Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_08-seq257> ?p ?o. }

• 1994_12_08-seq257 type Speech.
• 1994_12_08-seq257 number "257".
• 1994_12_08-seq257 date "1994-12-08".
• 1994_12_08-seq257 isPartOf 1994_12_08.
• 1994_12_08-seq257 spokenAs 77.
• 1994_12_08-seq257 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tātad dokuments nr. 1246. Daļēji es tam jau pieskāros savā lielākajā ziņojumā, tāpēc es gribētu vienkārši komentēt to principu, kas ir ielikts šajā likumā, ko faktiski aizstāvējusi Pašvaldību savienība un līdz galējam risinājumam ir aizvedusi Valsts reformu ministrija. Tātad pirmā būtiskā iezīme ir tas, ka, es domāju, ir radīta stabila nodokļu bāze. Tas ir, ka iedzīvotāju ienākumu nodoklis simtprocentīgi ieiet republikas pilsētu budžetos, rajonu budžetos un pagastu un rajonu pilsētu budžetos, un tas ir attiecīgi 15 procenti pret 85 procentiem: 15 procenti - rajonu budžetos, un 85 procenti - pagastu un pilsētu budžetos. Šis, protams, ir viens no tiem punktiem, kas nākamā gada laikā, izstrādājot vispārējo likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, tomēr vēlreiz ir jāapsver. 15 - 85 procenti - tas šobrīd ir tīri vēsturisks modelis, vadoties no šā gada budžeta. Bija 15 procenti Izlīdzināšanas fondā un 85 procenti - pašvaldībai. Finansiāli tas varbūt nav optimālākais modelis, jo, protams, līdz ar to rajonam kā pašvaldību institūcijai ir samērā maza pašu ienākumu bāze. Viņi pamatā ir uz dotācijas. Tā ka šeit, protams, ja arī deputātiem ir kādi citi priekšlikumi, varētu būt cits modelis, bet tas, protams, nemaina kopējos skaitļus. Otrs. Tiek piedāvāta (un jums bija pielikumā) izlīdzināšanas shēma, par ko, es domāju, debatēs runās Bunkša kungs. Šī izlīdzināšanas shēma ir pietiekami sarežģīta - no vienas puses, bet, no otras puses, tātad tiek izlīdzināti ieņēmumi uz vidējo, attiecīgi izdevumi, un pēc tam tiek sarēķināts, cik liela dotācija katrai pašvaldībai pienākas vai arī tai ir jāiemaksā kāda summa Pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Jāsaka, ka, gatavojot otro lasījumu, Ministru kabinets precizēs šos aprēķinus, jo diemžēl ir jāatzīst, ka šobrīd nav pietiekami precīzas un korektas analīzes par pašvaldību stāvokli tīri finansiālajā ziņā, par šiem ieņēmumiem. Šeit ir jāatzīst, ka Valsts ieņēmumu dienests nav veicis pietiekami precīzi savas funkcijas, un arī pārējie dienesti, it īpaši es domāju tos, kas ir pagastu līmenī, nav vākuši pietiekami informāciju par pašvaldībām. Skaidrojums tam ir diezgan vienkāršs: līdz šim viss rēķins bija uz rajonu. Rajons kā izlīdzināšanas vieta. Un, tikko pāriet uz daudz precīzāku dalījumu atbilstoši Pašvaldību likumam, protams, šeit veidojas problēmas. Nākamais. Ir noteikts, ka Pašvaldību izlīdzināšanas fondā tiek noteikta maksimālā izlīdzināšanas robeža. Šis ir varbūt visdiskutējamākais punkts, bet tas pamatā saistās ar to, ka, ja mēs sakām, ka pašvaldībām ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis... un, protams, dažādas pašvaldības attīstīsies dažādi, bet iedzīvotājiem ir jājūt, ka viņi maksā pamatā savai pašvaldībai. Un tāpēc, lai neizveidotos tāda situācija, ka piepeši jāizņem viss iedzīvotāju nodoklis, šobrīd ir nolikta maksimālā robeža - 45 procenti. Tā varētu būt arī 40 procenti vai 50 procenti, bet nekādā gadījumā tā nevar pārsniegt 50 procentus. Tālāk. Šobrīd budžetā kā vienīgā mērķdotācija tiek speciāli izdalīta dotācija psihoneiroloģisko pansionātu uzturēšanai. Un vēl tiek noteikts viens normatīvs, un tas ir veselības aizsardzības normatīvs pašvaldībām - 20 lati uz vienu iedzīvotāju, jo veselības aizsardzības sistēmā ir speciāla norēķinu sistēma. Visa tā rezultātā, tātad pēc aprēķiniem, ko ir veikusi Valsts reformu ministrija, mēs iegūstam tādus divus lielus pielikumus. Pirmais pielikums ir tās pašvaldības, no kurām tātad ir jāieskaita nauda Pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Šobrīd tādas ir 17 pašvaldības, un šis ir pozitīvais modelī, salīdzinot ar šā gada modeli. Šā gada modelis bija tāds, ka tās visas skaita noteiktu procentu skaitu uz Izlīdzināšanas fondu un pēc tam dabū atpakaļ. Visa tā rezultātā, protams, veidojas ķēde, kuras rezultātā ir milzīgi kavējumi tajā procesā, kad pašvaldība reāli saņem naudu. Tādējādi sakarā ar to, ka pašu pašvaldību daļa ir izlīdzināšanā stipri mazāka par valsts daļu un pašvaldību skaits ir ļoti ierobežots, neapšaubāmi, šī naudas kustība samazinās un pazūd tās šaubas, kas bija līdz šim: ja Pašvaldību izlīdzināšanas fondā no pašvaldībām ienāca vairāk naudas, tad pašvaldības, protams, uzskatīja, ka tā tiek izmantota citiem mērķiem, kā tas īstenībā nebija. Tajā pašā laikā ar 40-60 procentu modeli, kas bija šogad, bija pietiekami lielas jukas, un pašvaldību pretenzijas lielā mērā bija pamatotas. Kā jūs redzat, šī budžeta projekta, varētu teikt, zināmā mērā sastāvdaļa (tātad - par pašvaldību finansu izlīdzināšanu) piedāvā pirmo reizi Latvijas vēsturē dotācijas katrai pašvaldībai, tātad gan republikas pilsētām, gan rajoniem, gan arī pagastiem un pilsētām. Tā ka es domāju, ka tas ir tāds vēsturisks pagrieziens, kas tiešām liecina par to, ka mēs ejam uz pašvaldību patstāvības veicināšanu. Problēmas, kas ir bijušas ar šo modeli. Es vēlreiz atkārtoju, kāpēc mēs arvien turpinām pie tā strādāt. Pirmais - tātad pāreja no iestāžu tīkla plānojuma uz iedzīvotāju skaita plānojumu. Tā ir pirmā būtiskā problēma, jo pāreja ir salīdzinoši strauja. Un tāpēc acīmredzot mēs piedāvāsim ieviest izlīdzināšanas koeficientu. Otra problēma, kas veidojas, ir tīri, varētu teikt, zināmā mērā politiska rakstura problēma. Pašvaldību savienība, protams, pārstāv lielāko daļu pašvaldību. Tajā pašā laikā pašā Pašvaldību savienībā nav pilnīgi vienota atbalsta šim modelim, un, tiekoties ar saviem vēlētājiem, jums, protams, būs jāuzklausa tās pretenzijas, kas atsevišķām pašvaldībām varētu būt pret šo projektu. Bet es domāju, ka līdz otrajam lasījumam tās pretrunas tiešām ir novēršamas, jo pats modelis kā tāds tomēr ir Pašvaldību savienības atbalstīts un progresīvs, it īpaši, ja salīdzinām ar iepriekšējo modeli. Tas rada tomēr zināmu stabilitāti pašvaldības sistēmā un pie reizes arī diezgan lielu patstāvību. Es domāju, ka Bunkša kungs vēl debatēs runās un stāstīs par šo modeli sīkāk. Tāpēc es lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un arī, konsultējoties ar savām pašvaldībām, tomēr aktīvi strādāt pie tā, gatavojot uz otro lasījumu. Paldies.".
• 1994_12_08-seq257 language "lv".
• 1994_12_08-seq257 speaker Andris_Piebalgs-1957.
• 1994_12_08-seq257 mentions Q211.