Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_08-seq213> ?p ?o. }

• 1994_12_08-seq213 type Speech.
• 1994_12_08-seq213 number "213".
• 1994_12_08-seq213 date "1994-12-08".
• 1994_12_08-seq213 isPartOf 1994_12_08.
• 1994_12_08-seq213 spokenAs 129.
• 1994_12_08-seq213 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šīs divas biezās budžeta grāmatas esmu studējis neparasti cītīgi. Un jo cītīgāk tās studēju, jo aizvien skaidrāk nācu pie secinājuma, ka šīs grāmatas ir vienkārši pārsteidzošas, tas ir kaut kas jauns un nevis sociālistisks, bet neatkarīgās Latvijas brīnums. Protams, mazāk šo brīnumu ir pamatgrāmatā, ja tā to varētu nosaukt. Toties par budžetu tas, kas ietverts paskaidrojumu grāmatā par šo budžetu, ir visaugstākā pilotāža. Tur pārsniegts viss tas, kas tika dāsni no "Latvijas ceļa" puses solīts priekšvēlēšanu kampaņā un kas, protams, netika izpildīts. Paklausieties kaut nedaudz no šodienas šajās grāmatās rakstītajiem brīnumiem. Prognozējot makroekonomiskos rādītājus 1995. /1996. gadam, konstatēts, ka Latvijā ir nodrošināta ekonomiskā stabilitāte, apturēta iekšzemes produkta samazināšanās, panākta budžeta maksājumu bilances sabalansētība, valsts ārējā parāda līmenis nepārsniedzot tā apkalpošanas un atmaksas reālās iespējas, saglabāta stabila budžeta ieņēmumu attiecība pret iekšzemes kopproduktu ar tendenci pieaugt, ar fiskālās un monetārās politikas pasākumiem ierobežota inflācija, makroekonomika pāriešot no stabilitātes uz ekonomisko uzplaukumu un tā tālāk un tā joprojām. Man liekas, ka pietiek uzskaitījuma. Interesanti, kā jūs, valdības vīri, esat nonākuši pie šādiem secinājumiem. Sapņos? Kur ir vai kur nākamgad būs ekonomikas stabilitāte? Nemaz nerunājot par uzplaukumu! Es gribētu to redzēt. Vai tad, kad ielās izies visi? Jūs jau redzējāt, ka izgāja ielās skolotāji un tie jau bija desmitos tūkstošos. Grasās citi iziet ielās - šodien jau bija dakteri, ārsti, pulciņš pie Saeimas. Inflācija esot ierobežota. Šogad gada beigās tā sasniegs 25%, un jūs man gribat iegalvot, ka tā ierobežota. Kaut aug ar katru dienu, bet pēkšņi nākamgad apstāsies. Ar ko, kādā veidā? Ar solījumiem. Iedaļā "Inflācija" lasāms šāds, es atkal saukšu, brīnums. Arī turpmākajos gados viens no ekonomiskās politikas mērķiem būs pretinflācijas un stabilizācijas programmas īstenošana. Tā, it kā inflācija šogad būtu sarukusi, nevis augusi. Citas "pērles". Valsts sektorā strādājošo pirktspēja pieaugusi par 11,6%. Fantastiski! Kādos kafijas biezumos to var izzīlēt? Man jāsaka tā - uz priekšu, rakstnieki, paņemiet rokās šo biezo grāmatu, un jums taps daudzsēriju grāvējs. Man šīs dižās grāmatas sastādītāji sacīs: sak, Tabūn, neskaties šos paskaidrojumus, tā nav tā galvenā grāmata, galvenais ir rakstīts pirmajā - par pamata un speciālo budžetu. Labi, paskatīšos tajā! Bet te otrajā, es vēlreiz tomēr pieminēšu, ir parādīta galvenokārt attieksme, kur, zinot, ka nekas labāks 1995. gadā nebūs, tiek pūsta migla un stāstīts, ka viss būs labi. Tā strādājot, nevar nekas uzlaboties. Bet nu tātad par šo pirmo - galveno grāmatu. Redzat, te nu ir mēģināts kristīgi dalīt visu to mazumiņu, bet, protams, nevienam nepietiks, ja ir ļoti maz. Un nelaime ir nevis apstāklī, ka neesat varējuši kristīgi sadalīt, nelaime un galvenā vaina ir citur - izejas pozīcijās, nespējā gan līdz šim, gan arī, cik redzams no šiem materiāliem, nākotnē darīt visu, lai vairotu ienākumus, lai ienākumi valsts budžetā būtu lielāki. Savādāk iznāk roku plātīšana, un atkal nākamajā gadā nonāksim pie tā, ka būs vēl mazāk varbūt, un dalīsim, un teiksim: nav vairāk, jā, patiešām nav! Un tā mēs varam gaidīt, ka nodokļu maksātāji kļūs ļoti apzinīgi, muitnieki - apzinīgi, robežsargi -apzinīgi, bet nesagaidīsim. Ir jāievieš situācija, tādi apstākļi, lai katrs darītu, kas viņam ir uzlikts un par ko maksā naudu. Un vēl. Galu galā, kad tad nonāksim pie tā, lai sāktu atlabt ekonomika? Kaut vai ražošana, rūpniecība. Tās nīkuļo, speciāli tiek laistas "uz grunti", atļauts izlaupīt, un tā turpinās gadiem ilgi. Priekšgalā tiek atstāti tie paši interfrontieši. Es no šīs tribīnes jau esmu nosaucis, piemēram, slaveno interfrontiešu firmu "Latvija", šūšanas firmu, kur aizvien turpina saimniekot ģenerāldirektors Ņefjodovs, viens no interfrontes dibinātājiem un organizētājiem. Tur notiek brīnumu lietas. Viss tiek laists "uz grunti", tā sakot, jūtot, ka ilgi patiešām nevarēs saimniekot un ka vienreiz izmetīs arī šo interfrontieti ārā. Vai valstij nav jāskatās, kas notiek valsts uzņēmumos? Nemaz nerunāsim par tādām kā "Latvijas kuģniecība", par ko tagad Saeimā ir ienācis pieprasījums un ko Pieprasījumu komisijā skatījāmies. Šis uzņēmums, kurš valstij var dot milzīgus ienākumus, simtiem miljonu, tagad, kā speciālisti saka un ir aprēķinājuši, ir ar nullēm, kā mēdz sacīt, un pat "zem ūdens". Kā tas varēja notikt? Toties šajā laikā šie vīri, latvieši, kuri spicē tur ir ielikti, dibina dažādas paralēlas firmas un bāž šos miljonus savos seifos. Par laukiem nemaz nerunāsim, te lieki runāt. Lauki pārvēršas par naturālo saimniecību. Par akcīzes nodokli. Tur, kur varētu nākt tā naudiņa, tas ir ietverts vienā lappusītē - ļoti pieticīgi. 37 miljoni tātad bija 1994. gadā un 1995. gadā - 39, tikai par 2 miljoniem, tātad nekādas kārtības šeit nebūs. Peļņas nodoklis ir sarucis no 109 miljoniem uz 95, ieņēmumi no muitas - tikai par 5 miljoniem. Šos 5 miljonus var savākt, ja kārtīgi strādās muita, vienā mēnesī. Tātad nekāda uzlabošanās nav paredzēta. Latvijas Bankas peļņas atlikuma iemaksas 1994. gadā bija ap 8 miljoniem, tagad nebūs nekā. Banka ir, lai dzīvo savu dzīvi. "Latinternational" te parādīts, ka maksās lielus miljonus. Interesanti gan - kādā veidā? Par to, kā varētu to darīt un kāpēc, es runāju, jo nekad nebūs ko dalīt, ja mēs nestrādāsim, ja nebūs ieņēmumu. Es no šīs tribīnes esmu saucis pozīcijas, kuras realizējot, varētu iegūt desmitiem miljonu. Šeit, kad tika apstiprināta vai neapstiprināta, pareizāk sakot, LNNK sastādītā valdība Krastiņa kunga vadībā, Krastiņa kungs nosauca pozīcijas, kur, realizējot vien divas trīs pozīcijas, varētu iegūt uzreiz apmēram 10 miljonus latu. Bet tas netiek realizēts, tas netiek ņemts vērā absolūti. Tā jau var sākt dalīt vienus 10 miljonus, un tad katram iznāks pa dažiem santīmiem, un viss. Tagad precīzāk par dažām nozarēm. Par ministrijām. Piemēram, Aizsardzības ministrijai 12 miljoni (tā ir prioritāra paredzēta) 1994. gadā bija, 18 miljoni būs 1995. gadā. Ņemot vērā, ka inflācija 25%, tātad šai prioritārajai ministrijai ir paredzēti tādi paši līdzekļi kā šogad. Nu diez vai tā varēs parādīt prioritāti un darboties, un Trapāna kungs novērst visu to, kas līdz šim noticis šajā ministrijā iepriekšējās vadības diezgan haotiskās, nesaimnieciskās un, es pat nosaukšu, kaitnieciskās darbības rezultātā kaut vai aizsardzības spēku apgādē ar degvielu, kas tur notikusi. Rodas iespaids, ka Aizsardzības spēku štāba un Aizsardzības ministrijas darbinieki ir bijuši ieinteresēti paralizēt un pat sagraut Aizsardzības ministrijas Bruņojuma un apgādes pārvaldes degvielas daļas darbību. Piemēram, kas ir noticis ar degvielas bāzi Maskavas ielā 453-a, kuru 1992. gadā nodeva Aizsardzības ministrijai? Tā tagad jau ir nonākusi firmas "Lote" rīcībā. Un vēl no Aizsardzības ministrijas pieprasa lielu naudu par to, ka tur palikuši dažādi materiāli un glabājas. Tātad Aizsardzības ministrijas iepriekšējā vadība atdevusi firmām to, kas bija jāapsaimnieko un kur jāievieš kārtība. Un tā varētu runāt daudz un daudz par šīm lietām. Zemessardzes budžets. Bija 5,5 miljoni 1994. gadā, tagad - 5,8. Ņemot vērā inflāciju, mīnus miljons gandrīz. Kā tad viņi varēs strādāt, kā vairot Latvijas aizsardzības spējas? Ekonomikas ministrija. Bija 1 miljons 490 tūkstoši, tagad būs 3,6 miljoni. Interesanti, kādus kalnus gāzīs? Ja netika gāzti šogad, un tas, ko es jau minēju par šo bezsaimnieciskumu un tā tālāk... Pie tam paredzot pieaugumu no 605 cilvēkiem uz 618, tātad štati pavairojas. Lūk, varbūt noņemsim, un uzreiz 2 miljoni būs rokā, lai paliek ar tādu pašu budžetu, kas bija šogad. Iekšlietu ministrija. Te paredzēta rezerve likuma "Par valsts civildienestu" ieviešanai - 2 miljoni 135 tūkstoši. Naturalizācijas pārvaldei - arī tuvu miljonam, 201 cilvēks. Tātad tas ir tas nepieciešamākais. Cilvēki gandrīz mirst badā, bet nu absolūti ātri jārealizē šī naturalizācija. Tas mums ir tas dzīvības un nāves jautājums. Bet kāpēc neparedz Pilsonības un imigrācijas departamentam to, ko vajadzētu viņiem darīt un ko viņi ir gatavi darīt, un ko grib darīt? Izstrādāja padomju armijas militāristu apzināšanas programmu un tāmi, un tas maksājot, kā Šulca kungs teica, apmēram viena mersedesa cenu. Nav līdzekļu un, šķiet, nav paredzēti. Bet vajadzētu beidzot noskaidrot, kur viņi ir, lai varētu pēc tam... Mans laiks beidzies? (Starpsauciens no zāles: "Vajag turpināt!") Mans laiks beidzies, paldies par uzmanību!".
• 1994_12_08-seq213 language "lv".
• 1994_12_08-seq213 speaker Peteris_Tabuns-1937.
• 1994_12_08-seq213 mentions Q822919.
• 1994_12_08-seq213 mentions Q211.
• 1994_12_08-seq213 mentions Q649.
• 1994_12_08-seq213 mentions Q4294315.
• 1994_12_08-seq213 mentions Q21625222.
• 1994_12_08-seq213 mentions Q1020384.
• 1994_12_08-seq213 mentions Q687709.
• 1994_12_08-seq213 mentions Q6112266.
• 1994_12_08-seq213 mentions Q4294480.
• 1994_12_08-seq213 mentions Q43048.
• 1994_12_08-seq213 mentions Q13560314.
• 1994_12_08-seq213 mentions Q6497410.