Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_08-seq220> ?p ?o. }

• 1994_12_08-seq220 type Speech.
• 1994_12_08-seq220 number "220".
• 1994_12_08-seq220 date "1994-12-08".
• 1994_12_08-seq220 isPartOf 1994_12_08.
• 1994_12_08-seq220 spokenAs 77.
• 1994_12_08-seq220 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Pašvaldību kopbudžets valsts budžetā sastāda diezgan ievērojamu daļu. Tas ir gandrīz viena ceturtdaļa. Un tāpēc, protams, nerunāt par pašvaldību budžetu saistībā ar valsts budžetu ir neiespējami. Es centīšos varbūt pieskarties dažām lietām, kas ir saistītas tieši ar pašvaldību budžetu formēšanu un to saskari ar valsts kopbudžetu. Tātad vispirms par dažām pozitīvām iezīmēm, par kurām jau šeit minēja Piebalga kungs, un, pirmkārt, par to, ka šogad valsts budžets ir sastādīts tādā veidā, ka tas atbilst likuma "Par pašvaldībām" prasībām. Šajā te gadā bija izveidojusies tāda diezgan dīvaina situācija, jo likums "Par pašvaldībām" stājās spēkā 9 jūnijā, tas ir, gada vidū, un faktiski gan pagastiem, gan pilsētām, gan citām pašvaldībām nācās strādāt nedaudz savādākos apstākļos, bet budžets šim te gadam bija izveidots vēl pēc tiem principiem, kā darbojās pašvaldības pirms Pašvaldību likuma pieņemšanas. Un tāpēc šīs te iezīmes, kas liecina arī šajos kopskaitļos par pašvaldību patstāvības pieaugumu, atbilst pašvaldību reformu koncepcijai, un tas kopumā arī no pašvaldību puses tiek vērtēts kā pozitīvs fakts. Tātad konkrēti: ja 1994. gadā pašvaldību pašu ieņēmumi bija 56,1 miljons no 140,3 miljoniem, tas ir, 38 procenti šajā kopbudžetā, tad šajā gadā, ja parēķinām, pašvaldību pašieņēmumi 152,3 miljoni no pašvaldību prognozējamā kopbudžeta nākošajam gadam, tas ir, 215 miljoniem, sastāda 71 procentu. Tātad, ja salīdzinām šo patstāvības pieaugumu no 38 procentiem pagājušajā gadā uz 71 procentu šajā gadā, tas noteikti liecina par šo patstāvības un reizē arī atbildības pieaugumu. Protams, šāds te solis ir ļāvis samazināt dotācijas gan no valsts budžeta, gan arī no izlīdzināšanas fonda. Tālāk. Otra tāda pozitīva iezīme, ko var aplūkot, apskatot šo nākošā gada budžeta projektu, ir tas, ka šajā budžeta projektā katrai pašvaldībai - arī pagastiem, arī rajonu pilsētām - ir noteikta pavisam konkrēta palīdzība, kādu dotācijas formā no izlīdzināšanas fonda katra pašvaldība saņems. Arī šajā ziņā, manuprāt, ir iets solis uz priekšu, un gan pagasti, gan pilsētas vairs nav atkarīgi tik lielā mērā ne no valsts budžeta, ne arī no rajonu pašvaldības un attiecībām ar rajona pašvaldību. Protams, šajā ziņā noteikti pieaugs slodze, manuprāt, likuma "Par pašvaldībām" 10. nodaļā minētajai konsultatīvajai padomei, jo to jautājumu, kuri būs risināmi ar pašu pašvaldību finansu līdzekļu līdzdalību un kuri skars visa rajona projektu realizēšanu, saskaņošana neapšaubāmi būs sarežģītāka un droši vien šai institūcijai šajā darbā vajadzēs iesaistīties. Es gribētu arī pieskarties dažiem jautājumiem, par kuriem runājot ar pašvaldībām, nācies dzirdēt arī pretenzijas - varbūt arī pamatotas pretenzijas. Pirmais tāds jautājums, par ko ir acīm redzamas domstarpības, ir par valdības piedāvāto, prognozēto 1995. gada kopbudžetu, tas ir, par manis jau nosauktajiem 215 miljoniem latu. Un ir gluži pretēja Pašvaldību savienības prognoze vai tāds piedāvājums, kas ir atspoguļots valdības un pašvaldību sarunu protokolā, kur Pašvaldību savienība piedāvā šo kopbudžeta pieaugumu uz 1995. gadu līdz 297 miljoniem latu. Tātad, ja kopumā šī te kopbudžeta prognozes pieaugums uz nākošo gadu (ja salīdzinām ar tiem rādītājiem, kādi ir šajā gadā) pieaug kaut kur par 47 procentiem, tad tas visumā atbilst arī valsts kopbudžeta pieauguma procentam un tiek saglabāta proporcija, kāda ir veidojusies iepriekšējos divos gados starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu, tas ir, 24 procenti aptuveni valsts... tas ir pašvaldību... aptuveni no pašvaldību kopbudžeta un 100% valsts kopbudžeta. Tad šķiet, ka šie valdības prognozētie skaitļi - 215 miljoni - ir diezgan reāli, un tādi tie varētu arī būt. Taču, ja mēs paņemam šo Pašvaldību savienības prasību pašvaldību kopbudžetu nākamajam gadam prognozēt līdz 297 miljonu apjomam, šis pieaugums ir nedaudz vairāk kā divas reizes, salīdzinot ar šo gadu, - tātad 203%. Acīmredzot, šeit ņemot vērā to, ka tik ievērojama funkciju pārdale starp valsti un pašvaldībām nav notikusi, tas ir, skolotāju algas joprojām paliek valsts budžeta atbildība un sastāvdaļa, tāpat pašvaldības nevienu tādu finansiāli ļoti smagu funkciju kā, teiksim, veselības aprūpes nodrošināšanu nav pārcēlušas uz valdības pleciem... tad šķiet, ka šajā pieaugumā, šajā prognozē, ko piedāvā no Pašvaldību savienības, - pieaugums vairāk nekā divas reizes, - diezin, vai tas ir pamatoti? Taču gribu tomēr teikt, ka saistībā ar šo kopbudžetu, manuprāt, - tomēr ņemot vērā to, ka turpina krāties parādi par iepriekšējās ziemās uzkrātajiem un sniegtajiem pakalpojumiem par apkuri un šīs summas nav mazas, - šis jautājums nav atrisināts. Un tas, protams, var radīt pašvaldībām arī sarežģījumus gan nākamajā ziemā, gan arī formējot šos savus budžetus nākamajam gadam. Par vēl kādu tendenci, kuru, es domāju... Pašvaldību savienības un pašvaldību iebildumi ir tādi, kuros noteikti vajadzētu ieklausīties un tos ņemt vērā, un par šo tendenci runāja arī daži citi deputāti. Tas ir tas, ka, ja izdevumu daļā budžets pieaug, kā es jau šeit teicu, par šiem 47 procentiem, - manuprāt, tas arī tā varētu būt -, tad tā tendence, kas tiek plānota pašvaldību pašu ieņēmumu pieaugumā, ir augstāka, un vidēji tā sastāda apmēram 75% pieaugumu. It sevišķi šobrīd, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, ar pašvaldību pārstāvjiem gan Rīgā, gan lauku rajonos, mēs redzam, ka ļoti daudzi pašvaldību vadītāji norāda uz šo prognozi nākamajam gadam, šo pieaugumu ieņēmumos, kas ir straujāks nekā izdevumu daļā. To ir norādījuši ļoti daudzi pašvaldību vadītāji, viņi lūguši par šo jautājumu runāt, un te varbūt viena no tām galvenajām problēmām ir tā, kas rodas sakarā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugumu apmēram par 75 - 70 procentiem salīdzinājumā ar šo gadu. Īpaši šī situācija. Un lauku rajonu pašvaldības uzskata, ka tādus pieauguma tempus tās nespēs izturēt. Tas pats attiecas uz zemes nodokli. Arī šeit šis pieaugums ir ļoti liels un dažādās pašvaldībās vairāk par 70% vai, konkrēti runājot, vairāk nekā divas reizes. Šie ir tādi skaitļi, par kuriem noteikti derētu padomāt, un var gadīties, ka nākamajā gadā nāksies meklēt risinājumus, ja šī ieņēmumu daļa nepildīsies. Taču šeit es gribu minēt vienu piemēru. Es esmu saņēmis vēstuli no Ventspils pilsētas priekšsēdētāja Lemberga kunga. Šajā vēstulē viņš min šādu faktu: Ventspils pilsēta šajā gadā zināmā mērā veica tādu eksperimentu un pati iesaistījās nodokļu iekasēšanā. Kā jūs zināt, šajā gadā republikas pilsētās iedzīvotāju ienākuma nodoklis 40% apmērā palika attiecīgās republikas pilsētas pašvaldības pārziņā, bet 60% tika nodoti valstij, tātad Izlīdzināšanas fondā. Par pirmajiem 9 mēnešiem tātad šis 40% iedzīvotāju ienākuma nodokļa ievākums, kas tika veikts ar Ventspils pašvaldības spēkiem, ir bijis Ventspils pilsētā 1,7 miljoni. Bet 60% no šā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem ir bijuši tikai 0,8 miljoni. Lai gan šai proporcijai vajadzēja būt pilnīgi otrādai. Tas liek zināmā mērā... tas vieš arī tādas pozitīvas cerības par to, ka, nokārtojot valsts ieņēmumu darbu, iesaistot šajā darbā pašas pašvaldības, tomēr arī šī diezgan saspringtā ieņēmumu prognoze, ieņēmumu plāns nākamajam gadam varētu tikt izpildīts. Īpaši, ja ņemam vērā to, ka ar Latvijas Pašvaldību savienības iniciatīvu un ar Valsts reformu ministrijas un Ekonomikas ministrijas atbalstu ir uzsākta arī tādas vienotas informatīvās sistēmas izveidošana tieši šajos jautājumos, kas skar pašvaldību ienākumus. Tā ka ir jābūt piesardzīgiem, un acīmredzot ne Valsts ieņēmumu dienests, ne arī pašvaldības, iekasējot tām pienākošos nodokļus, brīvdienas nākamajā gadā negaida. Vēl, novērtējot šo budžetu kopumā, jāsaka, ka lielākās daļas pašvaldību viedoklis ir šāds: šis budžets ir jāpieņem, jo, ja nākamajā gadā būs tāda situācija, kāda ir bijusi, - ka budžets nebūs pieņemts pirms nākamā gada sākuma -, tā 1/12 daļa no šā gada budžeta, ko pašvaldības saņems tādā gadījumā janvārī vai arī varbūt pat februārī, kā tas bija pagājušajā gadā, noteikti pašvaldības nostādīs daudz sliktākā stāvoklī, nekā tas būtu tad, ja budžets tiktu pieņemts šajā gadā. Tāpēc es aicinu budžetu pirmajā lasījumā kopumā akceptēt un gatavot nepieciešamās izmaiņas vai precizējumus uz nākamo - otro lasījumu. Paldies!".
• 1994_12_08-seq220 language "lv".
• 1994_12_08-seq220 speaker Janis_Bunkss-1953.
• 1994_12_08-seq220 mentions Q211.
• 1994_12_08-seq220 mentions Q2660080.
• 1994_12_08-seq220 mentions Q21625222.
• 1994_12_08-seq220 mentions Q36036.