Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_14_a-seq29> ?p ?o. }

• 1994_12_14_a-seq29 type Speech.
• 1994_12_14_a-seq29 number "29".
• 1994_12_14_a-seq29 date "1994-12-14".
• 1994_12_14_a-seq29 isPartOf 1994_12_14_a.
• 1994_12_14_a-seq29 spokenAs 148.
• 1994_12_14_a-seq29 spokenText "Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godājamais Saeimas Prezidij! Augsti godājamie deputāti! Kā aizsardzības ministrs es patiesi neiederos tajā aicināto virknē, kuri pārstāv drošības iestādes, jo Aizsardzības ministrija negarantē drošību iekšējos jautājumos demokrātiskās valstīs, un Latvija ir demokrātiska valsts. Aizsardzības ministrija garantē iekšējo drošību tikai tai diktatūrai, un Latvijā diktatūras nav. Un tomēr. Tā kā ar Aizsardzības ministrijas darbību arī ir saistīta tagad vēl robežapsardze un tā kā ar Aizsardzības ministrijas darbu tagad ir saistīti arī zemessargi, es teikšu dažus vārdus. Nu vispirms - par situāciju Latvijā. Es izprotu, cik grūta tā ir. Es izprotu to, kad es dabūju viesoties laukos un pilsētās, kad es viesojos pie Zemessardzes un satiekos ar vietējiem iedzīvotājiem un arī ar radiem un draugiem, un ar cilvēkiem, ar veciem cilvēkiem, kuriem ir bailes vakaros atstāt savas mājas Latvijas laukos, kas agrāk bija tik droši. Es ar to iepazīstos varbūt personīgi pat tādā apstāklī, ka aizsardzības ministram paziņo, ka viņam, dodoties ceļojumos, tomēr būtu vajadzīga personīga apsardze. Pēc tam gan pasaka, ka apsarga nevis ministru pašu, bet viņa automašīnu. Aizsardzības ministrus jau nezog un ministrus jau nezog, zog automašīnas. Un, ja tas jūsos, cienījamie deputāti, rada mazliet jautrības, tad jāsaka, ka arī es no sākuma skatījos uz to kā uz traģikomisku momentu, bet tur komisma nav. Arī jūs, cienījamie deputāti, noziedzīgie elementi tik nopietni neņems, jo tas ir tādēļ, ka valdības mašīnas var zagt vispirms un par to draud vismazāk iespēju tikt notvertam un notiesātam. Citām - kriminālo elementu automašīnām gan klāt neviens neķersies. Tātad es atgriežos... Arī par Saeimas deputātiem. Daži krimināli elementi tos līdz šim tik nopietni ņēmuši nav. Arī deputātu Grīgu līdz šim tik nopietni ņēmuši nav. Nu cerams, ka varbūt nākotnē būs... Atgriezīsimies pie Aizsardzības ministrijas un runāsim par to, ko tā var darīt un ko tā dara tagad. Par Zemessardzi. Pa šo laiku es esmu spējis viesoties un runāt ar zemessargiem divās brigādēs un 7 bataljonu štābos. Daudz tas nav, bet zināmu iespaidu tas dod. Un viens no maniem uzdevumiem... pirmais uzdevums, protams, ir runāt par militāro gatavību un drošību un arī par kriminālo situāciju. Parasti es vienmēr vaicāju zemessargiem - kas ir pirmā lieta, ko jums vajag un kā jums trūkst? Un atbilde vienmēr ir tā pati: "Komunikācijas, komunikāciju līdzekļi, lai mēs varam viens ar otru sazināties. Kaut vienkārši mobilie telefoni, lai mēs zemessargus varam izsaukt. " Otra lieta, kuras trūkst, - transports, pat viselementārākā transporta spējas, lai var sadarboties ar tiem pašiem robežsargiem. Un trešais - ieroči un munīcija. Tāpat es vaicāju katra zemessargu bataljona komandieriem vienmēr vienu un to pašu jautājumu (es jau zinu, kāda tā atbilde būs) - cik patronu jūsu zemessargi varēja izšaut pagājušajā gadā apmācībās viena gada laikā? Un atbilde ir - no piecām līdz desmit, kuras parasti nopirka viņi paši. Tāda ir tā situācija apmācībā, militārajā apmācībā! Nākamais jautājums - cik daudziem no jūsu zemessargiem ir ieroči, cik viņi ir apbruņoti? Viņi parasti atbild - viena trešā daļa. Nu ko tad mēs sagaidām? Tie ir mūsu sargi uz laukiem, bez komunikācijām, bez transporta, bez ieročiem, bez munīcijas, un pat tad, kad viņi veic savu uzdevumu, pat tad, kad viņi iet apmācībās, par to viņiem nemaksā. Tas viņiem jādara pašiem. Šobrīd mums situācija ir tāda - un es piekrītu tam, ko teica deputāts Grīgs, - ka uz laukiem tos, kas aizsargā sabiedrību, - tos soda, kamēr kriminālistus nesoda. Labi. Tās ir pirmās lietas, ko Aizsardzības ministrija var darīt, tas ir pirmais, ko mēs varam palīdzēt, tā ir pirmā lieta, ko mēs varam darīt nākamnedēļ, mēneša laikā. Nākotnē, ja redzēsim, vai varēsim darīt. Bet tas ir tas, ko mēs varam darīt tagad. Robežsargi. Par tiem runāja iekšlietu ministrs Ādamsons. Viņš arī pieminēja, kādi ir pagaidām pārkārtojumi, nākošā pusgada laikā. Šeit es minēšu tikai divus faktus. Pirmkārt, tika izstrādāta ļoti rūpīga koncepcija par to, kā varētu nosargāt mūsu robežas. To izstrādāja arī Ādamsons - toreiz vēl robežsargu komandieris. Vairāku gadu laikā tas izmaksātu 21 miljonu latu, kuru mums nav un nebūs; par to mēs varētu dot 2 miljonus latu. Lemiet jūs, Saeimas deputāti! Ko jūs dosiet, ar to mums būs jāiztiek. Nākošā lieta -sadarbība ar zemessardzi, organizatoriskie jautājumi ar zemessargiem un robežsargiem. Par tām pašām komunikācijām, par tiem pašiem trūcīgajiem sakaru līdzekļiem, par tiem pašiem ieročiem, ko iegādājas uz vietas. Trešā lieta. (to arī pieminēja pirmais runātājs) - jautājums par speciālajām vienībām, par to, kā tās būtu pielietojamas. Pieminēja Sužu bataljonu. Tā ir speciāla vienība. Tā gan ir izlūkdesanta vienība. Tā ir karaspēka vienība, kuras uzdevums ir cīnīties ienaidnieka aizmugurē. Kā tā būtu izmantojama, glābjot no kriminogēnās situācijas, es īsti nesaprotu. Kā var bataljons cīnīties pret vietējo reketu? Ir vēl viena cita, kas ir mūsu rīcībā, jeb - drīzāk - kas, iespējams, būs, - tā ir tā dēvētā speciāluzdevumu vienība. Nav liela, bet spējīga. Arī to mēs domājam pielietot ļoti ekstremālās situācijās cīņā ar kriminālo situāciju, uzbrukumos, kad kādas kriminālgrupas var apdraudēt iestādes vai saņemt ķīlniekus. Es arī pieminēšu, ka, pirmkārt, šo speciālo vienību mēs ceram apmācīt Francijā. Francijas valsts ir nākusi ar piedāvājumu to apmācīt. Tas notiks jau, sākot ar janvāri. Tālāk. Šī speciālo uzdevumu vienība nāktu talkā un apmācītu īpašas mazas vienības, kas atrodas zemessargu bataljonos. Šī sistēma ir pielietota Francijā, tā sadarbojas Francijas speciālo uzdevumu vienības ar vienībām, kas ir ļoti līdzīgas mūsu zemessargu vienībām. Tātad, kā es šeit iezīmēju, ir daži virzieni. Daži virzieni, kas ir ļoti šauri, bet tie ir ļoti šauri ļoti trūcīgu apstākļu dēļ. Tagad atgriezīsimies pie tā, kas šeit būtu veicams, ko tikai daļēji var veikt. Aizsardzības ministrija, es vēlreiz pasvītroju, negarantē iekšējo drošību demokrātiskās iekārtās. Šeit šodien deputāti apsvērs un lems. Ieteikumi ir, bet nesaskatu, ka situācija jau būtu tāda, ka būtu jāizsludina izņēmuma stāvoklis, ar kuru var ierobežot dažādas pilsoņu tiesības. Piemēram, pilsoņi nevarēs pulcēties Doma laukumā lielākā skaitā. Noziedznieki jau Doma laukumā lielā skaitā nepulcējas, viņi savas lietas kārto savādāk. Tātad, pēc pastāvošajiem likumiem, ņemot vērā, kas ir ieteikts un kā komisijas darbojas, kā darbojas Saeima pati, to var veikt. Darām šodien to, ņemot vērā tomēr vienu likumu, par kuru būtu jādomā šodien visiem, kad lemjam par to, ko darām, un šis likums ir Latvijas Satversme, un viss vēl ir veicams Latvijas Satversmes ietvaros. Paldies!".
• 1994_12_14_a-seq29 language "lv".
• 1994_12_14_a-seq29 speaker Janis_Arveds_Trapans.
• 1994_12_14_a-seq29 mentions Q822919.
• 1994_12_14_a-seq29 mentions Q211.
• 1994_12_14_a-seq29 mentions Q1020384.
• 1994_12_14_a-seq29 mentions Q6112266.
• 1994_12_14_a-seq29 mentions Q4294480.
• 1994_12_14_a-seq29 mentions Q142.