Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_08-seq241> ?p ?o. }

• 1994_12_08-seq241 type Speech.
• 1994_12_08-seq241 number "241".
• 1994_12_08-seq241 date "1994-12-08".
• 1994_12_08-seq241 isPartOf 1994_12_08.
• 1994_12_08-seq241 spokenAs 129.
• 1994_12_08-seq241 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es esmu patiešām ļoti lepns un pat ļoti lepns, ka dzīvoju tik bagātā valstī. Es dzirdēju šeit visu laiku dažādus apgalvojumus, ka valstī trūkst naudas, bet es jums gribu pateikt, ka tas tā tik tiešām nav. Un, kaut arī tuvojas Ziemsvētki, Latvija laikam ir vienīgā valsts pasaulē, kur ir nevis viens, bet desmitiem Ziemsvētku vecīšu, kas sniedz dāvanas miljoniem latu vērtībā, varbūt vienīgā nelaime ir tā, ka bieži vien tā nav viņu nauda. Skolotāji prasa 12 miljonus latu. Es brīnos, kāpēc tikai 12 miljonus, jo, cik es zinu, viens pats uzņēmums "Latvijas aviolīnijas" ir paguvis ietaisīt parādus - vairāk nekā 12 miljonus, tiesa gan, dolāru, bet varbūt atklāsies, ka ir arī lati, ne tikai dolāri. "Lata International" parādi mainās no dienas uz dienu: te mēs dzirdam par 40 miljoniem, te - par 60 miljoniem, - un šoreiz jau laikam latos, nevis dolāros. Un kas gan uz šī fona ir kaut kādi nieka 12 miljoni, kurus mēs it kā nevaram atrast, lai pieliktu skolotājiem algas par 40%! Mēs esam valsts ar vērienu, un mums ir arī valdība, kas strādā ar vērienu. Lucāna kungs šeit aicināja ražot vairāk, tikai nepateica, ko ražot un kādā veidā, jo noliktavās Latvijā, cik es zinu, pašreiz ir preču uzkrājumi vairāk nekā 60 miljonu latu vērtībā. Tātad - ko vajadzētu palielināt? Vai šos uzkrājumus noliktavās vai tiešām saražot vairāk? Vai arī, ja mēs gribam iegūt kaut kādu naudu budžetā, tad man atkal nav skaidrs, kāpēc valdība neiespaido, nepanāk caur visiem saviem pieejamiem mehānismiem šo preču pārcenošanu. Ja pārdodam šīs 60 miljonu preces, nu kaut vai par 20 miljoniem, tas taču ir labāk, nekā ja tās tur sapelēs vai ja tās sabojās grauzēji un būs šis zaudējums 60 miljonu latu vērtībā. Man tiešām nav skaidrs, vai tiešām nevar šos preču uzkrājumus pārdot kaut vai kaut kur Austrumos. Vai, teiksim, kaut vai par 20 miljoniem latu, noceno trīs reizes. Vai arī šīs preces šeit tiek mākslīgi glabātas, lai pēc tam šie uzņēmumi tiktu privatizēti ar visiem šiem preču krājumiem un šīs preces tiktu pārdotas jau kā privāto uzņēmumu preces? Es neesmu faktiski saņēmis nevienu atbildi. Apmēram, es tā ātri paskaitīju, 150-200 latu vērtībā. Kas tad par šo naudu atbildēs? Vai mums ir pilnīgi vienalga, kur tā ir pazudusi? Ja jau tā situācija ir tik bēdīga ar šo "Lata International", nu kāpēc kaut vai viens cilvēks nav iesēdināts, pirmais nodokļu nemaksātājs? Tad, es domāju, ļoti daudz mēs uzzinātu, ļoti daudz mēs arī iekasētu. Nākamais. Vislielākais Ziemsvētku rūķītis jeb vecītis laikam jau ir uzņēmuma "Latvijas gāze" vadītājs. Jo vēl nesen mēs lasījām par grandiozi ietaisītiem parādiem gada sākumā, pēc tam gan es uzzināju, ka ar Japānas palīdzību, G-24 kredītu palīdzību mēs esam saņēmuši pāri par 10 miljoniem dolāru, ar kuriem mēs varējām nosegt šos Krievijai ietaisītos gāzes parādus. Ir pagājuši tikai 11 mēneši, un es atkal lasu, ka šobrīd jau ir jauns - 16 miljonu latu parāds. 16 miljoni latu, ja var ticēt šodienas avīzes apgalvojumam. Piedošanu, - ar kādām tiesībām "Latvijas gāze" aizņemas, šo stratēģisko izejvielu un pa labi un pa kreisi dala tiem, kas nav spējīgi par šo gāzi samaksāt? Un te ir vesela rinda valsts uzņēmumu. Es īsti nespēju iedomāties, kādā veidā šo naudu atmaksās tādi uzņēmumi kā "Sarkandaugava" vai Slokas celulozes un papīra fabrika. Nu, nebūtu varbūt svarīgi saukt šeit uzņēmumus, te ir svarīgs pats princips. Kāpēc tad nedarbojas šis likums par bankrotiem? Vai tad nav vienkāršāk pielikt šiem skolotājiem 12 miljonus latu, ļaut bankrotēt šiem uzņēmumiem, kuri nesīs zaudējumus? Tie taču nes pastāvīgus zaudējumus, kuru kopsumma... Saskaitiet šīs neizpārdotās preces un es vēlreiz atkārtoju, parādus par energonesējiem, kuri sastāda 20% no visa valsts ārējā parāda, un kopā jūs dabūsiet pāri par simts miljoniem. Valdība sev ir nolēmusi uz Ziemsvētkiem piešķirt prēmiju un tātad nākamajā gadā palielināt gan algas, gan izdevumus pārvaldes uzturēšanai, kā jau pareizi teica Imants Kalniņš no Budžeta un finansu komisijas, ne vairāk un ne mazāk par 18 miljoniem latu. Palielināt par ārkārtīgi veiksmīgu valsts budžeta ieņēmumu daļas izpildi, par ārkārtīgi veiksmīgu valsts vadīšanu, prēmiju veidā. Bet tagad, ja mēs redzam, ka vairāki simti miljonu faktiski nav iekasēti un ir ietaisīti zaudējumos... Es izdarīju nelielu eksperimentu - es pastaigāju starpbrīdī un dažiem ministriem pajautāju: "Vai jūs neiebilstu, ja jūsu alga netiktu nākamajā gadā palielināta par 40% vai par 60%?" Un lielākā daļa atbildēja, ka viņi tiešām neiebilstu. Tāpēc, mīļie skolotāji, es ticu mūsu valdībai. Nu, ticiet arī jūs viņai! Es viņu mīlu, un es ticu, ka viņa jums atdos ne tikai šos 12 miljonus, bet atdos jums visus 18 miljonus, viņa atteiksies no šiem algu pielikumiem un jūs dabūsiet nevis 40%, bet 60%. Ja valdība pārdomās, LNNK palīdzēs to izdarīt, es domāju, nākamajā gadā. Nākamais - akcīzes nodoklis. Es skatos un neticu savām acīm - ziniet, ļoti pieticīgi ir uzrakstīts, ka akcīzes nodoklis būšot... ieņēmumi no akcīzes nodokļa būšot nevis 139, bet tikai 39 miljoni latu. Manī tas izraisa, varētu teikt, tādu ļoti lielu izbrīnu, jo es palasīju pēdējo reidu materiālus par Centrāltirgu, un tieši te pagājušajā nedēļā, man liekas, vienā punktā jeb, kā agrāk teica, vienā "točkā", jau atrada vismaz 200 tūkstošu dolāru vērtībā šo kontrabandas spirtu un dzērienus. Tātad gada laikā acīmredzot 100 punktos jau var atrast vismaz par 100 miljoniem. Es negribu šeit saukt kādus skaitļus, jo ir ļoti grūti aprēķināt, bet es domāju, ka valdība nenoliedz, ka akcīzes nodoklis varētu būt lielāks par 100 miljoniem, ja reāli darbotos šī akcīzes nodokļa iekasēšanas sistēma. Protams, ka var teikt - tur ir jādarbojas muitai, tur ir jāstrādā robežsargiem. Ziniet, mums nav tieslietu sistēmas, jo viņiem arī vajadzīgi šie pielikumi. Jā, tas viss ir pareizi, bet tātad nākamajā gadā faktiski ir ieplānota tāda pati situācija kā šogad. Man gan saka, ka šogad no plānotā mēs neko neesam ieņēmuši, bet nākamgad mēs ieņemsim to, ko mēs it kā šogad plānojam, tos 39 miljonus. Nu, tā ir diezgan dīvaina pozīcija pašreizējā budžetā, budžeta izpildes gaitā. Protams, te var taisīt arī politiku daža laba frakcija, lepni paziņot, ka vislielākais ietaupījums ir uz ārlietu vai, teiksim, uz valsts aizsardzības rēķina. Protams, es piekrītu. Var jau neatvērt vēstniecību Japānā - kādus 500 tūkstošus latu izmaksā lielas vēstniecības. Bet es jau te pieminēju, ka tikai viens pats kredīts, ko Japāna piešķir caur šo G-24 sistēmu, nē, atvainojos, caur Starptautisko valūtas fondu, jau bija vairāk nekā 20 miljoni dolāru. Pagājušo reizi jau bija milzīgas debates par 600 tūkstošiem latu Baltijas bataljona vajadzībām, ēku pārbūvēm, bet mēs jau esam saņēmuši tikai dažādu dāvinājumu veidā vairāku miljonu vērtībā mācību līdzekļus, ekipējumu, sakaru iekārtas, mēs saņemam miljonus un cenšamies šeit runāt par dažiem simtiem tūkstošu... Bet, ja mēs kur zaudējam simtiem miljonu, par to nez kāpēc mūsu kreisi noskaņotās frakcijas kautrējas runāt un kautrējas analizēt šo situāciju. Nu ko tad, kungi! Lucāna kungs, man arī jautājums - ko vēl ražosim vairāk, ja par 60 miljoniem ir saražots? Tad vajag te precīzi izstāstīt, ko mēs ražojam. Jā, es piekrītu, ja tas ir finieris, ja mēs nezaudējam 800 miljonus, kā mēs pazaudējām pagājušajā gadā 800 miljonus vai 700 miljonus dolāru tikai attiecībā uz kokmateriālu eksportu, tāpēc ka mēs nepārdodam par 300-400 dolāriem kubikmetrā kaut kur Anglijā vai Dienvideiropā, bet iztirgojam par 50 vai par 60 miljoniem, tad es saprotu, ka tā ir konkrēta runāšana. Bet, ja mēs zaudējam attiecībā uz kokmateriālu eksportu vidēji 700 vai 800 miljonus gadā, zaudējam attiecībā uz visiem šiem neiekasētajiem nodokļiem, uz nevajadzīgu preču uzkrājumiem un pēc tam nākam šeit un stāstām: ziniet, mēs varam ietaupīt uz vienu vēstniecību 500 tūkstošus un varam ietaupīt uz kaut kādas ēkas remontu Baltijas bataljonā, - nu, tad darīsim tā: mēs jau varam vispār atteikties gan no ārlietām, gan no valsts aizsardzības, un tad šos izdevumus skolotājiem un veselības aizsardzības sistēmai maksās no NVS budžeta. Un ticiet man, visiem algas būs miljonos - tikai diemžēl rubļos. Tā tas pašreiz ir tur, no kurienes mēs ar mokām tikām ārā. Bet tad to vajag skaidri un gaiši pateikt. Es gribētu faktiski nobeigt ar to, ka otrajā lasījumā, pirms otrā lasījuma mums tomēr būtu jāuzzina, cik valsts izšķērdē pilnīgi nevajadzīgos izdevumos, tāpēc ka nedarbojas šis likums par uzņēmumu bankrotiem, - tas ir pirmais. Otrais - cik mēs neiekasējam akcīzes nodokli, muitu, peļņas nodokli, viss pārējais. Trešais - kā tikt vaļā no šiem liekajiem preču uzkrājumiem. Žēl, ka šeit nav Ministru prezidenta, tik atbildīgā brīdī, pie pirmā lasījuma. Vai ir kas domāts, ko mēs darīsim ar šiem 60 miljoniem preču? Pārcenosim, pārdosim, ļausim tiem sapelēt? Kā mēs paātrināsim nerentablo uzņēmumu bankrotu, kā mēs paātrināsim izglītības un veselības aizsardzības reformu, izglītības un veselības aizsardzības sistēmas reformu? Jo šī izglītības darbinieku streika patiesie izraisītāji, es domāju, ir varbūt cilvēki, kas ministrijā nepietiekami ātri veica šo izglītības reformu. Mēs jau runājām Augstākās padomes laikā par to, ka ir jābūt vienotas skolas koncepcijai, ir jābūt dažādām kategorijām, ir jābūt ļoti diferencētai pensiju sistēmai, ir jāļauj pensionāriem strādāt, it sevišķi valsts budžeta iestādēs, no kurām aiziet tieši jaunie cilvēki, kuri aiziet strādāt privātstruktūrās, un tās ir ne tikai skolas, tie ir arhīvi, tās ir, teiksim, bibliotēkas, dažādas citas vietas, kur šie pensionāri varēs sniegt ļoti lielu ieguldījumu. Tā taču ir kopējā valsts ekonomiskā politika, valsts veselības aizsardzības koncepcija, šeit viss ir kopā, es neko nedzirdēju pie šī budžeta. Un, ja diemžēl man ir jāpasaka skaidri un gaiši, man nav saprotams, kāpēc valsts joprojām uztur tādas skolas un tādus skolotājus, kuru beidzēji pat vidusskolas līmenī nespēj neko sakarīgu pateikt valsts valodā. Ir pieci gadi pagājuši pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas. Nu, cik vēl gadus gaidīsim un auklēsimies? Es redzu skaidri un gaiši, ka 30% algas šiem skolotājiem, kuri absolūti nespēj sagatvot šos skolēnus atbilstoši valsts prasībām... šīs algas varēja izmaksāt tiem skolotājiem, kuru kvalifikācija, darba stāžs ir nesalīdzināmi augstāki. Kāpēc netiek iesaistīti, teiksim, visi dažādie fondi, kāpēc netiek atraisīta privātiniciatīva? Par to es negribu šeit runāt, jo es saprotu, ka tas zināmā mērā pat ir bezcerīgi un varbūt pat ir nelaikā. Es tikai gribētu nobeigt ar vienu lietu - es arī neticu, ka pat tad, ja nebūtu šie 200 vai cik miljoni, kurus mēs te redzam, kuri vispār tiek izniekoti, izšķērdēti, izdāļāti un bezsaimnieciski nesavākti... Es gribu pateikt tikai vienu lietu - kāpēc ir tāda situācija, ka valstī cilvēki 210 tūkstošu automašīnu uzturēšanai tērē vairāk, 5 vai 10 reizes vairāk, nekā veselības aizsardzības sistēmas un izglītības sistēmas uzturēšanai? Tad acīmredzot tā arī ir atsevišķa lieta, par ko jārunā. Es negribu aicināt - lūdzu mani nepārprast - , ka valstij būtu jāatsakās no bezmaksas izglītības un bezmaksas ārstēšanas, bet man ļoti patīk tas, ko es izlasīju vakar vai aizvakar avīzē, ka Rīgā dažas krievu skolas ir tiešām izrādījušas iniciatīvu, ir atvērušas fakultatīvās klases, kur bērni bez obligātās programmas var kaut ko mācīties vēl par samaksu. Tie vecāki, kas spēj kaut ko maksāt, ir iesaistījušies šīs skolas uzturēšanā, un šī sistēma vairāk vai mazāk darbojās. Bet tā mums nav valsts politika. Es negribu arī runāt par to, ko mēs runājām jau pirms 2 vai 3 gadiem, - par nodokļu atvieglojumiem, par to, ka muzeji visi nav jāuztur no valsts kabatas, ka ir jādod šīs iespējas šiem uzņēmējiem. Te pareizi jau pateica - varbūt ka 70% maksāt dažādiem noziedzniekiem? Kāpēc šiem cilvēkiem nedod iespēju ziedot šo naudu tādā gadījumā dažādu kultūras iestāžu uzturēšanai, muzeju un bibliotēku celtniecībai? Kāpēc šo likumdošanu mēs neesam sakārtojuši? Tā ka nobeidzot es redzu ļoti lielas iespējas izmainīt tieši par labu ne tikai skolotājiem, bet arī veselības aizsardzības sistēmā strādājošajiem, arī pensionāriem. Un ļoti nopietni es gribu dzirdēt arī atbildi no Ministru prezidenta pirms otrā lasījuma. Attiecībā uz pirmo lasījumu LNNK frakcijā vairākums atbalsta. Mums principā ir brīvais lasījums šeit, bet Imants Kalniņš jau pareizi pateica, ka, ja mēs nedabūsim visas šīs atbildes, tad, protams, otrajā lasījumā mēs nebalsosim. Paldies par uzmanību!".
• 1994_12_08-seq241 language "lv".
• 1994_12_08-seq241 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1994_12_08-seq241 mentions Q211.
• 1994_12_08-seq241 mentions Q2660080.
• 1994_12_08-seq241 mentions Q39731.
• 1994_12_08-seq241 mentions Q159.
• 1994_12_08-seq241 mentions Q17.
• 1994_12_08-seq241 mentions Q6112351.
• 1994_12_08-seq241 mentions Q646756.
• 1994_12_08-seq241 mentions Q940903.