Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_14_a-seq68> ?p ?o. }

• 1994_12_14_a-seq68 type Speech.
• 1994_12_14_a-seq68 number "68".
• 1994_12_14_a-seq68 date "1994-12-14".
• 1994_12_14_a-seq68 isPartOf 1994_12_14_a.
• 1994_12_14_a-seq68 spokenAs 77.
• 1994_12_14_a-seq68 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka man Grīga kungs nepiedāvāja parakstīt šo sagatavoto lēmuma projektu, bet tajā pašā laikā es gribu teikt, ka, pievienojoties visam tam, ko teica par šo lēmuma projektu Līgotņa kungs, piebildīšu tikai vienu domu, jo mēs ar Grīga kungu esam kopā strādājuši un pazīstam viens otru diezgan sen jau ilgus gadus, arī pirms Saeimas darbības kopējā perioda. Es gribu teikt, ka Grīga kungs jau varēja visu laiku, būdams mūsu komisijas loceklis, ar visiem šiem jautājumiem aktīvi nodarboties, un varbūt tiešām tad nevajadzētu sasaukt šodienas sēdi. Jo, kopumā ņemot, problēma kā tāda, protams, noziedzība kā tāda valstī pastāv, tā ir aktuāla, un katram parlamentam ir tiesības izteikt savu viedokli, bet vienīgi ir tas, ka, šeit runājot, protams, mēs šo jautājumu diskutējam no tām pozīcijām, kā mēs katrs saprotam šo jautājumu, kāda ir mūsu pieredze, dzīves pieredze, kā mēs pazīstam tās struktūras, kurām ir jāstājas pie tiesībaizsardzības, drošības jautājumu risinašanas, kurām ir jāizpilda tie uzdevumi, kurām jāstāv likumības sardzē, kurām jāstāv uz robežas un tamlīdzīgi. Kā mēs pazīstam tos cilvēkus, kuri strādā šajās struktūrās. Mēs šeit runājam un varbūt tāpēc arī beigu beigās kļūstam viens otram apnicīgi. Tāpēc varbūt arī es pārāk ilgi nerunāšu, bet es tomēr gribu teikt, ka šis jautājums noteikti ir sarežģīts, kaut gan varbūt šeit bieži vien no tribīnes liekas, ka tas ir vienkārši - ejiet, atrisiniet, ieceliet, izmetiet, notiesājiet, un noziedzība valstī nepastāvēs! Bet tā mēs varam spriest un domāt, ja mēs uz noziedzību veidojošajiem faktoriem neskatāmies, ja neņemam vērā statistiku, neņemam vērā laiku un telpu. Patiešām mēs esam aizmirsuši, ka Latvijas valsts, kura... Es domāju, Rozentāla kungs cerībā, ka Latvijas valsts būs, bet tomēr teica, vai tiešām Latvijas valsts... Jā, protams, mēs gribētu šodien redzēt Latvijas valsti ar stiprām robežām, ar godīgiem muitniekiem, ar kārtīgu policiju un tamlīdzīgi. Bet mēs taču visi zinām, kādos apstākļos, ar kādiem resursiem, ar kādu pieredzi mēs metāmies iekšā, mūsu valsts metās iekšā tirgus ekonomikā, kāda ir visa šī situācija, kura valda valstīs apkārt - Austrumu valstu blokā. Tie visi ir apstākļi, tos nekad nedrīkst neņemt vērā. Ja mēs šos apstākļus neņemam vērā, tad situācija būs tāda, kāda tā ir šodien, - ka katru gadu mainīs iekšlietu ministru, katru gadu mainīs policijas priekšnieku un katru gadu Saeima un atbilstošas struktūras... varbūt struktūras, kurām tiešām sāp, šajos cilvēkos meklēs sev ienaidnieku, meklēs to cilvēku, uz kuru novelt konkrēto vainu, konkrētās problēmas, kuras pastāv valstī, kuras pastāv mums visiem kopā, mūsu sabiedrībai kā tādai. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, ja mēs gribam cīnīties ar noziedzību, mums ir jāsaprot, kas ir tie faktori, kuri veido šo noziedzību, vai tā ir robeža, vai tā ir ekonomika, kura tika palaista zināmā mērā pašplūsmā. Bet, no otras puses, arī šeit Saeimas deputāti ir piedalījušies to likumdošanas aktu izveidē, apstiprināšanā, kuri beigu beigās reglamentē to kārtību, kāda šodien ir. Šeit tika pieminēts par Rīgas pilsētas tirgu. Jā, tur ir trīs saimnieki, un gada laikā šajā tirgū šie trīs saimnieki joprojām pastāv. No vienas puses, tās ir elementāras lietas, bet vienmēr, kad skatās, vienmēr skatās, kur ir Iekšlietu ministrija, kur ir policija, bet beigu beigās neskatās, ka visā šajā ķēdē mēs esam savīti kopā, lai kā mēs arī negribam, - vienā ciešā, vienotā mehānismā. Un, ja mēs gribam un ja mēs esam konstatējuši, kuras ir tās problēmas, un ja mēs redzam, ka mūsu ienākumi vai mūsu iespējas ir minimālas, tad mums būtu jākoncentrē spēki, bet varbūt nevis šeit vienam otru apkarojot, bet jākoncentrē spēki, lai vienu, divas, trīs problēmas šajā gadā atrisinātu, tas ir, nākamajā gadā atrisinātu. Jo diemžēl tas "deķītis" ir tas pats budžets, kuru mēs šeit pieņemam, ko mēs izdalām tām struktūrām, un pēc tam, kad kāds uz ielas streiko, tad mēs piekāpjamies un atkal noņemam Iekšlietu ministrijai 2 miljonus no visa tā, lai nevarētu izpildīt tos uzdevumus, lai nebūtu attīstības. Tad mēs redzam, ka atkal faktiski šeit, šajā Saeimā, mēs esam iesaistīti šajā procesā, un skaties, kuru problēmu gribi, kod, kurā pirkstā gribi, visi šie pirksti šodien sāp. Un tieši tāpēc, ja mēs šeit šodien kopā sanākam un risinām, un visiem ir viena doma, un visiem ir viena sāpe - par mūsu tautu un par mūsu valsti, un visiem ir viens pretinieks - organizēta vai neorganizēta, tāda vai cita veida noziedzība, tad mums arī ir jāsaprot, ka tas "deķītis" ir tikai tik mazs, cik tas šodien ir. Ja mēs precīzi ... vismaz tie cilvēki, kuri šodien spēj šo jautājumu precīzi izanalizēt un saskatīt šos faktorus, kuri spēj saprast tās lietas, kuras jāieved likumdošanā, nevis populistiski, bet tiešām apzināti jāievieš likumdošanā, struktūrās, tās prasmes, kuras būtu nepieciešamas, lai mēs kaut vai ar vienu kaut kādu konkrētu organizētas noziedzības veidu tiktu galā, tad ir jāļauj šiem cilvēkiem strādāt un jādod viņiem viss nepieciešamais atbalsts. Ja mēs runājam par to, ka šis jautājums ir vienkāršs. Protams, sakārtosim likumdošanu, iecelsim cilvēkus amatos, saliksim struktūras tā, kā tās ir vajadzīgas, piešķirsim naudu, iedosim transportu un sakaru līdzekļus, un tā lieta būs atrisināta. Diemžēl, kā mēs redzam, šo jautājumu tik vienkārši nevar atrisināt. Ja mēs runājam par to pašu policiju, es minēšu varbūt tikai dažus piemērus, lai jums būtu skaidrs, ka šodien situācija ir tāda, ka mums policijā vairāk nekā puse no darbiniekiem ir tādi, kuri nostrādājuši mazāk nekā 3 gadus. Varbūt jūs teiksit - jo parasti ir šis jautājums, ka vajag nomainīt tos, kuri nerunā latviski, nomainīt tos, kurus mēs domājam, kuri varbūt nav nelojāli, un jāsaka, ka ir nelojāli un ir korumpējušies. Bet to ir ļoti grūti pierādīt varbūt arī. Tad mums ir jādomā, kādā veidā un ko mēs liksim vietā. Tad mēs redzam, ka mūsu valsts iespējas arī šajā jautājumā ir diezgan ierobežotas. Policijas akadēmija, Policijas mācību centrs gada laikā spēj sagatavot aptuveni 600 cilvēkus. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka aizvadītajā gadā visu šo procesu rezultātā, visu to problēmu rezultātā ... tie ir ietekmējuši policijas veidošanos, kadru sastāvu, kas ir minēts arī šajā lēmuma projektā. Šo izmaiņu rezultātā no Iekšlietu ministrijas ir aizgājuši 2500 cilvēku un vietā ir nākuši 2600. Tas nozīmē, ka, ja mēs atņemam nost šos 600, par kuriem es runāju un kurus aizvadītajā gadā spēja sagatavot mūsu mācību iestādes, tad mēs redzam, ka 2000 cilvēku ir uzvilkuši policista formu un pilda savus pienākumus bez praktiskās pieredzes, bez praktiskām zināšanām, bez izpratnes par juridisko kultūru un līmeni. Un tad mēs prasām, kāpēc tie policisti ir tādi vai citādi. Kāpēc es par to visu runāju? Ja mēs iedomājamies, ka var šos jautājumus atrisināt nepacietīgi, uz rītdienu, kā te bija slavenais teiciens - "uz brokastu laiku", tad jau iepriekš visi mūsu labie centieni diemžēl ir lemti neveiksmei. Tāpēc vienmēr vajadzētu padomāt par tiem cilvēkiem, kuri joprojām godīgi pilda savus pienākumus Prokuratūrā, Iekšlietu ministrijā, tiesu sistēmā. Un, kā jau šeit atsevišķi mūsu struktūru vadītāji minēja, arī tur visur ir ļoti lielas problēmas, personālsastāva maiņas. Kas beigu beigās notiek? Notiek tas, ka zūd kvalifikācija. Beigu beigās ir jārunā par vienu - par vienotu fronti cīņā ar noziedzību. Ja nebūs vienotas frontes, ja nebūs vienotas izpratnes starp likumdevēju, starp tiem normatīvajiem aktiem, kuri pēc tam ir dzīvē jāpielieto speciālistiem, kuri ir jāpielieto tad, kad ir jānotiesā aizdomās turētie vai apsūdzētie, vai beigu beigās, kā mēs mīlam teikt, noziedznieki. Ja mums šīs vienotās izpratnes nebūs, tad arī mūs diemžēl, lai kā mēs negribētu to teikt, šī noziedzīgā pasaule varēs pieveikt. Jāsaka, ka man inerces dēļ gadījās pabūt seminārā Apvienoto Nāciju seminārā trīs nedēļas atpakaļ, kurā bija runa par starptautisko organizēto noziedzību. Zināt, tur piedalījās aptuveni 170 pasaules valstu, un Latvijas valsts, es domāju, bija viena no tām mazāk bagātajām valstīm. Tur bija visas mūsu planētas bagātās un pārtikušās valstis. Un diemžēl visos šajos ziņojumos bija rūpes, bija bailes no noziedzības, no tās rakstura, no tās pieaugošajiem tempiem, no tā, ka nepietiek līdzekļu. Jā, arī Amerikas Savienotajām Valstīm nepietiek līdzekļu, arī Vācijai nepietiek līdzekļu. Bet tajā pašā laikā tiek sprausti mērķi un tiek sprausti uzdevumi, tiek strādāts ļoti nopietni. Šī konference tika gatavota pusotru gadu. Pusotru gadu strādāja Apvienoto Nāciju pieaicinātie pasaules labākie praktiķi, tieslietu speciālisti, likumdevēji un tamlīdzīgi, lai sagatavotu šo konferenci un lai sagatavotu tos materiālus, kuri pēc tam ir jāizstrādā un tālāk jāakceptē nacionālajās likumdošanās un valstīs. Tātad šie jautājumi pasaulē ir ļoti nopietni. Nesabojāsim, es domāju, ar savu varbūt pārsteidzīgo attieksmi tiem cilvēkiem garastāvokli, kuri joprojām strādā, bet atbalstīsim viens otru. Paldies!".
• 1994_12_14_a-seq68 language "lv".
• 1994_12_14_a-seq68 speaker Girts_Valdis_Kristovskis-1962.
• 1994_12_14_a-seq68 mentions Q822919.
• 1994_12_14_a-seq68 mentions Q211.
• 1994_12_14_a-seq68 mentions Q4294315.
• 1994_12_14_a-seq68 mentions Q2660080.
• 1994_12_14_a-seq68 mentions Q183.
• 1994_12_14_a-seq68 mentions Q30.
• 1994_12_14_a-seq68 mentions Q12360039.