Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_08-seq237> ?p ?o. }

• 1994_12_08-seq237 type Speech.
• 1994_12_08-seq237 number "237".
• 1994_12_08-seq237 date "1994-12-08".
• 1994_12_08-seq237 isPartOf 1994_12_08.
• 1994_12_08-seq237 spokenAs 112.
• 1994_12_08-seq237 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Gandrīz katrs runātājs, kas kāpa šajā tribīnē, pieskārās jautājumam, kas skan ne tikai šeit, bet skan jau arī ielās, tas ir, jautājumam par izglītību, arī par skolotājiem. Es gribu pateikties visiem, kas izteica gan kritiskus vērtējumus par stāvokli izglītībā, gan arī savus priekšlikumus - jau pilnīgi konkrētus. Oša kungs arī pieskārās šim jautājumam, runājot par to, ka ir nepieciešamas šīs reformas izglītībā. Es gribu teikt, ka ir iespējami divi reformu ceļi. Viens no tiem ir - pilnīgi noārdīt veco un būvēt jaunu sistēmu. Mēs šādu ceļu ejam faktiski ekonomikā. Mēs, protams, redzam arī, cik grūts ir šis ceļš. Un ir otrs ceļš - kvalitatīvas attīstības un uzlabojumu ceļš, kas, manuprāt, ir vienīgais iespējamais izglītībā. Tas nav tas pats princips, kas varbūt būtu liekams ekonomikā, jo reformējot jau mēs arī runājam par to, kā reformēt izglītības sistēmu. Ka, protams, reformēt var tikai to, kas pastāv. Otrs moments. Šīs reformas ātrums. Tas arī ir atšķirīgs - salīdzinoši, runājot, piemēram, par ekonomiku. Mēs nevaram izglītības reformu iedomāties kā importētu tehnoloģiju uzstādīšanu skolās un pedagogu ātru sagatavošanu un cerēt uz kvalitatīvi augstiem rezultātiem jau burtiski mēneša vai atsevišķa gada laikā. Izglītības reformas ceļš ir ļoti ilgs un grūts ceļš. Es varu tikai atsaukties uz vienu piemēru: Vācija savu augstskolu sistēmu, tikai vienu daļu no izglītības sistēmas, reformēja kopš sešdesmitajiem gadiem - 20 gadus. Jā, mēs arī ejam šo reformu ceļu. Piemēram, runājot par skolotājiem. Tātad mums ir jānodrošina algu reforma paralēli ar skolotāju izglītošanas sistēmas izveidi. Jā, patlaban ir tā situācija, ka skolotājiem ir jāmāca un arī pašiem jāmācās. Un tā ir visgrūtākā situācija, un šīs sistēmas veidošana prasa milzu līdzekļus. Mēs pieprasījām šajā budžeta gadā 12 miljonus tieši algu reformas un skolotāju tālākās izglītošanas sistēmas veidošanai. Protams, tādi līdzekļi budžetā neatradās. Ja runājam par prioritātēm, pats budžeta veidošanas princips bija tātad bāzes izdevumi, tas ir, tie izdevumi, kas izriet jau no esošās sistēmas jeb darbojošās sistēmas, plus 5% attīstībai. Tātad visas šīs prioritātes faktiski bija iekļaujamas šo 5% sadalē. Skaidrs, ka tādā veidā arī runāt par būtiskām, straujām attīstības reformām ir grūti. Bet tagad - konkrēti par visasāko problēmu, tas ir, par skolotāju darba samaksas problēmu. Jā, skolotāju algām tiek tērēti lieli līdzekļi. Te tika prasīts, cik tad mums ir skolotāju. Es varu pateikt, ka mums ir 55 000 skolotāju likmju un vispārizglītojošās skolās strādā vairāk nekā 34 000 skolotāju. Ja mēs tikai padomājam, kaut vai parēķinām vienu vienkāršu ciparu, tad redzam: palielinājums viena lata apmērā par likmi - tas nozīmēs 660 000 latu gadā. Tādēļ, runājot par skolotāju algām, mēs vienmēr sastopamies ar to, ka tie, protams, ir lieli līdzekļi. Bet, no otras puses, mēs arī ļoti daiļrunīgi... redzam tos skaitļus, kurus pieminēja iepriekšējie runātāji, par to, kāds ir šis algu līmenis. Jā, mēs no attīstības budžeta nākošajā gadā rezervējām, spējām šo rezervi, tā teikt, sakasīt - 2,125 miljonus latu ar 1. septembri. Šāda situācija, protams, nevarēja apmierināt nevienu, un mēs arī rezultātus šodien redzam. Kā zināms, skolotāji izvirza prasību palielināt algu par 16% salīdzinājumā ar pašreizējo jeb par 41%, runājot par mācību gada sākumu. Valdība bija iecerējusi šo algu reformu, protams, saistot to ar darba samaksas kārtības izmaiņu, kur arī kvalitātes rādītāji būtu pirmie un svarīgākie, tas ir tiešām tāpēc, lai labi skolotāji saņemtu ievērojami vairāk. Biju iecerējis šo reformu realizēt ar 1. septembri. Tagad mēs esam tiešā saskarsmē ar tiem faktiem, kas arī jums ir zināmi. Šajās sarunās esam nonākuši pie zināma kompromisa, runājām par iespēju šo reformu realizēt atrāk - ar 1. maiju. Vakardienas sarunās arī arodbiedrība piekrita, ka algu palielinājums kā tāds atsevišķi nav apskatāms, bet mēs runājām vienlaicīgi par algu palielinājumu saistībā ar algu reformu. Tas nozīmē, ka faktiski šajā jautājumā mēs esam panākuši vienotu izpratni un acīmredzot turpmāko mūsu sarunu temats ir jautājums - cik ātri mēs spējam šo reformu realizēt dzīvē. Protams, prasība, ka ar 1. janvāri, ir tehniski pilnīgi neiespējama, tādēļ ka mums ir gan jāsagatavo šī normatīvā bāze, gan tā plaši un izprotami ir jāizanalizē gan skolās, gan skolu valdēs, lai tiešām šī reforma nebūtu sasteigta, jo pretējā gadījumā rezultāti būs tikai bēdīgāki. Bet katrā gadījumā es pieļauju, ka mēs šo sagatavošanas darbu spētu realizēt pietiekami ātri. Es domāju, tas varētu būt janvāris, februāris. Jau varētu tikt realizēta šī reforma, tas ir, gan skolotāju atestācija, gan tarifikācija skolās. Un, manuprāt, mēs varētu runāt par tādiem datumiem kā marta vidus vai, vēlākais, aprīlis, kad mēs varētu šādu reformu realizēt darba samaksā skolotājiem, tas jūtami palielinātu tieši labu skolotāju atalgojumu. Jautājums - ko tas maksās budžetā? Jā, patlaban mums ir šie 2,125 miljoni, bet, ja mēs runājam par datumu - 1. maijs, tas nozīmē papildus 3,7 miljonus latu. Ja mēs runājam vēl par ātrāku datumu, aptuveni varētu būt vēl miljons par katru mēnesi. Es gribētu, lai Saeima šodien akceptētu šo budžetu pirmajā lasījumā, protams, arī konceptuāli akceptētu. Šī problēma arī mums budžetā būs jāatrisina, un valdība acīmredzot uz otro lasījumu nāks ar saviem priekšlikumiem, kādā veidā mēs šo problēmu varētu risināt, izdarot labojumus šajā budžeta projektā. Vēl tikai dažus vārdus attiecībā uz pašvaldību budžetiem - un, proti, par Izlīdzināšanas fondu un tiem principiem, kas ir ielikti, to veidojot. Arī šajos pašvaldību budžetos un šajā principā es saskatu ļoti lielus draudus arī izglītībai. Jā, protams, atbildība lielā mērā, varētu teikt, gulstas uz Pašvaldību savienību, kas pamatā tātad šo principu realizē nevis pēc izdevumiem, bet pēc iedzīvotāju skaita. Principā varbūt arī šis princips ir pareizs, bet mums ir jābūt arī tiem mehānismiem, kas mums atļautu ņemt vērā konkrēto situāciju konkrētās pašvaldībās. Jo patlaban, ja mēs ejam tikai ar šādu principu, visur tur, kur būs izglītības un kultūras objekti, salīdzinot ar citu pašvaldību, kur tādu objektu nav, izrādīsies, ka tās pašvaldības būs ļoti smagā situācijā. Protams, pašvaldībām šinī gadījumā vajadzētu spēt vienoties, kādā veidā pārdalīt savā starpā šos līdzekļus, taču es domāju, ka, kamēr šis mehānisms un arī šis pārdales mehānisms veidosies, jau var rasties krīzes situācijas ļoti daudzās pašvaldībās. Tas pats attiecināms arī uz tādām mācību iestādēm kā internātskolas, kuras arī faktiski ar mērķdotācijām līdz šim tika finansētas, jo tās aptver plašāku reģionu, ne tikai to pašvaldību, kur tās atrodas. Arī šis moments šādā finansēšanas mehānismā nav ņemts vērā, un acīmredzot ir jāatrod un jāizveido šis mehānisms, lai skaidri zinātu, kādā veidā šādas mācību iestādes turpmāk tiktu finansētas. Arī tas ir tas, kas vēl ir jāsagatavo, pieņemot un apstiprinot galīgajā variantā šo budžetu. Ja runājam par zinātni, es gribētu sacīt, lūk, ko. Jā, mēs attīstības budžetā esam paredzējuši, manuprāt, pietiekami lielu šo summu, kas arī tiek veltīta zinātnei, tajā skaitā arī tam, par ko runāja Gravas kundze, tas ir, par augstskolu un akadēmiskās zinātnes integrāciju. Es gribu pateikt, ka mēs nevaram iet vēl tādu ceļu - visus līdzekļus, kas ir zinātnei, atdot tieši augstskolām, ņemot vērā, ka mums ir šī zinātnes struktūra arī ar atsevišķiem pētnieciskiem institūtiem un tā ir pietiekami augsta, kvalitatīva, lai mēs vienā mirklī nevarētu šādu formālu integrāciju veidot, bet šai integrācijai ir tiešām jānorit tā, lai tas būtu reāls un praktisks rezultāts. Šinī sakarībā arī turpinās darboties tas finansēšanas mehānisms, kas ir caur Latvijas zinātnes padomi, arī konkursa kārtībā izskatot zinātnisko projektu pieteikumus, kur līdzvērtīgi konkurē gan augstskolās strādājošie zinātnieki, gan arī ārpus augstskolām strādājošie zinātnieki. Paralēli tam tātad ir atsevišķa sadaļa, līdzekļi paredzēti tieši šādiem integrācijas projektiem, un, kā jau es minēju, runājot par to, kas ir šajā gadā realizēts, vairāki tādi projekti jau ir realizēti. Pēdējais bija valdības otrdienas sēdē apstiprinātais, arī jauna institūta - Hidroekoloģijas institūta - izveidošana pie Latvijas Valsts universitātes. Es aicinu tātad, pieņemot šo budžetu, kā jau es teicu, arī paturēt prātā un akceptēt to vajadzību, kas saistās ar skolotāju algu reformu. Paldies.".
• 1994_12_08-seq237 language "lv".
• 1994_12_08-seq237 speaker Janis_Vaivads-1946.
• 1994_12_08-seq237 mentions Q822919.
• 1994_12_08-seq237 mentions Q211.
• 1994_12_08-seq237 mentions Q183.
• 1994_12_08-seq237 mentions Q47282.