Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_14_a-seq47> ?p ?o. }

• 1994_12_14_a-seq47 type Speech.
• 1994_12_14_a-seq47 number "47".
• 1994_12_14_a-seq47 date "1994-12-14".
• 1994_12_14_a-seq47 isPartOf 1994_12_14_a.
• 1994_12_14_a-seq47 spokenAs 46.
• 1994_12_14_a-seq47 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Šodien runāt par ļoti nopietnu problēmu pustukšā zālē ir gandrīz tas pats, kas kārtīgi atrasties mūsu paaudzei tik ļoti labi atmiņā iespiedušajās kādreizējās politmācībās. Kaut ko līdzīgu tur mēs cītīgi runājām, un apmēram visi atceras, kādi tad bija tie rezultāti. Šodien tika uzskaitītas krīzes situācijas modifikācijas, veselas četras. Nespriedīsim, kurā pagastā, kurā modifikācijā ir tas, ka krīze ir, tas acīmredzot katram ir skaidrs. Ja pat valsts uzņēmumi viens no otra piedzen parādus ar reketa palīdzību, ja, iestājoties tumšajai diennakts daļai, cilvēki pazūd no ielām un viens otru brīdina: "Neej tikai, Dieva dēļ, laukā ielā, never durvis, ja nepazīsti, kas zvana vai prasa!" - un ja pat dienā baidās uz lielceļa apstāties, lai pavestu kādu gabalu sievieti, kas, kā tautā saka, "balso", kājāmgājēju, - ej nu sazini, varbūt krūmos speciāli gaida, lai jūs, kā saka, ievilinātu, - tad mums liekas, ka tālāk vairs nav kur dēties. Manuprāt, daudzas bēdas nāk no tā, ka mēs, pirmkārt, mēģinām iemūžināt likumu nepildīšanu daždažādos veidos. Visi zina, kādu postu laukiem nodarīja slavenā "prihvatizācija". Pirms "prihvatizācijas" lauksaimniecības departamentos bija praktiski tie paši cilvēki, kas šodien. Viņi strādāja vispirms par departamentu vadītājiem, tad viņi citādi saucās, tās iestādes... Vēlāk - privatizācija, attiecīgi - laupīšana. Viņi arī strādāja, tad viņi veiksmīgi izgāja ierēdņa kandidāta atestāciju - nav dzirdēts, ka kāds nebūtu to izgājis, un, ja jau nepaveiktos, tad pēc kāda mēneša atkal varētu par jaunu... - un turpina tagad strādāt kā ierēdņu kandidāti, nu pēc gada būs atestēti, jo budžetā it kā tiek plānoti līdzekļi. Bet atestācijā deva visādus gudrus testus un tā tālāk, kaut vēsture ņirdz par testiem, vēsture zina, bet testētāji klusē. Edisons notestējot gan sev bija atradis it kā mantinieku, bet otrais Edisons vēsturē neparādījās, kaut testi rādīja, ka no viņa varētu iznākt... Būsim uzmanīgi. Bet reālo darbu - un vienam otram ierēdnim tas gandrīz ir mūža darbs - atestācijā mēs vērā neņemam. Mums bija tā dēvētā Milberga komisija, es pats biju tajā skaitā. Pierakām lietu kalnus, simtiem lietu. Viena no daudzām - "Lata International" lieta parādījās. Nu un tad? Šoruden mēs beidzot, ar lielu nokavēšanos, ar pusgada nokavēšanos, to noklausījāmies, atdevām mūžīgā glabāšanā tos materiālus Saeimas Prezidijam. Nu skatīsies un redzēs, kā nu veicas ar to ierēdņu korumpētību un tā tālāk "Lata International" lietā, ja burtiski dažas dienas pēc tam viens no galvenajiem varoņiem šinī jomā, Ģēģera kungs, intervijā lielās, ka nu viņš braukājot uz "Lata International" rēķina komandējumos, pamanījies atvest 3 automašīnas no ārzemēm un, kā tautā saka, norealizēt. Nezinu, var jau runāt par brīvo tirgu, bet nu vismaz par ministra ētiku gan vajadzētu! To gan vajadzētu. Tālāk. Ko tad dara mūsu Valsts kontrole tagad? Šodien mēs neko par to nedzirdam. Dienas varonis tautā ir mūsu slavenā muita. Šodien mēs nedzirdam... Ieņēmumu dienests mums solījās, ka nu būs kārtība ar muitu un tā tālāk. Kārtība ir tāda, kādu man pastāstīja jautrs, ar humora izjūtu apveltīts jauneklis Daugavpilī. Saka: Muitā kārtīgs vīrs strādā trīs mēnešus. - Es saku: - Kā? - Nu, viņš pa trim mēnešiem iekrīt, tad, dabiski, viņu padzen, bet arī tā drusku... Ja ir iespējams, tad pēc paša vēlēšanās. Vai arī var motivēt, ka viņam ir piemetusies šķaudāmā kaite. Ja viņam paveicas, viņš pa trim mēnešiem sevi nodrošina arī turpmākam periodam. Un viņš ir džentlmenis, un viņam, dabiski, ir jāaiziet. Un, ja viņš ir godīgs un strādā, nu, nevar sevi nodrošināt un turpina strādāt, tad viņu vienkārši novāc, tāpēc ka jādod arī citiem... Tā ir tā jaunekļa skaistā anekdote, nesaukšu viņa vārdu, uzvārdu. Bet acīmredzot jebkurā anekdotē ir liela daļa patiesības. Ļoti nopietna problēma mums ir ar policiju. Lieta ir tā: policijā ir izveidojusies diezgan interesanta situācija - no tāda vispārēja viedokļa skatoties. Proti, kā jau šodien minēja, dien 40 procenti nepilsoņu un 60 procenti pilsoņu. Pie tam, runājot ar policijas vadošajiem darbiniekiem uz vietām, izrādās, ka situācija diemžēl ir tāda, ka centīgākie dienētāji, lai cik tas dīvaini nav, tomēr ir nepilsoņi, jo nepilsonis domā - kā nu būs, varbūt manu centību ņems vērā pie pilsonības piešķiršanas vai tamlīdzīgi? Pilsoņi tomēr ir... teiksim tā - mazāk centīgi pieklājības pēc. Šis jautājums mums būtu acīmredzot jāapsver - vai nu pilsonības piešķiršanā tik tiešām ņemt vērā nopelnus valsts labā, vai kā citādi, vai domāt par kaut kādu policista algotņa statusu. Jebkurā gadījumā policistam jābūt valsts apdrošinātam. Tās traģiskās situācijas, kādas rada policista neaizsargātība, neko labu mums nesola. Dabiski, tā kā mēs esam nabagi, mums ir jādomā par policijas materiālo nodrošinājumu. Lai nenāktos Ceļu policijai, kā saka, aizvērt acis un reizēm arī iekasēt neoficiālo nodevu soda naudas vietā. To autovadītāji zina un min tādus gadījumus. Jo, ja paskatās uz viņu "nobrauktajiem" žiguļiem... Ādas jakās tērptie zēni ar brašajiem spēkratiem brauc garām, viņus neaiztur, bet aiztur vecos moskvičus, zaporožecus un žiguļus, tāpēc ka viņi nevar aizbēgt, un tad sākas: "Zināt, jums šitā te lampiņa tā īsti spoži nedeg, te, tur!. . " Un aiziet vēl tālāk. Parādās dienesta ētika. Acīmredzot te ir daudz kas runājams. Pirmkārt. Atrodos kā amatieris pie stūres no 1965. gada, bet vēl šodien atceros ārkārtīgi oriģinālu Rēzeknes ceļu policistu, kas 1973. gadā mani apturēja - ne jau tāpēc, ka es kaut ko biju pārkāpis, ne jau tāpēc! Bet viņš laipni brīdināja: "Ziniet, ir snidzis sniegs, un Maltas silos ceļš ir netīrīts, un tur ir ļoti bieži avārijas, esiet uzmanīgs!" Pa šiem 30 gadiem man mūžīgi pārbauda dokumentus, bet par laipnību nav ko runāt. Nesen Daugavpilī mani apturēja (es braucu ar kundzi no laukiem, atgriezos naktī): - Ģed, čto vezjoš, viļezai! - Es rādu savu deputāta apliecību un tamlīdzīgi, - izburtot laikam nevarēja, otrs gan saka: - Ģeputat, ģeputat... - Nu tad viņš saka: - Sčastļivovo puti! - Es ar tulkošanu neņemšos, bet par ētiku acīmredzot ir grūti runāt. Un ētika ir smalka lieta, tā "atkožas". Es ar ārkārtīgu pietāti uzņēmu ziņojumu, kad Gaiļa kunga Ministru kabinets iesāka savu darbību ar teorētisku profesora Milta lekciju par ētiku. Bet praktiskās nodarbības šai ētikai, kad pret skolotājiem izmeta rotu brašu policistu pie Ministru kabineta ēkas un kad katrs lauku pensionētais skolotājs jebkurā gadījumā... par to spļaudās, atklāti sakot. Tad kur tad ir profesionālā ētika? Te pat ar elementāru kājminamu domāšanu varēja izdomāt, ka tas ir vispār nepieklājīgi - pret skolotājiem tā izrīkoties. Tālāk. Šodien visi runā "caur rozītēm". Es gribētu uzprasīt tā saukto tiesībsargātāju ministriju pārstāvjiem... Te vaimanāja, ka nav pirmā parādu cietuma iemītnieka, lai viņam varētu veidot piemiņas plāksni. Bet arī nav pirmā netiklības veicinātāja - sutenera - aresta. Neviens nerunā par prostitūciju. Beigu beigās tā ir kļuvusi par industriju tagad,- runāsim atklāti un beigu beigās arī prasīsim no tā. Kaut kādi likumi jau ir, un kaut kas tur ir sačubināts. Lai vismaz oficiāli to nereklamētu presē! Atvainojiet, lūdzu, par teikto. Tālāk. Ekonomiskā noziedzība ir galu galā pamatu pamats visam. Un ekonomiskā noziedzība balstās uz samērā vienkāršu skaidrību, vēlamo skaidrību statistikā, tas ir, Uzņēmumu reģistrā. Vai tik tiešām nevar sakārtot Uzņēmumu reģistru un ieviest beigu beigās kārtību visādu SIA un RIA organizēšanā, lai nebūtu slaveno "Pilara" un tamlīdzīgu lietu? Simtiem un tūkstošiem apmānīto noguldītāju mūs, kad tiekamies ar vēlētājiem, burtiski tiranizē. Kur ir likumi, kur likumu pildīšana? Jā, likumi nav sakārtoti, daudz kas nav sakārtots. Bet tomēr. Tādēļ nobeidzot es tik tiešām pievienojos kolēģiem, kas prasa pirmām kārtām rīcību - nevis vaimanāšanu un nevis atsēdēšanu, bet darbu. Un beigu beigās acīmredzot tomēr varbūt mums būtu jāatgriežas pie tā sauktajiem "tautas sargiem", jo tur tie "paikozi", kas ir šur tur saglabājušies, - viņi joprojām tagad uz sabiedriskiem pamatiem sargā savu mantu, tādēļ arī tā nav izzagta. Tur, kur nebija organizēta mantas sargāšana,- tur pat pie"prihvatizācijas" reizēm nebija, ko"prihvatizēt", bija tikai grausti atstāti. Paldies par uzmanību.".
• 1994_12_14_a-seq47 language "lv".
• 1994_12_14_a-seq47 speaker Janis_Kokins.
• 1994_12_14_a-seq47 mentions Q822919.
• 1994_12_14_a-seq47 mentions Q80021.
• 1994_12_14_a-seq47 mentions Q1773319.
• 1994_12_14_a-seq47 mentions Q233.
• 1994_12_14_a-seq47 mentions Q16351812.
• 1994_12_14_a-seq47 mentions Q646756.