Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_14_a-seq19> ?p ?o. }

• 1994_12_14_a-seq19 type Speech.
• 1994_12_14_a-seq19 number "19".
• 1994_12_14_a-seq19 date "1994-12-14".
• 1994_12_14_a-seq19 isPartOf 1994_12_14_a.
• 1994_12_14_a-seq19 spokenAs 132.
• 1994_12_14_a-seq19 spokenText "Godātie deputāti! Pirms pāriet pie Iekšlietu ministrijas problēmām, es gribu teikt, ka Grīga kunga uzstāšanos varētu novērtēt ar Ojāra Vācieša vārdiem: "Es pasaules daļa - atbildīgs par visu". Ņemot vērā, ka es esmu tikai iekšlietu ministrs, es negribētu uzņemties atbildību par visu, tāpēc arī es gribu iztirzāt to jautājumu loku, kuri ir manā kompetencē. Iekšlietu ministrija kā valsts augstākās izpildvaras institūcija, kuras pienākumos ietilpst uzdevums - nodrošināt iekšējo drošību un novērst tās apdraudējumus, savas darbības pašreizējā periodā vadās pēc deklarācijas "Par Ministru kabineta iecerēto darbību" nosacījuma, ka Latvijas Republikas drošība ir prioritāte. Šeit ir domāta gan valsts ārējā, gan iekšējā drošība. Bez valsts iekšējās drošības nevar tikt sasniegts mērķis - aizsargāt valsti no naidīgo spēku apraudējuma, bet tās pilsoņiem realizēt Satversmē noteikto konstitucionālo pamatprincipu, ka visa vara valstī pieder Latvijas tautai. Tautai ir jābūt drošai par sevi, savu īpašumu un tiesībām. Vienlaicīgi Iekšlietu ministrijā tiek izstrādāta koncepcija attīstībai līdz 2000. gadam, kā arī Iekšlietu ministrijas nolikums. Pašreiz šīs koncepcijas projekts un nolikuma projekts atrodas saskaņošanas stadijā. Protams, ka šo uzdevumu ikdienas realizāciju Iekšlietu ministrijā lielā mērā nosaka kriminogēnā situācija valstī, kas atrodas tiešā cēloniskā sakarā ar valsts iekšējo drošību. Jāmin fakts, ka Latvijā vidēji katrās 13 minūtēs tiek izdarīts viens noziegums, katrās 22 minūtēs - viens smags noziegums. Katru stundu - viena zādzība dzīvokļos, katrās 2 stundās - transporta līdzekļu zādzība, katrās 8 stundās - laupīšanas gadījums, katrās 12 stundās - smags miesas bojājums. Katru diennakti - viena slepkavība. Kaut gan 1993. gadā Latvijā pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas reģistrēts par 9036 noziegumiem mazāk nekā 1992. gadā, kas sastāda 14,6%, bet šāgada 11 mēnešos reģistrēti 11 312 noziegumi mazāk nekā analoģiskā periodā 1993. gadā. (procentuāli tas sastāda mīnus 23,54%), vispārējais kriminogēnais stāvoklis valstī joprojām ir saspringts. Lai kādi arī ir statistikas dati, tomēr valsts policijai tiek pārmests un mēs paši arī to pieļaujam, ka ir gadījumi, kad policijas amatpersonas ļaunprātīgas rīcības dēļ var netikt iereģistrēts zināms noziegumu skaits, kaut gan Prokuratūras šajā gadā veiktā pārbaude neatklāja šādus faktus. Šā gada 11 mēnešos ir reģistrēts par 8410 smagiem noziegumiem mazāk nekā hronoloģiskajā periodā 1993. gadā, to skaitā - par 69 slepkavībām. Stabils ir palicis izvarošanas skaits, smagi miesas bojājumi, laupīšanas, bet smago noziegumu gadījumos, ņemot vērā to sabiedrisko rezonansi, kā arī pastāvošo uzraudzību, nevar tikt piemērots augstāk minētais apgalvojums, ka notikusi ļaunprātīga noziegumu nereģistrēšana. Grīga kungs šeit diezgan veiksmīgi salīdzināja nozieguma statistiku ar 1987. /88. gadu. Es domāju, ka šis salīdzinājums nebūtu pietiekami korekts tāpēc, ka mēs tādā gadījumā arī varētu salīdzināt ar 1938. gadu vai 1939. gadu, kad šī līkne un noziegumu skaits vispār bija ļoti minimāls. Es arī negribētu dramatizēt, bet varētu atcerēties arī 2000 gadu atpakaļ, kad atsevišķi noziegumu veidi, kādi šodien pastāv pasaulē, vispār netika atzīti. Tāpat arī, ņemot vērā lielo sabiedrisko rezonansi, es divos vārdos gribētu pakavēties pie skolotāju streika un pie mūsu algām. Mēs varam salīdzināt mūsu algas, to stāvokli, kādā mēs pašlaik atrodamies, ar 1938. gadu. (Starpsauciens no zāles: "Neviens neliedz to darīt!") Tādā gadījumā arī valdībai būtu jāpieprasa algas pielikums un jāpiesaka streiks tāpēc, ka 1938. gadā ministri saņēma no 800 - 1000 latiem. Acīmredzot būtu korektāk, ja mēs šos datus salīdzinātu noziegumu statistiku, salīdzinātu ar 1920. /24. gadu. Mūs nevar apmierināt šā gada 11 mēnešos atklāto noziegumu procentu skaits valstī, kurš sastāda 28,9%, bet Rīgas pilsētā - tikai 16,9%. Atklāto noziegumu procents pilsētās un rajonos šā gada 11 mēnešos ir sekojošs: Preiļu rajonā, Saldus rajonā, Talsu, Balvu, Kuldīgas rajonos tas ir stabils un sastāda no 61% līdz 78%. Sliktākie rajoni un sliktākās pilsētas ir šādas: Kurzemes rajons, Centra rajons, Rīgas rajons, Latgales priekšpilsēta, Vidzemes priekšpilsēta, Rēzeknes rajons, Zemgales priekšpilsēta, Jelgavas pilsēta, kur atklāto noziegumu skaits procentos sasniedz no 13% līdz 20%. Ņemot vērā iepriekš teikto, Iekšlietu ministrijas galvenie darbības virzieni pašreizējā posmā būtu: noteikt, ņemot vērā arī citu valstu institūciju iespējas, programmu un organizatoriski stratēģisko plānu cīņai ar noziedzību, samazināt un stabilizēt kriminogēno spriedzi valstī, paaugstināt iedzīvotāju, sabiedrības, valsts un privāto iestāžu un organizāciju tiesiskās aizsardzības līmenī kriminālo apdraudējumu gadījumos, nodrošināt personisko, valsts un sabiedrības materiālo un morālo vērtību neaizskaramību. Izstrādāt kriminālnodarījumu un to cēloņu novēršanas, atklāšanas un likvidēšanas likumdošanas organizatoriskā un finansiālā nodrošinājuma pamatojumu. Ņemot vērā to, ka šai tēmai jau pieskārās Ministru prezidents, es negribu atkārtot, ko Iekšlietu ministrija, valdība šajā jomā ir paveikusi un ko cer paveikt vistuvākajā laikā. Lai nodrošinātu šos virzienus, Iekšlietu ministrija paralēli ikdienas uzdevumiem un valdības rīcības programmas īstenošanai intensīvi strādā pie Iekšlietu ministrijas attīstības koncepcijas. Iekšlietu ministrija ir apsvērusi, kā arī realizējusi vairākus priekšlikumus, kā paaugstināt tās sistēmā esošo struktūru efektivitāti cīņā ar organizēto noziedzību. Kriminālpolicijas sastāvā radīta speciāla struktūra - Organizētās noziedzības apkarošanas birojs. Šī biroja darbs tiek organizēts tā, lai paralēli tam normāli funkcionētu un efektīvi pildītu savus pienākumus šajā jomā arī teritoriālās kriminālpolicijas struktūras. Jautājums šeit ir pareiza informācijas plūsma un pienākumu sadale. Paredzēta biroja darba koordinācija ar jaunizveidotās Drošības policijas attiecīgajām apakšvienībām. Kopīgā darbībā tiek un tiks pielietoti apsteidzoši operatīvā darba paņēmieni. Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra iniciatīvas ar savu lēmumu noteic, ka policijas un citu iekšlietu iestāžu darbiniekiem, kuri nodarbojas ar organizētās noziedzības apkarošanu, noteiks piemaksas pie algas - līdz 150%. Salīdzinoši Lietuvā šīs piemaksas sastāda - 600%. Jāuzsver, ka šīs piemaksas lielums konkrētajai personai atbilstoši ar Finansu ministrijas apstiprinātajam nolikumam tiek noteikts nevis patstāvīgi, bet izlemjot speciālā komisijā tikai uz mēnesi atkarībā no darba rezultātiem. Līdzekļi tiek izmantoti no neizlietotā algas fonda sakarā ar esošajām vakancēm. Esam pārliecināti, ka cīņa pret organizēto noziedzību sekmīgi var noritēt tikai tad, ja specializācija pastāv visās jurisdikcijas institūcijās, visās noziedzības apkarošanas stadijās un ja nevienā no tām neveidojas pārrāvums - policijā, iepriekšējā apcietinājumā, Prokuratūrā, tiesā, soda izciešanas vietās. Neveidojot specializētu tieši organizētās noziedzības apkarošanai domātu institūciju kaut vienā no šīs ķēdes posmiem, visi darba rezultāti citos posmos var būt veltīgi - informācijas noplūde no iepriekšējā apcietinājuma, parastās tiesas atbrīvotie aresta kandidāti, organizētās noziedzības vadoņu darbības turpināšana arī cietuma sienās un tā tālāk. Lai realizētu augstāk minēto, izveidots izmeklēšanas cietums Policijas departamenta ēkā, turpat norit celtniecības darbi iepriekšējās aizturēšanas izolatora izveidošanai. Šajā ēkā izvietotās iepriekšējā aresta telpas ļaus nodrošināt pietiekamu organizētās noziedzības pārstāvju izolāciju no sabiedrības. Ekonomisko noziegumu novēršanas programmas izstrādes ietvaros Iekšlietu ministrija Kriminālpolicijas sastāvā izveidoja Ekonomisko policiju, jo mūs nevar apmierināt stāvoklis, ka valstī 1994. gada 11 mēnešos iereģistrēti tikai 755 ekonomiska rakstura noziegumi. Pie tam puse no tiem ir saistīta ar viltotas naudas izgatavošanas gadījumiem. Pārsvarā tie ir atsevišķi metālistu monētu viltojumi. Lai panāktu lūzumu, vistuvākajā laikā jānoregulē pastāvīga informācijas apmaiņa starp Iekšlietu ministrijas struktūrām un Valsts ieņēmumu dienestu, muitu, robežapsardzības spēkiem. Runājot par robežapsardzības spēkiem, Iekšlietu ministrija, balstoties uz pasaules civilizēto valsts praksi, gatavo normatīvos priekšlikumus par robežapsardzības spēku iekļaušanu Iekšlietu ministrijas sistēmā nākošā gada pirmajā pusgadā. Vienlaicīgi tas dotu iespēju atrisināt jautājumu par speciālas robežapsardzības policijas radīšanu, kuras nepieciešamību nosaka kaut vai fakts, ka tieši uz robežas bieži vien sākas ekonomiskā nozieguma sastāvs pret valsti. Nav normāli, ka šā gada 11 mēnešos notikusi 2451 automašīnu zādzība, kas ir par 854 vairāk nekā analoģiskā periodā 1993. gadā. No tām, mūsuprāt, daudzas varēja tikt atklātas uz robežas. Protams, nepieciešams izveidot attiecīgus kompjūtersakarus, apgādāt robežpoliciju ar speciālu tehniku, izlabot agregātu numuru konstatācijai, viltotu dokumentu atklāšanai u. c. Robežpolicijas darbs nākotnē varētu būt visnotaļ saistīts ar jaunizveidotās Imigrācijas policijas darbu, kurai Ministru kabinets atradis iespēju iedalīt 120 štata vienības. Uz šodienu diemžēl pastāv tikai viens štata darbinieks, tāpēc ka diemžēl nav finansiālā seguma šīs Imigrācijas policijas darbībai. Pēc esošajām ziņām Latvijas Republikā sistemātiski nelegāli ierodas imigranti no tuvo un vidējo Austrumu valstīm, viņu atrašanās Latvijā vai tranzīts caur to grauj Latvijas Republikas starptautisko prestižu un destabilizē mūsu valsts iekšpolitisko situāciju. Nelegālie imigranti pretendē uz bēgļu statusu, pamatojot to ar nestabilo politisko un ekonomisko situāciju savās valstīs un ar 1951. gada Ženēvas konvenciju par bēgļiem. Lai gan Latvijas Republikai, pēc Iekšlietu ministrijas domām, šīs konvencijas parakstīšana pašreiz būtu problemātiska, tajā pašā laikā mūs uztrauc, ka nav noslēgti starpvalstu līgumi, kas paredzētu nelegālo imigrantu atgriešanu tajās valstīs, no kurām tie ir iebraukuši Latvijas Republikā. Rezultātā, atklājot nelegālos imigrantus Latvijā, juridiski izraidīt tos no valsts pašlaik ir ļoti sarežģīti. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nav zināma viņu patiesā pilsonība, tāpēc ka izraidīt pēc nacionālās piederības nevar. Nav iespējams pierādīt, no kuras valsts šī persona ir iekļuvusi Latvijā. Tādēļ visefektīvāk pret nelegālo migrāciju varētu cīnīties, vispār neielaižot šādus imigrantus Latvijā, jo pārsvarā viņi atklāti šķērso robežu, izmantojot pasažieru transportu un paļaujoties uz nopirkto vai viltoto dokumentu kvalitāti. Tieši tādēļ jaunizveidotajai Imigrācijas policijai ir jāstrādā vienoti ar Pilsonības un imigrācijas departamentu, un nākošgad ieplānots radīt arī robežpoliciju. Aktīvi ir sācis darboties Kriminālpolicijas sastāvā izveidotais Narkomānijas apkarošanas birojs. Tieši šā biroja izveide ir ļāvusi atklāt daudz lielāku ar narkomāniju saistīto noziegumu skaitu, kas faktiski līdz šim bija latents. Tas ir nezināms mums. Šā gada 11 mēnešos, salīdzinot ar analoģisku periodu 1993. gadā, to skaits pieaudzis par 27,8%. Lai kāda reorganizācija cīņai pret noziedzību vārdos netiktu realizēta, tās mērķu sasniegšana nav iespējama bez attiecīgas normatīvu bāzes izstrādes. Mūsuprāt, noteikti jāņem vērā, ka korupcija un organizētā noziedzība ir plaši sociāli krimināltiesiski jēdzieni, to apkarošanu nevar veikt ar viena centrālā likuma pieņemšanu. Organizētās noziedzības, korupcijas, ekonomisko noziegumu, noziegumu pret īpašumu, personu un citu noziegumu apkarošanai nepieciešamie grozījumi likumdošanā būtu iedalāmi šādās tiesību jomās: krimināltiesības, kriminālprocesa un administratīvās tiesības, penitenciārās tiesības, civiltiesības to skaitā saimnieciskās, tirdzniecības (to skaitā fiskālās), kredītu un banku tiesības. Krimināltiesībās - iespējami īsākā laikā paveikt Kriminālkodeksa Soda likumu izstrādi, precizēt kriminālatbildības normu darbību, piemēram, par izspiešanu, par patvarību, par mehānisku transportlīdzekļu aizdzīšanu. Sniegt precīzus tiesiskus izskaidrojumus terminiem - organizētā noziedzība, korupcija, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, rekets un citi. Ieviest kriminālatbildību par noziegumiem, kuri agrāk nebija zināmi, noziegumiem, kas saistīti ar kopjūterizmantošanu, noziegumiem, kas saistīti ar naudas "atmazgāšanu", noziegumiem, kas saistīti ar kravas tranzītoperācijām caur Latviju un tās ieplūdināšanu valstī. Par apzinātiem migrācijas noteikumu pārkāpumiem. Pastiprinot kriminālatbildību par vardarbīgiem noziegumiem, pielietojot ieročus, sprāgstvielas, nodarot miesas bojājumus un veicot slepkavību, cilvēku nolaupīšanu un citus, varētu tikt apsvērta iespēja šajos gadījumos palielināt sodu līdz 25 gadiem brīvības atņemšanas vai arī mūža ieslodzījuma noteikšanu. Kriminālprocesā - iespējami īsākā laikā paveikt Kriminālprocesa kodeksa izstrādi. Apsvērt iespējas sakarā ar tiesu reformu vienkāršot kriminālprocesa izziņas un izmeklēšanas stadiju, kuru veic policija. Atrisināt jautājumus, kas saistīti ar cietušo un liecinieku nepieciešamo aizsardzību pret draudiem, atriebību un citu. Aizdomās turamo personu par organizēto noziedzību aizturēšanas termiņa pagarināšana. Mūsuprāt, pašreiz pilnā apjomā izmantojot Kriminālprocesa kodeksa 70. panta papildinājumu, kas stājies spēkā ar šā gada 1. oktobri, par apsūdzības celšanu, ne vēlāk kā 30 dienu laikā no drošības līdzekļu piemērošanas brīža personai, kas tiek turēta aizdomās par smaga nozieguma izdarīšanu, vēlreiz kopā ar citām tiesībsargājošām institūcijām varētu tikt apsvērta iespēja par šī termiņa pagarināšanu līdz 2 mēnešiem, tādējādi pielīdzinot to Lietuvas preventīvās aizturēšanas termiņam. Līdzdalībnieku vainu mīkstinošu apstākļu fiksācija soda noteikšanā apmaiņai pret liecībām par smagākus noziegumus izdarījušām personām. Administratīvajās tiesībās - valsts policijas tiesību precizējumi likumā "Par policiju" un citur, aizturot personas, pielietojot ieročus un veicot citas darbības gadījumos, ja personas nepakļaujas policijas rīkojumiem un citai. Sakārtot sadarbību starp valsts policijas iestādēm un pašvaldības policiju. Mūsuprāt, tam ir jau radīts pietiekamas tiesiskais pamats Saeimā, pieņemot 1994. gada 8. jūnijā grozījumu likumā "Par policiju". Tā 15. pantā ir noteikts, ka valsts policija ir iekļauta Iekšlietu ministrijas sistēmā un pakļauta iekšlietu ministram, bet pašvaldības policija attiecīgi ir pašvaldības sastāvā un ir Iekšlietu ministrijas uzraudzībā. Darba organizācijas jautājumos pašvaldības policija sadarbojas ar valsts policijas iestādēm. Pamatojoties uz to, Iekšlietu ministrija decembrī iesniegs Ministru kabinetam lēmuma projektu par attiecīgām izmaiņām pašvaldības policijas parauga nolikumā, kuru Ministru padome apstiprināja 1992. gada 12. augustā. Lēmuma projekts vistuvākajā laikā tiks nosūtīts saskaņošanai Pašvaldību savienībai, Pašvaldību reformu departamentam, Valsts reformu ministrijai un atsevišķām pašvaldībām. Nelikumīgo imigrantu deportācija, normatīvo aktu paketes izstrāde. Likums par visu valsts iedzīvotāju daktiloskopēšanu un tās iekļaušanu Iedzīvotāju reģistrā. Ieroču atļaujas sistēmas sakārtošana. Penitenciārās tiesības. Progresīvas soda sistēmas ieviešana. Notiesāto turēšana kamerās, vienota apģērba un matu sakārtojuma ieviešana. Ar normatīvo aktu atļaut notiesāto apsardzē pielietot speciālus tehniskus līdzekļus, piemēram, "kaktusu" un citus. Likumdošanas paketes, kas saistīta ar bijušo ieslodzīto sociālo rehabilitāciju, izstrāde. Pēcsoda administratīvās uzraudzības institūta atjaunošanu. Šeit gribam paskaidrot, ka apzināmies, ka saspringtais valsts un pašvaldību budžets neļauj tām domāt par personu, kura atbrīvojas no ieslodzījuma vietas, par tās sociālo rehabilitāciju, taču noziegumu izdrījušo personu vidū, to personu, kuras agrāk izdarījušas noziegumus, īpatsvars ir 40,1%, kas padara problēmu aktuālu. Recidīvista pēcsoda administratīvā uzraudzība. Kā rāda agrāko gadu pieredze, tas dotu iespēju pastiprināti kontrolēt viņa alibi, ierobežot viņa pārvietošanās iespējas un rezultātā apgrūtināt jaunu noziegumu izdarīšanu. Civiltiesībās - tajā skaitā saimnieciskajās, tirdzniecības, fiskālajās, kredītu un banku tiesībās - normatīvo aktu pakete, kas saistīta ar fiktīvo uzņēmumu izskaušanu. Likumdošanas izstrāde, kas būtu vērsta uz mahināciju ar nekustamajiem īpašumiem novērtēšanu. Vispārēja nodokļu deklarācijas principa ieviešana. Normatīvo aktu pakete kredītjautājumos, kuros paredzēta kredītizmantošana tikai atbilstoši biznesa plāniem, atbildība par tās pārkāpšanu, kredītinformācijas izmantošanas noteikumu pārkāpšana un atbildība par to. Konkrēti un reāli iespējami atbildības veidi par izvairīšanos no kredīta atmaksas. Naudas ievešanas un izvešanas pastiprinātas kontroles noteikšana. Tādas varētu būt likumdošanā risināmās problēmas. Uz šo brīdi mums diezgan aktuāls ir jautājums par kadru problēmām. Iekšlietu ministrijas vadība ar visstingrāko nostāju vēršas pret dienesta nolaidību, nedisciplinētību, savu rindu negodīgumu. Atlaides šeit arī nebūs. Šā gada 11 mēnešos no dienesta Iekšlietu ministrijā negatīvu motīvu dēļ atbrīvots 351 darbinieks, no tiem 65 virsnieki. Par vienu no galvenajiem uzdevumiem jāuzskata nepieciešamība turpināt izveidot Latvijas valsts interesēm atbilstošas iekšlietu sistēmas kadru sastāvu, kas spētu lojāli un profesionāli realizēt tai uzliktos pienākumus. Un šeit es gribētu arī uzdot retorisku jautājumu godājamajiem deputātiem, uz kuru es arī neceru saņemt atbildi. Mēs ļoti bieži izsakām pretenzijas pret policijas darbību, ka tā neatrodas tajā vietā, kur tai tas ir noteikts ar kādiem attiecīgiem reglamentējošiem dokumentiem, bet man arī ir tāds jautājums: vai Saeima šajā laikā ir atlaidusi vismaz vienu deputātu vai arī saukusi pie atbildības vismaz vienu deputātu, kurš nav ieradies uz parlamenta sēdi? Latvijas Republikā Iekšlietu ministrijas darbinieku un ar speciālām dienesta pakāpēm štata vakanču pieņemšana un atbrīvošana uz 1994. gada 1. decembri: Iekšlietu ministrijā kopā štati ir 17 045 cilvēki. Vakanto vietu skaits - 1283, no tiem virsnieki - 724. Ļoti bieži izskan presē un arī parlaments izsaka neapmierinātību ar policijas darbu. Es arī kā iekšlietu ministrs tam varētu piekrist, bet man ir arī pretjautājums: kur ir tie cilvēki, kuri būtu izteikuši vēlēšanos strādāt policijā? Kāpēc tad tie godīgie nenāk uz policiju un neliek lietā savas zināšanas, lai apkarotu noziedzību? Šeit varētu izmantot arī Zemessardzes spēkus, kuri pāriet no zemessardzes, un es labprāt viņus pieņemtu Iekšlietu ministrijas darbinieku vidū. Lai gan 1993. /1994. gadā dienēt pieņemto personu skaits pārsniedz atbrīvoto skaitu un dienēt tiek pieņemti tikai pilsoņi, kā arī pieņemto latviešu īpatsvars šī gada 11 mēnešos no visu pieņemto skaita ir 73,9%, tomēr pašreizējais kadru sastāvs pilnā mērā vēl nevar apmierināt ne valsti, ne sabiedrību. Šeit es arī gribētu uzsvērt atsevišķu deputātu uzstāšanos, arī no šīs tribīnes, par policijas darbu. Tikko kā no šīs tribīnes atskan, ka krievvalodīgos vai nepilsoņus mēs atlaidīsim no darba policijā, tā man uz galda, uz departamenta vadītāju galda noguļas iesniegumi ar lūgumu viņus atbrīvot. Lielākā daļa tie ir augstas klases profesionāļi. Ģenerālprokurors šeit jau minēja, ka četros gados no Iekšlietu ministrijas ir atbrīvoti 9,5 tūkstoši darbinieku. Mēs varam salīdzināt - ja šobrīd ir 17 tūkstoši, tad vismaz puse ir nomainījusies. Šeit ir arī viņu profesionalitāte, tas ir profesionalitātes rādītājs. Saeimas 1994. gada 8. jūnijā pieņemtajā likumā noteiktais, grozījums likumā "Par policiju", kas 28. pantā aizliedz pieņemt darbā Iekšlietu ministrijā personas, kuras nav pilsoņi, nevar būt par pamatu tam, ka no dienesta policijā tiktu atbrīvotas personas, kuras pieņemtas darbā pirms šī likuma stāšanās spēkā, ja tās atbilst likumu, arī Valodas likuma, prasībām. Tas nav radījis visaptverošu drošības sajūtu Iekšlietu ministrijas darbinieku - profesionāļu - vidū, kuri nav pilsoņi. Apmēram tas sastāda 40%. Šie darbinieki ir zvērējuši Latvijas valstij un sekojuši līdz šim neatsauktajam Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990. gada 4. maija Aicinājumam tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, kurā līdzās citiem solījumiem noteikts, ka līdzšinējā darbība tiesībaizsardzības iestādēs, ja vien tā veikta likuma robežās, nevar būt par pamatu darbinieku tiesību ierobežošanai. Viņi cer, ka tiks ievērota likuma "Par valsts civildienestu" 1. panta otrā daļa, kas paredz šī likuma darbību, kā arī īpašie likumi, piemēram, likums "Par policiju", ciktāl attiecīgo personu dienesta attiecības nereglamentē šie īpašie likumi. Gribētos vēlreiz kategoriski uzsvērt, ka šeit tiek runāts tikai par pilnīgi lojāliem profesionāļiem ar likumam atbilstošām, pilnvērtīgām valsts valodas zināšanām. Taču, lai galīgi atrisinātu mūsu kadru problēmas, valstij jāizstrādā un jāizskata vispārējā koncepcija par nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, ja zinām, ka pastāv milzīgs juristu deficīts mūsu sistēmā, arī Prokuratūrā un citās justīcijas sistēmās. Ja būtu iespēja 5 minūtes nobeigumam...".
• 1994_12_14_a-seq19 language "lv".
• 1994_12_14_a-seq19 speaker Janis_Adamsons-1956.
• 1994_12_14_a-seq19 mentions Q822919.
• 1994_12_14_a-seq19 mentions Q211.
• 1994_12_14_a-seq19 mentions Q4294315.
• 1994_12_14_a-seq19 mentions Q2660080.
• 1994_12_14_a-seq19 mentions Q37.
• 1994_12_14_a-seq19 mentions Q6112266.
• 1994_12_14_a-seq19 mentions Q20560178.
• 1994_12_14_a-seq19 mentions Q179830.
• 1994_12_14_a-seq19 mentions Q1773319.
• 1994_12_14_a-seq19 mentions Q12360039.
• 1994_12_14_a-seq19 mentions Q25496595.
• 1994_12_14_a-seq19 mentions Q6111970.
• 1994_12_14_a-seq19 mentions Q71.
• 1994_12_14_a-seq19 mentions Q44989.
• 1994_12_14_a-seq19 mentions Q2563615.
• 1994_12_14_a-seq19 mentions Q2632132.