Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_08-seq263> ?p ?o. }

• 1994_12_08-seq263 type Speech.
• 1994_12_08-seq263 number "263".
• 1994_12_08-seq263 date "1994-12-08".
• 1994_12_08-seq263 isPartOf 1994_12_08.
• 1994_12_08-seq263 spokenAs 90.
• 1994_12_08-seq263 spokenText "Cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi! Laikam jau arī man pienāk tas brīdis, kad man ir vēlēšanās izteikt kādu komplimentu vai kādu patīkamu atziņu arī pozīcijai no opozīcijas viedokļa. Un Seiksts iesāka... es varētu ar vienu mazu repliku arī zināmā mērā izteikt cerības Bunkša kunga teiktā sakarā, jo tas viesa izpratnes pamatojumu, un tādēļ ir arī cerības, ka šie rajoni tiks uzklausīti un pašvaldības šo savu problēmu atrisinās līdz otrajam lasījumam un panāks vienošanos. Bet, par lietu runājot, tiešām jāteic - paldies Dievam, mēs šobrīd laikam tuvojamies tam, ka mēs drīz zināsim, kāpēc Balvos stāv Staņislavs. Kādreiz Staņislavu uzlika par godu, lai mūsu bērni zina - kam. Šajā budžeta projektā, kā mēs zinām, bankai "Aleja" kredīta iespējas ir 6 miljoni, mēs zinām, ka Balvu rajonā viens uzņēmējs ir saņēmis. Šajās pauzēs ir daudzpunkti. Es viņus negribētu aizpildīt, tad tā būtu vienpusīga informācija. Tas ir tikai ievadam, pārdomām. Bet tālākais, ko teikšu, ir tas, ko man uzticēja zināmā mērā jums klāstīt Balvu rajona pašvaldības vadītājs Andris Kazinovskis, kurš šodien šeit pavadīja visu sēdes laiku līdz krietnai novakarei. Pie tam šurp viņš bija braucis ne tikai savas iniciatīvas dēļ un tādēļ, ka viņš pieder pie to rajonu vadītājiem, kuriem katrs pagasts ir viņa paša personīgā sāpe un personīgais pienākums. Tādu mums šobrīd ir pietiekami daudz. Par to liecina kaut vai tas, ka Latgales pašvaldību koordinācijas padome ir deleģējusi tieši viņu paust šo viedokli, un šajā padomē ietilpst Daugavpils, Krāslavas, Preiļu, Rēzeknes, Jēkabpils, Ludzas, Balvu, Alūksnes, Madonas rajona pašvaldības, kā arī Rēzeknes un Daugavpils pilsētu pašvaldības vadītāji. Vēl šai grupai pievienojas arī Vidzemes rajoni, Valmieras, Cēsu, Limbažu un Valkas pašvaldību vadītāji, kas arī ir saskaņojuši savu viedokli un uzticējuši, lai to paustu šeit, sēdē, diskutējot jautājumā par Pašvaldību izlīdzināšanas fonda budžetu. Jautājums ir par kritērijiem, pēc kuriem ir aprēķināts šis Izlīdzināšanas fonds, un arī par šo trešo pielikumu, kuram ir noteikts skaidrojums un izpratne tieši no pašvaldību vadītāju puses. Es varētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka 1994. gada budžeta veidošanas un sadales mehānismu, pirmkārt, izstrādāja un apstiprināja gada sākumā. Ar to rēķinājās pašvaldības, lai savu darbu organizētu un veidotu. Un viņu šā brīža iebildumi pret to, ka nav pieļaujami grozījumi, lietojot citus kritērijus gada laikā, divas reizes mainot, ir pilnīgi objektīvi un ārkārtīgi vērā ņemami. Pie tam vairākkārt šo pašvaldību vadītāji lūdza, lai mēs neaizmirstam uzsvērt to, ka tie labojumi, kuri tika pieņemti 17. novembrī, - ka tomēr ir jāatzīst, ka tie nebija Pašvaldību savienības vārdā, bet gan tikai dažu padomes locekļu vārdā izdarītie labojumi. Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1994. gadam" pieņemti 5. maijā. Pirmo reizi. Tā rezultātā visiem rajoniem samazināta dotācija un palielināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa plāns, bet lauku rajonos, kur praktiski ir liels bezdarbs, šis ienākuma nodokļa plāns nevar tikt izpildīts. Nākamie budžeta grozījumi notika, kā jau teicu, 1994. gada 17. novembrī, kad tika pieņemts otrs labojumu variants, un arī tad lauku rajonu pašvaldības šis labojums nevarēja apmierināt, jo tie bija pieņemti 1994. gada otrā pusgada budžeta grozījumos, un pašvaldību budžetiem tie nebija pieņemami tādēļ, ka šajos labojumos par pamatu tika ņemti Latvijas Pašvaldību savienības Finansu komitejas izstrādātie budžeta grozījumi un Ministru kabineta izstrādātais variants. Taču tas variants, kas tika saskaņots un izstrādāts ar pašvaldībām - un par to varētu liecināt Pašvaldību komisijas, - piedodiet, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sekretāre Počas kundze, - šis darbs ilga vairākus mēnešus, un par to var liecināt arī kolēģi deputāti, jo mēs strādājām ar pašvaldību pārstāvjiem, lai varētu viens otru izprast, izanalizēt un visu klātbūtnē atrisināt un atrast šo ceļu. Šis ceļš tika diemžēl pārtraukts 17. novembrī, kad tika nobalsots cits variants. Pieņemtie budžeta grozījumi samazināja dotāciju apjomu lauku rajonos visā Latvijā par 908 148 latiem un palielināja lielpilsētās par 416 466 latiem. Bet lauku rajonos, kuri atrodas tuvāk lielpilsētām, arī palielināja par 627 291 latu. Balvu rajons tajā pašā laikā, faktiski lai turpinātu skolu un slimnīcu apkuri, bija spiests nomaksāt parādus, pārkāpjot visus likumus un visus priekšrakstus, no maznodrošināto mērķdotācijas vai, kā viņi paši uz vietas to sauc, - no ubagu naudas. Jo arī Balvu rajonam netika iedoti 113 799 lati dotācijas, taču ar šo dotāciju rēķinājās pašvaldība tad, kad viņi slēdza līgumus ar tiem, kuri nodrošināja šo siltumu skolās un slimnīcās. Ja šī nauda no "ubagu naudas", kā viņi saka, netiktu nomaksāta, tad 17. novembrī, kā mums teica 22. novembrī uz Latgales deputātu grupas sēdi sabraukušie Latgales novada deputāti, praktiski būtu bijuši atslēgti visi siltuma tīkli un visas skolas praktiski vairs nebūtu darbojušās. Vēl kas. Likumprojektā par pašvaldību finansu izlīdzināšanu ir ņemti par pamatu tie paši kritēriji pašvaldību izdevumu aprēķināšanai, kādi tie bija Pašvaldību savienības priekšlikumu laikā, kad tika pieņemti grozījumi budžetā otrajam pusgadam. Lūk, tas arī ir tas iemesls, kura dēļ jau visi minētie rajoni šobrīd ir neapmierināti ar nākamā gada budžeta varianta kritērijiem. Likuma 8. pants paredz pašvaldību izdevumu aprēķināšanai 4 kritērijus: pastāvīgo iedzīvotāju skaitu, bērnu skaitu līdz 6 gadu vecumam, bērnu un jauniešu skaitu līdz 18 gadu vecumam un iedzīvotāju skaitu virs darba spējas vecuma. Tie ir tie četri kritēriji. Bet lauku rajonos, lauku pašvaldībām, it īpaši mazajām, kurās infrastruktūra ir ārkārtīgi vāji attīstīta arī objektīvu iemeslu dēļ, ļoti svarīgi ir vēl papildu 5 kritēriji, kuriem arī lūdz pievērst uzmanību un kurus lūdz arī analizēt, un kurus lūdz arī iestrādāt atbilstoši likumā. Proti, bezdarbs. Tas ir viens. Otrs. Attālums līdz centram. Kā gribat, tā skaitiet - līdz rajona centram vai līdz Rīgai, līdz valsts centram. Trešais. Infrastruktūras objektu uzturēšanas minimālie izdevumi. Tie ir daudz lielāki, nekā tas ir tur, kur, kā mēs uzskatām, šī infrastruktūra ir daudzmaz augstākā līmenī. Tāda diemžēl nav šajos tālajos lauku rajonos. Dzimstības un mirstības līmenis. Kolēģi, tie ir skaitļi bez komentāriem. Un iedzīvotāju blīvums. Tas ir faktors, kuram nenoliedzami ir jāparādās šajos kritērijos. Treškārt. Ja, aprēķinot Pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fondu, netiktu ievēroti šie kritēriji, tad ir paredzams, ka 1995. gadā daudzu lauku rajonu pašvaldībās radīsies ļoti smaga finansiālā situācija. Un tas ir redzams jau faktiski arī šobrīd, jo, piemēram, salīdzinot Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda dotācijas apjomu starp Balvu rajona atsevišķām pašvaldībām, ir skaidri redzams, ka patiesībā nav izvērtēti kritēriji. Trešais pielikums. Viļakas pilsētai, kuras pašvaldības budžetā 70% līdz šim veidoja valsts dotācija vai mērķdotācija, 1995. gadā ir paredzēts 60 201 lats. Tā ir dotācija. Bet pilsētas pašvaldība uztur pilnīgi visu infrastruktūru. Tās ir trīs katlumājas, kas nav sevišķi jaunas, tās ir samērā vecas ūdensvadu sistēmas un kanalizācija, tās ir samērā daudzas un samērā vecas dzīvojamās mājas, skola, utt. Tajā pašā laikā Susējas pagasta pašvaldībai ir paredzēti 46 000. Vēlreiz atkārtoju: Viļakai bija 60 000. Susējas pagastam ir 46 000 latu dotācija. Šai pašvaldībai faktiski nav nekādas sociālās infrastruktūras, tātad līdz ar to ir jautājums, kur viņi varētu lietot šos līdzekļus. Salīdzinot šādu dotāciju apjomus starp Rīgas rajona un Balvu rajona pašvaldību, gluži tāpat varētu teikt, ka Kupravas pagasta pašvaldībai, kurā šobrīd ir 69 % bezdarbnieku, un starp Rīgas rajona vai Ādažu pašvaldību, kurā šis bezdarbnieku procents ir pavisam cits, ir liela atšķirība galarezultātā šā likuma izpildes gaitā. Kupravai dotācija ir paredzēta 40 000 latu apjomā. Ja jūs atceraties Susējas skaitli, tas bija - 45. Dotācija 1995. gadā Ādažu rajona pagastam ir paredzēta 171 603 lati. Vairāk nekā 4 reizes vairāk nekā Kupravai. Bet bezdarba līmenis ir nesalīdzināms abās vietās, kā jau minēju. Tādēļ ir šo pašvaldību ļoti liels lūgums, patiesībā priekšlikums, - pieņemt abus minētos projektus, bet lūdzu ņemt vērā 8. pantā minētās papildu prasības pašvaldību izdevumu aprēķināšanai. Un ne jau tādēļ, lai, kā viņi paši nedaudz pasmējās, veidotu savu priekšvēlēšanu aģitācijas gaisotni 6. Saeimas vēlēšanām, bet gan tādēļ, lai patiešām mēs nepārvērstu pagastus par ubagu salām, jo tad šie nabaga cilvēki ļoti ātri var pārvērsties par vergiem. Vienalga kam. Lielpilsētas, tādas kā Rīga, Liepāja, Ventspils, - jums jautājums no lauku rajoniem: vai jūs esat gatavas pieņemt to pieplūdumu, to cilvēku pieplūdumu, kuri nāks no lauku rajoniem, ja viņiem tur vairs nebūs iespējams dzīvot? (Starpsauciens no zāles: "Jā!") Valmieras, Cēsu, Limbažu un Valkas rajona pašvaldības ir griezušās Saeimā ar rezolūciju, kurā viņas izsaka savas prasības sakarā ar Pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Šeit ir četri punkti. Pašvaldību budžetu un to izlīdzināšanas tiesiskajiem aktiem ir jānodrošina pašvaldību ieinteresētība visu veidu saimnieciskās darbības attīstīšanā. Šim nolūkam ir nepieciešams, pirmkārt, lai pašvaldības saņemtu noteiktu daļu no visu veidu nodokļiem, tas ir, noteiktu daļu no valsts kopbudžeta. Budžeta pārpildes gadījumā daļa no pārpildes ienāktu pašvaldību budžetos. Pašvaldību budžetu izlīdzināšanā ir jāņem vērā ne tikai iedzīvotāju skaits un sadalījums pa sociālajām grupām, bet arī pašvaldību ģeogrāfiskais stāvoklis, iedzīvotāju blīvums, tautsaimniecības ekonomiskā bāze un sociālā bāze, infrastruktūras objektu esamība, kā arī bezdarba līmenis. Un, visbeidzot, prognozējamos pašvaldību ieņēmumus saskaņot ar katru pašvaldību, lai novērstu pašreizējā projektā pieļauto nereālo datu izmantošanu budžeta plānošanā. Un tā ir kopīga lieta, kolēgi! Šo dokumentu ir parakstījuši Priekuļu pagasta priekšsēdētājs Līpacis, Valkas rajona padomes priekšsēdētājs Albergs, Limbažu rajona padomes priekšsēdētājs Žūriņš un tam pievienojas arī Latgales Koordinācijas padomes pārstāvis Andris Kazinovskis. Paldies!".
• 1994_12_08-seq263 language "lv".
• 1994_12_08-seq263 speaker Anta_Rugate-1949.
• 1994_12_08-seq263 mentions Q822919.
• 1994_12_08-seq263 mentions Q211.
• 1994_12_08-seq263 mentions Q2660080.
• 1994_12_08-seq263 mentions Q4102950.
• 1994_12_08-seq263 mentions Q80021.
• 1994_12_08-seq263 mentions Q16362569.
• 1994_12_08-seq263 mentions Q1773319.
• 1994_12_08-seq263 mentions Q5244326.
• 1994_12_08-seq263 mentions Q1669018.
• 1994_12_08-seq263 mentions Q21150316.