Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_08-seq243> ?p ?o. }

• 1994_12_08-seq243 type Speech.
• 1994_12_08-seq243 number "243".
• 1994_12_08-seq243 date "1994-12-08".
• 1994_12_08-seq243 isPartOf 1994_12_08.
• 1994_12_08-seq243 spokenAs 46.
• 1994_12_08-seq243 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Ir gara darbadiena pagājusi, un visi ir diezgan paguruši, manuprāt, ir arī ārkārtīgi daudz pateikts. Kiršteina kungs ļoti daudz ko pateica no tā, kā es gribēju sākt savu runu. Tā ka es mēģināšu runāt pavisam īsi, tikai pieskarties tiem jautājumiem, uz kuriem, es šeit uzskatu, nedaudz saasināt jūsu uzmanību. Tas ir šis reformu process, par kuru mēs tik milzīgi augstā uzbudinājumā runājām pagājušajā budžeta pieņemšanas reizē - ka nu iet reformas, ka viss būs kārtībā un ka reformām vajag naudu tik, cik vajag. Un mēs tā kautrīgi zemnieki iebildām, ka galvenā reforma, kurai visa likumdošana ir sagatavota... ka zeme prasa savu līdzekļu daudzumu. Nu to tā ne visai skaļi mūsu toreiz labie kolēģi - koalīcijas partneri - dzirdēja. Teica - nu ja tad paliks pāri un to budžetu mēs pārpildīsim, tad mēs jums piedosim klāt. Tikai rezultāts ir tāds, ka zemes reforma praktiski laukos ir apstājusies. Tas arī traucē šo zemes tirgu, kuru gan es neuzskatu par galveno - zemniekam tirgoties ar savu zemi, bet vajag to apstrādāt, ražot produktus, bet lai arī būtu tā, ka tas ir vajadzīgs zemes tirgum - nobeigt šo zemes reformu, sakārtot, ierakstīt zemesgrāmatā. Vēl jo vairāk tas ir vajadzīgs, lai sakārtotu ražošanas attiecības laukos. Diemžēl arī šogad budžetā ir tik neliels kāpums, ka tas skar inflāciju vai nenosedz pagājušogad neiedoto. Tātad zemes reforma laukos netiks veikta. Ar to daļēji ir saistīts pats ražošanas process laukos. Protams, ne jau galvenokārt - galvenokārt šis ražošanas process laukos ir saistīts ar mūsu valsts politiku, ar šo nekontrolējamā, liberālā tirgus ekonomiku vai normālu, aizsargātu lauksaimniecisko ražošanu. Diemžēl mēs esam šobrīd izvēlējušies pirmo variantu. Šajā variantā laikam zemniekam atliks tikai tirgoties ar zemi. Cik reizes to zemi var pārdot? Vienreiz. Un, to notērējot, zemnieki no laukiem pazudīs, bet es gan šaubos, vai kāds šo zemi pirks. Ražošanas kritums laukos ir katastrofāls. Viena 100 tonnu ievestā siera vai gaļas cenas ir tās, ka 30 darba gadi...30 cilvēki paliek bez darba laukos, un tas ir liels slogs budžetam. Mēs šeit nerunājam par bezdarbu, taču šo cilvēku eksistence ir jānodrošina. Priekš tā ir valsts. Jautājumus uzdeva skolotāji: kā jūs domājat - ir vai nav valsts Latvijā? Man pirmajā brīdī tā bija tāda jocīga situācija, es pat nevarēju momentā atbildēt. Tiešām, ja ir valsts, tad ir kārtība, - tad ir robeža, tad ir muita, tad rekets neievāc nodokļus, bet ievāc Ieņēmumu dienests, tad netirgojas uz visiem ielu stūriem un apgrozījuma nodokli ievāc no visas pārdotās preču masas, bet ne tikai no veikaliem. Tas, kas notiek Centrāltirgū un visos tirgos, par ko es esmu jau, manuprāt, neskaitāmas reizes no šīs tribīnes runājis, tas ir tikpat kā kurlā saruna ar aklo. Nekādas reakcijas, nekāda efekta! Visi izliekas, ka tas ir kaut kas, bet tajā pašā laikā, ka tā nav ar mums saistīta nebūšana. Mēs ar mūsu cienījamo kolēģi, ar patrneri, runājām, ka Latvijas lauksaimniecība brūk. Mēs nevaram šo muitu noteikt, mēs nezinām cenas. Pēc pastāvošā Muitas likuma mēs varējām aizliegt šajā konkrētajā momentā jebkuru gaļas ievešanu. Tad jau redzētu - ja vajag, mēs dodam licenci, mēs aizsargājam savu tirgu. Tas bija galīgi nepieņemams. Šobrīd arī to neviens negrib pieņemt, bet rezultāts ir tāds, ka mēs pārvēršamies par neražojošu zemi. Protams, nav jāražo radioaparāti, kurus šeit neviens nepirks un neklausās. Bet pārtikas produktus mēs ēdīsim, jo ir jāēd. Cik tie būs kvalitatīvi - tas atkarīgs tiešām no tā, vai tie būs mūsu produkti vai atvestie produkti pašreiz no Eiropas. Un tad, kad šī Eiropas produktu straume beigsies, tad arī to cena celsies, tikai no kurienes celsies šīs algas, no kurienes radīsies šie ieņēmumi, ja mēs šeit uz vietas neko neražosim? Iespējams jau ir šis tranzīts, ko Kehra kungs ļoti tēlaini šeit rādīja. Tas ir patiess, mums jākļūst par tranzīta zemi, bet ko tad darīsim mēs - pārējie latviešu cilvēki, zemnieki? Vai stāvēsim šā tranzīta lielceļa malā un māsim ar rociņu un priecīgi gaidīsim, kad mums kādu dolāru iemetīs saujā? Es gan tādu dzīvi neceru. Nepieļausim tādu! Tātad mums šajā variantā ir jādomā par valsts sakārtotību, un tas ir saistīts ar budžetu, kuru mēs šodien gribam apstiprināt pirmajā lasījumā. Naudas nav. Un viss ir atkal sagājis murckulī - nodokļi nav pieņemti, budžetu mēs gribam pieņemt. Mums te Piebalga kungs teica, ka vecie nodokļi der, jo jaunais budžets taisīts uz veciem nodokļiem. Tad man šeit ir priekšlikums - varbūt ir jāiesniedz rakstiski, ka vajag atlikt vispār nodokļu izskatīšanu, lai mēs nepārslogotu budžetu un lai pārējās komisijas un frakcijas mūs nedzītu tādā vāveres ritenī, kurš uzņem arvien lielāku ātrumu. Mēs nevaram tur izskatīt ne budžetu, ne nodokļus. Ja šie nodokļi nav tik vajadzīgi, ko tad mūs šeit piespieda nobalsot 5 dienu laikā, iesniegt un fiksi izskatīt, ja tie šobrīd nav ietverti budžetā? Vai nu tas ir tā vai mums saka nepatiesību. Vienā variantā mums saka nepatiesību. Es gribu zināt atbildi, kurš ir tas variants? Vai nu jaunie nodokļi ir ielikti jaunajā budžetā... Tad nevar pieņemt budžetu, kamēr nepieņem nodokļus. Ja jaunie nodokļi nav ielikti jaunajā budžetā, tad nav jācenšas forsētā veidā, neizvērtējot visu šo iekasēšanas un administrēšanas mehānismu, neizvērtējot šo jauno nodokļu ietekmi uz tautsaimniecību un uz pārējām sfērām... tad nav jāizskata. Tagad vajadzētu nolaisties vienu puspakāpīti vai pavisam zemāk pie zemes no valsts budžeta līdz ģimenes budžetam. Cienītie kolēģi, es domāju, ka visi zina, cik ir skolotāju algas, jo to jau Streiku komitejas paziņojumos presē publicē. Bet šeit arī mēs dzirdējām no Folkmanes kundzes, cik tad alga ir kultūras darbiniekiem, un es varu pateikt, ka medicīnas darbiniekiem... Es vakar tikos ar cilvēkiem, kuri strādā tajos pašos Stradiņos smagajā reanimācijas nodaļā, kur cilvēki... Jūs zināt, kā tur ir - uz miršanu vai pēc smagām operācijām. Par 30 latiem šīs medmāsas cilā, tīra, špricē, dara un arī aizspiež acis, kad katram mums būs nobeigums. Par 30 latiem! Tas ir ģimenes budžets. Ja ir arī vīrs bezdarbnieks vai kādā rūpnīcā strādājošais, bet nav biznesmenis, tad kāds ir šīs ģimenes budžets? Kā tad viņi iztiek, ja dzīvoklis maksā 30 latus, bet ir arī jāēd un jāģērbjas, bērni jāsūta skolā. Avīzes un grāmatas jau laikam vairs nepērk, kā cilvēki lai dzīvo? Mēs esam atbildīgi, cienītie kolēgi, par to! Mēs nevaram it kā neredzēt, kāds ir, teiksim, tautā - pamatmasā valdošais ekonomiskais stāvoklis, kāds ir šis ģimenes budžets un kā cilvēki dzīvo. Mēs esam turpat, kur pagājušogad, apspriežot budžetu. Mēs konstatējām, ka ir slikti, ka nav ko dalīt. Ja jūs mākat sadalīt labāk, tad, lūdzu, daliet! Tad jau vispār budžetu vajag pieņemt pirmajā lasījumā, jo sadalīt diži labāk, es baidos, ka neviens nevar. Tur Kabinets ir strādājis un Finansu ministrija. Mēs uzticamies arī tiem augsti atestētajiem un apmaksātajiem ierēdņiem, ka viņi māk precīzi sadalīt. Gan kristieši, gan man blakus sēdošais kolēģis Brūvers teic, ka nav kristīgi sadalīts, ja tas procentu pieaugums visiem ierēdņiem, skolotājiem un ārstiem nav kristīgi... tad visiem vajadzēja par 15 vai vēl cik procentiem pieaugt algu izmaksai. Un tad ir kristīgi, tad mēs vēl varētu attaisnoties, ka tik ir, cik ir sadalīts un vairāk nekā mums nav. Bet es tomēr tā negribētu nobeigt šo savu īso uzstāšanos. Cienītie kolēģi! Mēs kārtējo reizi neanalizējām ieņēmumu daļu. Šeit, no šīs tribīnes, protams, visi līdz šim runājošie, liela daļa, to analizēja. Man ir ļoti žēl, ka šī ārkārtējā sesija, kurai vajadzēja notikt, nenotika pirms šī budžeta. Tad tur parādītos tie "ēnu" ekonomikas milzu līdzekļi, kuriem šeit mazliet Budovska kungs pieskārās un vēl viens otrs. Tur aiziet ne tikai 10, bet 100 miljoni. Ja mēs tos negribam vai nemākam paņemt, tad tā ir mūsu, arīdzan Saeimas un arī izpildvaras nespēja. Un, ja mēs nespējam, varbūt ir jāiet prom. Tāds ir zālē šeit sauciens. Paldies! (Starpsauciens no zāles: "Jāiet prom!")".
• 1994_12_08-seq243 language "lv".
• 1994_12_08-seq243 speaker Andris_Rozentals.
• 1994_12_08-seq243 mentions Q822919.
• 1994_12_08-seq243 mentions Q211.
• 1994_12_08-seq243 mentions Q193089.
• 1994_12_08-seq243 mentions Q8436.
• 1994_12_08-seq243 mentions Q2232297.