Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_14_a-seq72> ?p ?o. }

• 1994_12_14_a-seq72 type Speech.
• 1994_12_14_a-seq72 number "72".
• 1994_12_14_a-seq72 date "1994-12-14".
• 1994_12_14_a-seq72 isPartOf 1994_12_14_a.
• 1994_12_14_a-seq72 spokenAs 127.
• 1994_12_14_a-seq72 spokenText "Tagad es šajā gadījumā esmu sagatavojis no mūsu viedokļa, es domāju, no Zemessardzes štāba Informācijas dienesta viedokļa, īsu tēžu veidā apskatu par situāciju republikā un dažus priekšlikumus šajā sakarā. (Starpsaucieni no zāles: "Tuvāk mikrofonam! Neko nevar dzirdēt!") Tātad, nevēloties atkārtot to, ko 8. novembrī atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 10. pantam mēs nosūtījām valsts augstākajām lēmējpersonām un kas būtībā tika nolasīts no šīs pašas tribīnes, gribu pievērst uzmanību tikai pamattēzēm. Latvijas Republikā, pēc mūsu domām, attīstās krīze. Tā savā attīstībā vēl nav sasniegusi kritisko punktu, taču par tā tuvumu norāda stāvoklis valstī dažādās jomās. Vieni un tie paši faktori ietekmē vairākas jomas, kuras ir savstarpēji saistītas, un, ja mēs to visu apskatām kopsakarībās, tad paveras ļoti nelabvēlīga kopējā aina, kaut gan atsevišķi katrā no ņemtajām jomām situācija nav sasniegusi kritisko punktu. Situāciju bīstamu padara tas, ka tiek aptvertas vairākas dzīvei svarīgas jomas vienlaicīgi. Būtiskākā no tām - smagā kriminogēnā situācija valstī, lielais smago noziegumu skaits. Kaut arī šobrīd smago noziegumu dinamika ir it kā samazinājusies vai pat apstājusies, tas nevieš ne mazāko optimismu, jo tas, ka līkne ir stabilizējusies uz viena no augstākajiem rādītājiem pasaulē, rēķinot noziegumu skaitu uz vienu iedzīvotāju, nu nepavisam nenomierina. Tas, ka formāli samazinās vispārējais reģistrēto noziegumu skaits, ir tikai nelabvēlīgais sociāli psiholoģiskais, attīstību un faktisko stāvokli atspoguļojošais statistikas sistēmas rezultāts. Vispārējais reģistrēto noziegumu skaits būtībā norāda tikai uz iedzīvotāju uzticēšanās līmeni tiesībsargājošajām struktūrām un zināmā mērā ļauj spriest par mūsu spējām aizsargāt mūsu valsts iedzīvotājus. Kā jau teicu, pastāvošā statistikas sistēma nespēj attainot kopējo ainu par noziedzības līmeni. Piemēram. Vēlos to mazliet ilustrēt. Tādās noziegumu kategorijās kā izspiešana vai rekets, oficiālā statistika, tas ir, iesniegumu, aizturēto un notiesāto skaits, neatspoguļo faktisko situāciju. Ir vispārzināms, ka lielākā daļa no uzņēmējiem maksā nodevas noziedzniekiem, pie tam salīdzinoši nelielais iesniegumu skaits par šiem noziegumiem norāda uz iedzīvotāju zemo uzticēšanās līmeni, nevis uz faktisko stāvokli. Arī par ierēdņu korumpētību, nelegālo imigrāciju un ekonomisko noziegumu izplatību, to skaitā kontrabandu, nevar spriest līdzīgu iemeslu dēļ. Balstoties uz publicēto statistiku, netiek iegūts arī priekšstats par noziedzīgās pasaules profesionalizāciju un centralizāciju, kas ir ļoti būtiski, izvērtējot stāvokli valstī. Kā piemēru šeit varētu minēt sprādzienu sērijas noziedzīgo grupējumu savstarpējo attiecību kārtošanā, kas statistikā tiek reģistrētas pārsvarā kā īpašuma bojāšana. Taču pilnīgi netiek apskatītas tādas lietas kā noziedznieku centralizēšanās, piemēram, kopējas elektronisko datu bāzes veidošana, kas būtībā atvieglo visas izspiešanas un savstarpējo attiecību kārtošanu un visu pārējo. Papildus visam teiktajam jāatzīmē, ka lielākā daļa statistisko ciparu nedod situācijas izpratni neprofesionālās auditorijās. Piemēram, vardarbīgi nogalināto cilvēku skaits tiek sadalīts trijās daļās - slepkavības, sadzīvē izdarītās slepkavības, smagie miesas bojājumi ar letālu iznākumu. Šajā statistikas sadaļā neatspoguļojas arī gadījumi, kad cilvēku ir vienkārši mēģināts nogalināt, bet kaut kādu apstākļu dēļ tas nav izdevies. Un, ja tam visam vēl nepievieno klāt, neapskata bezvēsts pazudušo cilvēku statistiku, tad ir ļoti grūti iegūt priekšstatu par stāvokli šajā jomā. Analizējot vispārējās tendences kriminogēnajā jomā valstī, nevar neņemt vērā arī objektīvās problēmas valsts institūcijās, kas nodarbojas gan ar iekšējās kārtības uzturēšanu, gan ar valsts drošības un aizsardzības jautājumiem. Kā piemērs šeit varētu noderēt situācija Iekšlietu ministrijas struktūrās. Nelielās algas un zemais darba prestižs sabiedrībā, problēmas ar kadriem Iekšlietu ministrijas institūcijās - tas būtu lielais krievvalodīgo darbinieku skaits, viņu neziņa un neskaidrība par savu nākotni -, tas viss samazina iekšlietu struktūru darba efektivitāti un rezultātā pasliktina jau tā slikto kriminogēno situāciju. Tomēr, lai nerastos priekšstats, ka mēs visas problēmas saredzam tikai Iekšlietu ministrijā, vēlos pieskarties arī objektīvajām problēmām zemessardzes darbībā. Zemessardzes uzdevumi un galvenā būtība ir valsts aizsardzība, tomēr faktiski, nepieciešamības spiesti, zemessargi ir iesaistīti arī citu, tajā skaitā sabiedriskās kārtības, problēmu risināšanā. Tomēr ir jākonstatē, ka ārpus vispārējiem pilsoņu pienākumiem tā nepaiet garām noziegumam, un izplūdušais formulējums likuma "Par Zemessardzi" 2. pantā, ka vispārtiesiskās kārtības sargāšana un nodrošināšana būtu jāveic... Vienīgais dokuments, kurš reglamentē Zemessardzes aktivitātes kārtības sargāšanas jomā, ir ģenerālprokurora apstiprinātā kopējā Iekšlietu ministrijas un Zemessardzes instrukcija par zemessargu tiesībām, policistam klātneesot. Arī Administratīvajā kodeksā Zemessardze nav to struktūru starpā, kurām ir tiesības uzlikt sodus, kaut gan nereti administratīvās sodīšanas funkcijas tai savas teritorijas robežās deleģē pašvaldības ar saviem lēmumiem. Tomēr, neskatoties uz to, zemessargi vieni paši vai kopā ar policiju veikto pasākumu rezultātā šā gada 11 mēnešos ir izņēmuši tikai šaujamieročus vien 156 vienības, no kontrabandas kravām ir aizturētas tikai kravas, kas pārsniedz piekrautu kravas automašīnu, - 27. Turklāt pie visa tā, nemaz neskaitot pēc Zemessardzes vai valdības iniciatīvas veiktos pasākumus un palīdzības sniegšanu policijai pēc tās lūguma, zemessargi tikai 1994. gada 11 mēnešos vien ir izbraukuši apmēram 6000 reizes, lai sniegtu palīdzību Latvijas Republikas iedzīvotājiem pēc viņu lūguma. Šajos izbraukumos ir aizturētas tikai par naudas izspiešanu vien 59 personas. Viss teiktais norāda, ka nepieciešams likumdošanā noteikt Zemessardzes vietu sabiedriskās kārtības sargāšanā un cīņā ar noziedzību vai arī paziņot par šādas iesaistīšanas nevajadzību. Pie visa tā vēl būtu jāzina, ka nevar veselu lielu sistēmu valstī balstīt tikai uz entuziasmu, jo šī darbība ir arī bez finansiālā seguma. Varētu pat teikt, ka arī zemessargi, kas savus uzdevumus pilda no darba brīvajā laikā, lielākajā daļā gadījumu ir spiesti pat piemaksāt, darboties, izmantojot pašu iegādāto ekipējumu, personīgo transportu un sedzot ceļa, ēdināšanas un citus izdevumus. Runājot par robežakciju, kas šeit tika pieminēta, varu informēt, ka 7000 latu, ko zemessargi iztērēja šīs akcijas veikšanai, vēl arvien nav atmaksāti, un zināmā mērā kļūst acīm redzams, ka pietrūkst sakārtotības informācijas sistēmā, jo šīs akcijas rezultāti bija diezgan lieli un daļa no tiem tika publicēta presē. Tie ir - lielais daudzums slēgto muitas noliktavu, labvēlības statusa noņemšana firmām, - nemaz jau nerunājot par informāciju, no kuras seko daudz kas tālākajā darbā. Neturpināšu negatīvo tendenču uzskaitījumu kriminogēnajā jomā; uzskatu, ka situācija nav vērtējama tikai no šā viedokļa vien. Neņemot vērā visus būtiskākos apstākļus, kuri ietekmē situāciju valstī, nevar pareizi izvietot akcentus, izvēloties rīcības stratēģiju. Izstrādājot kriminogēnās situācijas uzlabošanas pasākumu kompleksu, jāievēro krīzes vai pirmskrīzes situācijas sociālajā jomā, nelabvēlīgās ekonomiskās situācijas attīstība valstī, pieaugošais Krievijas politiskais propagandistiskais spiediens pret Latviju un arī viss pārējais. Taupot jūsu laiku, neuzskaitīšu pierādījumus attiecībā uz zināmajām nelabvēlīgajām tendencēm nosauktajās jomās. Tomēr gribu pievērst klātesošo uzmanību tam, ka situāciju zināmā mērā sprādzienbīstamu padara tas, ka, izpaliekot valsts varas aktīvai rīcībai, nav izslēgts, ka valsts iedzīvotāji mēģina paši organizēties, lai sevi aizstāvētu vai uzlabotu savus ģimenes dzīves apstākļus. Tas savukārt var izraisīt grūti kontrolējamus, stihiskus procesus valstī. Mēs uzskatām, ka šobrīd visbīstamākā tendence ir vilšanās un neuzticēšanās valsts institūcijām un demokrātijas principiem plašos iedzīvotāju slāņos, ko noteikti izmantos un faktiski jau izmanto savu pozīciju stiprināšanā Latvijas valstiskumam naidīgie spēki. Iedzīvotāju neaizsargātība un noziedzīgo elementu visatļautība jau tiek uztverta kā norma. Valsts drošība nav iedomājama bez tautas atbalsta spēku struktūrām. Tāpēc vien ir nepieciešama jauna pieeja - visu resoru pūļu koordinācija, kas, mūsuprāt, ir vienīgais iespējamais risinājums, jo mēģinājums atrisināt vienu no nosauktajām jomām atrauti no pārējās situācijas valstī ar kāda viena resora spēkiem, var ne tikai nedot rezultātus, bet pat vēl vairāk saasināt situāciju. Ņemot vērā to, ka viena galējība, ko varēja dzirdēt šeit, bija tā, ka valstī viss ir kārtībā - nu, gandrīz vai tuvu tam, otra galējība bija tā, ka valdība nekā nedara, es gribētu tomēr teikt, ka valdība dara gan. Var būt, ka es uzskatu to par nepietiekamu, bet darīts tiek. Mūsuprāt, papildus tam, ko jau šobrīd dara valdība, ir nepieciešams veikt triju veidu pasākumus. Pirmkārt, jāveic valsts izlūkošanas un pretizlūkošanas dienesta darbības sakārtošana, un pirmais punkts šīs sakārtošanas procesā - iecelt SAB direktoru, jo no šīs sistēmas sakārtošanas ir atkarīgs, vai izdosies lēmējpersonas nodrošināt ar lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju vai ne. Bez izsmeļošas informācijas par situāciju un attīstības tendencēm ir maz ticams, ka izdosies pieņemt pareizos lēmumus, lai situāciju uzlabotu. Otrkārt, jāveic valsts informatīvās sistēmas sakārtošana, tas ir, jārada iespējas strādāt vienotā režīmā esošajām valsts datu bankām, kas savukārt palīdzēs atrisināt valsts varas iestāžu kontroli pār norisēm valstī un atņems iespēju daudziem negodīgiem darboņiem blēdīties. Bet tas savukārt palīdzēs pildīties valsts kasei. Treškārt - Grīga kungs jau to pieminēja, un to es gribētu atbalstīt, - jāiestrādā likumdošanā mehānisms, kā iejaukties valsts līmeņa krīzes attīstībā, pirms tā ir sasniegusi kritisko punktu. Šādi atsevišķi likumā reglamentēti pasākumi varētu novērst krīzes tālāko attīstību. Šobrīd spēkā esošajā likumdošanā krīze ir formulēta tikai kā masu nekārtības vai ārējā militārā iebrukuma draudi, un kā reakcija uz to ir paredzēta tikai izņēmuma stāvokļa ieviešana. Tādi pasākumi kā, piemēram, atbilstošo valsts iestāžu vadītāju iespēja atbrīvoties no strādāt negribošiem, nevarošiem vai korumpētiem ierēdņiem - nu, to varētu nosaukt zināmā mērā par preventīvu atbrīvošanu no darba valsts iestādēs - nefunkcionē, nemaz netiek paredzēti. Un beidzot vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka, pēc mūsu domām, ne jau tikai ar finansēm un papildu štata vietām var atrisināt visas problēmas. Daudzi jautājumi atrisināmi ar organizatoriska rakstura pasākumiem, kurus jūs varbūt pamanījāt mūsu priekšlikumos. Paldies par uzmanību.".
• 1994_12_14_a-seq72 language "lv".
• 1994_12_14_a-seq72 speaker Gunars_Kandis.
• 1994_12_14_a-seq72 mentions Q211.
• 1994_12_14_a-seq72 mentions Q4294315.
• 1994_12_14_a-seq72 mentions Q159.
• 1994_12_14_a-seq72 mentions Q8436.
• 1994_12_14_a-seq72 mentions Q6112266.