Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_08-seq218> ?p ?o. }

• 1994_12_08-seq218 type Speech.
• 1994_12_08-seq218 number "218".
• 1994_12_08-seq218 date "1994-12-08".
• 1994_12_08-seq218 isPartOf 1994_12_08.
• 1994_12_08-seq218 spokenAs 77.
• 1994_12_08-seq218 spokenText "Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka šodien, kad streiko skolotāji, kad nav naudas veselības aizsardzībai, runāt par valsts aizsardzības budžetu nav viegli. Bet, ņemot vērā šeit jau sacīto, ņemot vērā presē publicēto, ka līdzekļus izglītības sistēmai varētu atrast arī, atņemot naudu valsts aizsardzībai, es tomēr uzskatu, ka man kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam ir jārunā šodien par valsts budžetu, raugoties no valsts drošības interesēm. Taču vispirms es gribu sacīt par to, kas mani ārkārtīgi pārsteidz. Komisijas sēdē, kurā piedalījās pārstāvji no Zemessardzes, no Aizsardzības ministrijas, no Iekšlietu ministrijas, uzskatīja par nepieciešamu piedalīties tikai trīs frakciju pārstāvji. Tajā nebija neviena pārstāvja no LNNK, nebija neviena pārstāvja no frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", nebija neviena pārstāvja no "ēnu kabineta", nebija pārstāvēta arī iepriekšējā sastādītā valdība, par kuru šeit balsoja un kura netika ievēlēta. Viņi neuzskatīja par vajadzīgu piedalīties šā tik svarīgā jautājuma apspriešanā. Kas attiecas uz to, kas mūs satrauc, runājot par šo budžeta sakārtošanu tiesību aizsardzības struktūrām, valsts drošības struktūrām. Ko mēs konstatējām, kādas problēmas pastāv, kuras ir jāatrisina Ministru kabinetam iekšienē savā starpā un konkrētajā ministrijā? Proti, ir aizmirsts, ka Zemessardze ir ne tikai viena no Nacionālo bruņoto spēku struktūrām, bet ka viņa pilda arī policijas pienākumus, un to regulē instrukcija, noteikumi, kurus ir parakstījis iekšlietu ministrs, Zemessardzes štāba priekšnieks un ģenerālprokurors. Taču budžeta sadalījumā mēs redzam, ka Zemessardzei šī nauda nav paredzēta. Līdz ar to, protams, šis jautājums ir jāatrisina, bet tas jau ir jārisina kopā Zemessardzei ar Iekšlietu ministriju. Nākamais jautājums, kas skar Nacionālo bruņoto spēku veselības nodrošināšanu, ārstēšanu. Tad mēs zinām, ka caurmērā uz vienu iedzīvotāju ir 41 lats, bet tad, kad šis iedzīvotājs, Latvijas pilsonis, tiek iesaukts obligātajā dienestā, karadienestā, tad viņam šis 41 lats, vienkārši izsakoties, aiziet gar degunu. Viņam vairs ir tikai 3 lati, tie, kas ir atvēlēti Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, jo pie tā 41 lata viņš netiek. Un arī tas ir jautājums, kas ir jāatrisina valdībai. Un vispirms Ministru kabineta Ārlietu un drošības komitejā. Šeit manā priekšā ir šodien "Latvijas ceļa" frakcijai adresētā un frakcijas locekļiem izdalītā vēstule, ko ir nosūtījuši Rīgas 49. vidusskolas skolotāji. Un arī šeit viņi runā par Latvijas armijas izdevumiem. Vispirms gan man jāizsaka izbrīns par to, ka 49. vidusskolā neatradās neviens skolotājs, kurš šo vēstuli būtu varējis uzrakstīt pareizā latviešu valodā bez interpunkcijas un stila kļūdām, jo, ja mēs šeit lasām par 1995. gada kvartālu, tad man jājautā - vai tas ir domāts no Valdemāra ielas līdz Hanzas ielai vai no Valdemāra ielas līdz Brīvības ielai, vai no Sporta ielas līdz Hanzas ielai? Kas tas par "kvartālu" ir domāts? Šeit ir piedāvāts sakārtot valsts muitas sistēmu stingri un nekavējoties, bet nākamais tūdaļ - samazināt ar celtniecības jautājumiem saistītos Latvijas armijas izdevumus. Tad man gribas jautāt - kā gan mēs sakārtosim robežu, šos robežu kontroles punktus, ja mēs neparedzēsim to celtniecībai līdzekļus, noņemsim līdzekļus? Mēs atkal prasīsim, lai robežsargi un muitnieki ir zem klajas debess ziemā un vasarā. Man reizēm šķiet, ka cilvēki šajā zemē šodien nespēj orientēties laikā un telpā, ja viņi šodien salīdzina algas ar tām, kādas bija Ulmaņa laikos. Tad vajadzētu gan atcerēties, cik gadu no 1918. gada pagāja līdz šiem Ulmaņa laikiem, kad saņēma laikrakstos minētās algas. Sakarā ar to, ka pašreiz vēl joprojām ir izglītības darbinieku streiks, es uzskatu par nepieciešamu šeit nolasīt kāda Latvijas skolotāja vēstuli. Skolotāja, kurš strādāja šajos Ulmaņa laikos, skolotāja, kurš vairs nevarēja strādāt boļševiku laikos, jo viņu nosūtīja uz Vorkutu, un es domāju, ka arī es esmu tiesīgs šeit runāt par šīm lietām, jo manā dzimtā skolotāji ir no pagājušā gadsimta otrās puses. Mana vecmāmiņa ir strādājusi par skolotāju 1905. gada revolūcijas laikā Piebalgā, pēc tam Kurzemē - Sakā. Mana mamma ir bijusi skolotāja līdz 1945. gadam, kad viņai vispār aizliedza strādāt par skolotāju, un es zinu, kādi apstākļi bija pēc Pirmā pasaules kara no savas vecmāmiņas un mammas stāstījuma. Un pats no savas pieredzes es zinu, kādi bija apstākļi pēc Otrā pasaules kara. Un šeit ir vēstule, ko raksta devītajā gadu desmitā iegājis Latvijas brīvvalsts skolotājs. Šī vēstule ir rakstīta 29. septembrī: "Īsas domas par mūsu skolām un skolotājiem. Nesen atpakaļ mūsu avīzes bija pilnas ar skolotāju neapmierinātībām, galvenais, zemajām algām. Avīzēs rakstīto atbalstīja radio un TV. Bet vai skolotājiem ir pamats un morālas tiesības ķerties pie šīm prasībām? Pat streikot? Lai gan jaunības dienās brīvajā Latvijā pats esmu bijis skolotājs, tomēr šādu skolotāju rīcību neatbalstīju un neatbalstīšu tikmēr, kamēr skolēni skolās neiegūs pietiekoši augstu zināšanu līmeni, neiegūs vajadzīgās pieklājības un uzvedības normas, labas morālās un ētiskās īpašības, darba gribu un prieku, disciplīnu. Bet, ja pašiem skolotājiem šīs nosauktās īpašības nav vai pietrūkst, kā viņi tās var iedot saviem audzēkņiem? Skolotājiem būtu jāievēro, ka lielāka alga ir jānopelna. Jānopelna ar nopietnu, neatlaidīgu un pārdomātu darbu, kas, pirmkārt, skolēniem dotu zināšanas un tālāk visu pārējo minēto. Ja salīdzinām agrāko ar mūsdienām, tad redzam, ka skolotāju skaits ir milzīgi palielinājies, bet skolēnu skaits ļoti krities. Tāpat skolēnu zināšanas, uzvedība un disciplīna ir zem katras kritikas. Tā tas bija apmēram 7-8 gadus atpakaļ, kad man bija izdevība iepazīties ar skolēnu zināšanām un visu pārējo manā bijušajā skolā. Skumji palika. 1935. -1936. mācību gadā mēs bijām 4 skolotāji un 150 skolēni vidēji gadā. 1937. -1938. mācību gadā jau bijām 6 skolotāji uz tikpat lielu bērnu skaitu, un tas man likās ideāls stāvoklis - 6 klases, 6 skolotāji. Ko vēl vairāk? Protams, bija arī sabiedriskie pienākumi. Nevienu skolotāju neievēlēja, pirms pagasta valde nepajautāja kandidātam, vai jūs varat vadīt kori un būt režisors? Un tā tālāk. Ja atbilde bija apstiprinoša, varēja cerēt, ka būsi šinī pagastā skolotājs, tikai par šiem sabiedriskajiem pienākumiem ne santīmu nesaņēmām. Tie skaitījās kā goda pienākumi, paši par sevi saprotami, kā pielaulāti skolotāja amatam. Nu manā bijušajā skolā vidēji 130 skolēni, bet 18 skolotāji. Kur te jēga? Kur palikusi pareizrakstība, glītums? To spriežu no divu 6. klases skolēnu man rakstītās vēstules. Alma izlasīja, nosmējās un sacīja: "Viņi gribējuši tevi izjokot. " Šo vēstuli aizsūtīju atpakaļ skolas direktorei. Trešā vai ceturtā dienā pie manis ieradās divas skolotājas atvainoties un paskaidroja, ka vēstules rakstītāji neesot viņām palīdzību prasījuši, bet rīkojušies patstāvīgi. Manā laikā glītāk un pareizāk rakstīja 3. klases skolēni. Manā dzimtajā pagastā 1932. -1933. mācību gadā pa divām skoliņām bijām 4 skolotāji un apmēram 100 bērnu, tagad - 14 skolotāji un ap 80 bērnu. Nesen radiopārraidē - 42 bērni, 4 skolotāji un vēl direktors. Žēl, neievēroju šīs skolas nosaukumu. Tālāk. Gaiķu pagasta skola, direktore Helēna Bergmane, 140 skolēni un 20 skolotāji žēlojās, ka dažiem skolēniem uz skolu jāejot 7 kilometri kājām. Pagasta valdes priekšsēdētāja Jansone. Manā laikā šādi tāli skolēni palika skolā visu nedēļu. Savā laikā es arī. Strādnieku bērniem uzturu, arī grāmatas apmaksāja pagasta valde. Saimnieku bērnu vecāki par ēdienu maksāja paši. Par katru skolēna kavētu neattaisnotu dienu soda nauda bija 50 santīmi. Pietiks... Tomēr dzirdam žēlošanos par skolotāju trūkumu. Kādi 50 procenti esot skolotāja darbam nesagatavoti. Tas gan tiesa! Tam piekrītu, jo stagnātu laikos pieņēma darbā daudz tādu skolotāju (pēdiņās), kas nebūt nebija sagatavoti šim darbam. Galvenais, ka tikai kalpoja partijas gribai, kalpoja tās ideoloģijai. Daudzi vēl strādā šodien. Šinīs laikos daudzi brauc mācīties visādās gudrībās uz ārzemēm, arī uz Ameriku. Arī man ar šo zemi ir sakari, un man no turienes ziņo: ja uz vienu skolotāju nesanāk 20 skolēni, šo skolu izformē. Vai arī mums nebūtu no šādas rīcības jāmācās? Reiz par šo jautājumu sadomāju rakstīt izglītības ministram, bet atmetu šo domu, jo viņš nav jūs, ar ko varu atļauties tā vaļīgāk parunāt, tik un tā manējā saucēja balss tuksnesī vien būtu bijusi. " Es domāju, kolēģi, ka mums visiem ir par ko pārdomāt, šodien veidojot šo budžetu; ir par ko pārdomāt - kā bija, kā ir un kā vajadzētu būt. Taču gala rezultātā, protams, es aicinu atbalstīt šo budžetu kopumā pirmajā lasījumā. Paldies.".
• 1994_12_08-seq218 language "lv".
• 1994_12_08-seq218 speaker Ivars_Silars-1938.
• 1994_12_08-seq218 mentions Q211.
• 1994_12_08-seq218 mentions Q4294315.
• 1994_12_08-seq218 mentions Q2660080.
• 1994_12_08-seq218 mentions Q6112266.
• 1994_12_08-seq218 mentions Q4294480.
• 1994_12_08-seq218 mentions Q1191011.
• 1994_12_08-seq218 mentions Q4471530.
• 1994_12_08-seq218 mentions Q16351812.
• 1994_12_08-seq218 mentions Q6350545.
• 1994_12_08-seq218 mentions Q2021893.
• 1994_12_08-seq218 mentions Q24089961.
• 1994_12_08-seq218 mentions Q133529.
• 1994_12_08-seq218 mentions Q16351332.
• 1994_12_08-seq218 mentions Q28381018.