Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_08-seq203> ?p ?o. }

• 1994_12_08-seq203 type Speech.
• 1994_12_08-seq203 number "203".
• 1994_12_08-seq203 date "1994-12-08".
• 1994_12_08-seq203 isPartOf 1994_12_08.
• 1994_12_08-seq203 spokenAs 49.
• 1994_12_08-seq203 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Šogad valsts budžeta projekts 1995. gadam sastāv no diviem likumprojektiem - no jau minētā likumprojekta un otra likumprojekta, kas paredz pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadā. Latvijas Republikas valsts budžeta projekts 1995. gadam sastādīts, vadoties no 1994. gada 24. marta likuma "Par budžetu un finansu vadību" pamatnostādnēm, deklarācijā par valdības iecerēto darbību noteiktajām prioritātēm, pasākumiem un uzdevumiem, kā arī ministriju un valsts institūciju iesniegtajiem priekšlikumiem. Jāsaka, ka budžeta projekts tika sastādīts ārkārtīgi īsā laika sprīdī, jo valdība tika apstiprināta pirms kādiem diviem mēnešiem, un, protams, tik īsā laika sprīdī sastādīt budžeta projektu - tas ir ārkārtīgi grūts un apjomīgs uzdevums. Tajā pašā laikā jūs esat saņēmuši arī paskaidrojumus. Varbūt tie nav pilnīgi, bet arī uz otro lasījumu mēs vēl dosim tāmes atsevišķiem projektiem, un es domāju, ka informētības ziņā un arī paša budžeta izstrādes ziņā šogad mēs esam tomēr spēruši soli uz priekšu. Budžeta projekta pamatrādītāju izstrāde ir balstīta uz valsts ekonomiskās stabilitātes nodrošinātību. Paredzēta iekšzemes kopprodukta stabilizācija 1994. gadā un tā ikgadējais pieaugums 1995. -1996. gadā 4-5 procentu apmērā, sasniedzot 2 miljardus 380 miljonus latu 1995. gadā un 2 miljardus 790 miljonus latu 1996. gadā. Plānota jeb paredzēta pakāpeniska inflācijas tempu samazināšanās līdz 12-14 procentiem 1995. gadā un 8-10 procentiem 1996. gadā. Nodrošināt valsts budžeta sastādīšanu, nepieļaujot, lai deficīts pārsniegtu 1,7 procentus no iekšzemes kopprodukta. Valsts maksimālais ārējais parāds 1995. gadā paredzēts 265 miljonu latu apmērā, kas ir 11 procenti no plānotā iekšzemes kopprodukta. Iekšējais parāds un valdības sniegto garantiju un galvojumu maksimālais apmērs kopā ir 178 miljoni latu jeb 7,5 procenti no iekšzemes kopprodukta, un šie rādītāji pilnīgi atbilst ekonomiskajai stabilitātei un finansiālajai stabilitātei valstī. Ievērojot noteikto budžeta sadalījumu, ir paredzēts nošķirti plānot valsts pamatbudžetu un speciālos budžetus, atsevišķi izdalot valsts sociālās apdrošināšanas budžetu. Paredzēts uz pilnīgi jauniem principiem bāzēt pašvaldību budžetu izlīdzināšanas sistēmas izveidošanu. Kā jau jūs ievērojāt, izskatot likumprojektu, budžeta izdevumi ir veidoti divos līmeņos, atdalot bāzes izdevumus, kuri nepieciešami, lai īstenotu līdzšinējos pasākumus un politiku nozarē, no attīstības izdevumiem, kuri saistīti ar pārmaiņām un uzlabojumiem nozares darbībā. Šobrīd Latvijā kopumā ir nodrošināta ekonomiskā stabilitāte, proti, ir apturēta iekšzemes kopprodukta samazināšana, diemžēl nav panākts pieaugums. Panākta budžeta un maksājumu bilances sabalansētība, uzlabojusies importa struktūra, tā kopapjomā palielinoties ražošanas līdzekļu īpatsvaram, kas ir nepieciešams priekšnoteikums tautsaimniecības atveseļošanai. Valsts ārējā parāda līmenis nepārsniedz tā atmaksas reālās iespējas. Ir nodrošināta nacionālās valūtas - lata - stabilitāte, saglabāta stabila budžeta ieņēmumu attiecība pret iekšzemes kopproduktu, ar tendenci - pieaugt. Un ar fiskālās un monetārās politikas pasākumiem ir ierobežota inflācija. Kā jau es teicu, atbilstoši valdības deklarācijai 1995. -1996. gadam makroekonomiskās politikas mērķis ir turpināt valsts ekonomisko stabilitāti, sasniedzot iekšzemes kopprodukta pieaugumu 4-5 procenti nākamajos divos gados, kā arī inflācijas samazināšanu un investīciju palielināšanos - ne mazāk kā 20 procentu no iekšzemes kopprodukta, tajā skaitā palielinot investīcijas no valsts budžeta iekšzemes kopproduktā līdz 1 procentam 1995. gadā, bet 1996. un turpmāk - līdz 2-3 procentiem. Arī tiek ierobežots valsts iekšējais un ārējais parāds, nepieļaujot, lai tā kopsumma pārsniegtu 19-20 procentus no iekšzemes kopprodukta. Privātā patēriņa attiecība pret iekšzemes kopproduktu 1995. gadā ir plānota 66-67 procentu robežās. Mērķa sasniegšanai ir noteikti priekšnoteikumi. Tie ir: ekonomiskās politikas īstenošanas mehānisma izveide, kas balstīta uz pasaules praksē plaši lietojamajiem programmu vadības un projektu vadības principiem, kur pamatā būs valdības nacionālās attīstības programmas; ekonomiskās politikas un saimnieciskās likumdošanas virzība uz Latvijas integrāciju Eiropas ekonomiskajā telpā un politiskajā sistēmā; pasākumu kopums valsts īpašuma privatizācijas paātrināšanai un jauna privātā kapitāla veidošanai; ekonomiski iedarbīga fiskālā politika, kurai jāstimulē uzkrājumu veidošanās tautsaimniecībā, izmantojot tos par iekšzemes avotu ekonomikas attīstībai, tā samazinot valsts atkarību no ārvalstu investīcijām, nodrošinot, lai līdz 2000. gadam visu līmeņu budžetos tiktu akumulēti 40 procenti no iekšzemes kopprodukta; tautsaimniecības interesēm atbilstoša monetārā politika, lai nostiprinātu makroekonomisko stabilitāti, nodrošinot stabilu Latvijas valūtas kursu, un ar monetārās politikas pasākumiem izlīdzinātu īstermiņa konjunktūras svārstības ekonomikā; ārējai tirdzniecībai labvēlīgas ekonomiskās vides veidošana, vienlaicīgi radot daudzpusīgu mehānismu iekšējā tirgus aizsardzībai; vietējās patstāvības palielināšana attiecībā uz pašvaldībām - ar politisko, administratīvo un finansiālo decentralizāciju, veicinot vispārējā dzīves līmeņa paaugstināšanu. Kāds tad izskatās Latvijas Republikas kopbudžets 1995. gadam? Kopbudžeta projekts 1995. gadam, kas ietver valsts budžetu, pašvaldību budžetus un arī speciālos budžetus, paredzēts ieņēmumos 939,3 miljoni latu, to skaitā: valsts pamatbudžeta ieņēmumos - 476 miljoni latu, valsts speciālo budžetu ieņēmumos - 310,9 miljoni latu, pašvaldību tiešajos ieņēmumos - 152,4 miljoni latu. Kopbudžeta izdevumi būs 979,5 miljoni latu, iekļaujot tajā arī plānoto finansiālo deficītu - 40 miljonus latu. Valsts pamatbudžeta izdevumi ir paredzēti 516 miljoni latu, no tiem 62,7 miljoni latu dotāciju un mērķdotāciju veidā tiks novirzīti valsts vietējo budžetu izlīdzināšanas fondam, 2,1 miljons latu - mērķdotāciju veidā investīcijām vietējiem budžetiem, 1,9 miljoni latu - dotāciju veidā pārskaitāmi valsts sociālās apdrošināšanas fondā no valsts budžeta izmaksājamo pabalstu un sociālo pensiju aprēķin��šanai, piešķiršanai un piegādei. Pēc šo līdzekļu pārdales valsts pamatbudžeta izdevumi, kas paredzēti valdības tiešo funkciju izpildīšanai, ir 449,3 miljoni latu. Pašvaldību budžetu izdevumi - 217,2 miljoni latu, valsts speciālo budžetu izdevumi aprēķināti 313 miljoni latu, to skaitā valsts sociālās apdrošināšanas budžets - 269,2 miljoni latu. Valsts īpašuma privatizācijas fonda budžets - 12 miljoni latu, Valsts īpašuma fonda budžets - 2,5 miljoni latu. Valsts meža dienesta speciālais budžets - 5,1 miljons latu, ceļu fonds Satiksmes ministrijā - 6,9 miljoni latu. Kas tad ir jauns tieši šajā struktūrā? Pirmais ir tas, ka budžetā pirmo reizi tiek atspoguļoti speciālie budžeti. Tas netika darīts līdz šim, un mēs varam teikt, ka šobrīd praktiski visa nauda, kas tiek iekasēta valstī, tātad iet caur Saeimu, ne tikai tie tiešie ieņēmumi, kas nāk no nodokļiem un nodevām, bet arī dažādi speciālie fondi par pakalpojumiem, kur ir iesaistītas budžeta iestādes. Ar 1995. gada 1. janvāri visu speciālo budžetu apkalpošana notiks caur valsts kasi, tādā veidā nodrošinot, ka arī šie speciālie budžeti tiek izmantoti maksimāli racionāli, un, neapšaubāmi, tādā veidā mēs varēsim veiksmīgāk risināt tās problēmas, kas mums ir budžetos. Otra būtiskā izmaiņa ir valsts sociālās nodrošināšanas fonda izveidošana. Šis valsts sociālais budžets ir 269,3 miljoni latu, šajā budžetā kā izdevumu avoti ir ietverti tikai tie izdevumi, kas tiešām saistās ar apdrošināšanu. Tās ir pensijas, tie ir pabalsti slimības gadījumā, grūtniecības pabalsti un miršanas pabalsts. Šajā budžetā ir arī bezdarbnieku pabalsti. Līdz ar to Labklājības ministrija varēs nodrošināt daudz veiksmīgāk šo fonda līdzekļu administrēšanu, iekasēšanu, un tādā veidā šie sociālā fonda līdzekļi palielināsies arī tieši uz šīs iekasēšanas rēķina, un tādā veidā mēs varēsim daudz vairāk naudas veltīt pensiju indeksācijai, un es ceru, ka šis solis dos ļoti pozitīvus rezultātus. Būtiski ir izmainītas arī attiecības ar pašvaldībām. Šajā reizē, sekojot Pašvaldību savienības ierosinājumiem un Valsts reformu ministrijas izstrādātajiem projektiem, ir mainījusies izlīdzināšanas shēma, pašvaldībām paredzot daudz lielāku patstāvību un paredzot arī to, ka pašvaldību budžetos akumulējas īpašuma un zemes nodoklis, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šīs izlīdzināšanas shēmas pozitīvā būtība ir, ka pašvaldības ir daudz mazāk ierobežotas savu budžetu veidošanā. Taču, protams, gatavojot otro lasījumu, ir jāstrādā diezgan daudz, jo notiek pāreja no izlīdzināšanas pēc iestāžu tīkla uz izlīdzināšanu pēc iedzīvotāju skaita, un, protams, šāda krasa pāreja var izraisīt zināmas problēmas. Tālāk. Es gribētu vairāk apstāties pie valsts pamatbudžeta. Kā jau es teicu, tātad valsts budžeta pamatieņēmumu lielākais avots ir apgrozījuma nodoklis. Apgrozījuma nodoklis valsts pamatbudžetā 1993. gadā deva 25,7 procentus no visiem ienākumiem, 1994. gadā - 43,8, un 1995. gadā mēs paredzam 52,8, tātad vairāk nekā pusi valsts pamatbudžeta veido apgrozījuma nodokļa ieņēmumi. Peļņas nodokļa ieņēmumi summāri samazinās saistībā ar privatizāciju, saistībā ar rūpniecības pārstrukturizēšanu, un nākamajā gadā tātad ir paredzēts, ka no šiem ieņēmumiem būs 95 miljoni latu jeb 20 procenti no kopējiem ieņēmumiem. Šobrīd, neapšaubāmi, valstij vislielākās problēmas ir ar akcīzes un muitas nodokļu iekasēšanu. Valdība veic enerģiskus pasākumus, lai nodrošinātu ieņēmumu iekasēšanu muitā, un pie reizes, protams, īpašu uzmanību pievērš arī akcīzes nodokļu nomaksai. Tāpēc lai jūs nemulsina skaitlis, ka 1994. gadā ir paredzēts 35, reāli šogad mēs pēc aktīvas darbības tieši pēdējos mēnešos iekasēsim 24 miljonus latu, tātad nav izpildīts... netiks izpildīts šis ieņēmumu veids, bet tajā pašā laikā pēdējos mēnešos gan attiecībā uz cigarešu akcīzi, gan alkohola akcīzi, gan degvielas akcīzi ir novērojamas būtiskas pozitīvas izmaiņas, kuras, es ceru, ļaus mums ieņemt ne tikai 36 miljonus latu, bet arī vairāk. Katrā ziņā akcīzes nodokļa īpatsvaram, kas šobrīd ir 7,6 procenti, ir jāaug arī turpmākajā periodā. Ieņēmumi no muitas nākamajā gadā paredzēti 33 miljoni latu. Jums ir atšifrējums, kādi faktori ietekmē šo muitas nodokli. Protams, muitas nodoklim nav jābūt galvenajam ieņēmumu avotam. Muitai ir jābūt stabilai, lai nodrošinātu pārējo nodokļu iekasēšanu un novērstu kontrabandas preču ieplūšanu Latvijā. Un tas sastāda 7 procentus. Nodevas un dažādi nenodokļu maksājumi nākamajā gadā sastādīs 2,1 procentu, un mēs esam arī atraduši kompromisu ar Tieslietu ministriju, ka daļu no tām nodevām un soda naudām, ko iekasē tiesa, novirzīs speciālajā budžetā tieši tieslietu sistēmas attīstībai. Ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas nākamajā gadā ir paredzēti 8 miljoni latu. Tas ir saistīts ar to, ka beidzot ir sakārtota šo īpašumu privatizācija, un mēs šo summu, atšķirībā no šī gada paredzētās, spēsim iekasēt. Maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu ir paredzēti 7 miljoni latu jeb 1,5 procenti no budžeta. Nākamajā gadā nebūs maksājumu no Valsts Bankas peļņas atlikuma. Latvijas Banka, pirmkārt, samazinās peļņas ieņēmumu, un otrs apstāklis ir tas, ka Latvijas Banka veic veselu virkni pasākumu, kuri prasa šos līdzekļus. Tādējādi mums nākamajā gadā pamatbudžetā, kā jau es teicu, kopā ir 475 miljoni latu. Kā tad izskatās sadalījums pa struktūrām tieši šajā pamatbudžetā? Tātad izdevumi kopā mums pieaug nākošā gada budžetā par 99 miljoniem latu jeb par 23,8 procentiem. Tas ir augsts pieauguma procents. Bieži vien tiek prasīts: kā tas var būt - inflācija iepriekšējā gadā ir 25 procenti, bet tajā pašā laikā nākošā gada budžets it kā pieaug par mazāku summu? Atbilde ir ļoti vienkārša. Mēs mainām budžetu izpildes gaitā. Ir grozījumi budžetā, kur mēs paredzam lielākus izdevumus. Es gribu jums atgādināt pēdējos budžeta grozījumus, kur mēs palielinājām minimālo algu un arī palielinājām, indeksējām pensijas. Tie visi izdevumi faktiski ir paredzēti, kas nāk klāt, un arī ir plānotā inflācija budžetā, kas kopumā šo inflāciju nosedz. Tātad reāli ir 23,7 procenti. Protams, nākošā gada inflācija daļu no šiem 23,7, ja mēs skatāmies reālās cenās, noēd. Bet tomēr budžeta pieaugums (salīdzinoši ar ļoti daudzām valstīm) ir pietiekami liels, un mēs varam teikt, ka plānojums ir pietiekami optimistisks. Kā tad pieaug dažādās struktūrās šīs izmaksas? Tātad valdība deklarē vairākas prioritātes, un atbilstoši tām, protams, ir auguši arī līdzekļi. Aizsardzības un drošības iestādēm nākošajā gadā izdevumi palielinās pamatbudžetā par 26,4 procentiem. Veselības aizsardzībai - par 30 procentiem. Izglītībai - par 31 procentu, tiesību aizsardzībai - par 33,5 procentiem, zinātnei - par 44 procentiem. Diemžēl man kā finansu ministram ir jāatzīst arī fakts, ka ļoti pieaug valsts pārvaldes iestāžu izdevumi. Tie pieaug par 52 procentiem. Ar ko tas ir izskaidrojams? Skaidrojums vienā ziņā ir ļoti vienkāršs. Šajā gadā - 1994. gadā - tika pieņemts likums "Par valsts civildienestu". Atbilstoši tam jau iepriekšējā valdība pieņēma vairākus lēmumus, kas attiecas uz valsts civildienesta ieviešanu. Un faktiski jau gada beigās no paredzētās rezerves tika maksātas šīs pamatalgas. Līdz ar to, tā kā šie valdības lēmumi ir spēkā un faktiski šīs algas bija maksātas, visi šie izdevumi iegāja bāzes izdevumos. Tādējādi reāli Finansu ministrijai iespējas tieši "apgriezt" šos izdevumus nebija. Tās ir reālās darba algas, kuras tiek maksātas atbilstoši Saeimas likumiem un Ministru kabineta lēmumiem. Otra lieta ir saistīta, šis pieaugums izskaidrojams ar to, ka pagājušajā gadā civildienesta rezervē bija paredzēti vairāk nekā 10 miljoni. Tajā pašā laikā budžeta grozījumos mēs vienmēr "apcirpām" šo rezervi. Un tādā veidā iepriekšējā - man grūti tagad teikt "iepriekšējā" -, tas ir, 1994. gadā, šim mērķim tika izlietots 1 miljons, bet toties tas ar visu savu slogu uzgūlās 1995. gada budžetam. Tāda ir šī kopējā aina. Ja runājam tieši par darba algu īpatsvaru budžetā, tad tas ir pieaudzis. Tātad, ja kopējie budžeta izdevumi pieauguši par 23,8, tad izdevumi darba algām ir pieauguši par 31 procentu. Atbilstoši tam ir pieauguši sociālie izdevumi. Kā jau es teicu, ir būtiski izmainīts investīciju lielums. Iepriekšējā gadā valsts pamatbudžetā izdevumi investīcijām bija 14,7 miljoni latu. Šajā budžetā ir 23,7 miljoni jeb pieaugums 161 procents. Un ir izstrādāta valsts investīciju programma, atbilstoši kurai valsts investīcijām tiek lietoti gan valsts budžeta līdzekļi, gan ārvalstu kredīti un - galvenais - ārvalstu kredītu izmantošanas avots. Protams, visbūtiskākais rādītājs, kas rāda kādu nozari, kā tiek izmantoti līdzekļi, ir kopbudžeta izdevumi nozaru iedalījumā pret iekšzemes kopproduktu. Tātad pret tiem 2,3 miljardiem latu, ko es jau minēju. Pavisam Latvijā, - tas tomēr ir jāatzīst - ir pietiekami augsts nodokļu slogs. Gan nodokļi, gan nodevas, gan dažādi maksājumi sastāda kopā 41,1 procentu no iekšzemes kopprodukta. Tādējādi tas parāda to, ka ārkārtīgi liela iekšzemes kopprodukta daļa tiek pārdalīta caur dažāda līmeņa budžetiem. Lielākā daļa, protams, ir sociālajai nodrošināšanai un apdrošināšanai, tātad 15,2 procenti no iekšzemes kopprodukta tiek tērēti pensijām un pabalstiem. Tātad summāri tas ir 361,5 miljoni latu. Tautas saimniecībai - 107,7 jeb 4,5 procenti. Izglītībai - 165,3 jeb 7 procenti no iekšzemes kopprodukta. Kultūrai - 26 jeb 1,1 procents no iekšzemes kopprodukta. Veselības aizsardzībai - 104,7 jeb 4,4 procenti no iekšzemes kopprodukta. Fizkultūrai - 0,1, tiesību aizsardzībai, drošībai un aizsardzībai - 90 procenti jeb 3,8 procenti no iekšzemes kopprodukta. Dažādo līmeņu valsts varai un pārvaldei - tātad gan valsts, gan pašvaldību - 65,2 jeb 2,7 no iekšzemes kopprodukta. Zinātnei - 8,2 jeb 0,3 procenti no iekšzemes kopprodukta. Protams, ir vēl vesela virkne pozīciju, kuras es šobrīd neatšifrēju, - tātad 48 miljoni, tas ir, 2 procenti no iekšzemes kopprodukta. Kā tad ir pieauguši izdevumi pa nozarēm nākošajā gadā, jo tas acīmredzot varētu būt viens no objektīvākajiem rādītājiem? Tātad no kopējā pieauguma - 42,5 miljoni latu - pieaugums ir pensijas, pabalsti nodarbinātībai un Valsts sociālās apdrošināšanas fondam. Tas ir 42,5 miljoni latu. Otrajā pozīcijā ir izglītība - 25,8 miljoni latu, trešā - tiesību aizsardzība, aizsardzība un drošība - 17,9 miljoni latu. Tautsaimniecībā tās ir pamatā investīcijas zemkopībai - tātad 16,8 miljoni latu, valsts pārvaldei un varai - 14 miljoni latu, veselībai - 10 miljoni latu un pārējie tātad ir 6,9. Vēl sociālajai nodrošināšanai - 3,8, kultūrai - 2,6 un zinātnei - 2,5. Es minu tikai pa pamatbudžeta pozīcijām. Kāds ir kopējais secinājums, izskatot šos izdevumus? Vēlreiz es atkārtoju, ka, protams, pamatā problēma ir tā, ka, šo budžetu sastādot, ir jāvadās tieši pēc tās situācijas, kāda ir 1994. gada beigās, tātad pēc tām nozaru struktūrām, kuras jau ir izveidojušās. Tā ir iestāžu finansēšana, darba algas finansēšana atbilstoši šīm struktūrām. Protams, budžeta projektu varētu atvieglot, ja šajās sfērās būtu panāktas kardinālas reformas, kas samazinātu izdevumus. Šādas sfēras ir vairākas, kurās tiek gatavoti šie projekti, bet šajā brīdī iekļaut kaut kādu būtisku izmaiņu nebija iespējams. Pēc tam, kad mēs atšifrējam bāzes izdevumus, tad nākošais posms, kas paliek, ir attīstības izdevumi, un šie attīstības izdevumi, kā es jau minēju, tiek sadalīti atbilstoši prioritātēm. Protams, mana kā finansu ministra vēlēšanās būtu, lai mums būtu vairāk līdzekļu. Tajā pašā laikā es saprotu arī to, ka valsts ieņēmumi nevar augt lēcienveidīgi. Ņemot vērā visu to darbu, ko valdība ir veikusi, lai sakārtotu Valsts ieņēmuma dienestu, tomēr ieņēmumu pieaugums ir, bet ne straujš. Un šajā ziņā es gribu pateikt pilnīgi atklāti, ka šis izdevumu apjoms, kas ir sastādīts Latvijas Republikas budžeta projektā 1995. gadam, ir maksimālais. Vairāk ieņēmumu avotu, manā skatījumā, nav. Protams, var rasties jautājums par deficītu. Kāpēc deficīts ir 40 miljoni latu? Šeit ir divi iemesli. Pirmais ir tas, ka lielāks budžeta deficīts, protams, apdraud monetāro stabilitāti un paātrina inflāciju. Otrs iemesls, kā jūs redzat budžetā, ir tas, ka valsts iekšējā parāda apkalpošanai summas pieaug, tas ir, mēs iegūstam vienā gadā, lai pazaudētu nākošajā gadā, atmaksājot šos procentus, jo budžeta deficīti jau summējas. Ja iepriekšējā gadā tas bija 40 miljoni latu, tad nākošajā gadā ir vēl šie 40 miljoni latu un ir jāapkalpo vecais budžeta deficīts. Tātad šajā gadījumā man šķiet, ka arī nav rezerves. Tas tādā veidā mums nosaka galvenos ierobežojumus šajā budžetā. Tajā pašā laikā, protams, starp atsevišķām izdevumu pozīcijām ir iespējamas izmaiņas, un es domāju, ka deputāti iesniegs tās uz otro lasījumu, bet arī tās nav kardinālas izmaiņas. Šeit nav runa, teiksim, par lielām summām, jo viss budžeta projekts, kā jūs redzat, ir sasiets kopā tieši ar šiem bāzes izdevumiem, kuri, manā skatījumā, protams, priekš šobrīža Latvijas Republikas budžeta ir ļoti lieli. Nobeigumā es gribu teikt, ka, protams, man kā finansu ministram, šodien runājot Saeimā, ir diezgan pretrunīgas izjūtas. No vienas puses, es saprotu un arī zinu, kas notiek sabiedrībā, kurā cilvēki, it īpaši, kas strādā budžeta iestādēs, grib saņemt - un pilnīgi pamatoti - lielākas algas no budžeta. Un šādā situācijā, protams, iespējams, ka valdībai vajadzētu vēlreiz un vēlreiz pārskatīt budžetu, bet tajā pašā laikā ir otra lieta. Es pilnīgi saprotu to, ka, ja budžeta projekts netiks izskatīts Saeimā vai nu pozitīvi, vai negatīvi, tādā gadījumā šī situācija tikai pasliktinās, jo tad finansējums ir viena divpadsmitā no iepriekšējā gada budžeta izdevumiem, un, protams, tas ir daudz sliktāk gan visai sabiedrībai, gan, es domāju, arī it īpaši pašvaldībām, kurām tas jaunais princips ir īpaši būtisks. Tā ka es ļoti ceru, ka cienījamajiem deputātiem būs daudz labu priekšlikumu, un valdība ir gatava tos izskatīt. Otrs. Arī valdība pati gatavo dažus priekšlikumus - jau šobrīd notiek sarunas ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, notiek sarunas ar Brīvo arodbiedrību savienību, un ir iespējams, ka šo sarunu rezultātā tiks atrasti kompromisi daudzos mūs interesējošos jautājumos, un tādā veidā Ministru kabinets arī uz otro lasījumu iesniegs šos budžeta grozījumus. Tādēļ es valdības vārdā un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalsta ietekmē lūgtu atbalstīt šo budžeta projektu pirmajā lasījumā un strādāt pie tā uzlabošanas otrajam lasījumam. Paldies.".
• 1994_12_08-seq203 language "lv".
• 1994_12_08-seq203 speaker Andris_Piebalgs-1957.
• 1994_12_08-seq203 mentions Q822919.
• 1994_12_08-seq203 mentions Q211.
• 1994_12_08-seq203 mentions Q79820.
• 1994_12_08-seq203 mentions Q193089.
• 1994_12_08-seq203 mentions Q1771611.
• 1994_12_08-seq203 mentions Q687709.