Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_14_a-seq27> ?p ?o. }

• 1994_12_14_a-seq27 type Speech.
• 1994_12_14_a-seq27 number "27".
• 1994_12_14_a-seq27 date "1994-12-14".
• 1994_12_14_a-seq27 isPartOf 1994_12_14_a.
• 1994_12_14_a-seq27 spokenAs 21.
• 1994_12_14_a-seq27 spokenText "Runājot par tiesu un tiesību reformas gaitu, vispirms gribu izteikt divas atziņas. Pirmkārt. Par tiesu un tiesību reformu Latvijā galvenokārt atbild Tieslietu ministrija, taču šīs reformas lielos uzdevumus tā spēs veikt tikai tad, ja visas valsts varas, pārvaldes, tiesību aizsardzības institūcijas un arī pašvaldības savas kompetences un iespēju robežās atbalstīs šo reformu. Citiem vārdiem runājot, - tiesu un tiesību reformai ir jākļūst par visas Latvijas valsts lietu. Šajā sakarā kā pozitīvs piemērs ir jāmin Ludzas rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Krīvmanis un viņa iniciatīva. Nesen, kad Ministru kabinetā valdības locekļi tikās ar pašvaldību vadītājiem, pie manis pienāca Jānis Krīvmanis un teica, ka viņam, kā Ludzas rajona padomes priekšsēdētājam, ļoti sāpot arī rajona tiesas lieta. Rajonā darbojoties tikai divi tiesneši. Slodze ļoti liela. Ir vajadzīga papildu štata vieta. Rajona tiesa vāji apgādāta ar tehniku, arī mēbeles nolietojušās. "Brauciet ciemos", viņš teica, "iepazīstieties ar lietas apstākļiem un, lūdzu, palīdziet mūsu tiesai!" Un man, kā tieslietu ministram, jāsaka tā, ka man ir neērti viņa priekšā, ka jau pagājis labs laiciņš un joprojām aizņemtības dēļ es neesmu varējis aizbraukt līdz Ludzai. Bet man šis gadījums ir dziļi iespiedies atmiņā, un es domāju, ka es noteikti tur aizbraukšu. Otrkārt. Tiesu sistēma ir pēdējais posms to tiesībaizsardzības iestāžu ķēdē, kas rūpējas par tiesiskās kārtības nodrošināšanu un noziedzības novēršanu. Ja valstī nav atbilstošu likumu un tiesu iestāžu, kas izskata lietas saskaņā ar šiem likumiem, tad Iekšlietu ministrijas struktūrvienību un Prokuratūras darbinieku veiktais darbs pirmstiesas izmeklēšanas stadijā parasti ir veltīgs. Kāda pašlaik ir situācija Latvijas tiesu un tiesību sistēmā? Šī situācija jau daudzkārt ir raksturota Latvijas presē, citos masu informācijas līdzekļos, tā ir apspriesta un analizēta Latvijas Juristu biedrībā, Tiesnešu biedrībā, arī Latvijas tiesnešu sanāksmē šā gada 2. decembrī, piedaloties Valsts prezidentam Guntim Ulmanim. Juristu biedrība 16. novembrī adresējusi vēstuli Ministru prezidentam. Vēstulē norādīts, ka Latvijā plaši izplatīta neuzticēšanās valsts iestādēm, nevērīga un noliedzoša attieksme pret likumiem, novērojama tendence kārtot saimnieciskos darījumus prettiesiskā veidā un nodrošināt to izpildi ar spēka metodēm. Nevis ar tiesiskām, bet ar spēka metodēm! Viens no galvenajiem šo negatīvo tendenču iemesliem ir neizveidotā tiesību sistēma, daudzas pretrunas sarp dažādiem normatīvajiem aktiem, nebeidzami labojumi un grozījumi normatīvajos aktos. Vēl arvien paralēli darbojas Latvijas Republikas likumi, Latvijas PSR pastāvēšanas laikā pieņemtie un spēkā esošie normatīvie akti, kā arī atsevišķi tehniska rakstura PSRS normatīvie akti. Un visi šie akti parasti balstās uz dažādiem tiesiskiem principiem un nav savstarpēji saskaņoti. Latvijas Republikā ir atjaunota Satversme un atbilstoši tai likumdošanas vara, likumdevējs - Saeima. Ir mums izpildvara - Ministru kabinets atjaunots, bet līdz šim laikam vēl nav reorganizēta tiesu vara, neraugoties uz to, ka Latvijas Republikas likums "Par tiesu varu" ir pieņemts jau 1992. gada 15. decembrī, tātad rīt paiet tieši divi gadi. Šā iemesla dēļ nav iespējama likumdošanas un izpildvaras pieņemto likumu un citu normatīvo aktu izpildes nodrošināšana. Pēc Prokuratūras likuma pieņemšanas notika Latvijas Prokuratūras un Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas un izziņas departamenta reorganizācija atbilstoši šim likumam, izstrādāti un Saeimā pieņemti nepieciešamie grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un Civilprocesa kodeksā, turpretim tiesu sistēmas reorganizācija ir tikai iesākta. Ar šā gada oktobri gan uzsāk procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu ar tiesas lēmumu, kā arī pirmstiesas izmeklēšanas jauno kārtību. Latvijas Juristu biedrības prezidijs iesaka nekavējoties izveidot Latvijas Republikas tiesību sistēmas nacionālās programmas un tiesu reformas komisiju, kurā būtu pārstāvēti visu justīcijas iestāžu vadītāji un kurai būtu pilnvaras izveidot un realizēt nacionālo tiesību sistēmu programmu un tiesu reformu. Plašs lēmums pieņemts arī Latvijas tiesnešu sanāksmē 2. decembrī. Sniedzot ziņojumu šajā sanāksmē, jau norādīju, ka tiesnešu darba slodze pēdējos četros gados ir krasi palielinājusies. Šoreiz nosaukšu tikai dažus statistikas datus, kas attiecas uz krimināllietu izskatīšanu pēdējos četros gados. Un man jāsaka ka šie dati lielos vilcienos, pamatvilcienos, sakrīt ar tiem datiem, kurus jau nosauca ģenerālprokurora kungs Jānis Skrastiņš. Tātad 1991. gadā Latvijas tiesās bija pabeigtas 6360 krimināllietas, 1992. gadā - 7349 krimināllietas, 1993. gadā - 8206 krimināllietas, bet šā gada pirmajā pusgadā vien - 4619 krimināllietas. Tātad mēs varam novērot to, ka kopš deviņdesmito gadu sākuma izskatīto, iztiesāto krimināllietu skaits nemitīgi pieaug. Kāda ir slodze uz vienu tiesnesi mēneša laikā vidēji visā valstī? 1991. gadā - 4,4 krimināllietas, 1992. gadā - 5,2 krimināllietas, pagājušajā gadā, 1993. gadā, - 5,4 krimināllietas, bet šā gada pirmajā pusgadā vien - jau 4,8 krimināllietas. Un ja tiesnesim vēl ir jāizskata arī daudz civillietu... 1991. gadā, piemēram, vidēji mēnesī viens tiesnesis izskatījis 18,2 krimināllietas, bet šā gada pirmajā pusgadā vien jau 29,7 krimināllietas. Tad mēs skaidri redzam, kā šī slodze nemitīgi pieaug. Ka tiesas tikai ar grūtībām spēj veikt savus pienākumus. Līdz ar to likumsakarīgi rodas jautājums attiecībā uz štatiem un arī tiesu prasība pēc jaunām štata vietām. Un tas viss prasa naudu, jaunas finanses. Šeit jau tika runāts par to, ka pēdējos gados Latvijas tiesnešu sastāvs tik tiešām ir atjaunināts par 70 procentiem. Līdz nesenam laikam, kad noliku Saeimas deputāta mandātu, strādāju Saeimas Juridiskajā komisijā, un laiku pa laikam arī man šajā komisijā iznāca vērot, ka mēs rekomendējam Saeimai apstiprināšanai tiesnešu kandidātus un pārsvarā tās ir jaunas sievietes. Vēl šā gada decembra sākumā tikai viena ceturtā daļa no visiem Latvijas tiesnešiem bija vīrieši. No 182 tiesnešiem 46 tiesneši - vīrieši. Tātad uz tiesnešu - sieviešu pleciem gulstas šis ārkārtīgi lielais smagums - civillietu un krimināllietu izskatīšana. Tas liecina arī par to, ka šiem tiesnešiem nav pienācīgas darba pieredzes. Arī turpmāk gaidāms jauns tiesnešu un tehniskā personāla papildinājums, tādēļ nekavējoties ir jāuzsāk personāla apmācība. Atbalstot Tiesnešu biedrības iniciatīvu, ar ārvalstu juristu līdzdalību un Ministru kabineta atbalstu ir jāizveido Latvijas tiesnešu apmācības centrs ar pastāvīgām darba telpām Rīgā. Tieslietu ministrijas darba uzmanības centrā pašlaik ir gan tiesu, gan arī tiesību reforma. Ja runājam par tiesu reformu, tad te, bez šaubām, visupirmais uzdevums ir apgabaltiesu izveidošana. Jā, apgabaltiesām vajadzēja sākt strādāt jau ar šā gada 1. oktobri. Neizdevās. Es negribu analizēt tos iemeslus, kāpēc. Par to tiešām jau daudz ir runāts un rakstīts, galvenokārt vainojot varbūt iepriekšējo Tieslietu ministrijas vadību. Bet es tomēr gribu teikt, ka, objektīvi raugoties, galvenais iemesls ir šis pats naudas trūkums, jo tas tik tiešām nebija normāli, ka tikai vasarā, sākot ar jūniju, Tieslietu ministrija saņēma pirmos līdzekļus apgabaltiesu izveidošanai, un tas bija uz īsu brītiņu, tad jau atkal durvis aizvērās, naudas lāde atkal bija ciet, un tikai pēc ilga laika šos līdzekļus mēs atkal varējām saņemt. Bez šaubām, 1995. gada budžeta projekts neparedz to summu, kas ir vajadzīga tiesu reformas īstenošanai, un tomēr mēs negribam strādāt, mēs negribam nolaist rokas, un mēs ceram, ka savus līdzekļus, papildlīdzekļus, varbūt atradīsim specbudžetā, par kuru nedaudz runāšu mazliet vēlāk. Es gribētu atzīmēt arī to, ka Tieslietu ministrija izjūt ārkārtīgi lielas apgabaltiesu personāla komplektācijas grūtības, jo apgabaltiesu personāls jau tiek komplektēts galvenokārt uz rajonu vai pilsētu tiesu tiesnešu rēķina. Mēs esam izstrādājuši īpašu apgabaltiesu izveidošanas shēmu un cenšamies to konsekventi īstenot. Šajā dokumentā, ievērojot atsevišķu pašvaldību tiesu un arī Latvijas Republikas ģenerālprokurora ieteikumus, paredzēta apgabaltiesu pastāvīgo sesiju jeb filiāļu izveidošana lielākajās pilsētās ārpus apgabaltiesu centra atrašanās vietas. Nesen mēs bijām aizbraukuši uz Rēzekni, lai iepazītos ar apstākļiem, kādi tur valda, lai varētu izveidot šo Latgales apgabaltiesu, un tur arī runājām par to, ka acīmredzot Vidavska kungam - Daugavpils pilsētas galvam, mēram, - ir taisnība, jo viņš lūdz izveidot šādu Latgales apgabaltiesas filiāli Daugavpilī. Iespējams, ka šādas filiāles jeb pastāvīgās sesijas mēs izveidosim arī citos Latvijas tiesu apgabalos. Pēdējā laikā Saeima ir diezgan ražīgi strādājusi, pieņemot gandrīz visus nepieciešamos likumus - to nepieciešamo likumdošanas minimumu, lai apgabaltiesas varētu uzsākt darbu. Šeit es varu pieminēt, piemēram, likumu par tiesu piesēdētāju vēlēšanām, kaut gan vēl joprojām ir vajadzīgs neliels pavadoņlikums par tiesu piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu. Mēs esam iecerējuši, ka šīs vēlēšanas varētu sākties 30. decembrī, turpināties janvārī un februārī, lai līdz martam, divu mēnešu laikā saskaņā ar likumu, tiesas piesēdētāji būtu ievēlēti. Bez tam Tieslietu ministrija saziņā ar Saeimas Juridisko komisiju tuvākajā laikā vēlas rīkot darba apspriedi, lai konceptuāli izlemtu jautājumu par tiesu piesēdētāju institūta nākotnes perspektīvām, jo vairāki Saeimas deputāti šo problēmu ir apzinājuši. Nekas nav aizmirsts. Es atceros deputāta Sinkas repliku un viņa priekšlikumu tad, kad mēs apspriedām trešajā lasījumā šo likumprojektu par tautas piesēdētājiem. Jā, problēma ir, un tā mums ir jārisina, un nākotnē mums ir jāsamazina tiesas piesēdētāju skaits. Atsevišķas lietas varbūt izskatīs absolūti bez piesēdētājiem. Saeima ir pieņēmusi arī tiesnešu disciplinārās atbildības likumu. Ir pieņemti grozījumi Kriminālprocesa kodeksā. Vēl gan ir jāpieņem likums par grozījumiem Civilprocesa kodeksā, un tad arī faktiski viss šis nepieciešamais minimums apgabaltiesu darba uzsākšanai šajā aspektā būtu izpildīts. Pašlaik Tieslietu ministrija pilda Ministru kabineta šā gada 22. novembrī doto uzdevumu - izstrādāt un apstiprināt apgabaltiesu un rajonu vai pilsētu tiesu darba organizācijas noteikumus. Mēs esam izstrādājuši arī vairākus citus darba dokumentus, kurus cenšamies pildīt. Īsumā par tiesu materiāli tehnisko nodrošinājumu. Pašlaik Tieslietu ministrija turpina apgādāt visas tiesas ar datoriem un kopējamo tehniku. Ievērojot budžeta asignējumu ierobežotās iespējas, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets ir akceptējis likumprojektu par papildinājumiem likumā "Par tiesu varu". Mēs iesakām papildināt minētā likuma 117. pantu ar otro daļu, paredzot, ka tiesu sistēmas darbības attīstīšanai un veicināšanai varētu izmantot 20 procentus no budžetā pārskaitāmās valsts nodevas par lietu izskatīšanu tiesās un naudassodiem, ko uzliek tiesa, Protams, mēs uzskatām, ka tas varētu būt tikai pagaidu pasākums, jo galvenais princips ir un paliek, ka tiesu darbs, tiesu pastāvēšana, tiesu darbība ir jāfinansē no valsts budžeta. Bet šā specbudžeta, speciālā budžeta līdzekļu izlietošanas kārtību varētu noteikt tieslietu ministra apstiprināts nolikums. Neatliekami ir jāapsver arī jautājums par valsts nodevu paaugstināšanu. Par civillietu izskatīšanu tiesās mums ir noteiktas nesamērīgi zemas valsts nodevas. Piemēram, par juridisku faktu konstatēšanu - 25 santīmi. Tieslietu ministrija cer, ka minēto likumprojektu par šāda specbudžeta izveidošanas iespējām Saeima varētu izskatīt un likumu pieņemt. Tiesnešu drošības problēma. Pēdējā laikā šī problēma ir ļoti aktualizējusies. Es šeit varētu pieminēt tikai dažus faktus. Problēmas nopietnību uzskatāmi atspoguļo uzbrukums konvojam Kurzemes rajona tiesas telpās, draudi, kas izteikti Latgales priekšpilsētas un Cēsu rajona tiesnešiem, draudi uzspridzināt Latvijas Republikas Augstāko tiesu šā gada 7. novembrī. Jārēķinās ar to, ka tuvākajā nākotnē kārtības nodrošināšana tiesās kļūs arvien aktuālāka, to ietekmēs noziedzības strukturālās izmaiņas, tas ir, vardarbīgi noziegumi, grupu lietas, organizētas noziedzības pieaugums. Šajā sakarā es gribētu atgādināt, ka mums ir vajadzīgas 75 tiesas kārtībnieku štata vietas: 19 vietas ir nokomplektētas, bet 56 štata vietas ir nokomplektējamas vismaz nākamā gada pirmajā pusgadā. Mēs lūdzam valdību arī nodrošināt tiesu ēku nepārtrauktu apsardzi, jo viss liecina par to, ka var notikt nelabojamais - var pazust krimināllietas. Tiesnešu sanāksme 2. decembrī ļoti plaši par šo lietu runāja, šo problēmu apsprieda un prasīja arī konsekventi izpildīt likuma "Par tiesu varu" 87. pantā deklarētās tiesnešu tiesības uz personiskās mantas aizsardzību. Pašlaik ir nobriedusi problēma par Saimnieciskās tiesas reorganizāciju. Acīmredzot Saimnieciskā tiesa tās tagadējā veidolā būtu likvidējama un ir reorganizējama saskaņā ar likumu "Par tiesu varu". Par šo problēmu ir ieinteresējies arī Valsts prezidents. Pašlaik tiek gatavots likumprojekts. Daži vārdi par Satversmes tiesu. Jā, Satversmes tiesa ir ārkārtīgi nepieciešama Latvijas tiesu sistēmas sastāvdaļa. Taču, pēc manām domām, šai problēmai nav varbūt tāds tiešs sakars ar šodien Saeimas ārkārtas sēdē apspriežamo jautājumu par kriminogēno situāciju valstī. Un tomēr. Un tomēr šīs tiesas izveidošanas nepieciešamība nebūt nav aizmirsta. Es zinu, es zinu, ka likumprojekts tiešām varbūt lēni, bet neatlaidīgi top, jo nav mums tādas prakses, nav nekad vēl Latvijā bijusi konstitucionālā tiesa, kuru mēs apsolījām tautai un valstij jau 1990. gada 4. maija deklarācijā, nav mums pieredzes, nav mums prakses, un tāpēc ir vajadzīgs laiks, lai izstudētu ārvalstu pieredzi, lai uzklausītu ārvalstu kolēģu priekšlikumus, un tad optimālā veidā, tā sakot, mēs pabeigtu darbu pie likumprojekta. Par tiesību reformu. Pamatuzdevums ir jauno Latvijas Republikas kodeksu izstrādāšana, apspriešana un pieņemšana Saeimā. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi savu rīcības plānu. Mums ir plāns par katru kodeksu: kā un kādos termiņos vajadzētu virzīties šim kodeksam uz Ministru kabinetu, tā struktūrvienībām (es domāju šeit komitejas sēdes), pēc tam - arī Saeimā. Atcerēsimies, ka jau šā gada pavasarī faktiski tika pabeigts darbs pie visnozīmīgāko pamatkodeksu izstrādāšanas un šie kodeksi pirmajā darba variantā tika nosūtīti arī Saeimai, ministrijām, citām valsts institūcijām, pašvaldībām un tā tālāk. Ir saņemtas atsauksmes, pašlaik šīs atsauksmes darba grupas apkopo, bet darbs nevar tikt pabeigts līdz 1. janvārim, kā mēs bijām iecerējuši, jo kodeksu izstrādāšana - tas ir ārkārtīgi grūts un, man pat gribētos teikt, ne visai pateicīgs darbs. Man ir bijusi saruna, teiksim, ar Kriminālkodeksa izstrādāšanas darba grupas vadītāju Aivaru Niedres kungu, viņš saka, te ir vajadzīgs vēl janvāra, februāra mēnesis, vismaz līdz 1. martam, tad arī šie kodeksi savstarpēji tiktu saskaņoti, piemēram, Kriminālkodekss ar Kriminālprocesa kodeksu, un otrais variants tiktu pabeigts un varētu tikt virzīts tālāk. Es domāju, ka Saeima acīmredzot rudens pusē, nākamā gada rudens pusē, varētu ķerties pie šo kodeksu apspriešanas un pieņemšanas. Ir zināmas grūtības ar šo darba grupu apmaksu. Mēs lūdzām Finansu ministrijai, un ir apsolīts, ka vēl šajā gadā ap Ziemassvētkiem tiks saņemti nepieciešamie 5 tūkstoši latu, lai mēs nokārtotu parādu ar tiem cilvēkiem, kas nesavtīgi strādā šajās darba grupās. Kā zināms, šīsdienas lēmuma projektā ir ietverti arī daži punkti par pašreiz spēkā esošo kodeksu normu grozīšanu. Es negribētu sīkāk pakavēties pie šā jautājuma, jo par to jau runāja arī Ādamsona kungs. Par Noziedzības novēršanas nacionālo padomi. Ar Ministru kabineta šā gada 12. jūlija rīkojumu ir izveidota informatīva, konsultatīva un koordinējoša Ministru kabineta institūcija noziedzības novēršanas jomā - Noziedzības novēršanas nacionālā padome. 5. decembrī šī padome ir atsākusi darbu, un, kā jau arī šeit tika teikts, ir izveidotas vairākas darba grupas, un par divu grupu darbu atbild tieslietu ministrs. Viena no tām ir darba grupa likumdošanas pilnveidošanai, un otra darba grupa ir tiesu reformas koordinācijas darba grupa. Lūk, šī komisija, par kuru jau šodien un arī iepriekš presē un citos masu informācijas līdzekļos tik daudz ir runāts, ka ir vajadzīga tāda darba grupa. Tāda darba grupa, mūsuprāt, ir jāizveido šīs Nacionālās padomes sastāvā. Padome ir apņēmusies strādāt enerģiski. Sākumā, pirmajos pāris mēnešos, vismaz 4 reizes, varbūt vēlāk 2 reizes mēnesī tā sanāks uz sēdēm, tā arī kontrolēs, kā strādā šīs attiecīgās darba grupas, un līdz ar to es domāju, ka darbs lielā mērā tiks aktivizēts. Nobeigumā daži vārdi par juridiskās izglītības pilnveidošanas problēmām. Pēdējā laikā arvien asāka kļūst problēma par juridiskās izglītības pilnveidošanu. Es esmu jau vairākkārt ticies ar Universitātes Juridiskās fakultātes dekānu, mēs esam konstatējuši, ka diemžēl līmenis, mācību līmenis, zinātniskā darba līmenis, Universitātē pamazām krītas, ka Universitāte ir jānokomplektē ar jauniem pasniedzējiem. Kur viņus ņemt? Algu jautājums. Jo pašlaik nevienu spējīgu juristu nespēj ieinteresēt pasniedzēja pieticīgā aldziņa. Mēs domājam, ka šajā darbā, šīs problēmas risināšanā ir jāsadarbojas ar ārvalstīm. Mēs esam saņēmuši vairākus interesantus priekšlikumus no Amerikas Savienotajām Valstīm, no Francijas, no Zviedrijas un Dānijas. Ir tāds nodoms izveidot visaugstākā līmeņa juridisko skolu Rīgā. Bija nodoms to izveidot namā Alberta ielā 13, kas atrodas blakus namam Strēlnieku ielā 4a, kur nesen tika atklāta šī augstākā ekonomikas skola, ko atklāja Zviedrijas karalis un mūsu prezidents. Tad šīs ēkas varētu strādāt vienotā kompleksā. Diemžēl laikam nu šis risinājums ir nokavēts, jo jau sestdien šo ēku grib pārdot izsolē. Jāmeklē laikam būs kāds cits nams. Nu rītdien man ir paredzēta interesanta tikšanās ar Ivaru Krievānu, pazīstamo latviešu juristu no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ilgāku laiku jau uzturas pie mums Rīgā un pūlas sniegt arī dažādu palīdzību, metodiska rakstura palīdzību. Viņš ierodas ar 8 vīriem no Amerikas Savienoto Valstu Federālā izmeklēšanas biroja, un šie vīri runās par organizētās noziedzības apkarošanu. Ir paredzēti dažādi kursi, it sevišķi jau policijas darbiniekiem. Un pašās beigās - īss komentārs par Saeimas lēmuma projektu. Es domāju tā, ka lēmuma projektu var papildināt, to var grozīt, pamatvilcienos tas ir izstrādāts, un es domāju, ka to varētu ņemt par pamatu. Varētu ņemt par pamatu. Protams, ka zināmas pārdomas izraisa, teiksim, 3. 8. punkts, kurā ir uzdots Tieslietu ministrijai līdz nākamā gada 31. martam izanalizēt iemeslus daudzkārtējai lietu izskatīšanas atlikšanai un izstrādāt priekšlikumus to novēršanai. Nezinu... Ja nu šo punktu mēs atstājam lēmuma projektā, tad droši vien reāli mums būtu jāstrādā kopā ar pašām tiesām, vispirmām kārtām jau ar Augtāko tiesu, jo Tieslietu ministrija, es to vēlreiz paziņoju, negrib iejaukties tiesu darbā un diktēt tiesām kaut kādus noteikumus. 3. 10. punkts. Mēneša laikā Ārlietu ministrijā un Tieslietu ministrijā noteikt nepieciešamās diplomātiskās aktivitātes starpvalstu sadarbības attīstībā juridiskajā jomā. Jā, pareizi. Tas ir vajadzīgs, šāds darbs ir jāveic. Man nesen bija tikšanās ar mūsu vēstnieku Ukrainā, un Simsona kungs lūdza noskaidrot, kāpēc tik ilgi kavējas, tā sakot, nu šis nepadarītais darbs un kāpēc netiek noslēgts līgums ar Ukrainu par savstarpēju juridisku palīdzību, par šīs juridiskās palīdzības sniegšanu. Ko varētu teikt par LNNK frakcijas priekšlikumiem par Saeimas lēmuma projektu? Es domāju tā, ka priekšlikumi kopumā ir visai saprātīgi un tos varētu apspriest, un domāju, ka arī lielā mērā tie ir derīgi un varētu tos pieņemt. Man gan ir tāda iekšēja pretošanās pirmajam punktam, ka, lūk, vajadzētu izveidot īpašu Saeimas komisiju, kas veic nepārtrauktu pārraudzību pār tiesību sargāšanas iestādēm. Godātie deputāti, vai mums tiešām ir vajadzīgs šīs komisijas veidot arvien un arvien no jauna? Tad man rodas jautājums - ko tad darīs Juridiskā komisija, ko darīs Aizsardzības un iekšlietu komisija? Mēs taču sadarbojamies ar šīm komisijām. Jā, Nacionālās drošības komisija taču arī ir. Mēs sadarbojamies ar šīm komisijām. Vai tad šīs komisijas nav spējīgas mūsu darbu kontrolēt? Ir spējīgas. Bet par pārējiem priekšlikumiem man ir visai pozitīvs ieskats. Paldies par uzmanību.".
• 1994_12_14_a-seq27 language "lv".
• 1994_12_14_a-seq27 speaker Romans_Apsitis-1939.
• 1994_12_14_a-seq27 mentions Q822919.
• 1994_12_14_a-seq27 mentions Q211.
• 1994_12_14_a-seq27 mentions Q4294315.
• 1994_12_14_a-seq27 mentions Q2660080.
• 1994_12_14_a-seq27 mentions Q1771611.
• 1994_12_14_a-seq27 mentions Q35.
• 1994_12_14_a-seq27 mentions Q15628977.
• 1994_12_14_a-seq27 mentions Q142.
• 1994_12_14_a-seq27 mentions Q212.
• 1994_12_14_a-seq27 mentions Q80021.
• 1994_12_14_a-seq27 mentions Q15180.
• 1994_12_14_a-seq27 mentions Q2498135.
• 1994_12_14_a-seq27 mentions Q34.
• 1994_12_14_a-seq27 mentions Q1773319.
• 1994_12_14_a-seq27 mentions Q30.
• 1994_12_14_a-seq27 mentions Q1669018.
• 1994_12_14_a-seq27 mentions Q2687278.
• 1994_12_14_a-seq27 mentions Q60106.
• 1994_12_14_a-seq27 mentions Q16359014.