Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_14_a-seq66> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 1994_12_14_a-seq66 type Speech.
- 1994_12_14_a-seq66 number "66".
- 1994_12_14_a-seq66 date "1994-12-14".
- 1994_12_14_a-seq66 isPartOf 1994_12_14_a.
- 1994_12_14_a-seq66 spokenAs 77.
- 1994_12_14_a-seq66 spokenText "Cienījamie kolēģi, man liekas, mums visiem ir tiktāl skaidrs, ka šī problēma ir nopietna un ir nopietni jārisina, neraugoties uz parlamentārajiem manevriem. Tāpēc es atļaušos tomēr teikt pāris vārdu un pāris konkrētu ierosinājumu kā apakškomisijas vadītājs resoros, kas skar rūpniecības un tirdzniecības jautājumus un kuri arī cieš no šīs noziedzības problēmas, jo mūsu vispārējā stabilitāte mūsu ekonomikā ir ļoti cieši saistīta ar mūsu iekšējo drošību. Un šī problēma vistiešākajā veidā skar ne tikai neatkarīgus uzņēmējus, biznesa cilvēkus Latvijā, bet būtiski ietekmē valdības iespējas maksāt skolotājiem, veselības aprūpes darbiniekiem un citiem budžeta iestādēs strādājošajiem algas. Noziedzība ir negatīvākā parādība, kas tieši bremzē stabilitāti mūsu ekonomikā, jo, ja nevar uzsākt normālu uzņēmējdarbību bez organizētās noziedzības traucējoša spiediena, tad arī izpaliek ne tikai ārzemju, kā tika minēts, bet, galvenais, mūsu pašu Latvijas pilsoņu investīcijas. Šādos apstākļos brīvs tirgus nav iespējams. Turklāt šādos apstākļos mums katram iznāk arī maksāt 10 procentus - noziedzības reketa nodokli, kas veicina mūsu inflāciju un augstās cenas. Taču šī organizētā noziedzība, kā ir minēts šajā lēmuma projektā, ir tikai redzamākā daļa no bīstamā noziedzības aisberga. Lēmuma projekta autori ir ļoti pareizi pasvītrojuši faktu, ka jācīnās pret noziedzību visās tās formās, ieskaitot mazāk redzamās, mazāk vardarbīgās parādības, kuru sekas ir gandrīz tikpat postošas mūsu sabiedrībai: nodokļu nemaksāšana, valsts uzņēmumu tīša izsaimniekošana un citas privatizācijas seku "draugu būšanas". Tas viss destabilizē. Kā atsevišķu piemēru es gribētu minēt arī nespēju ieviest kārtību alkohola un tabakas tirdzniecībā. Novembrī "Rīgas Balsī" bija šāds virsraksts: "Nelegālie cigarešu tirgoņi aplaupa valsti". Vēstuli rakstījuši pilsoņi Lapsa, Kārkliņa, Krastiņa un citi, kuri raksturo situāciju mūsu Centrāltirgū, kur legāli iegādātu tabakas izstrādājumu tirdzniecība faktiski ir paralizēta. To, pirmkārt, ir izraisījusi ļaunprātīga policistu dienesta stāvokļa izmantošana, viņi konfiscē preces, nesastādot attiecīgus dokumentus - aktus. Tālāk šie pilsoņi raksta, ka nereti policisti atrodas reibuma stāvoklī, ka nereti policists civiltērpā arī tirgo šīs kontrabandas cigaretes. Šos faktus es neesmu pārbaudījis, bet šādi ir pārmetumi. Noslēgumā viņi raksta: "Ceram, ka policija veiks pasākumus, lai aizsargātu godīgus tirgotājus, nodokļu maksātājus, un nevis kontrabandistus. " Varam secināt, ka ir jābūt likumdošanas vai vismaz administratīvām maiņām, lai šai cīņā alkohola un tabakas tirgū būtu rezultāti. Nebūtu prāta darbs šobrīd, kā daži ierosina, piemēram, sākt iluzorisku cīņu - pilnīgi izskaust cigarešu pīpēšanu publikā un likvidēt bezfiltra cigarešu tirgu šeit. Pašreizējā attīstības stadijā mums ir jāraugās uz to, mēs nespējam kontrolēt visu, un tādēļ būtu jāmaina spirta monopola kārtība un tabakas izstrādājumu tirdzniecības kārtība, skaitliski ierobežojot importētājus un vairumtirdzniekus, skaitliski ierobežojot viņu licenču izsniegšanu. Simtus, kādi šobrīd eksistē, ir grūti kontrolēt, bet pāris desmitus jau ir daudz vieglāk. Un līdz ar šādu licenču samazināšanos, esmu pārliecināts, mēs spertu soli, lai iesistu būtisku robu nelegālajā tirdzniecībā, kas ir diezgan pamatīgs stūrakmens vispārējā noziedzības dzīvē Latvijā. Es gribētu piebilst, ka šādu soli arī atbalsta mūsu muitas direktors Arnīša kungs. Mēs nedrīkstam atļaut turpināties tādai situācijai, ka "Latvijas balzamam" jāmaksā 80 procenti no visiem alkohola akcīzes nodokļiem, ja "Balzamam" ir tikai 20 procentu no mūsu alkohola produktu tirgus. Mūsu nespēja kontrolēt nelegālo tirgu būtiski gremdē Latvijas rūpniecību un iznīcina mūsu valstī darbavietas un godīgos nodokļu maksātājus. Arī speciāla muitas lietu prokuratūra varētu lietišķi palīdzēt kontrolēt mūsu muitnieku darbību un izskaust negodīgu rīcību. Šajā sakarībā der jautājums - kur palikusi visa slepenā noklausīšanās un novērošanas aparatūra, kura tik veiksmīgi tika pielietota padomju represīvajos orgānos un milicijā tikai dažus gadus atpakaļ? Vai šodien mūsu spējas salīdzinājumā ar nesenajiem gadiem ir tā vājinājušās? Tāpēc, manuprāt, viens no mūsu speramajiem soļiem būtu apsvērt ne tikai īpašus organizētās noziedzības apkarošanas un ieņēmumu dienesta nodokļu resoru vadītājus, bet arī reāli piešķirt viņiem, kā arī muitas darbībai lielākus līdzekļus efektīvai darba veikšanai. Tas, kā mēs zinām, ir 1995. gada budžeta jautājums. Taču atļaušos ierosināt, ka varbūt šos līdzekļus varētu daļēji atrast, ietaupot un uzlabojot darbu municipālajā policijā, kura vēl līdz šim, kā rāda mana pieredze, nav spējusi - vismaz nedz man, nedz maniem kaimiņiem - laicīgi atbildēt uz telefoniskiem palīdzības lūgumiem un kura nereti izturas vienaldzīgi pret krimināliem pārkāpumiem attiecībā pret Latvijas pilsoņiem. Un tāpēc jau arī krītas šī noziegumu statistika - nevis tāpēc, ka mazinās noziedzība, bet tāpēc, ka mazinās apņēmība nosist laiku ar veltīgiem ziņojumiem atsevišķām policijas struktūrām. Kādi ir iespējamie risinājumi? Pārrunājis šos jautājumus ar Latvijas Interpola vadību un ar atsevišķiem policijas virsniekiem, varu uzstādīt šādus iespējamus jautājumus: vai darbības saskaņošanai nevajadzētu lielāku centralizāciju, kaut kāda veida lielāku sadarbību dažādu policijas struktūru vadībā? Vai nevajadzētu koncentrēt mūsu līdzekļus tur, kur tie maksimāli efektīvi darbotos? Organizētās noziedzības apkarošanas nodaļā, varbūt mobilā pulkā un varbūt atsevišķos rajonos, kur laukos vissāpīgāk šīs problēmas iezīmējas? Vai nevajadzētu piedāvāt labiem profesionāliem policistiem iespēju pelnīt virsstundu algu turpat uz vietas, policijā, nevis piespiest viņus iet privātās apsardzēs, lai uzturētu savu ģimeni? Vai nevarētu atalgot šīs virsstundas uz skaitliski mazāka municipālās policijas darbinieku štatu rēķina, izravējot strādāt nespējīgos un patvaļīgi strādājošos? Šie nu ir tikai daži iespējamie risinājumi, kuru lietderīgums, cerams, tiks pārrunāts mūsu komisiju, Spirta monopola pārvaldes un Finansu ministrijas un Iekšlietu ministrijas darbā. Ja tiecamies pēc īstenas demokrātijas un brīvā tirgus bez reketa nodokļa, tad šī cīņa pret noziedzību ir priekšnoteikums mūsu rīcībai gan citos laukos... kā arī tālākai virzībai mūsu strādājošo algu un vispārējās labklājības paaugstināšanai. Paldies.".
- 1994_12_14_a-seq66 language "lv".
- 1994_12_14_a-seq66 speaker Maris_Graudins-1953.
- 1994_12_14_a-seq66 mentions Q211.
- 1994_12_14_a-seq66 mentions Q4294315.
- 1994_12_14_a-seq66 mentions Q2660080.
- 1994_12_14_a-seq66 mentions Q8436.
- 1994_12_14_a-seq66 mentions Q52371.
- 1994_12_14_a-seq66 mentions Q1092499.
- 1994_12_14_a-seq66 mentions Q3133469.
- 1994_12_14_a-seq66 mentions Q8475.