Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_08-seq259> ?p ?o. }

• 1994_12_08-seq259 type Speech.
• 1994_12_08-seq259 number "259".
• 1994_12_08-seq259 date "1994-12-08".
• 1994_12_08-seq259 isPartOf 1994_12_08.
• 1994_12_08-seq259 spokenAs 77.
• 1994_12_08-seq259 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Manuprāt, finansu ministrs jau pietiekami skaidri priekš pirmā lasījuma visus šos jautājumus izstāstīja, bet, ņemot vērā to, ka gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, gan arī frakcijās ir saņemtas pašvaldību vēstules, kurās ir izteiktas, es tā maigi izteikšos, šaubas un varbūt atsevišķos gadījumos ir arī diezgan nopietnāki iebildumi pret šo izlīdzināšanas sistēmu, un ņemot vērā to, ka tieši no Latgales reģiona ir nākuši taisni šie nopietnākie iebildumi, un zinot to, ka Latgales deputāti par šīm lietām arī turpmāk runās, es tomēr dažiem momentiem pieskaršos un varbūt papildus došu nedaudz informācijas pie tā, ko jau deva Piebalga kungs. Tātad pirmais, ko es gribētu pateikt šajā gadījumā. Es nerunāju vairs kā vienkāršs deputāts, bet kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvis. Mēs šo finansu resursu izlīdzināšanas likumu 1995. gadam izskatījām tādā ārkārtas sēdē un ar balsu vairākumu atbalstījām likumprojekta virzīšanu tālāk - taču ņemot vērā, protams, tās piebildes, par kurām es turpmāk runāšu. Tātad mūsu komisijas izvēli lielā mērā noteica tas, ka šoreiz likumprojektam ir pievienots protokols, kas saskaņots ar Pašvaldību savienību, kā to prasa likums par pašvaldībām, un tātad šo protokolu jūs visi savos dokumentos redzat. Un, kā jūs tur varat redzēt, tātad šeit ir iekļauta galvenā norma, ka Latvijas Pašvaldību savienība principā piekrīt likumprojektā ietvertajiem sadales principiem un pārejas noteikumiem. Tātad - ko nozīmē šis "principā piekrīt"? Šeit ir trīs kritiski punkti jeb trīs kritiski momenti, šis likumprojekts nav tik garš. Tiem jau te daži ir pieskārušies, un tomēr es gribētu tos akcentēt. Pirmais kritiskais moments, kur ir redzama šī principiālā piekrišana, ir pirmajā šā likumprojekta punktā, kur ir noteikts, ka turpmāk, tātad no šā gada, republikas pilsētu pašvaldības saņems iedzīvotāju ienākuma nodokli simts procentu apjomā un rajonu pašvaldības saņems iedzīvotāju ienākuma nodokļa atskaitījumu 15 procentu apmērā no tā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas attiecīgajā teritorijā ir savākts. Tas ir principiāli jauns risinājums. Tas atšķiras no šā gada... Un es gribētu teikt, ka šim risinājumam ir ne tikai principiāla, bet pilnīga piekrišana. Ir cits jautājums par to... Man bija tikšanās šo pirmdien Vidzemes pusē - Valmierā. Pašvaldību savienība un pašvaldības izvirza prasību, ka ar šiem nodokļiem nepietiek. Izvirza tādu prasību, ka būtu nepieciešams atstāt no visiem nodokļu veidiem attiecīgo pašvaldību teritorijā kādu noteiktu atskaitījuma procentu. Šai prasībai, teiksim, šis galvenais arguments, kāpēc tas varbūt nav šeit iekļauts šajā likumprojektā, kā es saprotu, ir tas, ka tomēr pārējo nodokļu iekasēšana ir ļoti nevienmērīga visā valsts teritorijā, un it īpaši daudzās pagastu teritorijās šāds atskaitījumu procents varētu pārvērsties tikai par tukšu skaitli uz papīra, bez reālas naudas. Un tāpēc, teiksim, dotācija, lai arī cik liela tā būtu un lai cik lielas pretenzijas pret to būtu, tomēr ir reāla nauda un konkrēta summa, ar ko rēķināties. Tātad šeit varbūt par šo pirmo punktu īpašas, tādas lielas iebildes nebūtu, un šeit ir pat vairāk nekā principiāla piekrišana. Otrs kritiskais punkts ir punkts nr. 2, kurā ir nosauktas šīs divas summas. Tātad 62,7 miljoni latu valsts dotācija. Šķiet, ka šo valsts dotācijas summu palielināt ir ļoti sarežģīti, par to es šodien jau te runāju, bet ir nosaukta arī summa - 8,89 miljoni, kuru ieskaita pašas pašvaldības šajā Izlīdzināšanas fondā. Tātad tās pašvaldības, kurām ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju principā ir augstāks nekā vidēji valstī. Un ne jau visu šo pārsniegumu par vidējo, bet 50 procentus par pārsniegumu no vidējā. Tātad, ja mēs paskatāmies uz šiem skaitļiem un ņemam vērā to, ka šie ieskaitītāji Izlīdzināšanas fondā galvenokārt ir lielās pilsētu pašvaldības... šeit tika minētas arī dažas mazākas - Šēdere, tādas pašvaldības kā Aizkraukle un Koknese, kur ir lieli valsts īpašumi, elektrostacijas un līdz ar to aug šis īpašuma nodoklis, kas tiek maksāts pašvaldībai, kas arī dod savu ieguldījumu šajā Izlīdzināšanas fondā. Situācija faktiski ir tāda, ka šie 8,89 miljoni tiek pārskaitīti lauku teritorijām. Otrs, tātad saistībā ar šo punktu, problemātisks jautājums, kur ir radušās šīs pretenzijas, manuprāt, tieši no Latgales reģioniem un arī no dažiem citiem lauku rajoniem, ir tas, ka faktiski šī summa, turpat 63 miljoni latu, arī tiek pārskaitīta lauku teritorijām, jo pēc tam, kad lielās pilsētas ir izdarījušas iemaksas Izlīdzināšanas fondā, faktiski to izdevumi jau ir salīdzināmi ar ieņēmumiem, un šeit papildu dotācija vairs nav vajadzīga. Diemžēl, kā tas izskan šajās protesta vēstulēs, arī tās summas, kas nonāk laukos, šie 8, turpat 9 miljoni plus vēl 63, ir tomēr par mazu, un šeit varētu būt risinājums, ka tomēr šo slogu uz lielajām pilsētām, uz šiem lielajiem centriem varētu palielināt. Tas nemaina pašu šo aprēķinu metodiku, bet tas maina tikai šīs proporcijas. Trešais kritiskais punkts, par kuru jau runāja šeit izglītības ministrs, ir izglītība. Kaut arī šis jautājums par pirmo lasījumu ir beidzies, es tomēr lūgtu Finansu ministriju precizēt šo skaitli, kas atrodas šobrīd pirmajā lasījumā apstiprinātajā iedaļā - internātskolas, Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā. Un otra lieta. Jā, šajā gadā ir paredzēts, ka arī izglītībai nepieciešamos ieņēmumus saņems pašvaldības. Un kāpēc? Mani tiešām satrieca tas fakts, kurš ir, teiksim, pieejams presē, - ka šajā gadā ir apmēram 12 tūkstoši skolas vecuma bērnu, kuri neapmeklē skolu, šajā gadā. Un šajā situācijā es redzu, ka tātad skolas vienas pašas, tikai ar saviem spēkiem, šo jautājumu atrisināt nevar, un, ieskaitot šo konkrēto dotāciju pašvaldību budžetos un prasot no pašvaldībām, kā tas likumā ir paredzēts, kontroli, lai uzzinātu, kur šis skolnieks ir palicis un, respektīvi, tātad arī šī nauda kur paliek... Lai šeit piesaistītu pašvaldību atbildību daudz lielākā mērā, es domāju, šī pieeja ir pilnīgi pareiza un šis ceļš ir jāiet, lai būtu šī dubultkontrole gan no pašvaldību puses, gan no skolu puses, un, protams, bez naudas šāda kontrole diezin vai neb��s... šī atbildība par naudu. Tālāk. Kādi, teiksim, ir varbūt tie risinājumu ceļi, lai tomēr tām pašvaldībām, kuras izsaka un atrod argumentus, tātad faktus un datus, kāpēc šie skaitļi, kas ir minēti šobrīd pirmā lasījuma projektā, viņus neapmierina... Ir tātad tomēr daži risinājumi. Tātad pirmais risinājums. Kā es jau teicu, ir iespējama šī pārdale, nemainot šo pašu shēmu starp pilsētām un laukiem. Pilsētas par šādu risinājumu, protams, nebūs pārāk iepriecinātas, jo šis slogs joprojām ir ļoti liels. Salīdzinājumam: uz vienu pilsētas iedzīvotāju tātad nākamā gada budžetā paredzēti 70 lati, turpretim lauku teritorijā 102 lati. Tā ir diezgan liela diference. Otrs jautājums - kur šo papildu summu varētu atrast? Tas ir, ja šobrīd šie vidēji... tātad pašvaldību ieskaitījums Izlīdzināšanas fondā tiek noteikts 50% apmērā virs vidējā, arī šo slogu var paaugstināt, un šie procenti var pieaugt. Bet kādas ir pozitīvās puses tātad šādai izlīdzināšanas sistēmai? Pirmkārt, tas, ka šī sistēma ir ļoti uzskatāma, pārskatāma un salīdzināma, bet, es gribētu teikt, reizē arī ļoti nežēlīga tajā ziņā, ka visas šīs, es atvainojos, naglas tiešām lien ārā un mēs tiešām uzzinām par tādām pašvaldībām, kā es šeit minēju, - gan kā Šēdere, gan kā Ķegums, gan kā Aizkraukle -, kur šie ienākumi ir pietiekami lieli, ja salīdzina ar republikas vidējiem rādītājiem, un tajā pašā laikā šeit parādās arī tāda situācija, ka tādās pašvaldībās, kuras, šķiet, atrodas pašā Latvijas centrā, Zemgales centrā, teiksim, Brunava, Dāviņi, ienākumi uz šiem pašvaldību iedzīvotājiem nesasniedz 20 latus, ir pilnīgi salīdzināmi ar atsevišķām Latgales pašvaldībām. Man ieteica šeit no šīs tribīnes nerunāt un nepieminēt Latgales programmu, bet es nevaru nepieminēt šo programmu, un es gribu teikt, ka tik tiešām tie līdzekļi, kas ir atvēlēti Latgales programmai, kā šīs mērķinvestīcijas, ir pilnīgi nepietiekami, un jebkurā gadījumā tātad es atbalstīšu jebkuru tādu programmu, kur šie līdzekļi Latgales programmām vai kādām citām reģionālām programmām... pamatojoties uz šo ļoti objektīvo analīzi, tiks pierādīta šī nepieciešamība un tādus līdzekļus arī prasīs. Tāpēc es gribu teikt, ka piedāvātā sistēma tātad sevī ietver arī pilnveidošanas iekšējas iespējas, un es aicinu jūs balsot par šo piedāvāto likumprojektu, tātad to atbalstīt un balsot pirmajā lasījumā. Paldies.".
• 1994_12_08-seq259 language "lv".
• 1994_12_08-seq259 speaker Janis_Bunkss-1953.
• 1994_12_08-seq259 mentions Q211.
• 1994_12_08-seq259 mentions Q957126.
• 1994_12_08-seq259 mentions Q4102950.