Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_08-seq230> ?p ?o. }

• 1994_12_08-seq230 type Speech.
• 1994_12_08-seq230 number "230".
• 1994_12_08-seq230 date "1994-12-08".
• 1994_12_08-seq230 isPartOf 1994_12_08.
• 1994_12_08-seq230 spokenAs 129.
• 1994_12_08-seq230 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Zināmā mērā šāda piedalīšanās tagad budžeta apspriešanā, it kā izsakot vienu vai otru domu, man liekas, ir visai neauglīga un nekādu rezultātu faktiski nevar izraisīt. Es, cienītie kolēģi, gribētu tomēr sākt ar trīs lietām, kur, manā izpratnē, kaut kāds naivums šajā zālē valda. Pirmais. Tātad vadība strādā divus mēnešus un it kā ar šo tēzi nāk un saka: "Redziet, cik ātri mēs izdarījām un kā tas ir!" Nu, nerunāsim par tādām lietām, tas nav pareizi! Valdība faktiski ir tās pašas iepriekšējās valdības turpinājums, tas pats īkšķis parādās - uz augšu un uz leju. Viss tiek balsots tā, kā pieklājas, un atbildību nes vieni un tie paši ļaudis, kas ir tikai drusku... no viena kabineta pārsēdušies uz otru. Tātad pie tam vēl, teiksim, finansu ministrs, kas pašlaik nāk ar savu budžeta projektu, bija iepriekš Finansu komisijas vadītājs, un es domāju, ka šeit ir vislieliskākā pēctecība un nevajadzētu šeit knapināties un teikt: es esmu tik jauns, divi mēneši, un tagad piedodiet man manus grēkus! Nav jau nekādi dižie grēki. Tas ir pirmais. Otrais. Tas, ka šeit gan finansu ministrs, gan tagad vēl atsevišķi runātāji atvadās no šīs tribīnes ar svinīgiem vārdiem: "Cerams, ka tiks iesniegti priekšlikumi otrajam lasījumam. " Tā ir vispār diezgan naiva bilde, jo vispār šīs finansu lietas, budžets tiek divos lasījumos vispār izskatīts, un, cienītie kolēģi, ja jūs kāds te nāksiet otrajā lasījumā ar saviem priekšlikumiem, ka pieliksim tagad bāreņiem un pieliksim tiem un tiem, tad jums paralēli uzreiz ir jānorāda, no kurienes jūs to naudu paņemsiet, jeb jānorāda finansēšanas avots. Tas nozīmē, ka pie esošā ienākuma, kas šeit ir, ir tikai pārdalīšanas problēma. Un tad šim pašam runātājam tūlīt vajadzēs nopietni parādīt, kam viņš ir to atņēmis. Es zinu, ka varbūt te ir divi trīs cilvēki gatavi runāt, ka viņi ir gatavi atņemt divus Kalašņikova automātus un Latvija no tā necietīšot, bet mēs vairāk nezinām nekādus runātājus, nezinu, kurš te nāks un runās, un teiks, ko atņemt. Tātad visa šī nostādne, ka otrajā lasījumā kaut ko nu mēs te izdarīsim, ir diezgan liela ilūzija. Un, ja kaut ko šeit mēs varam runāt - un tas ir vairāk konceptuāli -, tad mēs varam runāt šodien. Tam, kas nav šodien runājis, - tam laikam arī turpmāk būs maz ko teikt. Un visbeidzot. Ir vēl viena tāda ļoti interesanta tēze, tas ir, var tikt sadalīts, cik ir iespējams iekasēt. Un te nu man uzreiz, cienītie kolēģi, jāsaka, ka šī tēze ir ļoti interesanta. Es domāju, ka vārdu "iekasēt"... es gribētu to nomainīt ar citu jēgu, tas ir, nevis "cik var iekasēt", bet "cik ir iestrādāts" ar iepriekšējo likumdošanu un tās izpildes kvalitāti. Es par to gribētu runāt. Tātad par tiem visiem likumiem, ar kuriem mēs šeit iepriekš operējām un par kuriem mums šeit bija gan pozīcijas, gan opozīcijas nostādne, un kā mēs cīnījāmies. Tā ir visa bāze tam, par ko šodien runā, - iekasēšanas iespēja. Lūk, tad atgriezīsimies atpakaļ un padomāsim, par ko mēs cīnījāmies, kā mēs savus spēkus šeit šķiedām iepriekšējos likumos un cik tad mēs tagad varam iekasēt. Un es saprotu, ka mēs iekasēt varam minimāli. Kāpēc es saku "minimāli"? Cienītie kolēģi, man nebija slinkums, un es neoficiālā veidā - ne kā deputāts, ne kā vēl kāds cits - apbraukāju uz draudzības rēķina daudzus veikalus un firmas un apjautājos, cik viņi nomaksā nodokli un cik viņi nomaksā reketam. Ļoti interesanti, ka šajā gadījumā ir apmēram 1 pret 1 vai arī citos gadījumos reketam maksā vairāk. Un tad es gribu jautāt: kāda ir valsts budžeta un reketa budžeta bilance? Un tad sāksim runāt mēs par iekasēšanu. Es atceros to brīdi, kad šeit ļoti nopietni izskatīja LNNK piedāvāto valdības deklarāciju, un tur mums bija arī prioritāte iekšā par šīm robežām, par muitu, par valsts drošību, par iekasēšanu, jo tikai no šī punkta mēs varam sākt "dejot", tā ir mūsu "deju grīda", kur mēs varam sākt runāt pēc tam, cik sadalīt. Toreiz tas izlikās par bargu, un tad mums nāca un teica: ko jūs iedomājaties tādu apvērsumu taisīt, jo jūs esat tikai 13 deputāti šeit, parlamentā! Un mēs tikām nolikti malā. Pareizi, pareizi, tāpēc es vienkārši šeit negribu teikt, lai neviens nesūdzas par dzīvi, ka nu vairs nav ko dalīt. Un tā tas viss ir, ko mēs esam iestrādājuši. Un visbeidzot. Tā bija vispārējā daļa. Es tagad gribētu runāt par divām lietām. Protams, izglītību un veselību. Tās ir divas it kā aktualitātes, kur šobrīd centrējas visas mūsu problēmas. Par izglītību man jāsaka tā un arī par veselību: Latvija nevar maksāt, nevar nodrošināt ar savu budžetu izglītību vai veselību visiem tiem, kas šeit dzīvo. To nevar izdarīt - tātad ir jābūt šai reformai. Jābūt šim pārskatījumam. Es neatgriezīšos atpakaļ ne pie viena iepriekšējā likuma, par ko mēs šeit strīdējāmies. Tas ir tas pats - par iedzīvotāju statusu. Mēs runājām, runājām... Tad, kad mēs runājām, toreiz LNNK nāca ar priekšlikumu par termiņuzturēšanās atļaujām, tad šeit bija puse zāles nobālējusi par to, kā mēs varam runāt par termiņatļaujām. Bet, piedodiet, saistiet to kopā ar nodarbinātību, saistiet to ar bezdarba pabalstiem, saistiet to ar citu un tad jūs redzēsit, kur miljoni slēpjas apakšā. Bet, redzat, tad par to visu bija ļoti grūti runāt, bet pie budžeta tagad mēs sakām: nav vairs ko sadalīt! Es gribu runāt vēl par vienu kādu ļoti nopietnu lietu. Tātad faktiski izglītībā mēs neesam redzējuši reformu, veselības aizsardzībā mēs neesam redzējuši reformu. Bet man ir jāsaka tā, ka faktiski nekas arī nebija paredzēts, lai šī reforma realizētos. Es ļoti labi atceros to lielisko situāciju, kā mēs izskatījām ierēdņu reformu. Un tur bija apakšā nodrošinājums, reformas nodrošinājums - 5 miljoni latu. Un tad šeit sākās diskusija - vai vajag, vai vajag izstiept garumā un kā sadalīsim, bet tam bija segums un tam bija norādīti etapi un tā tālāk. Taču šodien es neredzu to ne šinī izglītībā, ne arī veselībā. Attiecībā uz veselību, protams, man gribētos pieskarties tuvāk, un šeit vajadzētu runāt ļoti profesionāli, bet es saprotu, ka ne šajā brīdī, un tai nav vairs jēgas. Pateikt es varu vienu - ka veselībā un labklājībā vienā ir apmēram 42% nodrošinājuma no pieprasītā, otrā 45% no pieprasītā. Tātad, teiksim, viss pieprasījums, es domāju, nav ar dakšām ūdenī rakstīts, tam ir nopietns pamats. Tātad faktiski mēs spējam nodrošināt tikai pusi iespēju no tā, kas ir. Ko tas nozīmē - tas acīmredzot nevienam nav jāskaidro. Bet es gribētu teikt, ka veselības koncepcijā es praktiski neredzu, kā tas viss norisināsies, pat ar tiem līdzekļiem, kas ir izdalīti, kas notiksies. Jūs zināt, ka arī man bija tas gods piedalīties 30. novembra sēdē, ko rīkoja "Latvijas ceļš" ar nosaukumu "Latvijas iedzīvotāju veselība 1995. -2010. gadā". Lieliski! Un patiešām te ir vesela grāmatiņa, es jums to rādu. Šeit ir vesela grāmatiņa, kur lappuse pēc lappuses ir sarakstīta ar tādiem teikumiem, ka man liekas, tur visi daiļrunājošākie Latvijas rakstnieki ir sanākuši vienā telpā un rakstījuši. Te ir tādi vārdi, ka gribas kabatlakatiņu izvilkt laukā - teiksim, līdz 2010. gadam fiziskās, garīgās un sociālās, un vides labklājības ziņā Latvijai jāierindojas vienā no pirmajām vietām Austrumeiropā. Un viss tālāk tiek "dzīts" zem tā. Lai tā būtu! Es vienīgi gribētu pateikt tā, ka neviens vārds nav pateikts par veselības aizsardzības reformu. Neviens vārds nav minēts par šiem etapiem. Neviens vārds nav minēts par etapu nodrošinājumu. Faktiski tas, kas ir pašlaik praktiski darīts - kaut vai tie nelaimes brīži ar Bērnu rehabilitācijas centru, ar Stradiņa klīniku, ar Bērnu klīniku -, visi tie bija ļoti nepārdomāti un it kā no tā atkāpjas. Kāpēc tad neizstrādātā veidā visi mēs ejam uz priekšu? Cienītie kolēģi, noslēgumā es negribētu, teiksim, aizturēt jūsu uzmanību, es tikai gribu minēt dažas lieliskas lietas šeit, kas arī šo kvalitatīvi parādīs. Tātad šeit uz pirmā vāka citā krāsā, lai būtu izdalīts, ir parādītas galvenās, principiālās lietas, par kurām vajadzētu runāt, lai mēs tālāk par veselības koncepciju runātu, par reorganizāciju. Tātad, pirmkārt, politika, vispārējās un plašās vadlīnijas attālākā mērķa sasniegšanai. Stratēģija izstrādāta detalizētāk nekā politika, piedod tai darbības virzienu zināmam laika periodam. Jau par šo otro daļu laika periodam - par to nav neviens vārds. Ir tikai tas, kas uz vāka ir uzrādīts laikam no 1995. līdz 2010. gadam. Tālāk - grozies kā gribi. Bet visbeidzot tas ir darbības plāns - tātad tas nu būtu šim gadam. Uz stratēģijas balstīts, detalizēti izstrādāts pasākumu plāns īsākam laikposmam. Un par to vispār ne vārda. Tādā gadījumā, cienītie kolēģi, ja mēs pirmajā lasījumā šeit runājam par kādām koncepcijām un par kādu virzību, lai to nosegtu ar naudu, tad šeit nav neviena vārda par veselības aizsardzību. Es neredzu vienkārši pieturas punktus, par kuriem man kritizēt, par kuriem šeit es varu runāt kā opozīcija. Man nav neviena priekšstata par to, par ko es varētu šeit apspēlēt un teikt: nē, varbūt tā! Un tad, cienītie kolēģi, noslēgumā es vienkārši gribētu teikt pie šī augstā lidojuma, ka piepeši ir vēl viens skaidrojums un es to gribu attiecināt uz visu veselības aprūpes koncepciju. Kas te ir - es nezinu, un kāpēc ir šis skaidrojums te ienācis iekšā, bet es jums nolasīšu. Piepeši pēc tādām lietām kā primārā veselības aprūpe un sekundārā veselības aprūpe ir dots skaidrojums: "Veselīgs sekss - spēja baudīt un izprast seksualitāti bez vainas un kauna sajūtas". Man liekas, tas ir ļoti atbilstošs šai koncepcijai. (Aplausi.)".
• 1994_12_08-seq230 language "lv".
• 1994_12_08-seq230 speaker Maris_Budovskis-1939.
• 1994_12_08-seq230 mentions Q211.