Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_08-seq232> ?p ?o. }

• 1994_12_08-seq232 type Speech.
• 1994_12_08-seq232 number "232".
• 1994_12_08-seq232 date "1994-12-08".
• 1994_12_08-seq232 isPartOf 1994_12_08.
• 1994_12_08-seq232 spokenAs 77.
• 1994_12_08-seq232 spokenText "Godātais priekšsēdētāj, godātie Latvijas Saeimas deputāti! Mēs šodien izskatām valsts budžetu, un es tiešām gribētu atzīmēt, ka valsts budžets līdztekus nodokļiem un līdztekus ārējās tirdzniecības politikas regulācijai ir viens no trijiem galvenajiem instrumentiem, kas ir valsts rokās ekonomiskās politikas noteikšanai. Es arī gribētu atzīmēt, ka tas dokuments - es domāju gan budžetu, gan valsts budžeta pamatojumu - nenoliedzami ir labākais dokuments, ko mēs par budžetu esam varējuši saņemt kā deputāti visus pēdējos trīs četrus gadus. Un ir ļoti labi, ka šis likumprojekts ir sastādīts atbilstoši likumam "Par finansu un budžeta vadību". Protams, mēs pašlaik varētu izteikt, kas būtu jāuzlabo daudzajās šajās tabulās un grafikos un kas būtu jādara precīzāk, bet mēs pirmo reizi esam saņēmuši šādu dokumentu, un tā noteikti ir atzinība tā sastādītājiem. Tomēr, ja jautātu, kāds ir šī budžeta galvenais trūkums, tad es personiski viennozīmīgi teiktu, ka šī budžeta galvenais trūkums ir tas, ka šis budžets ir par mazu. Un šis budžets ir par mazu galvenokārt tādēļ, un to mums arī kā deputātiem, manuprāt, būtu ļoti svarīgi apzināties... šis budžets ir par mazu tādēļ, ka valstī dažas reformas netiek realizētas un citas reformas iet nekonsekventi un, manuprāt, nepietiekoši strauji. Ja mēs skatāmies konkrēti no šī viedokļa uz nākamā gada budžetu, tad var uzdot jautājumu: vai šis nākamā gada budžets paredz cerētās izmaiņas, lai radītu apstākļus nopietnam budžeta pieaugumam nākotnē? Un šeit diemžēl es apstiprinoši visos jautājumos nevaru atbildēt. Es runāšu par trīs lietām. Un pirmais ir budžeta deficīts. Jā, protams, tas ir labi, ka mēs plānojam budžeta deficītu zemāku, nekā ir ļoti daudzās citās valstīs, kā Baltkrievijā, kuras delegācija šeit bija. Tur ir seši procenti, un nerunāsim vēl par dažām citām bijušajām PSRS valstīm. Bet tajā pašā laikā, lai mēs varētu sabalansēt un normāli plānot pie mūsu apstākļiem, mums normālais stāvoklis būtu bezdeficīta budžets. Tikai tas garantētu vismaz divas lietas. To, ka jau janvārī un februārī ministrijas atkal nesaņems to, ko mēs būsim nobalsojuši, tās atkal nesaņems šo finansējumu, jo budžetā nav iestrādāta - un tas vēl ir trūkums - , proti, sezonalitāte, ieņēmumu daļa nav sabalansēta ar budžeta izdevumu daļu. Un tādējādi ceļiem, kuri ir jāremontē un cits kas jādara vasarā, bet savukārt kuri ir jātīra ziemā, kur mēs ar konkrētām problēmām saskārāmies iepriekšējā valdībā, līdzekļu tam vienkārši tajā laikā nav. Un, ja mēs esam noēduši praktiski visu iespējamo budžeta deficītu, arī mūsu banka, Latvijas Banka, šajā gadījumā mums vairs palīdzēt šeit nespēj. Un, otrkārt, ar to, ka mēs valstī atļaujamies šo budžeta deficītu... jā, mēs aizņemamies naudu kā valsts no mūsu komercbankām, maksājam viņiem vēl par to pietiekoši augstus procentus, bet tā rezultātā pie šiem kredīta resursiem netiek uzņēmēji, kuri nevar šo naudu ieguldīt savā attīstībā, līdz ar to radot darba vietas un visu pārējo. Tā ka to es uzskatu par sliktu lietu, un līdzīgi kā mūsu kaimiņzemē Igaunijā mums būtu jāiet uz bezdeficīta budžetu. Tas šajā gadījumā vairs diemžēl nav iespējams. Otrs moments, kas ir un kur ir sasniegts ļoti neliels progress, bet ļoti nepietiekošs, - tās ir investīcijas. Jā, tas tiešām ir ļoti labi, ka vismaz ir iezīmēta šī valsts investīciju programma un ka šis mehānisms sāks darboties. Un ir paredzēts tikai viens procents, lai gan valdība solīja vismaz divus vai trīs. Es domāju, ka ideāli mums būtu nepieciešami vismaz 5 procenti, jo - ko nozīmē šie procenti? Viens procents - tas nozīmē 23 miljonus, bet 23 miljoni dod vismaz 75 miljonus investīcijām, jo, ja valsts iegulda savu daļiņu, tad arī citi - vai nu ārzemju, vai iekšzemju ieguldītāji - ir gatavi tādā gadījumā to darīt. Tādējādi mēs, ieguldot šajā nākamā gada budžetā vienu procentu, paši izlietosim 23, bet acīmredzot saņemsim ap šiem 75. Ja mēs būtu varējuši mobilizēt savus vismaz 5 procentus, mēs varētu runāt par aptuveni 400 miljoniem, kas jau ir kaut cik nopietna summa. Un vēl. Ja mēs paskatītos, kur šī naudiņa tiek ieguldīta un kurai mēs arī pašlaik esam varējuši piesaistīt ārzemju resursus, tad diemžēl tā lielā mērā ir sfērās, kuras nepalielina mūsu valsts konkurētspēju, kuras nepalielina, godātie deputāti, mūsu valsts konkurētspēju. Jo mūsu vieni no galvenajiem konkurentiem - un mums ir jārunā, manuprāt, ļoti atklāti par šīm lietām - tās ir visas mūsu tuvākās kaimiņvalstis, tajā skaitā Somija, kura plāno būt par nopietnu satiksmes zemi starp Austrumiem un Rietumiem. Tur pašlaik diskutē par ieguldījumiem pusotra līdz divarpus miljardu apjomā, un tanīs daudzajās kartēs un pamatojumos, kas Eiropas līmenī tiek darīti, lielākā šī reģiona osta - Ventspils, nerunājot nemaz par Rīgu, vispār netiek iezīmēta un nav paredzēta tās perspektīvā attīstība. Un tieši tai ir jābūt mūsu kā deputātu sāpei un atbildībai, jo ne no kurienes tā naudiņa neradīsies. Ja mēs paskatāmies dokumentu, kas ir klāt pie budžeta, proti, paskaidrojošo tabulu pie likumprojekta "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadā" (dokuments nr. 1246), un paskatāmies, no kurienes nāk iemaksas izlīdzināšanas fondā... Es to ņemu kā piemēru, bet, manuprāt, to vislabāk šajā gadījumā iedzīvotāju ienākumu nodoklis, ko maksā visi iedzīvotāji valsts teritorijā, parāda, no kurienes mēs saņemam šīs iemaksas. Vislielākā daļa ir no Ventspils, apmēram par 30 procentiem zemāk ir Rīga, vēl neliela daļiņa, pavisam neliela daļiņa, ir Liepāja. Jā, un ir tāds pagasts - starp visiem pagastiem ir tikai daži tādi pagasti, bet ir - ir Šēderes pagasts. Šēderes pagasts Daugavpils rajonā. Un, ja mēs uzdodam, tad mēs redzam, kā tas pelna to naudiņu, uz kuras dzīvo arī citi - gan pagasti, gan pilsētas. Liepājā, Ventspilī un Rīgā tās ir ostas, un Šēderes pagastā, jā, ir šī Daugavpils naftas pārsūknēšanas stacija. Un tās ir tomēr lietas, kas mums ir jāredz un, manuprāt, ļoti būtiski jāizprot. Jo, ja mēs skatāmies konkrēti, pieņemsim, dzelzceļa maģistrāli Jelgava-Liepāja, kurai diemžēl es neredzu šeit nopietnu... Mums nav izdevies tai kaut kādu valsts līdzdalību pašreizējā brīdī atrast. Cerams, mēs varam ko dabūt no citām bankām, bet parēķināsim to, ka pašlaik jebkuras valsts uzņēmējam - iekšzemes vai ārzemes - ir izdevīgāk izdarīt savus ieguldījumus Ventspilī, jo kapitāla atdeve tur nesīs lielākas lietas nekā Liepājā, kuru mēs arī būtu... nerunājot nemaz par kādu no mūsu mazajām ostām, jo dzelzceļus, kas ir valsts atbildībā, neviens cits uzņēmējs privāti neuzcels. Godātais priekšsēdētāj, man būtu vēl palikušas dažas minūtes, vai es varu pabeigt vai... ? Paldies. Tik daudz par diviem faktoriem, kas neapmierināja šajā budžetā. Un trešais būtu tas, ko jau minēja arī citi runātāji, proti, ka kardinālas reformas sociālajā sfērā mums nav notikušas, pirmām kārtām gan veselības aizsardzībā, gan izglītībā, gan visā sociālajā nodrošinātībā. Un būtu vēlams - es to esmu jautājis Finansu ministrijas cilvēkiem, - lai arī šajā dokumentā parādītos tādi skaitļi: cik Latvijā ir skolotāju, cik Latvijā ir ārstu un cik Latvijā ir policistu uz vienu iedzīvotāju un lai mēs salīdzinātu šos skaitļus ar tām valstīm, kurām mēs gribētu līdzināties. Es ceru, ka šie skaitļi tiks iesniegti, bet analīze liecina to, ka mums ir daudz vairāk. Un šeit ir runa par kvalitāti - par šo sfēru darbības kvalitāti, kura nav iespējama bez nopietnām reformām. Un vēl pēdējais, kas mani nedaudz, es teiktu, pat uztrauc sadaļā "Latvijas valsts makroekonomiskie rādītāji", kur mēs runājam par to, ka mums būtu jānodrošina, lai līdz 2000. gadam visu līmeņu budžetos tiktu akumulēti līdz 40 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Es gribu teikt to, ka, ja valsts grib pārdalīt virs 40 procentiem, tad tā ir priekšzīmīga starpsociāli demokrātiska un sociālistiska valsts. Vajadzētu gan arī paskaidrojumu šeit, jo tekstā ir minēts, ka 1995. gadam vēl būtu šie 39,5, bet šodien ziņojumā tas bija drusku pārsteigums, ka es sapratu, - ja es pareizi sapratu - , ka mums jau ir 41,4. Bet varbūt tiešām tas tā arī ir, ja mēs saskaitām pašlaik visu to, ar ko mēs esam aplikuši uzņēmējus. Un tad mums ir jāsaprot tas, ka mums, lai palielinātu budžetu, vairs nav ejams vai nav iespējams iet ceļu, palielinot, palielinot un arvien palielinot nodokļus, jo tik tiešām tas nedos atdevi. Un šeit gan tiešām būtu vēlams, ka šie skaitļi, ko piedāvā uzņēmēji un kas te mums drusku svārstās starp šiem procentiem, bet jebkurā gadījumā tie ir ap 40 ... es uzskatu, ka tie ir nopietni par lielu. Un jāpiekrīt būtu tiem runātājiem, ka tik tiešām lielākā uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu esošo nodokļu iekasēšanu, kur mums ir jūtams progress, bet šajā pašā sadaļā - tiesa, tā dokumentā nav, tas bija finansu ministra ziņojumā, - runājot par konkrētiem, ļoti konkrētiem mēriem, tajā skaitā administratīviem, mums noteikti ir daudz vairāk kas jādara. Bet, runājot par to, ko mēs pašlaik varam izdarīt, manuprāt, ir jāatzīst tas, ka šis budžets ir tik labs, cik tas varēja būt pašreizējā valsts ekonomiskajā situācijā un kādu varēja iesniegt tā koalīcijas valdība, kādu mēs esam... kāda ir mūsu valstī. Un, protams, ne nedēļas, ne divu, ne četru nedēļu laikā kaut kas būtiski daudz labāks šeit nav vienkārši iespējams. Tas, kas ir iespējams, to, manuprāt, jau visprecīzāk iezīmēja finansu ministrs, proti, skatoties izdevumus gan izglītībai, gan ierēdņu reformai, bet es domāju, ka šī pati valdība, izanalizējot tos priekšlikumus, kādi ir, ir spējīga īsā laikā kopā ar Budžeta komisiju sagatavot otro lasījumu. Jo, ja mēs paskatāmies, kāda ir mūsu atbildība, tad mūsu kā deputātu atbildība, manuprāt, - ja mēs, protams, vispār nenoraidām šo budžetu, - ir pieņemt šo budžetu šogad. Tas ir mūsu darbs un tā ir arī mūsu darba kvalitāte. Jo, ja ne, - tad budžets ir mazāks. Jūs ļoti labi zināt, ka tiek atvērta 1/12 daļiņa, tā nozīmē, ka 1/12 daļa no dzīves uzņēmumiem un pašvaldībām jau nākamajā gadā ir garām, līdz ar to es domāju, ka, ja mēs to atzīstam un to tiešām nevaram... mēs neizdarīsim šeit neko daudz labāk, mums ir jāsasprindzina spēki, un Budžeta komisija... Es šeit gribētu teikt tiešām visas Budžeta komisijas vārdā, ko uzsvēra deputāti no lielākas frakciju daļas, ka mums ir jāizdara viss, lai mēs varētu šo budžetu pieņemt vēl šogad. Tad tiešām mēs ar to ieietu vēsturē, jo vismaz pēdējos gados tā vēl nav bijis, ka budžets būtu pieņemts šogad. Parasti mēs to aizvelkam līdz daudz tālākam laikam. Pēdējais, ko es tiešām teiktu: būtu ļoti labi, ja mēs šīs runas par to, kas mums ir jādala un jāsadala pašlaik - un tas ir ļoti svarīgi, ko vajadzētu arī izdarīt -, ja mēs to visa nākamā gada garumā atcerētos mūsu balsojumos par reformu lietām, kādā veidā mums pildīt un palielināt nākamā gada, nākamo gadu budžetu. Paldies!".
• 1994_12_08-seq232 language "lv".
• 1994_12_08-seq232 speaker Ojars_Kehris-1956.
• 1994_12_08-seq232 mentions Q822919.
• 1994_12_08-seq232 mentions Q211.
• 1994_12_08-seq232 mentions Q2660080.
• 1994_12_08-seq232 mentions Q191.
• 1994_12_08-seq232 mentions Q193089.
• 1994_12_08-seq232 mentions Q33.
• 1994_12_08-seq232 mentions Q687709.
• 1994_12_08-seq232 mentions Q80021.
• 1994_12_08-seq232 mentions Q15180.
• 1994_12_08-seq232 mentions Q184.
• 1994_12_08-seq232 mentions Q179830.
• 1994_12_08-seq232 mentions Q5244326.