Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_08-seq228> ?p ?o. }

• 1994_12_08-seq228 type Speech.
• 1994_12_08-seq228 number "228".
• 1994_12_08-seq228 date "1994-12-08".
• 1994_12_08-seq228 isPartOf 1994_12_08.
• 1994_12_08-seq228 spokenAs 126.
• 1994_12_08-seq228 spokenText "Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Samilzušās problēmas ap izglītības darba samaksām un izglītības darba sfēras attīstību kopumā mūsu valstī it kā jau ir aizēnojušas arī kultūras darbinieku pašreizējo situāciju, un tā ir ne mazāk aktuāla kā pedagogiem, jo starp kultūras un izglītības darbu jau nevar novilkt šķirtni. Jo īpaši tāpēc, ka valdība pagājušajā gadā, realizējot reformu politiku, veica dīvainas figurācijas ar Kultūras ministriju, gan to apvienojot ar Izglītības ministriju, gan atkal atdalot no Izglītības ministrijas. Un tas vien liecina, ka šīs problēmas kultūras un izglītības darbiniekiem ir kopīgas un nav atdalāmas. Un faktiski šis stāvoklis ir izveidojies jau, protams, kā sekas iepriekšējai valsts politikai, kad izglītība un kultūra tika finansētas tikai pēc atlikuma principa. Un tieši tagad, kad rūpniecība un lauksaimniecība ir sagruvušas, faktiski arī kultūrizglītība un medicīna - tajā skaitā es nevaru nepieminēt arī medicīnu - , nebūdamas ražojošās sfēras, pašlaik cieš visvairāk. Izpētot 1995. gada budžeta projektu, protams, nevar noliegt, ka izdevumi kultūras iestāžu uzturēšanai un kultūras pasākumu finansēšanai projektā ir paredzēti, un tā summā ir 15 miljoni 379 tūkstoši latu. Bet, kā teica Piebalga kungs, tas ir tikai 1,1 procents no iekšzemes kopprodukta. Tas ir daudz vai maz? Ja budžets mums būtu lielāks, protams, šis skaitlis acīmredzot teiktu, ka mums ir diezgan daudz piešķirts. Bet, zinot šā budžeta projekta iespējas, tomēr tas ir daudz mazāk nekā izglītības darbiniekiem. Un tomēr es no šīs tribīnes negribētu aicināt izteikt naidu vai nenovīdību pret pedagogiem. Saņemot finansējumu, Kultūras ministrija paredz 3,9 miljonus investīciju. Un, protams, kultūras darbinieki cer ieraudzīt savu Balto namu - Nacionālo operu jaunā skatuves gaismā un ietērpā, pabeigtu Valmieras teātra būvi un arī finansēt citus attīstības izdevumus. Ir ietverti līdzekļi, protams, arī jaunatvērto mūzikas un mākslas skolu darbinieku algām Baltinavā, Balvos, Alojā, Kolkā, Limbažos un citur. Svarīga, aktuāla ir arī kultūras un mākslas finansēšana šogad. Ir paredzēti 250 tūkstoši latu, lai varētu organizēt, piemēram, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu dziesmu svētkus, starptautisko folkloras deju festivālu "Sudmaliņas", Jāzepa Vītola starptautisko vokālistu konkursu, starptautisko zēnu koru festivālu "Rīgas Doms - 95" un citus. Es negribētu turpināt par to, kādi vēl pasākumi ir Kultūras ministrijas programmā, taču jāsaka, ka tas vien liecina, ka kultūras darbiniekiem ir jābūt ar augstu kvalifikāciju un arī augsti apmaksātiem speciālistiem, ja mēs gribam savu kultūru izvest pasaulē un ja mēs gribam piedalīties šajos pasākumos, kurus es minēju, lai mēs varētu būt līdzvērtīgi ar tiem, kuri ieradīsies no citām valstīm. Un attiecībā uz šo jomu tomēr ir jāsaka, ka kultūras darbinieku atalgojums ir ārkārtīgi zems. Varbūt dažiem pat neticami būs, ja es minēšu, ka, piemēram, augstas kvalifikācijas speciālists, kultūras darbinieks - režisors, baletmeistars, diriģents, kormeistars - var saņemt algu tikai atbilstoši 16. līdz 14. kategorijai, un tas ir no 30 līdz 35 latiem mēnesī. Bet fotostudijas vai kinostudijas vadītājam ir vēl mazāk - 18. līdz 15. kategorija, un tādēļ ir tikai 28 līdz 33 lati. Tātad kultūras iestāžu darbinieku algas tradicionāli zemas laikam paliks arī 1995. gadā. Vēl es gribu runāt par ļoti sāpīgu jautājumu, un tas skar kino nozari. Nav nekas budžetā paredzēts, lai mēs šogad Latvijā uzņemtu kaut vienu mākslas filmu. Tiesa, ir paredzēti līdzekļi (570 000 latu) laikrakstu, žurnālu un enciklopēdiju izdošanai un dokumentālo filmu studijai. Bet jūs paši varat aprēķināt, cik liela būs šī summa, ja to sadala uz visām šīm nozarēm. Ir jāatrod līdzekļi. Es uzskatu, ka arī Izglītības, kultūras un arī zinātnes komisija savā lēmumā un lūgumā izsaka šo prasību - atrast finansējumu vismaz vienai mākslas filmai. Naudas izteiksmē tie ir 300 tūkstoši latu, bet, ja šie līdzekļi netiks atrasti... Tomēr Kinostudija ir savdabīgs ražošanas uzņēmums, un, ja tur nenotiek nekāda darbība, tad ne tikai darbinieki no turienes aizies un pametīs šo mākslas nozari, bet arī nav garantijas pamatnozares un līdzekļu saglabāšanai. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzskata, ka nav pietiekams finansējums arī kultūras pieminekļu glābšanas programmai un kultūras iestāžu kapitālajiem remontiem. Mēs zinām, cik mums ir arhitektūras pieminekļu Latvijā, un mēs gribētu tos visus saglābt, taču šeit varētu runa būt tikai par tādiem līdzekļiem, lai tos varētu vismaz iekonservēt. Un, runājot par kultūras iestāžu kapitālajiem remontiem, es gribu teikt, ka smagā stāvoklī Latvijā ir šīs iestādes. Un tālu jau nav jāmeklē, paskatīsimies kaut vai ēku Valdemāra ielā 11-a, kas pieder Kultūras ministrijai, šobrīd arī lūdz un prasa pēc kapitālā remonta iespējām. Tā ir arī mūsu seja, kultūras seja. Tiesa, budžets pašreiz ir ārkārtīgi grūti sadalāms, bet, neskatoties uz visām finansiālajām grūtībām, uz skopo līdzekļu kopumu, ko saucam par valsts budžetu, ir jāsaka, ka mūsu frakcija, Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija, ir iesniegusi un arī vēl iesniegs priekšlikumus budžeta projekta otrajam lasījumam un cerēs, ka šie priekšlikumi tiks uzklausīti, tāpēc mūsu frakcija atbalsta budžeta projektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.".
• 1994_12_08-seq228 language "lv".
• 1994_12_08-seq228 speaker Irena_Folkmane-1941.
• 1994_12_08-seq228 mentions Q211.
• 1994_12_08-seq228 mentions Q2660080.
• 1994_12_08-seq228 mentions Q4102950.
• 1994_12_08-seq228 mentions Q39731.
• 1994_12_08-seq228 mentions Q1419663.
• 1994_12_08-seq228 mentions Q16362569.
• 1994_12_08-seq228 mentions Q19896841.
• 1994_12_08-seq228 mentions Q11989566.
• 1994_12_08-seq228 mentions Q6350545.
• 1994_12_08-seq228 mentions Q7210239.