Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_08-seq205> ?p ?o. }

• 1994_12_08-seq205 type Speech.
• 1994_12_08-seq205 number "205".
• 1994_12_08-seq205 date "1994-12-08".
• 1994_12_08-seq205 isPartOf 1994_12_08.
• 1994_12_08-seq205 spokenAs 71.
• 1994_12_08-seq205 spokenText "Es gribētu runāt tīri par tādu konceptuālas dabas jautājumu, jo ir skaidrs, ka šodien budžets ir pirmajā lasījumā un ka mums ir jābalso "par" vai "pret" tā pieņemšanu. Bet man šķiet, ka Budžeta komisija ir mazliet, kā lai saka, ignorējusi to, par ko sprieda Starpfrakciju padomes sēdē, kad mēs runājām, kā un kādos datumos apspriest budžetu un nodokļus. Un tā runa bija tāda, ka nodokļi no budžeta būtu dalāmi. Izskanēja tāda doma. Un otra lieta - vai ir pieņemams budžets kaut vai pirmajā lasījumā konceptuāli, ja nav zināms un nav pieņemts un apstiprināts Saeimā nodokļu iekasēšanas mehānisms un nodokļu kopējā summa? Man ir ļoti patīkami, ka budžeta komisijas priekšsēdētājs māj ar galvu un man piekrīt. Un es jums pateikšu divas pozīcijas šobrīd. Budžetā... Ā, nepiekrīt! Tad viņš tā kā bulgārs - māj ar galvu, lai noliegtu... Es jums pateikšu divas pozīcijas, ja mēs runājam par nodokļiem. Pirmais ir jautājums par dabas resursu nodokli. 1995. gada budžetā tā pieaugums ir tieši četras reizes, bet šo nodokli, -tātad likumprojektu par nodokli, mēs atdevām atpakaļ komisijai. Un kas tagad iznāks? Ja mēs pieņemsim budžetu tādu, kāds tas ir tagad, tad komisija var mierīgi nedarīt neko, jo mūsu vienīgā iespēja ir pieņemt to likumu tādu, kāds tas bija pirms atdošanas atpakaļ komisijai. Kāpēc manī tas rada tādas pārdomas? Tāpēc, ka vakar, skatoties "Panorāmu" un lasot avīzes, es pārliecinājos par to, ka tad, kad Demokrātiskās partijas frakcija runāja, ka Latvija nav gatava, lai liktu izvēlēties cilvēkam, ar ko kurināt, - ar gāzi vai ar akmeņoglēm, vai šķidro kurināmo, jo tās ir nesalīdzināmas lietas... Es runāju tikai par 7. pielikumu pie dabas resursu nodokļa, bet vakar jums bija Dāvja kunga atbilde - vispirms, ka gāzes nav un diez vai būs. Un, ja būs, tad tā būs ar 30 santīmu uzcenojumu uz cilvēku. Tātad šis 7. pielikums dabas resursu nodoklī ir kļuvis vēl problemātiskāks, nekā tas bija nedēļu atpakaļ. Bet tagad ir tātad šis jautājums - ja to nepieņem, vai ir iespējams aizpildīt budžetā šo norādīto summu? Ja nav iespējams aizpildīt, tad jāzina, kur ņems šo naudu, no kurienes? Jo tā ir ieplānota ieņēmumu daļā. Ieņēmumu, nevis izdevumu daļā! Tātad tas ir jautājums par budžeta deficītu. Un tāpēc es gribētu dzirdēt no Piebalga kunga atbildi - kā rīkoties un ko darīt tālāk? Otrs tāds priekšlikums, ko mūsu frakcija iesniedza sakarā ar skolotāju, kultūras darbinieku un medicīnas darbinieku algu jautājumu, ir jautājums par peļņas nodokļa samazināšanas tempiem. Tas gan neskar to, cik būtu jāaizdod, bet tomēr vajadzētu arī izskatīt un vismaz saņemt atbildi un novērtējumu. Vai šie tempi nav par straujiem 1995. gada budžetā, ja 10 procenti bija uzņēmējiem un 20 procenti bankām? Mūsu priekšlikums, kas ir izskanējis presē un iesniegts arī komisijai, ir šos tempus uz pusi samazināt un realizēt šo pazemināšanos divu gadu laikā, tā ļaujot budžetā ieņemt un paaugstināt ienākumu daļu, lai varētu risināt šīs samilzušās problēmas. Un nākamais jautājums. Lai gan ir izskatīts jau dažādos veidos par algām izglītības, kultūras un medicīnas darbiniekiem, man tomēr šķiet, ka vēl būtu konceptuāli jāpārdomā attieksme pašā izglītības un kultūras sistēmā, jo tā viena tabuliņa, kas mums ir ielikta iekšā, kur ir šī proporcionālā attiecība starp algām izglītības darbiniekiem Izglītības ministrijā un Valsts reformu ministrijā, kur starpība ir tieši trīs reizes, parāda to, ka koncepcijā, nevis aprēķinu sistēmā nav kārtības. Koncepcijā - ko, kam, par ko maksā. Un vēl viena konceptuāla lieta, kas ir pretrunā ar to, par ko nobalsoja šī zāle, un opozīcija var būt, no vienas puses gandarīta un teikt: redz, kā mums bija taisnība! Bet no tā nevienam ne šeit, zālē, ne uz ielas nekļūst vieglāk. Tas ir jautājums, kas būs ar ierēdņu kopējo masu un ierēdņu algām? Tad, kad mēs balsojām par civildienestu, tad pamatkoncepcija bija tāda: ierēdņu algas pieaugums ir iegūstams uz ierēdņu kopējās masas samazināšanos. Tāds bija koncepcijas pamats. Tāpēc būtu ļoti interesanti dzirdēt Valsts reformu ministrijas viedokli, kāpēc šī koncepcija ir izmainīta, jo ir pieaugusi gan ierēdņu masa, gan alga. Tātad tas ir pretēji tam, par ko mēs šeit balsojām, kad tika pieņemts likums par civildienestu. Tās ir tādas lielas problēmas, par kurām būtu jābūt skaidrībā tad, kad mēs pieņemsim galīgo budžetu. Vēl viens jautājums, kas arī ir konceptuāls. 1994. gada sākumā tika daudz runāts un toreiz - visu cieņu Siliņa kungam un Vaivada kungam, kas sasauca savā komisijā visus zinātnes darbiniekus, kas ir Saeimā, neatkarīgi no tā, kurā komisijā viņi strādā, - un mēs spriedām par to, kāds ceļš ir jāiet Latvijas zinātnei. Un visiem bija viennozīmīgi uzskati - zinātnei ir jāsaplūst ar augstskolu. Bet es paņemu zinātnes budžetu un skatos konkrēto zinātni, kuru es ļoti labi pārzinu - vēsturi. Vēstures institūts formāli ir pie Universitātes, bet nauda nav Universitātes zinātnes padomei. Nauda ir atsevišķi. Ja es paskatos uz to, par ko šī nauda ir iedota... Pagājušogad deva par Latvijas vēstures akadēmisko izdevumu - un tas ir vajadzīgs - , bet šogad dod par Latvijas vēsturi 19. gadsimtā. Ļoti strauji sarukusi tēma, bet naudas summa pieaugusi. Varbūt nelaime ir tā, ka vienkārši šī integrācija - es varbūt kļūdos, bet vēstures zinātnē es to varu teikt, lai gan konkrēti par citām zinātnēm neņemos precīzi spriest - ir notikusi uz papīra, bet nav notikusi dabā. Manuprāt, šāds budžeta dalījums, ka institūts skaitās Universitātes pakļautībā, bet naudu saņem ārpus mācību iestādes zinātniskā darba, es nedomāju - pedagoģiskā darba, bet zinātniskā darbā - , konceptuāli vairs 1995. gadā nav pieņemams. Tāpēc tās būtu tādas problemātiskas lietas. Un, kā es jau teicu, uz divām es gribu saņemt šeit atbildi. Par nodokļu paketi - kā tas ies kopā un ko mēs darīsim - un par otru jautājumu no valsts reformu ministra par ierēdniecības nodrošinājumu ar algām un masas pieaugumu - kā tas iet kopā ar civildienesta koncepciju, kuru mēs nobalsojām 1994. gada vidū.".
• 1994_12_08-seq205 language "lv".
• 1994_12_08-seq205 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1994_12_08-seq205 mentions Q822919.
• 1994_12_08-seq205 mentions Q211.
• 1994_12_08-seq205 mentions Q11989566.
• 1994_12_08-seq205 mentions Q29552.