Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_08-seq247> ?p ?o. }

• 1994_12_08-seq247 type Speech.
• 1994_12_08-seq247 number "247".
• 1994_12_08-seq247 date "1994-12-08".
• 1994_12_08-seq247 isPartOf 1994_12_08.
• 1994_12_08-seq247 spokenAs 126.
• 1994_12_08-seq247 spokenText "Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Patiešām šoreiz mēs, deputāti, saņēmām budžetu sakārtotu, sastrukturizētu, tādu budžetu, kas atgādināja pēc savas formas un savas struktūras jau Rietumvalstu civilizētos budžetus. Mums, deputātiem, faktiski pēc šīs struktūras skaidrībā tikt bija samērā viegli. Par to paldies ministrijai, protams, Finansu ministrijai. Bet ko mēs izpētījām? Izpētījām mēs to, ko teica Kehra kungs, - ka tas budžets ir stingri vien tukšs, ka tas budžets ir faktiski pēc sava apjoma pēc viena gada gandrīz tāds pats kā pagājušajā gadā, un proti, pieaudzis tikai par 23,8%. Protams, ka inflācija nākošajā gadā nebūs tik liela. Mēs ceram. Bet tik un tā budžets ir stāvējis gandrīz uz vietas. Un tas, lūk, mūs patiešām uztrauc. Jo tas nevar apmierināt valsti ne kopumā, ne katru nozari atsevišķi. Par to, ka budžets ir ļoti mazs, liecina tas, ka 3/4 no budžeta faktiski ir tikai pabalsti, pensijas un mazās budžeta algas. Un tikai 1/4 daļa ir palikusi sevis uzturēšanai, sevis atražošanai. Budžets ir eksistences budžets. Budžets, protams, nav attīstības, paplašinātas vai vienkāršotas atražošanas budžets. Ja Kehra kungs tam piekrita, tad man rodas jautājums: kāpēc tas tā ir? Kaut kā prasās atbilde. Tas ir četru vai gandrīz piecu neatkarības gadu ekonomikas tomēr galarezultāts. Ekonomika nav devusi mums straujus pieaugumus. Viens no rādītājiem ir budžeta investīcijas. Šogad viens procents ražošanai no šā viena procenta vēl mazāk. Labi, ka ir un ka Ekonomikas ministrija ir sastādījusi programmu - investīciju programmu. Ja mēs neinvestēsim kaut vai ar kredītiem, ja mēs nevaram no budžeta investēt... Šeit es piekrītu Kehra kungam, ka tad mums tālākās pildīšanās un tautsaimniecības attīstības nebūs. Es piekrītu, ka mums ir jāņem kredīti. Un faktiski ārzemju kredīti ir jāņem lieli, nevis jāsadala sīknaudā un jāizdala dažādām firmām, lai Kiršteina kungs varētu konstatēt, ka tie pa firmām ir pazuduši. Un pareizi viņš konstatē, bet jāinvestē lielos apjomos ostās, infrastruktūrā, mežu apstrādē - bez pārpalikuma mežu apstrādē un citās vietās, kas ātri var nest atpakaļ naudu. Un to sauc par ekonomisko politiku. Šodien mēs to neredzam, kaut mēs ar Tautsaimnieku politisko apvienību esam jau trīs mēnešus šajā koalīcijā. Bet tas arī attiecas uz mums, arī mums ir jāpiedalās šajā lietā. Par vienu no sāpīgākajiem jautājumiem, proti, par budžeta to daļu, kas interesē katru iedzīvotāju, tas ir, par algām, pensijām un pabalstiem. Kaut tās ir lielākas nekā Igaunijā un Lietuvā, tās tomēr ir tik mazas, ka tās ir tikai zem eksistences. Tā, kā teica Irēna Folkmane, kultūras darbiniekiem 31 - 35 lati, tas ir, lats dienā. Par latu var pusdienas paēst, nevis uzturēt ģimeni. Un tomēr jāsaka viena tāda lieta, ka pat tās algas, par kurām cīnās skolotāji - 60 vai 80 lati, arī tās ir pieticīgas, un varbūt skolotāji, ārsti un kultūras darbinieki vēl būtu izpratuši situāciju, ja valsts būtu devusi, izstrādājusi indeksācijas sistēmu, kam kurā laikā pieaugs kaut par mazu daļiņu. Tāda, kāda bija Ženēvas shēma. Nevis tā, ka katrs izies streikā un cik katrs izplēsīs no nozares. Lūk, šādas sistēmas šādas indeksācijas shēmas, kura ir katrā valstī un bija arī Ulmaņa laikā, mums uz šodienu nav, bet pie Godmaņa tās bija. Es domāju, ka tā ir ļoti liela kļūda. Es piekrītu Oša kungam, ka ar pārdalīšanu no šīs mazās, niecīgās summas budžetu vairs nepalielinās. Mums ir jāpadomā par to, kā budžetu papildināt. Šeit es teikšu tā: ir pareizi, ka Kiršteina kungs uzskaitīja daudzus tos jautājumus, kurus šodien šeit vajadzēja analizēt Ekonomikas ministrijai. Mēs esam uzdevuši šos jautājumus "Latvijas ceļam", iestājoties koalīcijā: cik liels ir Latvijas iekšējais parāds? Cik - savstarpējie parādi? Cik ir nenomaksāts budžetā par tiem vai par tiem nodokļiem un kur ir iekšējās rezerves, kur mehānismi, kā to piedzīt? Es tikai nevaru piekrist Kiršteina kungam vienā lietā - viņš arī šos jautājumus uzdeva, bet viņam ir "ēnu" kabinets, viņš ir "ēnu" kabineta loceklis, bet viņš kā konstruktīva opozīcija nevienu atbildi nepateica - kā mēs to būtu darījuši. To mēs nedzirdējām. Es nevaru piekrist Kiršteina kungam par jauno ekonomikas sistēmu, ko viņš grib atklāt, un tā ir tā saucamā neražošanas ekonomika. Viņš, arī tiekoties ar skolotājiem, teica: nevajag ražot, ir jau saražots par daudz! Mēs sakām citādi: ir jāražo konkurētspējīga produkcija, tāpēc tehnoloģijām investīcijas ir jāņem, jāiedod un jāmeklē tirgus. Kiršteina kungam ar Ārlietu komisiju jādomā, kā braukt uz Kazahstanu, kā braukt uz tām vietām, kur to slikto, nenocenoto vai nocenoto preci, Kiršteina kungs, var vēl pārdot. (No zāles deputāts A. Kiršteins: "Valdībai jābrauc!") Cik man ir zināms, Kiršteina kungs, no Kazahijas bija atbraukuši pašlaik pie valdības, un viņi pieprasa to preci. Mums tā lieta jākārto, bet tas arī ir politisks jautājums - tirgus, ekonomisks un politisks. Jābrauc, jāmeklē noiets tai precei un jāsāk ražot labāka prece... Jūs arī esat "ēnu" kabinetā, bet es piekrītu, ka vajadzēja to atbildi dot. Par prioritātēm. Man arī šķiet, ka par prioritātēm jānosauc tās nozares, kurām ir arī finansiāls segums. Diemžēl izglītībā arī es neatradu šādu finansiālu segumu. Par lauksaimniecību es runāšu. Ierēdniecība nav prioritāte, bet ierēdniecība kā āža kāja no maisa lien ārā, ka tā ir prioritāte. Es nesaku, ka jāmaksā būtu visiem, ka nevajadzētu maksāt ierēdņiem labas algas, lai viņi labi strādātu, bet, lūk, to lielo armiju tehnisko darbinieku, kas tiek algota arī ar augstām kategorijām, manuprāt, tomēr būtu iespējams samazināt. Par lauksaimniecību un par tās prioritāti. Lauksaimniecība šogad saņem prioritāti - pirmo reizi maksāt nulles peļņas nodokļa vietā 25 procentu nodokli. Lauksaimniecība šogad saņems pievienotās... maksās pievienotās vērtības nodokli pilnā apjomā - 18 procentus. Mūsu uzskats ir tāds, ka, ja lauksaimnieciskā nozare ir prioritāra, tad tai vismaz budžetā un citiem ekonomiskiem nosacījumiem nav jābūt sliktākiem, nekā tie bija iepriekšējā gadā, bet nedaudz labākiem. Mēs budžeta tapšanas gaitā panācām vienu otru uzlabojumu, paldies par to valdībai un Finansu ministrijai, bet mēs varam piekrist arī Bērziņa kungam, ka tik... mums ir tāda doma, ka tik, cik ar pievienotās vērtības nodokli, kas ir virs 9 procentiem, tiek izņemts un arī ar peļņas nodokli, tā daļa ir jāatgriež atpakaļ eksporta subsīdiju un citu subsīdiju veidā, lai lauksaimniecība 4 gados līdz ieiešanai Eiropas savienībā spētu atsperties un lai nevajadzētu no tās atteikties pavisam, jo visas civilizētās valstis ir neatkarīgas ar lauksaimniecību. Mēs priecājamies par to, ka ieejot "Latvijas ceļā" kā koalīcijā, "Latvijas ceļš" no tādas nostādnes, ka lauksaimniecība gandrīz vai nav vajadzīga, ir pagriezies uz to pusi, kas saka, ka lauksaimniecība ir prioritāra. Darīsim tā, lai varētu vismaz šo pateikto arī realizēt reāli - ar finansiāliem segumiem. Mēs nāksim ar priekšlikumu, lai izpildītu mūsu vienu līguma punktu ar "Latvijas ceļu" - mēs nāksim ar priekšlikumu, lai tā nauda, kas ienāk budžetā no Zemkopības ministrijas, tas ir, 4,8 miljoni, tiktu nevis patērēta, bet novadīta graudu iepirkšanas fondam rudenī, kad sāksies graudu iepirkšanas sezona, lai varētu regulēt graudu tirgu, lai tas nenotiktu tā, kā tas ir šogad. Un es ceru, ka valdība, ka mēs kopā ar Zemnieku savienību - arī viņi izteica atsevišķus priekšlikumus Budžeta komisijā - radīsim kaut kādu risinājumu, lai tomēr šo prioritāti realizētu. Mani ļoti iepriecināja Bunkša kunga šodien teiktais, ka atsevišķas pašvaldības, kā Ventspils pašvaldība, ir izteikusi iniciatīvu palīdzēt nodokļu ievākšanā, lai budžets papildinātos, un pašas pašvaldības varētu, kā saka, šeit ņemt dalību. Ja tai sekotu arī citas pašvaldības un mēs atbalstītu šādu iniciatīvu, tad es domāju, ka arī tas ir viens no budžeta papildināšanas kanāliem. Šeit jau daudz kas tika izteikts, ko gribētu arī es šobrīd teikt, bet es neatkārtošos un teikšu vienu: ja valdība uzklausīs mūsu, Tautsaimnieku politiskās apvienības, jau iesniegtos priekšlikumus otrajā lasījumā par lauksaimniecības nozares finansēšanu un mēs atradīsim kopēju valodu, tad es arī šoreiz aicinu pirmajā lasījumā šo budžetu akceptēt. Paldies.".
• 1994_12_08-seq247 language "lv".
• 1994_12_08-seq247 speaker Edvins_Kide-1934.
• 1994_12_08-seq247 mentions Q16350881.
• 1994_12_08-seq247 mentions Q211.
• 1994_12_08-seq247 mentions Q37.
• 1994_12_08-seq247 mentions Q191.
• 1994_12_08-seq247 mentions Q193089.
• 1994_12_08-seq247 mentions Q21625222.
• 1994_12_08-seq247 mentions Q1020384.
• 1994_12_08-seq247 mentions Q8436.
• 1994_12_08-seq247 mentions Q1807079.
• 1994_12_08-seq247 mentions Q71.
• 1994_12_08-seq247 mentions Q47282.
• 1994_12_08-seq247 mentions Q2232297.