Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_14_a-seq8> ?p ?o. }

• 1994_12_14_a-seq8 type Speech.
• 1994_12_14_a-seq8 number "8".
• 1994_12_14_a-seq8 date "1994-12-14".
• 1994_12_14_a-seq8 isPartOf 1994_12_14_a.
• 1994_12_14_a-seq8 spokenAs 115.
• 1994_12_14_a-seq8 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti, cienījamās dāmas un kungi! 60 deputāti ir iestājušies par kriminogēnās situācijas izvērtēšanu ārkārtas sēdē. Šādu nepieciešamību ir diktējusi gan Latvijas iekšējā situācija, gan nepieciešamība izvērtēt šo parādību starptautiskā kontekstā. (Starpsauciens no zāles: "Mikrofonā!") Mēs visi atceramies, ka nepilnu mēnesi atpakaļ Neapolē zem ANO karoga bija pulcējušies vairāk kā 140 valstu augstākie pārstāvji, lai runātu par organizēto noziedzību. Mūsu valsti tur pārstāvēja jūsu kolēģis Ģirts Kristovska kungs. Šajā konferencē no visaugstākās tribīnes tika pasludināts, ka organizētā noziedzība pasaules mērogā apdraud demokrātiju un tautu suverenitāti. Es atgādināšu vienu no trim minētajiem faktiem, skaitli, ka organizētās noziedzības gada ienākums pasaulē pārsniedz 750 miljardus dolāru. Regulāri notiek arī Eiropas līdzīgas konferences, ko rīko Eiropa-2000, un šajās konferencēs daudzkārt ir atgādināta šī pati patiesība, ka noziedzība, it sevišķi organizētā noziedzība, kļūst par reālu draudu demokrātijai. Un tiek ierosināts daudz augstākā līmenī attīstīt starpvalstu sadarbību, pat deleģējot daļu no suverēnām valsts tiesībām speciālai starptautiskai organizācijai, kas cīnītos ar organizēto noziedzību. Būtu naivi šādā situācijā domāt, ka situācija Latvijā varētu būt labāka un tāpēc ir jāatzīst, ka Latvijā kriminogēnā situācija tiešām ir ārkārtīgi smaga, varētu lietot arī vārdu "kritiska". Katrā valstī noziedzības stāvokļa analīzei tiek veikta kriminālistiskā uzskaite, statistika un tās analīze, kur viens no galvenajiem rādītājiem ir reģistrēto noziegumu skaits kādā laika periodā. Es savā īsajā ziņojumā izmantošu datus par laiku - par beidzamiem diviem nebrīves gadiem un par pirmajiem pieciem brīvības gadiem, tas ir, par laiku no 1988. līdz 1994. gadam. Un tikai pašus galvenos skaitļus. Kopš 1988. gada līdz 1992. gadam turpinājās nepārtraukts, straujš noziegumu skaita pieaugums, un šajā periodā noziedzība jeb reģistrēto noziegumu skaits pieauga 2,3 reizes. Minēšu arī absolūtos skaitļus. 1988. gadā - 22,9 tūkstoši, tālāk - 29,6, 34,6, 41,9 un 1992. gadā - 61,8 tūkstoši reģistrēto noziegumu. 1992. gads bija visaugstākais no reģistrēto noziegumu skaita viedokļa. 1993. gadā un 1994. gadā ir iezīmējusies tendence uz reģistrēto noziegumu samazināšanos, 1993. gadā - 15 procenti, šajā gadā - mīnus 23 procenti. Reģistrēto noziegumu uzskaiti var ietekmēt divi faktori, un tāpēc šī uzskaite var arī būt neobjektīva. Pirmais faktors tas ir, vai policija neslēpj noziegumus no reģistrācijas. Prokuratūras veiktās pārbaudes - un tādas notiek regulāri - neliecina par policijas orientāciju uz šādas darbības virzienu, un tāpēc es domāju, ka šis faktors objektivitāti neietekmē. Otrs faktors, kas var ietekmēt noziedzības reģistrācijas skaitļa patiesīgumu, ir tas, vai tauta, cilvēki uzticas un cer, ka no valsts iestādēm saņems efektīvu un ātru palīdzību. Un šis faktors acīmredzot arī jums ir ļoti labi zināms, tiekoties ar vēlētājiem, - tauta daudzos gadījumos uz to necer un par daudziem, sevišķi sīkākiem noziegumiem, vienkārši neziņo, necerot, ka valsts palīdzēs atgūt nozagto mantu. Tāpēc, lai šī analīze būtu godīgāka un pilnīgāka, šo visu reģistrēto noziegumu skaits ir jāapskata kopsakarā ar tendencēm, kādas valda smagajos noziegumos, ar to, kā mainās noziegumu struktūra, kā arī ar to, kāds ir latentās noziedzības līmenis. Jāatzīmē, ka tieši smagie noziegumi tika auguši visstraujāk, to skaitā slepkavības laika periodā no 1988. gada līdz 1993. gadam pieauga no 111 līdz 429. Laupīšanas un smagu miesas bojājumu nodarīšana turpināja augt arī visā šajā laikā, un tāpēc līdz pagājušajam gadam šo noziegumu, vispārējo noziegumu reģistrācijas samazināšanās nevarēja tikt uzskatīta par objektīvu un varēja tikt tieši raksturota ar to, ka par daļu noziegumu netiek ziņots. Vienlaikus jāatzīmē, ka šajā gadā ir beidzot arī nedaudz, bet tomēr apstājies šis pieaugums smago noziegumu grupā - slepkavības ir samazinājušās par 17 procentiem jeb 70 slepkavības izdarītas mazāk kā pagājušajā gadā, bet laupīšana un smagi miesas bojājumi ir palikuši vienādā līmenī ar pagājušo gadu. Tajā pašā laikā ir jāatzīst godīgi, ka ir mainījusies šo noziegumu izdarīšanas veidu bīstamība. Daudz vairāk ir bruņotu noziegumu, kas paši par sevi raksturo šo bīstamību apkārtējai videi. Tā slepkavības 1988. gadā tikai trīs tika izdarītas ar šaujamajiem ieročiem, 1992. gadā - 16, 1993. gadā - 43, bet šā gada 11 mēnešos jau ir 50 slepkavības, kurās ir lietoti šaujamie ieroči. Bruņotu laupīšanu skaits 7 gados ir pieaudzis 90 reizes. Ja 1988. gadā bija divi šādi gadījumi, tad šajā gadā mums ir 180 bruņotu uzbrukumu gadījumi. Latentā noziedzība, sevišķi reketa, korupcijas un ekonomisko noziegumu jomā, manuprāt, ir tuvu simtam, un līdz ar to viņa faktiski nepadodas skaitliskajai analīzei. Minētie fakti un visi pārējie mums pieejamās statistikas datu analīzes rezultāti ļauj izdarīt divus secinājumus, ka noziegumu skaits valstī... noziegumu skaitam valstī ir tendence nedaudz samazināties, bet vienlaikus pieaugot to izdarīšanas bīstamības veidiem. Un, otrkārt, valsts pretdarbība, valdības pretdarbība un specializēto tiesībsargāšanas iestāžu, tajā skaitā arī Prokuratūras, pretdarbība latentajai noziedzībai korupcijas, reketa, kontrabandas un nodokļu nemaksāšanas jomā ir nepietiekama. Noziedzības cēloņu analīze ir pārāk sarežģīts un garš proces, un man atvēlētais laiks neļauj to darīt. Vēlētos pievērst vien uzmanību... Grīga kungs teica, ka nav karš pāri gājis. Karš nav gājis pāri, bet ir jāņem vērā, ka situācija noziedzībā... ka labvēlīgu situāciju rada jebkuri pārejas laiki, juku laiki, un šajā ziņā mums ir jāatceras, ka divas galvenās vērtības, ko mūsu tauta grib sasniegt, tas ir, neatkarība un tirgus ekonomika, ka šīs divas funkcijas valstī uzlika pilnīgi jaunas... šīs divas vērtības uzlika pilnīgi jaunas funkcijas - es te domāju robežaizsardzību, muitas lietas, Uzņēmumu reģistru, pilnīgi jaunu nodokļu sistēmu, monopolstāvokļa kontroli, privatizāciju, denacionalizāciju un valsts drošību un aizsardzību. Un visās šajās sfērās valsts šajā laikā ir radījusi gan likumus, gan struktūras, kas to veic, bet, manuprāt, būtu pilnīgi neiespējami cerēt, ka mūsu jaunās struktūras varētu darboties tikpat efektīvi, kā darbojas šīs struktūras attīstītās valstīs, kur viņas ir veidojušās pakāpeniski un loģiski, paralēli tirgus ekonomikas attīstībai. Tie, protams, ir objektīvi apstākļi, kuri ir ietekmējuši šos visus procesus, bet kuri mums nebija izbēgami un kuri galveno vērtību sasniegšanai bija jāatzīst. Tāpat ir arī jāatzīst, ka Latvijas atgriešanās starptautiskajā apritē kā pilntiesīgam starptautisko attiecību subjektam ir prasījusi arī papildu jaunas funkcijas, jaunu slodzi. Tātad visas attiecības tiek veidotas uz ANO apstiprinātiem starpvalstu standartiem un pierādījumu vākšana un izdošanas jautājumu kārtošana šobrīd mūsu valstī vēl notiek ļoti lēnām. Tomēr arī šajos grūtajos, sarežģītajos laikos nevarētu teikt, ka valsts pilnīgi ir nolaidusi rokas un ka valsts struktūras nav darbojušās. Godīgi jāatzīst, ka tomēr Iekšlietu ministrijas, arī Prokuratūras un tiesu kopējas darbības rezultātā ir veikts pretdarbs, kuru, manuprāt, vislabāk var raksturot ar galarezultātu. Tātad šeit nav svarīgi, cik lietas ierosinātas un kāds ir atklāšanas process, bet runāsim par galarezultātu, par to, kāds ir notiesāto personu skaits valstī, jo tas ir tas, kur ir iziets pilns cikls un sasniegts galarezultāts. Ja 1985. gadā valstī bija notiesāti 13 tūkstoši personu, tad līdz 1990. gadam tas pakāpeniski samazinājies līdz 7,1 tūkstotim, tātad gandrīz divreiz mazāks bija šis notiesāto personu skaits 1990. gadā, un es domāju, ka tas bija viens no iemesliem, kāpēc otra šī līkne, šī noziedzības līkne, strauji auga uz augšu un šī darba efektivitāte gāja strauji uz leju. Sākot no 1990. gada, gan izskatīto krimināllietu skaits, gan notiesāto personu skaits ir konsekventi audzis. 1991. gadā tiesas izskatīja 6300 krimināllietas, 1992. - 7300, 1993. - 8200 un šā gada pirmajā pusgadā ir izskatītas 4600 krimināllietas, tātad apmēram 9000 krimināllietu gadā mēs varam prognozēt. Notiesāto personu skaits 1991. gadā bija 7,4 tūkstoši, 1992. gadā - 9,1, 1993. gadā - 11,3 un šā gada pirmajā pusgadā - 6 tūkstoši, tātad apmēram 12 tūkstoši gadā. Tas liecina par to, ka šī pretdarbība ir pieaugusi, un es apņemos apgalvot, ka vismaz daļēji arī šī pretdarbība ir bijusi par cēloni, lai varētu runāt par ļoti vārgu, bet tomēr stabilizācijas iezīmēšanās tendenci. Jāņem vērā, ka šis darba apjoms visās iestādēs ir noticis ļoti akūta darbinieku trūkuma apstākļos. Tā Iekšlietu ministrijā šajā laikā no darba ir aizgājuši 9,3 tūkstoši darbinieku, tiesnešu korpusā ir nomainījušies 70 procenti no tiesnešiem, prokuratūra regulāri strādājusi ar 40 līdz 80 cilvēku vakantām vietām. Runājot par noziedzību, mēs nevaram runāt par noziedzību kā vienu veselu parādību, jo ir vismaz trīs tādi galvenie virzieni, kurus nosacīti varētu nosaukt tā, ka tā ir organizētā noziedzība, "balto apkaklīšu" noziedzība un parastā sadzīviskā noziedzība. Un katra no šīm noziedzībām veidojas savā vidē, tai ir savi cēloņi un arī jābūt savai valsts politikai, cīnoties pret to. Tātad par organizēto noziedzību ir skaidrs, ka šeit ir jābūt ārkārtīgi principiālai, asai un bargai cīņai, izmantojot visu likuma bardzību, vienlaikus radot visus nepieciešamos noteikumus, lai nebūtu iespējama naudas "atmazgāšana" un būtu šī robežu kontrole. Ja runājam par korupciju, tad šeit ir svarīgi, lai būtu regulāra, preventīva krimināllikumu darbība, lai katrs cilvēks reāli apzinātos, ka viņš var tikt sodīts, un tajā pašā laikā būtu sakārtoti visi antikorupcijas likumi, kuru pakete šobrīd ir izstrādāta un pašlaik atrodas arī mūsu iestādē uz apspriešanu. Šī sadzīviskā noziedzība ir vērtējama pilnīgi citādi, un ir jādomā par tās cēloņiem, sociālajiem cēloņiem - nabadzību un nesakārtotību. Tie jācenšas novērst, lai pēc iespējas samazinātu šīs noziedzības rašanās iespējas, jo nav jau pareizi, ja es šodien no tribīnes lielos ar to, ka mēs savā valstī tik un tik cilvēkus esam ielikuši cietumā. Mums būtu labi, ja būtu jāliek mazāk, bet tikai ar vienu noteikumu - ka arī noziedzība būtu mazāka un stāvoklis būtu mazāks, un tieši šai trešajai grupai būtu nepieciešama šo sociālo aspektu kārtošana. Tālāk par Prokuratūru. Prokuratūra šajā gadā par savu prioritāti numur viens uzskatīja reformu. Es varu teikt, ka tā bija arī mana prioritāte, un tāpēc visa kritika, kas būs par mani, par to, ka šajā laikā esmu varbūt nepietiekami pievērsies vairākām praktiskām lietām, būs taisnīga, bet Prokuratūra ar savu... atvēlētajā termiņā šo reformu pabeidza. Tas, protams, prasa daudz darba, un to es varu pateikt jebkurai iestādei, kurā reforma notiek, jo mēs vismaz tūkstoti darba stundu veltījām tikai reformas sagatavošanai, nerunājot nemaz par pašu reformas īstenošanu. Šobrīd Prokuratūra atrodas ļoti sarežģītā stāvoklī tāpēc, ka Prokuratūra ir pabeigusi reformu, bet tiesu sistēmā tā nav pabeigta, un tāpēc mūsu apgabalprokuratūrām nav korespondējošu tiesu... apgabaltiesu, un līdz ar to šis darba ritms ir sajaukts. Tāpat nav uzsākusi darbu Apelācijas tiesa, un saglabājas uzraudzības kārtība, kura nebija pilnīgi paredzēta, pieņemot jauno Prokuratūras likumu. Prokuratūras darba slodzi lielā mērā nosaka kriminālprocesuālo kodeksu izmaiņas, un es gribētu vērst uzmanību, ka pagājušajā gadā jūs pieņēmāt likumu, ar kuru Latvijā - pirmajā no Baltijas valstīm tika ieviests sacensības princips, un tā rezultātā prokuroru piedalīšanas tiesā ir trīskāršojusies. Ja 1990. gadā bija 2200 lietu pa visu gadu, kurās piedalījās prokurori, tad šā gada pirmajā pusgadā prokurori ir piedalījušies un uzturējuši valsts apsūdzību 4200 lietās. Prokuratūras reorganizācijā tomēr tika sasniegti arī pozitīvi rezultāti. Es šeit gribu teikt, ka aktīvi ir uzsākusi darbu Organizētās noziedzības prokuratūra, ir aktīvi sākusi darboties Kara prokuratūra, kura jau īsā laikā īsos termiņos ir nosūtījusi tiesas lietas uz tiesu, un tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo militāros noziegumos var darboties tikai ar ātrām metodēm. Ņemot vērā laika limitu, es beigšu, bet nobeigumā es gribētu tikai lūgt parlamentu, ka neatkarīgi no tā, kā mainās ģenerālprokurori un ministri, svarīgi ir tas, lai kurss, kuru jūs esat iesākuši, lai tas pats kurss turpinātos un šī reforma tiktu novesta līdz galam, jo tikai pēc tās pabeigšanas mēs varēsim pilnīgi un galīgi spriest par šīs reformas efektivitāti. Paldies.".
• 1994_12_14_a-seq8 language "lv".
• 1994_12_14_a-seq8 speaker Janis_Skrastins.
• 1994_12_14_a-seq8 mentions Q211.
• 1994_12_14_a-seq8 mentions Q4294315.
• 1994_12_14_a-seq8 mentions Q193089.
• 1994_12_14_a-seq8 mentions Q39731.
• 1994_12_14_a-seq8 mentions Q1092499.
• 1994_12_14_a-seq8 mentions Q2634.