts atbalstāms pirmajā lasījumā, tā galīgā pieņemšana būtu vēlama iespējami īsos termiņos, ne vēlāk kā 1995. gada februāra sākumā, lai, pieņemot likumu, sāktos reāla dzīvokļu privatizācija. Nepieciešams sākt veidot tās institūcijas, kuras realizēs likuma izpildi. Paldies par uzmanību!".
• 1994_12_15-seq341 language "lv".
• 1994_12_15-seq341 speaker Aristids_Lambergs-1934.
• 1994_12_15-seq341 mentions Q211.
• 1994_12_15-seq341 mentions Q2660080.
• 1994_12_15-seq341 mentions Q159.
• 1994_12_15-seq341 mentions Q8436.
• 1994_12_15-seq341 mentions Q15180.