Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_08-seq249> ?p ?o. }

• 1994_12_08-seq249 type Speech.
• 1994_12_08-seq249 number "249".
• 1994_12_08-seq249 date "1994-12-08".
• 1994_12_08-seq249 isPartOf 1994_12_08.
• 1994_12_08-seq249 spokenAs 90.
• 1994_12_08-seq249 spokenText "Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Atzīstot to, ka patiešām šīs budžeta grāmatas ir tādas, ar kurām varam sākt strādāt mēs, deputāti, kuri nav ar finansu izglītību, bet kuriem ir atbildība, lai varētu izšķirties un lemt un balsot, tomēr man gribētos pievērst uzmanību tam, ka šeit tas skaidrības un atklātības trūkums arī šajā projektā ir ļoti skaidri samanāms. Ne tik daudz finansu nozares sarežģītība, cik vienkārši pēctecīgā, inercveidīgā samudžinātība, kura tomēr ir arī šajos plašajos izklāstos, jo aicinājums nozarēm, ministrijām, iestādēm izstrādāt detalizētus budžetu pieteikumus, pirmkārt, neparādās šajos dokumentos, un mēs nevaram analizēt, kāds ir bijis pieprasījums un kāds ir bijis tā pamatojums. Otrkārt, nav jau arī saistoši Finansu ministrijai, vismaz šajā dokumentā izvērtējot galarezultātu, atbildēt uz jautājumu, kādēļ ir tāda vai citāda Finansu ministrijas akceptēta vai noraidīta cipara pamatojums. Arī tam ir ļoti būtiska nozīme, lai mēs varētu patiešām novērtēt to, kas ir izvērtēts atbilstoši situācijai, un lai mēs varētu arī atrast tās vietas, kurās varbūt tas nav pietiekami izdarīts. Runājot par tām nozarēm, kuras ir prioritārās, mana interese un arī mana iedziļināšanās ir iespējama tikai nedaudzās, un viena no tām ir izglītības nozare. Tikai daži skaitļi papildus tam, ko ir izteikuši kolēģi un kas bija pietiekami raksturojoši šai situācijai, kurā mēs šobrīd izglītībā atrodamies. Tas ir process, tās "šķēres", kuras darbojas un kuras šobrīd strādā nepārprotami par sliktu mūsu valsts pamatam, mūsu valsts izglītībai. 1980. gads - reālā situācija Latvijas skolās ir tāda, ka skolās strādā ar augstāko pedagoģisko izglītību vairāk nekā 90 procenti, bet pēc 13 gadiem, pagājušajā gadā, - vairs tikai 60 procenti, bet prognoze uz nākošo gadu ir tikai 50 procenti. Un šis skaitlis turpina pieaugt. Lūk, nākošā gada budžeta projektā šādā situācijā, kad mēs tuvojamies kritiskajam līmenim, ir jāparādās reālai ailei un reālai politikai no Izglītības ministrijas kā atbildīgas valsts nozares puses, kādā veidā izglītība ir prioritāra valstī, kādā veidā valsts nodrošina pietiekama izglītības līmeņa iegūšanas iespēju valstī. Un tikai pēc tam mēs varam runāt par maksas skolām, tikai pēc tam mēs varam runāt par pasaules līmeņa augstskolām un atbilstošiem atestātiem. Un, ja mēs šobrīd runājam par to, ka privātā skola varbūt pat ir labāka nekā tā valsts skola, kuru mēs nespējam nodrošināt, kā tas ir realitātē, tad laikam pietrūka Oša kunga teiktajā tikai nobeiguma punkta priekšlikumos attiecībā uz finansu nodrošinājumu un finansu sakārtotību skolu jautājumā, proti, acīmredzot 49. skolai vajadzētu mums izteikt priekšlikumu kļūt par privātu skolu, un jautājums tiktu atrisināts. Izglītība nav jumts, izglītība nav kronis kaut kam, bet izglītība ir pats pamatu pamats. Ja mēs šobrīd skatāmies ailēs vai stabiņos, vai diagrammās, kā nu mēs to nosaucam šajā paplašinātajā budžeta paskaidrojumā, kurā bieži vien mēs redzam patiešām visaugstāko šo diagrammas stabiņu attiecībā uz izglītību, tad rodas paradoksāls jautājums: kādēļ tādā gadījumā ir viszemākā alga, izņemot kultūras darbiniekus? Ir jābūt atbildei šajā budžeta projektā un budžeta paskaidrojumos, ir jābūt atbildei un pamatojumam. Ja tā nav, tad rodas jautājums: kad tas būs? Un, ja tas būs līdz otrajam lasījumam, tad mēs varam spriest par to, vai otrais lasījums ir atbalstāms. Ja ne - jautājums kļūst sarežģīts. Kas attiecas uz šiem pašiem algu cipariem un uz prioritātēm attiecībā uz izglītību. Acīmredzot viena no atslēgām ir tajā izklāstā, kuru minēja Vaivada kungs, - ka mums ir pāri par 50 tūkstošiem likmju un pāri par 30 tūkstošiem skolotāju skolās. Tātad tā faktiski jau ir ieprogrammēta sistēma, kura nemainās, kura turpina pastāvēt, un, lai skolotājs saņemtu kaut cik normālu atlīdzību, viņam gribot negribot ir jāstrādā pusotras slodzes, divas slodzes. Gluži tāpat ir arī medicīnas darbiniekiem un tā tālāk. Tā, šķiet, nav optimālākā gan radošo, gan arī praktisko spēju izlietošana valstī, ja mēs runājam par profesionāļiem izglītībā un par profesionāļiem medicīnā. Ir ļoti interesants izglītības sadaļā paskaidrojums par to, ka 1995. gadā tiek turpināta vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba algas un sociālā nodokļa maksājumu finansēšana no valsts budžeta. Rodas jautājums: varbūt tad tas ir pēdējo gadu un nākošgad tas vairs netiks turpināts? Un, ja mēs šobrīd neesam iestrādājuši nākamajā gadā tās prasības, kuras patiesībā tika kompromisa ceļā atrastas, - šie 12 tūkstoši, bet kas pēkšņi pēc tam arī pazuda, tad es to izskaidroju tikai tā, ka tie pazuda šajā patiešām sarežģītajā, samudžinātajā budžetā. Šīs prasības nav iestrādātas, bet nav arī atbilde skanējusi ne no viena, kas ir sastādījuši šo budžetu, kādā veidā tad parādīsies martā - projektā un maijā - realitātē šis papildinājums un algu izmaiņas. Kur tas radīsies? Ja jau mēs runājam vienlaicīgi arī par to, ka ir jāņem vērā sezonas ieņēmumi budžetā un ka tie arī būs svārstīgi, tad arī tie šeit nav paredzēti un iestrādāti. Varbūt tikai vienīgi attiecībā uz pagaidām vēl nepieņemto un nediskutēto nodokļu paketi, kas jau kļuvusi problemātiska. Ir vēl viens jautājums šajā pašā izglītības paskaidrojumu sadaļā. Esot jāpievērš uzmanība tam, ka Kultūras ministrija kopējā štatu vienību skaita ietvaros pārdalīja vienību skaitu, palielinot pasniedzēju skaitu augstākajās mācību iestādēs par 28 vienībām un vidējās mācību iestādēs - par 23, vienlaicīgi samazinot saimniecisko personālu šajās iestādēs. Cienījamie kolēģi, vai tad mēs nezinām, kādā situācijā atrodas skolas un to saimnieciskais līmenis? Nerunājot jau nemaz par to, ka visas šīs rūpes mēs esam atstājuši tikai un vienīgi tai otrajai "koka kājai", piedodiet, kura pieder izglītībai, - tā ir pašvaldība, kurai nav reālu iespēju uzturēt šīs skolas divu iemeslu dēļ. Viens ir objektīvais, otrs - daudzās vietās pašvaldībās arī subjektīvais, izejot no pašvaldības sastāva, no pašvaldības attieksmes, no pašvaldības profesionalitātes un no pašvaldības iespējām. Par mācību līdzekļu finansēšanu, par mācību grāmatu izdošanu, par tām mācību programmām, kurām būtu atbilstošie mācību līdzekļi, mums nav priekšstata, kādā veidā tie parādīsies budžetā. Ja arī parādās šīs ailes, tad tās nav atšifrētas, mums nav iespējas spriest par to, kādi tie būs realitātē, ir tikai priekšlikumi. Par ieguldījumu vai investīciju sadaļu budžeta paskaidrojumos. Man gribētos patiešām teikt - tur mēs varējām daudz ko taupīt, vismaz papīru noteikti. Un pat lupa nepalīdzēja ieskatīties šajos skaitļos, lai varētu atšifrēt, kā tur īsti ir. Labāk tad mēs to nebūtu ņēmuši vispār priekšā. Un par kultūru dažus vārdus. Līdzekļi valsts budžetā, kas ir paredzēti Kultūras ministrijai, vietējās pakļautības mūzikas un mākslas skolu pedagoģiskā personāla darba algām un sociālā nodokļa nomaksai. Tas ir ļoti labi, ka beidzot ir parādījusies iespēja arī tiem pagastiem, kuri savas aktivitātes ir izpauduši - un šī gada laikā Kultūras ministrijā ne reizi vien par to esam runājuši -, arī cerēt uz savas pastāvēšanas iespējām. Taču šis ir viens no punktiem, kurā mēs varam saskatīt to izglītības sistēmas sadrumstalotību, kas ir sadalīta daudzās nozarēs, un daudzās nozarēs ir skolas, kuras kopsummā pēc tam veido to 25 vai 30 procentu budžeta izmaksu daļu, kuru mēs kopsummā varam vērtēt kā ārkārtīgi pozitīvu. Taču pa lielākajai daļai šajās ministrijās, pirmkārt, ir jau augstākās pakāpes skolas, tās nav pamatizglītības iegūšanas mācību iestādes, pie tam šajās ministrijās atalgojums par padarīto darbu ir ārkārtīgi diferencēts. Es neatkārtošos, jo kolēģi par to jau runāja. Un ir vēl viena pozīcija, kura man rada jautājumu jau atkārtoti - otro reizi izskatot budžetu. Arī 1994. gadā Latgales deputātu grupa gribēja noskaidrot šo jautājumu, taču tas neizdevās, un arī šobrīd mēs gribētu zināt. Paskaidrojumos stāv rakstīts: 1995. gadā no valsts budžeta līdzekļiem paredzēts turpināt finansēt bāzes gadā - nav skaidrs, kurš ņemts vērā kā bāzes gads, iespējams, ka 1994. - asignētās programmas. Un kā pirmā ir minēta Kultūras pieminekļu izpētes un saglābšanas programma. Tur ir profesionāļi, kuri varētu interesēties par šo jautājumu. Taču man ir neliels jautājums vai komentārs par nākošo - par valsts pasūtījumu kultūras pasākumu finansēšanai Latgales programmas ietvaros. Tie ir nieka 20 tūkstoši 650 latu. Un tomēr mēs ļoti gribētu zināt, kur arī šis lats vai santīms - šie 20 tūkstoši latu - aiziet un kam tie tiek piešķirti. Un, ja es zinu to, ka kopš 1989. gada pastāv šāds bāzes finansējums, tad tur bija citi argumenti un citi pamatojumi. Mēs vēlētos zināt, kādi tie ir šobrīd. Par to budžeta asignējumu daļu, kas skar radio un televīzijas šīgada finansu palielinājumu, un tas skar arī manas komisijas kompetenci. Patiešām mēs laikam pārstāvam gandrīz vienīgo nozari, kura ir saņēmusi papildinājumu bez prasīšanas, ja par prasījumu neuzskata to vairāk vai mazāk izvērsto nacionālās pasūtījuma programmas pamatojumu, kuru gan Nacionālais radio, gan Nacionālā televīzija ir iesniegušas, taču jautājums, protams, ir pavisam cits - ja mums kino nav nekā, tad, protams, neviens jau neatteiksies, nevienam nekas nav lieks. Man nav žēl, es neiestājos pret, bet man ir jautājums - kāpēc? Paldies.".
• 1994_12_08-seq249 language "lv".
• 1994_12_08-seq249 speaker Anta_Rugate-1949.
• 1994_12_08-seq249 mentions Q211.
• 1994_12_08-seq249 mentions Q1419663.
• 1994_12_08-seq249 mentions Q43048.
• 1994_12_08-seq249 mentions Q11989566.
• 1994_12_08-seq249 mentions Q47282.