Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_14_a-seq2> ?p ?o. }

• 1994_12_14_a-seq2 type Speech.
• 1994_12_14_a-seq2 number "2".
• 1994_12_14_a-seq2 date "1994-12-14".
• 1994_12_14_a-seq2 isPartOf 1994_12_14_a.
• 1994_12_14_a-seq2 spokenAs 46.
• 1994_12_14_a-seq2 spokenText "Labrīt Prezidij, priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Pirms mēs sākam debates par stāvokli valstī, par analīzi, kas izskanēs no četru spēka struktūru, institūciju pārstāvjiem, pirms mēs izskatām piedāvāto lēmuma projektu, debatēs to izanalizējam, papildinām, labojam vai kritizējam, es gribu, nenovirzoties no darba kārtības tēmas, nedaudz uzstāties vispārīgi. Vispirms izsaku paldies, pateicību visiem tiem kolēģiem par atbalstu un izpratni par šīs ārkārtas sēdes sasaukšanas nepieciešamību. Paldies arī tiem deputātiem, kuri neatzina šādas sēdes vajadzību. Var būt, ka viņiem ir taisnība un valstī ir tiesiskā kārtība un drošība, var būt, ka pietiek jau ar esošajiem likumiem. Paldies viņiem par aso kritiku, kas tika vērsta un vēršas joprojām pret mani. Lai atvaino mani tie kolēģi, kuriem nepiedāvāju parakstīt iesniegumu par ārkārtas plenārsēdes sasaukšanu, jo tāpat biju pārliecināts, ka viņi atbalstīs to. Paldies Kides kunga frakcijas deputātiem par apdomību un nesteidzību, lai nepieļautu šīs plenārsēdes sagatavošanas gaitas sasteigtību. To ņēmu vērā. Cienījamie deputāti! Pēc pusgada mēs svinēsim Latvijas valsts atjaunošanas svētku 5 gadu jubileju. Mēs atzīmēsim mūsu brīvvalsts laika noietu posmu, mēs izvērtēsim, kas ir padarīts un ko neesam spējuši paveikt, bet kas obligāti nākotnē ir jāizdara, lai atbilstoši mūsu valsts augstākajam likumam, Satversmei, valstī nebūtu ne šķiru, ne naida politikas un suverēnā vara piederētu Latvijas pilsoņiem. Lai mēs sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Bet diemžēl šodien, pēc četrarpus gadiem, kopš atjaunota Latvijas brīvvalsts, esmu spiests ar satraukumu - un ne tikai no sava personīgā viedokļa - izteikt lielas bažas un neapmierinātību, ko izsaka lielākais vairums mūsu vēlētāju. Un tas ir, ka, neskatoties uz ārēji daudzmaz spīdošo mūsu galvaspilsētu, dārgajām automašīnām, saceltajām pilīm skaistākajās vietās un dažiem ārējiem politiskiem sasniegumiem, tas tomēr nav mūsu valsts labklājības galvenais rādītājs, ka tajā pašā laikā valsts iedzīvotājos pieaug aizvien lielāks nemiers par savu eksistenci un drošību, kas faktiski jau sasniedz kritisku robežu. Un mūsu uzdevums, atbilstoši šīsdienas darba kārtībai, ir tikai viens, tas tiek izteikts vienā vārdā - kāpēc? Kāpēc tāds stāvoklis valstī pēc četrarpus gadiem? Un situācija aizvien pasliktinās - pretēji statistiķu optimistiskajiem apgalvojumiem, ka dzīve Latvijā iet uz augšu un noziedzības līkne krītas. Ja gribam sniegt noziedzības līknes vērtējumu, tad, manuprāt, korektāk būtu salīdzināt 1993. -1994. gadu vismaz ar 1987. -1988. gadu, un tad jau redzams, ka visa veida noziedzība ir pēdējos gados pieaugusi 6 līdz 7 reizes. Cienījamie deputāti! Latvijai taču nav brāzies pāri karš vai kāda cita stihija, pēc kurām valstī strauji pieaug negatīvas cilvēka izpausmes. Šodien mums uz jautājumu: kāpēc? - ir jādzird objektīvs vai subjektīvs - tāpēc. Un pēc četru institūciju vadītāju uzstāšanās mums būs jāizlemj, kā pēc iepējas ātrāk uzlabot situāciju valstī. Dabiski un loģiski, ka tas jādara, neiejaucoties izpildvaras darbā. Daudzi pamatlikumi ir pieņemti. Varbūt dažos vēl ir nepilnības, bet tos var labot, papildināt, kā arī, ja dzīve pieprasa, var izstrādāt arī jaunus. Domāju, ka viena no galvenajām noteicošajām normām valsts sabiedrības dzīvē ir tā, ka valstij un tās institūcijām, izpildvarai, amatpersonām un ierēdņiem ir obligāti jārūpējas, lai likumi tiktu pildīti, bet diemžēl patlaban vairumā gadījumu izpaužas profesionālā un politiskā bezatbildība. Cienījamie deputāti! Ja kāds no jums domā, ka vēršos tikai šaurā jomā pret likumpārkāpējiem, precīzāk sakot, noziedzniekiem, vai tikai pret nesakārtotību iekšlietu sistēmā, tad jāsaka, ka tas nebūt nav tā. Es te sīkāk nepieskaršos tādām parādībām kā kriminālnoziedznieku darbošanās biznesa struktūrās, ieņemot vadošos posteņus firmās, SIA un tā tālāk, vai arī par recidīvistiem, es droši varu sacīt, kuriem pieder gan bankas, gan kuri vada koncernus. Es tikai brīdinu un aicinu, ka pienācis pēdējais laiks pārtraukt noziedzniekiem valdīt Latvijā. Tālāk. Izvērtēšu augošo krīzes situāciju valstī. Ja man būtu lielāks politiķa darba stāžs - atšķirībā no daudziem citiem šeit esošajiem politiķiem, augstas klases juristiem, - un ja manā rīcībā būtu nonācis iepriekš, jau 1992. gadā, Augstākās padomes pieņemtais likums par izņēmuma stāvokli valstī, es būtu centies to likumu piestrādāt tā, lai šī situācija šodien un arī varbūt pieaugošā noziedzība netiktu izpaudusies. Galvenā problēma, vērtējot situāciju valstī, ir tā, ka nav izstrādāta universāla pazīmju sistēma krīzēm, kuru novēršanai ir nepieciešama valsts varas aktīva neikdienišķa iejaukšanās. Tas reālajā dzīvē nozīmē, ka vieni uzskata, ka valstī ir krīze, bet citi uzskata, ka ir krīzes pazīmes, ka kaut kas nav kārtībā, bet ka krīze tā noteikti nav. Faktiski tas neļauj definēt iespēju nepieļaut krīzes attīstību. Jau spēkā esošais likums par izņēmuma stāvokli paredz Ministru kabineta normālu, ikdienišķu darbu līdz krīzes attīstības kritiskajam posmam un neparedz pakāpenisku, ar pieaugošu intensitāti, valsts varas iejaukšanos krīzes attīstības gaitā. Lietderīgi būtu orientēties uz rīcību, kuras mērķis ir krīzes norises vadības pārņemšana un rezultātā - krīzes novēršana pirms krīzes attīstības kritiskā posma. Ideālā variantā par krīzes attīstību un līmeni, kuru tā savā attīstībā ir sasniegusi, izpildvaru un augstāko lēmējorgānu būtu savlaicīgi jāinformē Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Uz šīs informācijas pamata būtu jāveido valsts varas iejaukšanās notikumu gaitā. Tomēr jāsaprot, ka Satversmes aizsardzības birojs šobrīd neeksistē, un arī tuvākajā laikā tas vēl neeksistēs. Šis apgalvojums ir balstīts uz to, ka jaunieceltajam Satversmes aizsardzības birojam - cienījamie deputāti, pat ja mēs viņu ieceltu jau šodien - ir jāveic faktiski pastāvošo drošības iestāžu potenciālo iespēju izvērtējums ar mērķi principā iezīmēt iespējamās vienotās izlūkošanas un pretizlūkošanas informācijas savākšanas un apstrādes sistēmu valstī. Šāda pieeja ir nepieciešama, lai būtu iespējams apzināt, kādi sektori un kādā apjomā būtu jāaptver Satversmes aizsardz��bas birojam, kā arī lai atļautu izvēlēties optimālo Satversmes aizsardzības biroja struktūru. Jāapzinās, ka neviens cilvēks Latvijā vai kādā citā valstī nevar pietiekami labi pārzināt visas jomas, tādēļ pirms Satversmes aizsardzības biroja modeļa veidošanas jāiepazīstas ar esošo valsts drošības iestāžu strukturālo uzbūvi, darbības principiem, kadru sastāvu un faktisko potenciālu, taču - tikai pēc apstiprināšanas amatā, jo atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 24. panta 5. apakšpunktam šī informācija ir valsts noslēpums. Un, cienījamie deputāti, pats paradoksālākais, ja mēs runājam par izlūkdienesta izveidošanu, - ka vēl līdz šim brīdim valstī nav pieņemts likums par valsts aizsardzību... es atvainojos, par valsts noslēpumu. Es pašlaik pie tā arī strādāju. Kā arī jāpieprasa minēto iestāžu vadītāju viedoklis par, viņuprāt, optimālo valsts drošības iestāžu funkcionēšanas modeli. Šo informāciju izvērtējot un apstrādājot kopīgi ar Saeimas Nacionālās drošības komisiju, tiks iegūts strukturālais un funkcionālais modelis, kuru izvirzīt apspriešanai Valsts drošības iestāžu padomē, kura ir veidojama atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 12. pantam. Tikai pēc tam, kad dotais modelis ir izdiskutēts Valsts drošības iestāžu padomē, kur nav obligāti panākt konsensusu, taču diskusija ir obligāti nepieciešama, lai varētu izvērtēt argumentus, ir izstrādājami un iesniedzami Nacionālajai drošības padomei izskatīšanai atbilstoši Satversmes aizsardzības biroja likuma 4. pantam Satversmes aizsardzības biroja galvenie darbības virzieni un uzdevumi, nolikums, struktūra, nepieciešamo štata vietu skaits un nepieciešamais valsts budžeta finansējums. Šo darbu nekādā gadījumā nedrīkst steidzināt, jo valsts drošības sistēmu nevar izveidot ātri. Ātra, nepārdomāta rīcība novedīs pie kļūdām, kuras apmaksās valsts budžets, -precīzāk sakot, no nodokļu maksātāju kabatām. Ņemot vērā visu teikto un to, ka faktiski jau eksistē viedoklis par to, ka valstī attīstās krīze, lēmums par to, vai tas tā ir un ko šajā sakarā darīt, būtu jāpieņem parlamentam un valdībai kopīgi. Tādēļ piedāvāju izskatīt jautājumu par to, vai krīze valstī attīstās un, ja tas tā ir, tad kāda tā ir un cik tālu tā savā attīstībā ir nonākusi. Taču, lai varētu par to konstruktīvi diskutēt un objektīvi izvērtēt mūsu rīcībā esošo informāciju, ko arī sniegs četru institūciju vadītāji, piedāvāju formulēt atšķirības starp valsts mēroga un lokālajām krīzēm. Valsts līmeņa krīzes galvenā atšķirība no lokālās krīzes ir tā, ka lokālā krīze norit vienā jomā vai ierobežotā teritorijā, un tad šīs krīzes likvidēšana norit atbilstoša resora vadībā, piesaistot citu resoru palīdzību, bet valsts mēroga krīze aptver vairākas dzīvei svarīgas jomas vienlaicīgi vai visu valsts teritoriju, un tādā gadījumā krīzes likvidācijas vadība būtu jāuzņemas izpildvaras vadītājam - Ministru prezidentam - parlamenta izveidotas speciālas komisijas kontrolē. Krīzes attīstību grafiski varētu attēlot ar līkni. Pirmais - lēzenais -kāpums ir krīzes attīstības sākuma stadija, otrais - stāvākais - kāpums ir krīzes saasināšanās posms, bet trešais - grafiskās līknes pats augstākais posms - ir krīzes attīstības kritiskā daļa. Parasti tā varētu izskatīt gadījumu, kas fiksējas kā notikums jeb notikumu virkne. Lai ilustrētu šo apgalvojumu, ko es izteicu kā piemēru, varētu izskatīt gadījumu, kad valstī ar parlamentārām metodēm, kāda ir pie mums, tiek mainīta valsts iekārta. Neveiksmīgu paņēmienu izvēles rezultātā pavājinās valsts varas ietekme uz norisēm valstī. Tas savukārt rada priekšnosacījumus krīzes attīstībai. Kā papildu faktors varētu būt tas, ka kāda cita valsts, kura turpmāk tiks apzīmēta hipotētiski ar "x", vēlas panākt maksimālu kontroli apskatāmajā valstī, lai šīs valsts attīstība un starptautiskā darbība noritētu "x" valstij vēlamā virzienā. Kaut gan hipotētiskās krīzes norises tiek nosacīti sadalītas trīs posmos, tomēr jāpasvītro, ka šis sadalījums ir pietiekami nosacīts un ir iespējams to sadalīt vēl sīkāk, kas gan nemainītu faktiski piedāvāto principiālo dalījumu: a) pasliktinās kriminogēnā situācija, sarežģījās ekonomiskā situācija, krītas iedzīvotāju dzīves līmenis, parādās neapmierinātība. Valsts varas un pārvaldes iestādēs sāk padziļināties korupcija. X valsts veic politisku un propagandistisku spiedienu; b) savlaicīgi neveicot, es uzveru - savlaicīgi neveicot efektīvus pasākumus situācijas uzlabošanai, valsts varas un pārvaldes institūcijas zaudē kontroli pār norisēm valsts teritorijā, kā rezultātā kritiski pasliktinās situācija kriminogēnajā jomā. Noziedzīgie grupējumi mēģina sākt diktēt savus noteikumus valsts varai, iespiežas ekonomikā, rada savu nodokļu sistēmu, kas pie mums ir ārkārtīgi izplatīta, nosaucot to vienā vārdā - par reketu, sāk sodīt nepaklausīgos ne tikai savā vidē, tas ir, noziedznieku vidē, bet arī ārpus tās. Ekonomika sāk nonākt noziedzīgu grupējumu un X valsts specdienestu rokās. Pastiprinās nelegālā imigrācija un kontrabanda. Korupcija valsts pārvaldes aparātā, kuru pavada noziedznieku ietekmes vispārēja pastiprināšanās. Tiesībsargājošo institūciju nespēja aizsargāt savas valsts iedzīvotājus un vispārējā dzīves līmeņa krišanās rada iedzīvotāju neticību valsts varai. Pastiprinās X valsts politiskais un propagandistiskais spiediens. X valsts specdienesti veic mērķtiecīgu darbību, lai palīdzētu organizēties apskatāmās valsts neatkarības pretiniekiem. Diemžēl, pietiekoši fakti mūsu valstī jau ir. Aprakstītajā situācijā jaunajai valstij nelojālie un vienaldzīgie iedzīvotāji nonāk citas valsts propagandas aparāta vai noziedzīgo grupējumu ietekmē. Savukārt valstij lojālie iedzīvotāji zaudē ticību jaunajai kārtībai. Viņi pārstāj meklēt tiesisko un cita veida aizsardzību valsts institūcijās, un viņos pastiprinās nemotivēta neapmierinātība ar esošo situāciju; c) krīzes attīstības kritiskajā posmā notiek iedzīvotāju konfrontācija gan savā starpā, gan ar valsts varu. Ja nebūs notikusi efektīva valsts varas iejaukšanās pirmo divu krīzes attīstības posmu norisē, kritiskā posma norise ir iespējama trijos pamatvirzienos: 1) noziedzīgie grupējumi izraisa nekārtības valstī un izvirza noteikumus to noregulēšanai. Ja valsts vara, vēlēdamās pašsaglabāties, piekrīt viņu noteikumiem, tiek radīti priekšnoteikumi, lai lavīnveidīgi korumpētos ne tikai ierēdņi, bet arī politiķi, kas rezultātā noved pie nosacīti mafiozas valsts izveidošanās, kura zaudē starptautisko autoritāti un nonāk starptautiskajā izolācijā. Tas pastiprina noziedznieku pozīcijas, jo viņi ir vienīgie, kuri nodrošina valsts eksistenci. Ja valsts vara nepiekrīt izvirzītajiem noteikumiem un šajā pēdējā posmā uzsāk aktīvu cīņu pret noziedzīgajiem grupējumiem, neņemot vērā ierēdņu korpusu un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku korumpētību, tad var prognozēt, ka plaši izvērtīsies vardarbība, kas savukārt var radīt priekšnoteikumus otrā varianta attīstībai. Dabiski, tikai daudz smagākā formā. 2) Valstij lojālie pilsoņi savas vispārējās neaizsargātības - gan tiesiskās, gan sociālās - dēļ, nonākot izmisumā, uzsāk mēģinājumus pašorganizēties un bruņoties. Gan legāli, gan nelegāli. Viņiem rodas vadoņi, kuri ar oratora dotībām un populistiskām frāzēm... jā, jā, populistiskām frāzēm prot aizraut. Maz ticams, ka šādi izvirzītiem vadoņiem izdosies izvēlēties pareizos rīcības paņēmienus, tādē�� visticamāk, ka zem lozungiem par vispārējās kārtības ieviešanu slēpsies savtīga cīņa par varu. Tas var novest pilsoņus pie kara izraisīšanās, pie pilsoņu kara izraisīšanās, kur visdrīzāk nobeiguma stadijā iedarbosies 3. punktā apskatītais mehānisms. 3) Uz radušos nekārtību fona tiek aktivizēti X valsts atbalstītāji valstī, kuri ar aktīvu, varbūt pat bruņotu spiedienu mēģina panākt savu spiedienu uz vēlētajām valsts institūcijām ar mērķi - radīt jau minētajai X valstij paklausīgo marionešu režīmu. Ja notikumu attīstības gaitā valsts izrāda nepietiekamu pretestību vai lojālo iedzīvotāju daļa valsts varas nespējas dēļ nespēs uzsākt pašdarbīgu aizstāvēšanos, kas X valsts propagandas aparātā ir tulkojama kā masu nekārtības apskatāmajā valstī vai vispārējo cilvēktiesību pārkāpumi, ar kuriem netiek galā esošā valsts vara, var notikt mēģinājums ievest starptautiski nesankcionētus "zilo ķiveru" miera uzturēšanas spēkus. Šo spēku ievešana būtu maskēta militāra invāzija ar mērķi radīt sev izdevīgu režīmu. Cienījamie deputāti, lietderīgi būtu pievērst uzmanību tam, ka valsts iejaukšanās būs jo efektīvāka, jo agrākā attīstības posmā tā notiks. Ja, konstatējot krīzes attīstību, savlaicīgi tiek veikti atbilstoši pasākumi, var nerasties nepieciešamība veikt kritiskos pasākumus šobrīd esošajā likumā "Par izņēmuma stāvokli", ja krīzes attīstība tiks apturēta vai nobremzēta. Cik šis hipotētiskais piemērs attiecas uz mums, uz mūsu valsti - tas katram šodien ir jāizlemj pašam. Un par to ir jādiskutē. Es tālāk pieskaršos, kā uzlabot situāciju valstī. Dabiski, šeit ir runa gan par naudas trūkumu, gan par likumu nesakārtošanu, gan to, ko es esmu personīgi darījis vai neizdarījis. Es tomēr gribu pieskarties šim pašam daudzkārt daudzinātajam izņēmuma stāvoklim. Ja tiek atzīts par loģisku un pamatotu iepriekšējais hipotētiski - es uzsveru - apskatītais piemērs, tad jāatzīst, ka, izstrādājot šobrīd spēkā esošo likumu "Par izņēmuma stāvokli", nav ņemtas vērā krīzes attīstības likumsakarības un nav paredzēts krīzes likvidācijas realizētāju kontroles mehānisms: 1. Nav paredzēta izņēmuma stāvokļa ieviešanas pakāpeniskuma iespēja, sākotnēji paredzot tikai ārkārtas pasākumus valsts struktūru darba organizācijā, darba attiecībās ar valsts ierēdņiem utt. Ja nav izdevies mainīt notikumu gaitu vēlamajā virzienā, pakāpeniski pastiprinot rīcību, beidzamajā stadijā tiek ieviesti teritorijas kontroles, iedzīvotāju organizāciju rīcību ierobežojoši pasākumi. 2. Šo pasākumu laikā nav paredzētas izmaiņas darba administratīvajā un kriminālajā likumdošanā. Es runāju par jau esošo izņēmuma stāvokli likumos. 3. Kā tajā likumā nav iekšā? Nav paredzēta atbildība par ārkārtas noteikumu pārkāpumiem un aizturēto personu izvietošanu, kas ir ļoti svarīgi un būtiski, tā palīdzot arī izveidotajam Pilsonības un imigrācijas departamentam attiecībā uz nelegāli ieceļojošo cilvēku izvietošanu. Mēs nonāksim līdz tādai situācijai, ka nebūs vairs kur izvietot ne aizturētos likumpārkāpējus, ne nelegālos imigrantus, jo šādu pasākumu laikā būs lavīnveidīgs aizturēto skaita pieaugums. Lai izskatītu nepieciešamās izmaiņas likumā "Par izņēmuma stāvokli", ir lietderīgi vispirms izskatīt iespējamo izņēmuma stāvokļa ieviešanas mehānismu, līmeņus un secību. Izvēloties šādu izskatīšanas metodiku, būtu visvieglāk formulēt nepieciešamās likuma normas. Izņēmuma stāvokļa ieviešanu būtu nepieciešams, manuprāt, sadalīt četros etapos, veidojot tos tā, lai tie būtu maksimāli universāli iespējamo krīžu norisēs. Lēmumu par izņēmuma stāvokli, tā katru līmeni ir tiesīga ieviest izpildvara. Tas pēc zināma laika ir jāapstiprina parlamentā, taču jāparedz arī iespēja, ka izņēmuma stāvokli var ieviest parlaments. Valsts drošības iestāžu padomē apstiprināto analīzi par faktisko stāvokli valstī iesniedz Satversmes aizsardzības biroja direktors. Ja kādam no valsts drošības iestāžu esošajiem vadītājiem būtu atsevišķs viedoklis, dabiski, viņš ir tiesīgs uzstāties arī ar savu viedokli. Tagad nedaudz es paanalizēšu šīs krīzes stāvokli vai šā likuma piedāvāto variantu. Pirmais līmenis. Kā es minēju, es piedāvāju četrus līmeņus. Tiek ieviests pirmais līmenis jeb ir izdevies konstatēt krīzes attīstības sākuma posmu. Ja mēs šodien atzīstam, ka kaut kādi krīzes elementi jau ir, tad varbūt būtu pieņemams šis pirmais līmenis. Tiek veikta valsts varas un pārvaldes iestāžu darba koordinācija un kontrole. Lai to realizētu, iedarbina universālu koordinācijas vai jau izveidoto Nacionālās noziedzības novēršanas padomi, kas jau eksistē. Programma pat ir izstrādāta, bet diemžēl tā nedarbojas. Es domāju, ka jūs daudzi pat neesat ar to pazīstami. Ko nozīmē tās vadītājs, kuram tomēr pamatuzdevums ir koordinācijas un kontroles pasākumu organizēšana un tehniskā realizācija? Krīzes likvidācijas vadību uzņemas izpildvaras vadītājs. No likumdošanas viedokļa iestājas izmaiņas Darba likumu kodeksā attiecībās ar valsts iestāžu darbiniekiem, ierēdņiem ar mērķi vienkāršot nespējīgo vai korumpēto darbinieku atbrīvošanu no darba. Tiek mērķtiecīgi aktivizēta spēka struktūru darbība likumu noteiktajos ietvaros. Parlamentā tiek izveiota speciāla pilnvarota komisija vai jau uz esošo komisiju bāzes. Vai esošajā komisijā. Mums pastāv Nacionālā drošības komisija, mums ir Nacionālās drošības padome, mums ir Ārlietu drošības komiteja. Bet ko tas viss ir devis? Tātad ir komisija vai nu uz esošo komisiju bāzes pasākumu realizācijas kontrolei, kura papildus tam veic periodisku (ar parlamenta noteiktajiem intervāliem) parlamenta informēšanu par krīzes likvidācijas gaitu. Šai komisijai būtu jāinformē, teiksim, ja mēs atzīstam, ka ir kaut kādas krīzes pakāpes. Otrais līmenis tiek ieviests uz krīzes attīstības sākuma un saasināšanās posma robežas. Tiek ieviests viss pirmajā līmenī uzskaitītais un papildus tam tiek pastiprināta robežkontrole. Diemžēl jāatzīst uz šodienu, spēcīgi izsakoties, ka nav robežas. Ja te netraucēti, brīvi var iebraukt ārzemju izlūkdienesti pat ar tās valsts numuriem un brīvi migrēt, un darboties mūsu teritorijā, tad tā ir nenormāla parādība. Es domāju, ka šeit tiks debatēts par šo jautājumu. Piesaistot zemessardzi un policijas spēkus palīgā robežapsardzībai, tiek pastiprināti teritorijas kontroles un personu pārbaudes pasākumi. Likumdošanā tiek pastiprināta atbildība par kontrabandu, par nelikumīgu uzturēšanos valsts teritorijā un atvieglota kārtība nelegālo imigrantu izraidīšanai, pie kuras būtu jāstrādā Ārlietu ministrijai. Autotransporta un personu pārmeklēšana. Mums bija ārkārtīgi lieliski noteikumi pavasarī, kurus pieņēma 81. panta kārtībā. Tam es pieskaršos nedaudz vēlāk. To tik lieliski izšūpoja šeit cauri augsti, gudri juristi. Tiek iekārtotas speciālas teritorijas par maznozīmīgiem pārkāpumiem aizturētajām personām un pastiprināts režīms jau esošajās ieslodzījuma vietās. Tiek atcelts trīs stundu ierobežojums personas noskaidrošanai. Persona tika aizturēta uz laiku, kāds nepieciešams tās datu noskaidrošanai. Tiek pastiprināta atbildība amatpersonām par šīs normas ļaunprātīgu izmantošanu. Pārējais viss notiek likumā noteiktajās robežās. Dabiski, šeit var piedāvāt laika periodu, kādā tas ir jādara. Trešais līmenis tiek ieviests krīzes saasināšanās posma vidū vai beigās. Tiek ieviests viss pirmajā un otrajā līmenī uzskaitītais. Papildus tam krīzes likvidācijas vadītājam, Ministru prezidentam, tiek dotas pilnvaras koordinēt valsts drošības iestāžu darbu, noteikt galvenos un prioritāros virzienus, pieprasīt nepieciešamo informāciju. Tiek noteikts īpašs iebraukšanas un izbraukšanas režīms valstī, aizliegums organizēt sapulces, mītiņus, ielu gājienus un citus masu pasākumus, kā arī streikus. Tiek noteikti ierobežojumi vai aizliegumi ieroču un stipri iedarbīgu ķīmisko vielu tirdzniecībai, individuālo radiosakaru ierīču iegādei un lietošanai. Var tikt aizliegta alkoholisko dzērienu pārdošana un lietošana, noteikta masu informācijas līdzekļu cenzēšana vai to izdošanas apturēšana. Var arestēt masu informācijas līdzekļu produkciju, tās izgatavošanas un pavairošanas līdzekļus. Uz izņēmuma stāvokļa laiku juridiskajām un fiziskajām personām var tikt izņemti ieroči, stipri iedarbīgas vai indīgas ķīmiskas vielas. Tiek pastiprināta stratēģisko objektu, tiesībsargājošo militāro iestāžu apsardze. Diemžēl vēl līdz šai dienai, kā es pagājušogad piedāvāju, apsargāt mūsu stratēģiskos tiltus... Likumdošanā tiek noteikti atvieglojumi juridiskajām personām piederošo telpu un teritoriju pārbaudei, atskaitot telpas un teritorijas, kurām ir eksteritoriāls statuss. Tiek noteikta īpaša atbildība par noteikto normu pārkāpšanu. Nepieciešamības gadījumā var iesaukt izņēmuma stāvokļa realizācijai nepieciešamo cilvēku skaitu Zemessardzes dienestā no esošajiem ārrindas zemessargiem, ar likumu paredzot viņiem saglabāt darbavietas un apmaksājot viņu darbu izņemuma stāvokļa realizācijā no valsts budžeta līdzekļiem. Nepieciešamības gadījumā var iesaukt militārajā dienestā šā dienesta rezervistus. Ceturtais līmenis tiek ieviests krīzes attīstības kritiskajā posmā, es ceru, ka mēs līdz tādam nenonāksim. Papildus pirmajos trijos punktos minētajiem visā valstī vai tās teritorijas daļā var tikt ieviesti pārvietošanās ierobežojumi, noteikta komandantstunda. Krīzes likvidācijas vadītājs, Ministru prezidents, var pakļaut sev visas vai daļu no valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, ieceļot īpašas pilnvarotas personas - valsts pārvaldniekus. Nepieciešamības gadījumā var uz krīzes likvidācijas laiku apturēt politisko un sabiedrisko organizāciju darbību. Nepakļaušanās vai aktīvas pretošanās gadījumā no likumdošanas puses tiek atviegloti speciālo paņēmienu, speciālo līdzekļu un ieroču pielietošanas noteikumi. Tomēr ir lietderīgi vēlreiz atcerēties, cienījamie deputāti, - ja, konstatējot krīzes attīstību, savlaicīgi tiek ieviesti atbilstoši izņēmuma stāvokļa līmeņi, kādi varbūt jau ir zināmā mērā šodien radušies, var nerasties nepieciešamība ieviest nākamos, jo krīzes attīstība tiks apturēta. Jāparedz arī norma, kas var atcelt ierobežojošos noteikumus, kad var iztikt bez tiem. Jāparedz arī iespēja, ieviešot kādu no izņēmuma stāvokļa līmeņiem, ar īpašu parlamenta atļauju ieviest nākamās pakāpes elementus. Obligāti ir jāparedz izņēmuma stāvokļa laika ierobežojums un mehānisms, kā parlaments var atcelt izņēmuma stāvokli. Un tajā likumā absolūti nekas par šo nav runāts. Jau esošajā, kas mums eksistē. Ja parlaments principā piekrīt piedāvātajai pieejai, tad, lai šo likumu korekti un vispusīgi formulētu, nepieciešams uzdot kādai no esošajām komisijām vai deputātiem individuāli, radot speciāli šim uzdevumam jaunu organizatorisko grupu... vēl ir citas tādas grupas... kas strādā pie likumu izstrādāšanas. Divu nedēļu laikā, bet ne jau no šīs dienas, cienījamie deputāti, jo Ziemassvētki mums ir pie durvīm, taču pēc 1995. gada. Pēc Jaunā gada, kad mēs atgriezīsimies darbā, vajadzētu nodot parlamenta izskatīšanai likumprojekta variantu. Un tālāk. Ja mēs pieskaramies ne tikai teorētiski vai hipotētiski, es tikai gribētu, lai šeit diskutē par iesniegto lēmuma projektu. Es jau pats šeit saskatu daudz nepilnību. Pirmais. Ir jāpadomā valsts izpildvarai par šo kritisko situāciju, ka mēs arī veicam kaut kādas preventīvas darbības republikā, ka nav vai ir kritiskā stāvoklī aizturēšanas vietas. Tas ir pats pirmais. Nav vairs kur izvietot aizturētos imigrantus. Par to ir nekavējoties jādomā. Varbūt tam varētu kalpot kāda no esošajām armijas daļām, nedaudz to sakārtojot. Es domāju, ka Ministru kabinets atgriezīsies pie 81. panta sesiju starplaikā. Cienījamais Ministru prezidenta kungs, cienījamais Gaiļa kungs! Es ļoti ceru, ka jūs atgriezīsities pie 81. panta sesiju starplaikā. Un es vēlreiz lūdzu, jo šie pastiprinātie noteikumi zemessardzei un policijai par pārmeklēšanu bija absolūti vajadzīgi un nepieciešami. Es domāju, ka Iekšlietu ministrija jau darbojas pie dažāda veida operācijām, bet gribētu, lai sakoordinētu spēkus, struktūru dabību, kas ir tiešā, praktiskā darbība. Nedēļā divas reizes. Es zinu, ka tur būs izdevumi, bet, ja mēs gribam kārtību valstī, tad mēs nevaram skatīties uz izdevumiem. Mums ir jāiet uz to. Un aizsardzības ministru es lūgtu iekļaut šajās operācijās arī armijas daļas, tādas kā Sužu bataljonu un pārējos. Tad varbūt tiem puišiem mazāk būtu jādomā par likumu pārkāpumiem. Ir nekavējoties jāpastiprina robeža. To var izdarīt, piesaistot Zemessardzi, piesaistot policiju. Likumā "Par valsts robežu" ir norma, kas atļauj bruņotiem formējumiem darboties divu kilometru zonā pierobežas zonā. Dabiski, ka tas viss prasīs līdzekļus. Bet tāpēc tos var paredzēt no budžeta rezerves fonda vai arī no konfiscētās kontrabandas, kas drausmīgos apmēros ieplūst valstī. Tur ir drausmīgi lieli līdzekļi, ārkārtīgi lieli līdzekļi, un tos varētu novirzīt šīm spēka struktūrām. Es domāju, ka pēdējais laiks ir pienācis firmu pārreģistrācijai. No kādiem līdzekļiem tās firmas tapušas? Deklarācijas. Kur viņš ņēmis līdzekļus, ja, teiksim, firmas ar kriminālu pagātni vadītājs brauc ārkārtīgi dārgajā, ļoti dārgajā "Mersedesā" vai ir uzcēlis pili. Šo ienākumu deklarāciju. Vēl līdz šim brīdim muitas punktos nav svaru. Mēs nevaram izkraut katru mašīnu. Es piedāvāju - "izšķīdušajos" kolhozos bija pietiekoši daudz svaru, tie ir elementāri pārvietojami un tos var izlietot muitas punktos, lai var nosvērt katru automašīnu arī atsevišķi. Un tad var pateikt, vai tajā kravā pēc dokumentiem ir vate vai kaut kas smagāks. Nākošais. Tāpat kā "zemnieku" akcijas laikā, kura deva lielu pozitīvu rezultātu un kurā atklājās, ka eksistē desmitiem firmu ar zīmogiem, pavaddokumentiem, lai gan nav nemaz tādu firmu. Un ar nožēlu jākonstatē, ka šeit reformu ministre, deklarējot savus ienākumus, strādā firmā, kura nav piereģistrēta Tieslietu ministrijā. Ar to es gribu sacīt, ka ir jāpieprasa kategoriski čeku sistēma, iekšējai preču plūsmai un savstarpējiem norēķiniem ir jābūt ar čekiem caur bankām. Bet vai tad tas ir jādara deputātiem? Ir izskanējis arī priekšlikums, ka deputāts Grīgs neko prātīgu nevar iesniegt likumdošanas jomā. Es dzirdēju tādu tieši no Panteļējeva kunga par mūža ieslodzījumu vai vēl kaut ko vairāk, ja es nemaldos, Panteļējeva kungs! Es esmu pret mūža ieslodzījumu Latvijā. (Starpsauciens no zāles: "Nošaut!") Nē, par nošaušanu arī ne, ja arī vajadzētu. To varētu piemērot atbilstoši nodarījumam, bet mums jau nav nevienas vientuļas salas. Kur tad mēs galu galā tos mūža ieslodzītos izvietosim? Mans priekšlikums būtu - atgriezties pie stingrākiem cietuma režīmiem, kur, ievietojot pastiprinātā, spēcīgā cietuma režīmā, pietiktu varbūt ar 10 vai 15 gadiem. Jā, es zinu, ka varbūt Eiropa mūs nesapratīs, bet Eiropa pie mums nedzīvo. Likums par nepilsoņu statusu. Ārkārtīgi, ļoti svarīgs. Es ceru, ka pēc Jaunā gada tas parādīsies. Es izteikšu vēl vienu ķecerīgu domu, kas nestu mūsu budžetā, valsts budžetā, lielus ienākumus, jo tik tiešām maz tiek strādāts pie budžeta ienākumu daļas. Un tad mēs brīnāmies, ka skolotāji streiko, ka tūlīt mediķi celsies un, lai nedod Dievs, ka celsies zemnieki. Un ne jau ar dakšām, kā jūs sacījāt šeit, Līgotņa kungs, Pavlovska kungs un Endziņa kungs! Ne jau ar dakšām, nē! Nedod Dievs, ka atmodīsies zemnieks! Tad būs par vēlu. Es tikai brīdinu. Tas nozīmē, ka mēs varētu ieņēmumu daļu paaugstināt ar spirta, tabakas un valūtas valsts monopolu. Dabiski, tā ir ķecerīga doma. Es vienu tādu hipotēzes jautājumu uzdošu. Vērojot tagad Čečenijas notikumus, krievu armijas agresiju Čečenijā, es gribētu jautāt: ar ko aizstāvētos līdzīgā situācijā mūsu Bruņotie spēki? Kāpēc vēl līdz šim brīdim mūsu Aizsardzības spēkos ir tik supervājš bruņojums? Un kāda jēga aiz šā vājā Aizsardzības spēku tehniskā nodrošinājuma ir vispār mūsu Aizsardzības spēkiem? Es nerunāju par Baltijas bataljonu. Atliksim sāņus to. Pret ko tad mēs varam noturēties? Un vai būtu jēga, - es uzdodu jautājumu. Es pat neredzu, ka mēs kaut reizi būtu Saeimā izlēmuši, cik tad miera laikā mums vajag obligātā dienesta karavīru. Un pareizi šeit Jurkāna kungs sacīja, ka koncepcijas nav. Bet tad varbūt labāk iesim uz Zemessardzi, jo Saeima nav noformulējusi Bruņoto spēku daudzumu miera laikā. Tālāk pieskaramies pie lēmuma projekta, pie kura ne jau es viens strādāju. Es neesmu profesionālis. Es vēlreiz atkārtoju - es neesmu nedz augstas, nedz vidējas, nedz zemas klases jurists, bet es skaidri esmu redzējis un redzu, ka arī visi pieņemtie un esošie likumi, lai cik mēs šeit esam apmierināti... ka tomēr situācija ir sarežģīta valstī un ka šie pieņemtie likumi diemžēl nedarbojas. Nu nedarbojas, cienījamie kolēģi! Tad ko atliek darīt? Es saredzu tikai vienu iespēju - parlamentāro kontroli. Neiejaucoties izpildvaras darbā. Jā, es atzīstu, ka šajā lēmumā "Par valsts iekšējās drošības un tiesiskās kārtības paaugstināšanu" jau 1. punktā, kas ir domāts tikai Saeimai - 1. 2. 2., ka šeit jau ir 1. 1., kur ir rakstīts, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Nacionālās drošības komisijai divu nedēļu laikā vajag iesniegt Saeimas koncepciju par nepārtrauktas parlamentārās kontroles nodrošināšanu, par tiesu reformu cīņā ar noziedzību. Divu nedēļu laikā - te jau vien ir neliela kļūda, jo divas nedēļas ir līdz Jaunajam gadam. Ar to es gribētu sacīt, ka varbūt pēc 1995. gada 10. janvāra. Un tas nav nekas neizdarāms, jo Nacionālās drošības komisija mums ir. Un es paredzu, ka tuvākajā laikā, kad tiks izmainīts Kārtības rullis... es paredzu, ka Iekšlietu komisija tiks atdalīta no Aizsardzības komisijas, ka varētu būt Iekšlietu komisija, jo iekšlietas valstī ir galvenās. Un var būt Aizsardzības un drošības komisija. Un, lai neapvainojas Endziņa kungs, jo šeit, kā jau viņš minēja laikrakstā, Juridiskā komisija jau kaut ko dara. Pilnīgi pareizi, ka dara! Un vēl viņš sacīja: kāds sakars ir Satversmes tiesai ar kriminogēno situāciju valstī? Jā, pilnā apjomā sakara it kā nebūtu, bet visam ir sava saistība. Mazākā vai lielākā mērā. Diemžēl Juridiskajā komisijā šis likums par Satversmes tiesu ir "iesprūdis", un es domāju, ka tiesu sistēma arī nez kādēļ ir aizkavējusies. Gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ - naudas trūkuma dēļ, telpu trūkuma dēļ. Nu tad lemsim, cienījamie kolēģi! Jo diemžēl tās lietas ar smago noziegumu izskatīšanu ir... Es domāju, tās ir sarežģīti izskatīt, ja mums tiesu sistēma pēc likuma nav vēl sakārtota. Vienīgi Rīgas apgabaltiesa it kā darbojas. Nacionālajai drošības padomei... Es domāju, ja mēs pieskaramies Satversmes aizsardzības biroja direktora izvirzīšanai un apstiprināšanai Saeimā - un ja, pieņemsim, man piedāvātu... es saku hipotētiski, piedāvātu Satversmes aizsardzības biroja direktora posteni, es dodu goda vārdu, ka es to nepieņemtu. Nevis aiz, teiksim, profesionālas nezināšanas, zināšanas vai aiz talanta vai netalanta, bet vienkārši aiz tā iemesla, ka neizdevās apstiprināt vienu precizējumu Valsts drošības iestāžu likumā, un tas ir, ka tomēr nav dota iespēja Satversmes aizsardzības biroja direktoram izvēlēties pašam savus vietniekus, ka viņus iesaka padome. Es gan, ja būtu Aizsardzības biroja direktora postenī, pats gribētu izvēlēties sev vietniekus, savu komandu. Un otrs. Katrs sevi cienošs profesionālis, ja viņš nokļūst Satversmes aizsardzības biroja direktora postenī, ņemot vērā pašreizējo situāciju, ka Nacionālajā drošības padomē ir tikai vienas partijas deputāti... es negribētu būt Satversmes aizsardzības biroja direktora vietā kā puišelis, kas stāv galda galā un ziņo informāciju tikai vienai partijai. Ar to es negribu apvainot, ka tā partija nestrādā valsts labā, bet es domāju, ka šajā jaunajā likumā "Par Satversmes aizsardzības biroju" vajadzētu tomēr paredzēt normu, ka Satversmes aizsardzības biroja direktors ir vienādā līmenī un sēž blakus ministriem, ir ministru līmenī, ja ne vēl Ministru prezidenta līmenī, jo tā ir otrā persona valstī aiz Valsts prezidenta. Nozīmīguma ziņā. Un tādēļ es ieteicu, ka, ņemot vērā situāciju pašlaik valstī un to, ka šeit, Saeimā, mēs nespējam vienoties par Satversmes aizsardzības biroja direktora izvirzītajām kandidatūrām, to apstiprināšanu, es ieteicu it kā pārejas modeli, pārejas momentu, lai tiktu izvēlēts viens no šiem trim drošības iestāžu vadītājiem par pagaidu vietas izpildītāju, kurš sagatavo jau augsni, sākot no galda, krēsla, kompjūteriem. To sagatavo varbūt, iespējams, jau tuvākajā laikā apstiprinātajam Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Un diemžēl to vajadzētu izdarīt jau pirmajā ceturksnī jaunajā gadā. Savādāk man šeit ir jāstāsta un jāizstāsta gandrīz vai analīze par kriminogēno situāciju valstī, kaut gan es ceru, ka iekšlietu ministrs to izdarīs un tieslietu ministrs šeit izskaidros un izanalizēs šo statistikas līkni. Tajā pašā laikā to varētu izdarīt Satversmes aizsardzības biroja direktors. Un galvenais - 3. punktā uzdot Ministru kabinetam, tas ir izpildvarai, ... 3. 1. punktā uzdot līdz 1995. gada rudens sesijas sākumam izstrādāt tiesību sistēmas nacionālo programmu. Es neesmu tik spēcīgs šajā jautājumā, un šeit tieslietu ministrs Apsīša kungs to izskaidros. Tāpat kā arī tālāk 3. 2. punktā - līdz 1995. gada rudens sesijas sākumam iesniegt Saeimai Latvijas Republikas Kriminālkodeksa, Kriminālprocesa kodeksa, Civilprocesa kodeksa, Administratīvo pārkāpumu kodeksa, Administratīvā procesa kodeksa, Sodu izpildes kodeksa un Tirdzniecības kodeksa projektus. Un pēdējais, ko es minēju, ir ļoti svarīgs. Un, ja es nemaldos un ja mani atmiņa neviļ, tad tas Tirdzniecības kodekss arī ir kaut kur iesprūdis, varbūt jau pirmajā lasījumā. Tas ir ļoti svarīgs. 3. 3. punkts - tas viss attiecas uz Ministru kabinetu, izpildvaru. Līdz 1995. gada ziemas sesijas sākumam iesniegt Saeimai likumprojektus grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā, Kriminālprocesa kodeksā un citos likumos par cietušo liecinieku drošību. Es sīkāk neizanalizēšu šos punktus, kas ir 3. 3. Šeit lieliski jums to izstāstīs un izklāstīs ģenerālprokurors. Es tikai minēšu, ka ir ļoti svarīgi punkti - korupcijas apkarošana, nosakot Vēlēšanu likumā, kas, es pieļauju, būs pieņemts, partiju finansēšanas kārtību, amatpersonu ienākumu publisku deklarēšanu, kas notiek visā pasaulē. Diemžēl. 3. 4. Izveidot Noziedzības novēršanas nacionālo padomi, kas diemžēl jau eksistē, bet līdz šim brīdim nestrādā. Es domāju, ka pāris reižu ir tikai sanākusi kopā. Un koordinācijas centru. 3. 5. Izstrādāt un apstiprināt tiesu reformas īstenošanas plānu, nodrošinot precīzu un savlaicīgu katra etapa īstenošanu. Es negribētu, lai šeit daudzi mani varbūt izsmej, ka šajā lēmuma projektā ir "nodrošināt", "izstrādāt", "pabeigt nodrošināt", bet jūs ievērojiet, ka šeit ir gan Saeimai, gan Ministru kabinetam, gan atsevišķām ministrijām, gan Prokuratūrai termiņi un datumi. Es lūgtu pievērst uzmanību šiem datumiem un izpildes laikam. 3. 6. Nodrošināt programmas izpildi cīņā ar ekonomiskajiem noziegumiem, šajā nolūkā radikāli uzlabojot policijas. Valsts ieņēmumu dienesta un Prokuratūras darbinieku profesionālo sagatavotību. Jā, šeit ir arī varbūt neliela iebilde, ka Prokuratūra ir it kā ārpus Ministru kabineta. Jā, es piekrītu tam. Bet ir 1994. gada 6. septembra rīkojums nr. 414 (protokols nr. 44), ir jau šāda programma par ekonomiskajiem noziegumiem. Ir! Tā ir manā mapītē. Un es domāju, ka ne visi jūs esat ar to iepazinušies. Bet izpilde? Nav. Iekšlietu ministrijā... Es tikai pārstaigāšu šos punktus... Pabeigt strukturālos pārkārtojumus, nodrošinot prioritātes cīņai ar organizēto noziedzību. Es zinu, ka tur daudz kas jau tiek darīts ekonomisko noziegumu atklāšanai, nelikumīgas migrācijas apkarošanai. 3. 7. 2. Nodrošināt cietumu funkcionēšanas, apsardzes režīmu atbilstoši to mērķim, iedzīvotāju drošībai. Visam apakšā ir atkal nauda. Kā es jau divarpus nedēļas atpakaļ sacīju no šīs tribīnes, ir jāatjauno tā kārtība cietumos, kāda bija, un vēl jāuzlabo. Tā ir perimetru apsardze ar visiem tehniskajiem līdzekļiem, kas bija, bet nez kur pazuda. 3. 7. 3. Radikāli paaugstināt operatīvo pasākumu metožu efektivitāti cīņā ar organizētajiem noziegumiem, korupciju. Iekšlietu ministrijā izveidotas speciālas nodaļas. Nodrošināt reālu tiesu kārtībnieku dienesta darbību tiesās. Es domāju, ka jums nebūtu iebildumu pret to. 3. 8. Tieslietu ministrijā līdz 1995. gada 31. martam izanalizēt iemeslus daudzkārtējai lietu izskatīšanas atlikšanai, izstrādāt priekšlikumus to novēršanai. To lieliski jums šeit varētu pasacīt pats tieslietu ministrs. 3. 9. Finansu ministrijā līdz 1995. gada 31. janvārim (es uzsveru!) izanalizēt cēloņus finansu izziņas dienesta darbības neefektivitātei un izstrādāt attiecīgos priekšlikumus. Mums ir tā saucamā Finansu policija. Bet vai jūs, cienījamie deputāti un klātesošie, esat dzirdējuši, ka ir kāds notiesāts par nodokļu nemaksāšanu vai slēpšanu? It kā astoņas lietas esot ierosinātas. Un tur ir 120 štata vietas, no kurām ir aizņemtas 75 ar ļoti augstām algām. Un efektivitāte līdz šim brīdim nav nekāda. Mēneša laikā Ārlietu un Tieslietu ministrijās noteikt diplomātiskās aktivitātes Starppola sadarbības attīstības juridiskajā jomā. Es neesmu kompetents šajā jomā, bet es domāju, ka tas ir loģiski, ka ir jāpastiprina tā darbība. Tālāk. Ģenerālprokuroram. Nodrošināt prokurora rīcības un pozīcijas atbilstību reālajai kriminogēnajai situācijai. Un, kas attiecas uz visiem turpmākajiem jautājumiem, es domāju, ka prokurora kungs, ģenerālprokurors, šeit sīki jums izanalizēs jautājuma būtību. Un viens no galvenajiem faktoriem - es gribētu lūgt jūs un pievērst tam uzmanību, cienījamie deputāti, - ir tas, ka diemžēl mūsu masu informācijas līdzekļos, gan laikrakstos, gan televīzijā, bieži vien tīšuprāt rada nesaskaņas sabiedrībā. Tīšuprāt, - es uzsveru! Un tāpēc es lieku priekšā visu valsts iestāžu preses (es uzsveru - valsts iestāžu preses) dienestiem strādāt un veicināt objektīvu un aktīvu, pret noziedzību vērstu uzskatu izplatīšanu masu informācijas līdzekļos. Un dīvaini bija klausīties, ka televīzijā izskanēja... uzstājās preses konferencē iekšlietu ministrs, galvenais policists mūsu valstī Lieljukša kungs un Stara kungs par šo informācijas it kā, nu, teiksim, neizplatīšanu. Es runāju ar Ādamsona kungu, un viņš sacīja, ka nebija gluži tā, kā to pasniedza televīzija. Es domāju, ka ir jāatspoguļo viss sīkāk, katra nozieguma izpausme un veids, kā tas tiek izdarīts. Bet vēl vairāk būtu jāatspoguļo precīzi, kas ir paveikts, kas ir aizturēts, kas ir notiesāts, cik intensīvi strādā policija, Zemessardze un tā tālāk. Lai tauta redz, kā strādā, un, ja tur, teiksim, nespēj strādāt, tad ir jādomā, kā uzlabot to darbu. Un beidzamais. Līdz 1995. gada rudens sesijai, pirms mūsu aiziešanas no šā Augstā nama, Saeimas plenārsēdē izskatīt šā lēmuma izpildes rezultātus. Paldies par uzmanību, cienījamie deputāti! Piedodiet, ka es aizkavēju jūsu laiku, bet situācija valstī tiešām ir sarežģīta, un varbūt šodien visu izdiskutēsim un iziesim no šīs zāles ar lēmumu - konkrētu. Un var būt, ka atradīsies... es gribētu lūgt Prezidija priekšsēdētāju pēc Kārtības ruļļa vai Satversmes - dabiski, ka radīsies priekšlikumi šajā lēmuma projektā, - varbūt radīt kādu ilgāku pārtraukumu, kad salasītos no visām frakcijām visgudrākie no gudrākajiem deputātiem, visgudrākie no gudrākajiem juristiem, izanalizēt šo lēmuma projektu, kurā es esmu tikai ideju autors, un pieņemt lēmumu, un dot mūsu izpildinstitūcijām, lai strādā. (Zālē deputāti skaļi sarunājās.) Paldies par uzmanību.".
• 1994_12_14_a-seq2 language "lv".
• 1994_12_14_a-seq2 speaker Oskars_Grigs-1943.
• 1994_12_14_a-seq2 mentions Q822919.
• 1994_12_14_a-seq2 mentions Q211.
• 1994_12_14_a-seq2 mentions Q4294315.
• 1994_12_14_a-seq2 mentions Q2660080.
• 1994_12_14_a-seq2 mentions Q193089.
• 1994_12_14_a-seq2 mentions Q1771611.
• 1994_12_14_a-seq2 mentions Q39731.
• 1994_12_14_a-seq2 mentions Q6112266.
• 1994_12_14_a-seq2 mentions Q15628977.
• 1994_12_14_a-seq2 mentions Q2498135.
• 1994_12_14_a-seq2 mentions Q2374864.
• 1994_12_14_a-seq2 mentions Q844914.