Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_15-seq339> ?p ?o. }

• 1994_12_15-seq339 type Speech.
• 1994_12_15-seq339 number "339".
• 1994_12_15-seq339 date "1994-12-15".
• 1994_12_15-seq339 isPartOf 1994_12_15.
• 1994_12_15-seq339 spokenAs 77.
• 1994_12_15-seq339 spokenText "Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jūsu vērtējumam šodien tiek nodots likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju". Šis likumprojekts ir izskatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un šo likumprojektu mēs skatījām no vairākiem aspektiem. Pirmais jautājums, kuru komisijā mēs paši sev uzdevām, bija - vai šāds likumprojekts vispār ir vajadzīgs? Pārbaudījām arī, kā tika ievērota iesniegšanas procedūra, kādi ir galvenie konceptuālie risinājumi, kas ir šajā likumprojektā iekļauti, kā arī mēģinājām atrast un konstatēt, vai šajā likumprojektā nav parādījušās kādas iekšējas juridiskas, vai, teiksim, terminoloģiskas pretrunas. Attiecībā uz pirmo jautājumu - vai likumprojekts vispār ir vajadzīgs - mums domstarpību nebija. Par to, ka likums ir vajadzīgs, mēs bijām pilnīgi vienprātīgi, tiesa, ar vienu nelielu piezīmi. Un šī piezīme bija tāda, ka mēs labprāt būtu komisijā šo likumprojektu redzējuši daudz agrāk. Jācer, ka šo trūkumu varbūt atsver tas, ka, pārbaudījuši iesniegšanas procedūru, vai visi nepieciešamie saskaņojumi ir saņemti, secinājām, ka saskaņots šis likumprojekts ir bijis - tā, kā tas ir nepieciešams un kā to prasa gan likums par pašvaldībām, gan likums par Ministru kabineta iekārtu. Bez tam papildus ir bijuši arī šie saskaņojumi ar Brīvo arodbiedrību savienību citām organizācijām. Un tāpēc tas vien jau ļauj domāt par to, ka šajā likumprojektā ir ņemti vērā dažādu sabiedrības slāņu viedokļi. Tālāk - par galvenajiem konceptuālajiem risinājumiem, par kuriem mēs, izskatot likumprojektu, diskutējām un kuri varētu būt diskusiju objekts arī turpmākajos lasījumos. Tātad, pirmkārt, viens no šādiem diskusijas objektiem ir šāds - vai zeme ar savu vērtību ir saistāma ar dzīvokļa vērtību, to izpērkot? Piedāvātā koncepcija paredz, ka zemes vērtība zem dzīvojamā fonda jāizmaksā reizē ar dzīvokli, to izpērkot. Šo zemes vērtību tur valsts, un pēc zemes īpašnieka precizēšanas - vai nu tā ir valsts, pašvaldība, juridiska persona vai privātīpašnieks - zeme zem dzīvokļa tiek pārdota privātīpašumā vai nomāta saskaņā ar valstī spēkā esošo likumdošanu. To, kāda tā likumdošana tātad ir, - to nosaka citi likumi, un tas, kādā veidā tiks kompensēts, kāds būs kompensācijas mehānisms, kā noteiks šo kompensāciju sertifikātos - naudā vai proporcionāli abos šajos maksājumu veidos, vai kādos citos maksāšanas līdzekļos, - tas arī ir jānosaka ar šiem īpašajiem likumiem. Bet kopumā šī piedāvātā koncepcija, ka dzīvoklis ir izpērkams kopā ar zemes vērtību, arī mūsu komisijā tika atbalstīta. Tālāk. Nākamais tāds konceptuāls jautājums, par kuru šajā likumprojektā ir runāts, ir jautājums par to, vai nepieciešams dzīvojamais fonds sociāli maznodrošinātajiem. Tas ir, vai dotācijas būtu virzāmas uz sociālo objektu - dzīvokli vai māju - vai arī uz sociālo subjektu, tas ir, īrnieku. Šajā likumprojektā ir paredzēti abi risinājumi, nosakot, ka bez palīdzības sociāli maznodrošinātajiem pašvaldības ir tiesīgas noteikt sociālos objektus, tas ir, dzīvokļus vai mājas maznodrošināto īrnieku izmitināšanai. Tālāk. Nākamais. Viens no konceptuālajiem jautājumiem, kas ir risināts šajā likumprojektā, ir - kādas ir tās institūcijas, kuras veic dzīvojamā fonda privatizācijas tehnisko izpildi. Principā šeit ir divas pieejas, un varbūt tās varētu pastāvēt viena no otras atsevišķi. Tas ir, ka visu dzīvojamo fondu pārņem pašvaldības un pašvaldību privatizācijas komisijas veic dzīvojamā fonda privatizāciju. Un otrs - ka visu dzīvojamo fondu pārņem valsts dzīvojamā fonda privatizācijas aģentūra un tālāk tātad veic šo privatizācijas tehnisko izpildi. Likumprojektā, es gribētu teikt, ir iets zelta vidusceļš un faktiski - atbilstoši šobrīd fiksētajam īpašumam vai tām struktūrām, kuru pārziņā šobrīd dzīvojamais fonds atrodas, - šo dzīvojamo fondu privatizāciju veic gan pašvaldības ar privatizācijas komisiju palīdzību, gan valdības izveidota privatizācijas aģentūra, kura veic valsts dzīvojamā fonda privatizāciju, sakārto kooperatīvo un cita veida dzīvojamo fondu atbilstoši vienotai dzīvokļu īpašumu likumdošanai, sakārto arī attiecības kopīpašuma apsaimniekošanā savulaik privatizētajā kolhozu un sovhozu dzīvojamā fondā un veic arī citas funkcijas. Jāsaka gan, ka šeit ir atsevišķi pie šā piedāvātā risinājuma arī dažas problēmas, par kurām nāksies runāt saistībā ar to, ka pašvaldības privatizē savu dzīvojamo fondu. Un tas ir jautājums par to, vai tas ir jāveic ar licencētām privatizācijas komisijām, kā tiek piedāvāts likumprojektā, vai šeit ir jānosaka nedaudz cita kārtība, ņemot vērā pašvaldību specifiku. Tāpat ir jāizdara arī precizējums attiecībā uz to šā likumprojekta daļu, kas nosaka privatizācijas aģentūras pienākumus un tiesības. Tālāk. Nākamais konceptuālais jautājums, kas šajā likumprojektā ir risināts, ir jautājums par to, kādiem ir jābūt privatizācijas objekta, respektīvi, dzīvojamā fonda, un arī privatizācijas subjektu, tātad sertifikātu īpašnieku, ierobežojumiem, privatizējot dzīvokli. Likumprojekts paredz, ka attiecībā uz dzīvojamo fondu kā privatizācijas objektu ierobežojumi var būt Kultūras ministrijas slēdziens par objekta īpašo kultūrvēsturisko nozīmi. Ir objekti, kuri vispār netiek nepakļauti privatizācijai, - tādi kā dienesta dzīvokļi, dienesta viesnīcas. Un citi ierobežojumi. Un, kā jau tika iepriekš teikts, - objekti, kuri ar pašvaldības lēmumu tiek pārveidoti par sociālo dzīvojamo fondu maznodrošinātajiem. Ir reglamentētas arī sertifikātu īpašnieku tiesības privatizēt dzīvokli. Šeit ir jāatzīmē, ka tikai tajos gadījumos, ja īrnieks nav izmantojis dzīvokļa pirmpirkuma tiesības un nav nomaksājis īres un komunālos maksājumus, dzīvokli piedāvā privatizēt zemes īpašniekam - zem dzīvokļa esošās zemes īpašniekam, sertifikātu īpašniekam, - vai jebkuram citam sertifikātu īpašniekam. Jāatzīmē, ka šie jautājumi bija arī vieni no tiem, kas bija izraisījuši vislielākās diskusijas tieši likumprojekta sagatavošanas gaitā. Bez tam jāmin arī tas, ka, lai vadītu dzīvojamā fonda izpirkumu par sertifikātiem valstī kopumā, likumprojektā ir paredzētas tiesības Ministru kabinetam noteikt reģionālo dzīvokļu cenas koeficientu. Šā koeficienta lielumu reģionos būtu ieteicams noteikt pēc tam, kad likums tiks pieņemts Saeimā, un tad, kad dzīvokļu privatizācijas process jau būs sācies, kā arī būs izvērtētas pirmās piedāvājuma un pieprasījuma attiecības. Tātad šie jautājumi bija varbūt tie galvenie konceptuālie jautājumi, kuriem mums komisijā diskutējot nācās pievērst vislielāko uzmanību. Ja runājam par dažām terminoloģiskām nepilnībām, iekšējām pretrunām, tad šeit būtu jāmin, ka likumprojektu noteikti vajadzētu sakārtot atbilstoši Pašvaldību likuma prasībām tieši terminoloģiski. Kā es jau teicu, ir jāprecizē arī gan pašvaldību, gan privatizācijas aģentūras tiesības un pienākumi, kā arī jānosaka, kuri jautājumi ir risināmi dažos citos speciālos likumos. Kopumā, ņemot vērā to, ka vairāk par 40% pašreizējo sertifikātu īpašnieku ir izteikuši vēlēšanos izmantot savus sertifikātus dzīvokļu privatizācijā, uzskatām, ka dzīvokļu privatizācijas process nav atliekams. Šis likumprojekts nav atliekams, un es aicinu Saeimu komisijas vārdā šo likumprojektu akceptēt pirmajā lasījumā.".
• 1994_12_15-seq339 language "lv".
• 1994_12_15-seq339 speaker Janis_Bunkss-1953.
• 1994_12_15-seq339 mentions Q822919.
• 1994_12_15-seq339 mentions Q1419663.