Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_08-seq239> ?p ?o. }

• 1994_12_08-seq239 type Speech.
• 1994_12_08-seq239 number "239".
• 1994_12_08-seq239 date "1994-12-08".
• 1994_12_08-seq239 isPartOf 1994_12_08.
• 1994_12_08-seq239 spokenAs 46.
• 1994_12_08-seq239 spokenText "Runājot par budžetu, vispirms es gribētu sākt ar pozitīvām lietām, kas ir šinī budžetā. Šis budžets tomēr ir pārskatāmāks nekā iepriekšējie, paskaidrojumu raksts arī ir pilnīgāks, un pozitīvais ir arī tas, ka parādās pirmo reizi šie speciālie budžeti, protams, vēl ne pilnā apjomā un varbūt ne tādā kvalitātē, kā mēs vēlētos. Pašvaldību budžetu novadīšana līdz zemākajām struktūrām arī ir pozitīva iezīme. Arī iesniegšanas termiņš tomēr pēdējos gados ir viens no ātrākajiem, kaut gan, protams, likums par budžeta vadību paredz 1. oktobri. Tālāk - par to, kādas ir problēmas. Un pirmā un galvenā problēma tomēr ir šis tiesiskuma princips, ir likumi, kas paredz noteiktu finansēšanu, kas ir jāparedz budžetā. Un šobrīd ikgadējais valsts budžeta likums par 1995. gadu ignorē vairākus šādus likumus, piemēram, likumu par cukuru, par labības tirgu, par privatizācijas sertifikātiem (14. 1 pantu) un vēl vairākus citus likumus. Un tad, ja valdība tomēr nespēj īstenot, - tad tā arī jāraksta, ka šie likumi attiecībā uz šo gadu nav spēkā (atsevišķie panti vai kaut kādā veidā), bet tomēr šo likumu prasības budžeta likumā ievērotas netiek. Otrs būtiskākais, par ko šeit runāja, - paskaidrojumu rakstā tomēr mani satrauca šis nodokļu sloga ievērojamais palielinājums, kas tiek prognozēts, tātad izeja uz šiem 40 procentiem. Protams, ir vajadzīga nauda, ko dalīt un pārdalīt, bet, ja uzliek pārmērīgu slogu, man bailes, ka var nebūt arī tikpat ko dalīt. Var samazināties, jo šī ekonomiskā augšupeja vai nacionālā kopprodukta pieaugums šogad nesākās, kaut gan prognoze bija. Bet palielinot šo nodokļu slogu, varētu būt arī otrāds rezultāts. Arī, protams, šobrīd šis budžets - par to jau daudzi runāja - tomēr pārsvarā risina dalīšanas, pārdalīšanas principus, bieži vien bez reformu programmu nodrošinājuma attiecīgajās nozarēs. Tagad - par prioritātēm. Šobrīd tomēr pats sāpīgākais jautājums, manuprāt, ir solījumu un darbu nesakritība. Tas, ka ir šīs trīs prioritātes deklarētas, manuprāt, tomēr budžetā negūst atainojumu. Jo te jau daudzi runāja, kurās pozīcijās ir 250 procentu, valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai ir 52,2 procenti, Tieslietu ministrijai - 46,2. Protams, arī vajadzīga prioritāte, bet tad arī jāsaka, ka tā ir prioritāte. Ārlietu ministrija - 34 procenti, izglītībai - 31,1 procents. Kaut gan, ja mēs rēķinām, ka budžeta pieaugums ir 25 procenti, tad redzams, cik tas ir. Zemes dienests, kas ir saistīts ar lauksaimniecību, zemes reforma - 16,2 procenti. Un interesanti, ka parādās arī valdošās koalīcijas attieksme pret masu informācijas līdzekļiem. Tātad televīzijai pieaugums ir 53,7, radio - 9,6 procenti. Mēs lieliski zinām, kāda ir to attieksme pret valdošo koalīciju, un līdz ar to tur finansējums nekādu izbrīnu man, piemēram, nerada. Par zemkopības budžetu, par lauksaimniecības budžetu. Ir varbūt tāds aspekts, kam neviens nav pieskāries līdz šim. Pirmajā acu uzmetienā liekas, ka ir pat kāpums šinī budžetā. Tātad pagājušogad bija 25,3, šogad ir 35,4. Bet iepriekšējā gadā vairākas būtiskas pozīcijas, tieši lauksaimniecību skarošas, bija citās sadaļās - Finansu ministrijas un aizdevuma daļā. Tātad 4,2 miljoni - labībai, 3,7 - parādu samazināšanai labības pārstrādes kombinātiem, 4,8 - dīzeļdegvielas kompensācijai par 1992. gadu, akcīzē bija 2,2 miljoni, šogad ir 3,5, un šogad parādās tikai vienā vietā 1 miljons, vēl citā vietā, kas ir saistīts ar lauksaimniecību. Un sasummējot - pagājušogad bija 40,2 miljoni, šogad ir 39,9. Tātad, nerunājot par kaut kādu pieaugumu, ir pat samazinājums - faktiskais. Tātad - runājot par 25 procentu pieaugumu. Vēl kas ir būtiskais. Iepriekšējā gadā bija 6,6 miljoni dotāciju, un bija šī vienošanās toreizējā valdošajā koalīcijā, ka ir šī starpība starp 10 un 18 procentiem no apgrozījuma nodokļa izmaiņas pārtikas produktiem. Šogad ir 13,2 miljoni, tātad šogad ir 12 mēneši, tad bija 6 mēneši. Tātad arī šis pieaugums ir principā uz šo iepriekšējo bāzi. Bet te bija tomēr arī šī vienošanās, ka ir šī starpība starp 10 un 18. Un to 1,1 miljonu rēķināja 1993. gada oktobrī. Kaut vai ņemot tikai inflāciju, vismaz 2,86 miljoniem šeit būtu vajadzīgs vairāk... Lauksaimniecības investīcijām, protams, ir ierādīta attiecīgā vieta - mīnus 65 procenti attiecībā pret pagājušā gada faktisko. Ja skatāmies investīciju kopējo programmu, tad redzam, ka šajā kopējā investīciju programmā arī lauksaimniecībai ir paredzēti tuvākajā laikā 1,7 procenti. Es šeit tomēr prioritāti nekādi nevaru saskatīt, ja ne otrādi. Varētu būt, ka, protams, nav arī šīs naudas, tad varbūt jaunā nodokļu pakete sniedz risinājumu - nodokļu sloga samazinājumu vai kā nebūt ne tā... Tieši lauksaimniecība arī nodokļu paketē ir vienīgā nozare, kurai nodokļi tiek palielināti. Tātad ienākuma nodoklis, mazākajām saimniecībām iedzīvotāju ienākuma nodoklis, aprēķini ir ļoti dažādi, es pieļauju, ka neprecīzi. Tiek minēta augstākā summa, kas tiks papildus izņemta no laukiem, tie ir 26 miljoni. Es pieļauju, ka tā ir mazāka, bet katrā ziņā summa ir skaitāma miljonos, kas nodokļu slogā nākošgad papildus tiks izņemti no laukiem. Tātad tomēr ir jautājums - kādas nākošgad ir cerības lauksaimniecībai? Pat pie pašreizējā smagā stāvokļa, pēc šīs attieksmes es tomēr redzu tikai iespējamo stāvokļa pasliktināšanos. Kur budžetā varētu būt vēl arī rezerves, kas noteikti būtu budžeta likumā, manuprāt, jānorāda? Ir Kabineta noteikumi, kas ļoti maz tiek cilāti un apspriesti. Piegādes valsts vajadzībām. Tātad virs 2000 latiem visas piegādes atklāt konkursa veidā. Manuprāt, šobrīd šie noteikumi tomēr pārsvarā guļ atvilktnēs, apputējuši, maz izmantoti, un tieši piegādes valsts vajadzībām būtu pietiekami svarīgs līdzeklis, lai veicinātu trūcīgo naudas resursu ekonomiju, arī, iespējams, piemēram, produkcijas veidos, kuri tiek importēti un kurus ražojam paši. Tomēr valsts vajadzībām vajadzētu iegādāties produkciju, kas ir ražota uz vietas. Manuprāt, šīs piegādes valsts vajadzībām ir viens no tiem punktiem, kurš ir jāatrisina arī šinī budžeta likumā, uzrakstot, ka tādai kārtībai attiecībā uz valsts vajadzībām iegādātām precēm būtu jābūt. Otrs jautājums, par ko man, jau pusotru mēnesi interesējoties, tomēr nav izdevies tikt pilnīgā skaidrībā, - tas ir jautājums par Finansu ministrijas pārziņā esošiem rezerves fondiem kredītu apkalpošanai. Tātad no visiem kredītiem, kas tika saņemti un kas tiek saņemti, noteikts procents vienmēr paliek Finansu ministrijas rīcībā, it kā tā sauktajai drošībai. Cik vismaz es esmu ticis skaidrībā, šie fondi ir trīs, atkarībā no līdzekļiem, summā tie ir dažādi. Izrādās, ka par tiem nav ne nolikumu, nekā, un skaidrībai nav dabūjami. Un otrs - ka gadās vēl pat šādi gadījumi. Viens gadījums - vismaz no viena šī rezerves fonda... ka ir tāda firma labvēlīga, kurai pat no šī rezerves fonda tiek izsniegts kredīts. Tāds ir viens gadījums šī gada februārī. Un, manuprāt, speciālajā budžetā obligāti ir jāparādās arī šiem rezerves fondiem, ir jābūt skaidrībai - kam tie tiek izmantoti. Protams, tie tiek izmantoti arī šo kredītu auditēšanai un tā tālāk, bet arī kaut kādas drošības funkcijas tomēr ir jāpilda. Sevišķi, ja rodas šīs problēmas ar kredītu apmaksām. Un budžetā tiem būtu jāparādās, jāzina, kur tie glabājas, kā tie tika, tiek un tiks izmantoti. Summas kopumā tomēr arī skaitās, skaitļi ir rakstāmi ar sešām nullēm. Runājot par lauksaimniecības prioritāti, es domāju, ka arī izglītībā šīs problēmas, par kurām jau daudz runāja, ir saistītas tieši ar to pašu solījumu un darbu nesaskaņu, jo, piemēram, arī investīcijas izglītībai tuvākajā laika periodā ir paredzētas tikai 4%, un es domāju, ka šeit ir analoga situācija. Par budžetu kopumā, zinot pagājušā gada pieredzi, es domāju, ka nav pietiekami atspoguļots arī šis sezonalitātes raksturs. Tātad februārī ir šis nodokļu ieņēmumu viszemākais punkts, tas ir bijis iepriekšējos gados, arī šogad tas būs februārī. Līdz ar to gada sākumā finansēšana ir ļoti apgrūtināta, un par to, kādā veidā tā notiks gada sākumā, ir jābūt skaidrībā, jau pieņemot budžetu, jo līdz vasaras sākumam, sakarā ar šo pirmo mēnešu ievērojamo ieņēmumu kritumu, šīs problēmas neļauj normāli risināt budžeta finansēšanu, un tomēr pie tik saspringta budžeta, ņemot vērā, ka daudzos nodokļos un nodevās (piemēram, muitas, akcīzes nodeva), kur nenotiek ievērojama likmju palielināšana, ieņēmumu pieaugums attiecībā pret šo gadu ir plānots 50 un vairāk procentu, tas tomēr rāda, ka šis budžets, iespējams, būs pietiekami saspringts. Manuprāt, šeit būtu arī jāizslēdz iespējas valdošajai partijai manipulēt ar budžetu priekšvēlēšanu laikā. Tas, ko savā kongresā ir runājis (vismaz presē tas tika atreferēts) "Latvijas ceļa" partijas vadītājs: 1. oktobrī "Latvijas ceļš', ja būs pie varas, pieliks pie pensijām, indeksēs. Manuprāt, šī iespēja ir jāizrēķina. Protams, šobrīd garantēt, teikt, ka tas būs, varbūt nevarētu, bet, prognozējot to, ka šis sociālais nodoklis pildīsies labāk, nekā ir, tad jau Saeimai ir jāparedz, ka tomēr šai pensiju indeksācijai, kas ir tieši saistīta ar sociālā nodokļa iekasēšanu, būtu jābūt gada vidū. Principā šis budžets, lai arī ar daudziem trūkumiem, manuprāt, tomēr pirmajā lasījumā ir atbalstāms, jo, ja šis budžets tiks noraidīts, manuprāt, process ieilgs uz trijiem, četriem mēnešiem. Finansēšana visās pozīcijās notiek pēc principa - 1/12 no iepriekšējā gada apjoma un pat skolotāju trūcīgās algas, kādas tās ir pašreiz, vēl tiek samazinātas. Arī pašvaldībās un citās iestādēs rodas nopietnas problēmas. Tāpēc es aicinu pirmajā lasījumā šo budžetu atbalstīt, un, protams, otrajā lasījumā mēģināt to uzlabot, kaut gan, tāpat kā ar nodokļiem, ir šī problēma, ka valdība Saeimai atvēl ļoti īsu laiku tik svarīgu jautājumu izskatīšanai. Tas, manuprāt, vislabāk izpaudās nodokļos, jo varbūt bija uzskats, ka iesniegs šeit un tā izies viss cauri. Parādījās (principā saskaitīti nav, bet iespējams, ka vairāki simti) priekšlikumi par nodokļu paketi kopumā. Un tas ir vēl tikai attiecībā uz otro lasījumu. Un principā šis nepietiekamais laiks, ko valdība atvēl darbam ar tik nopietniem dokumentiem Saeimai, rada nopietnas problēmas šo dokumentu uzlabošanai un pieņemšanai kopumā. Paldies par uzmanību.".
• 1994_12_08-seq239 language "lv".
• 1994_12_08-seq239 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1994_12_08-seq239 mentions Q822919.
• 1994_12_08-seq239 mentions Q211.
• 1994_12_08-seq239 mentions Q1771611.
• 1994_12_08-seq239 mentions Q15628977.