Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_01-seq79> ?p ?o. }

• 1994_12_01-seq79 type Speech.
• 1994_12_01-seq79 number "79".
• 1994_12_01-seq79 date "1994-12-01".
• 1994_12_01-seq79 isPartOf 1994_12_01.
• 1994_12_01-seq79 spokenAs 34.
• 1994_12_01-seq79 spokenText "Cienījamie deputāti! Paldies par jūsu aktīvo atsaucību. Par to, ka jūs esat ļoti rūpīgi iepazinušies ar šo likumu. Tas tiešām ir ļoti, ļoti patīkami, un attiecībā uz šo likumu es gribu teikt, ka tāds nodoklis mums jau eksistē. Un, ja mēs teorētiski realizētu vairāku deputātu priekšlikumu un to neakceptētu, tas nozīmē, ka vienalga mums būtu šis nodoklis, jo tas jau eksistē vairākus gadus - un eksistē, manuprāt, ļoti veicinošā veidā: palīdz atrisināt vides aizsardzības problēmas Latvijā. Jautājums ir tāds: kāpēc tad mēs izšķīrāmies par šī nodokļa modifikāciju, kas ir ielikta šajā likumprojektā? Un tas vienīgais iemesls ir tas, ka mēs gribējām no fiskālās funkcijas, no līdzekļu savākšanas funkcijas, pāriet uz regulējošo funkciju, radīt diferenci starp videi draudzīgu rīcību un videi nedraudzīgu rīcību. Un tāpēc arī ir šī nodokļa modifikācija, tāpēc ir šie pielikumi un viss pārējais. Lūk, šī ir pati, pati šī likumprojekta sāls - ļaut cilvēkam un uzņēmējam izvēlēties, vai viņš patērē vai ražo videi draudzīgu vai videi vairāk riskantu produkciju. Un tā ir tā iespējas izvēle. Un, atgriežoties tuvāk - tātad šeit šie priekšlikumi vairāk skar dažādas pozīcijas, un es varbūt iziešu tām pozīcijām cauri, lai paskaidrotu, kāda varētu būt tālākā šī mūsu likumprojekta virzība Saeimā un ko mēs tur varētu vēl uzlabot, ņemot vērā šos jūsu izteiktos viedokļus. Pirmkārt, par Kažas kunga izteiktajām piezīmēm par kurināmo un pārtiku. Pārtika kļūs dārgāka. Kurināmais ir sadalīts videi draudzīgā kurināmā un videi mazāk draudzīgā kurināmā. Videi draudzīgais, piemēram, gāze, ir aplikts ar nulles likmi, jo izmeši, dedzinot ar gāzi, ir videi nesalīdzināmi draudzīgāki nekā tad, ja mēs kurinām ar mazutu, un sēra saturs mazutā pārsniedz 8%. Nekas šobrīd Latvijas likumdošanā neregulē to, vai mēs no Krievijas vai no kādas citas valsts iepērkam mazutu ar sēra saturu, procentu; šis nodoklis to regulē un veicina mūsu uzņēmējus iepirkt mazutu ar mazāku sēra saturu. Tas ir tas regulējošais jēdziens. Ja mēs runājam par kūdru, tad jāsaka - kūdra ir purvos, un purvi ir Latvijas bioloģiskās daudzveidības un klimata stabilizācijas, un visas mūsu valsts tālākās bioloģiskās daudzveidības viena no aizsardzības konsekvencēm. Tāpēc kūdru dedzina tikai tautas, kas ļoti, ļoti pavirši iaturas pret saviem resursiem. Kūdru dedzināt, dāmas un kungi, nav labi! Tas pat ir ļoti slikti, tāpēc mēs šeit esam ielikuši zināmu regulu attiecībā uz kūdru, toties malku jūs varat dedzināt bez šī dabas resursa, tāpēc mēs ar šo stimulējam jūs izmantot malku un izkopt Latvijas mežus. Un tā tālāk. Tātad šeit ir visas šīs regulas ar iepriekšēju mērķi. Attiecībā uz to, kam es varu piekrist un kam mēs esam izlēmuši jau šodien piekrist. Tas ir jautājums par ūdeni, ko minēja Kalniņa kungs, un es uzskatu, ka šajā ziņā tur mums ir paredzēta šī depresijas piltuves aplikšana. Tātad depresijas piltuve ir tāda situācija valstī, kad mēs par daudz izpumpējam dzeramos ūdeņus no grunts un rodas zināms vielu deficīts šajā gruntī, un tiek sūkts iekšā no virszemes ūdeņiem, ar paaugstinātu intensitāti tiek iesūkti piesārņotie ūdeņi gruntī, un tas rada šo gruntsūdeņu papildu piesārņojumu. Mēs, pumpējot ārā, it kā sūcam iekšā šo piesārņoto virspusi. Tāda situācija ir izveidojusies Lielrīgā un vairākās vietās, kur intensīvi izmanto šos gruntsūdeņus dažādām (nevis cilvēka) vajadzībām. Piemēram, Rīgā gruntsūdeņus ļoti daudz izmanto rūpnieciskai ražošanai, un mūsu jautājums ir: kāpēc? Un, lūk, tādēļ šī cena bija šeit pielikta, lai cilvēkus stimulētu pārdomāt, vai tiešām mums šie tīrie gruntsūdeņi ir tie, kuri jāizmanto dzeršanai un dzeršanai ir jāizmanto Daugavas virsūdens, kurā ir ļoti liels piesārņojuma risks. Bet, saprotot pašreizējo situāciju, mēs esam ar mieru šo punktu attiecībā uz dzeramo ūdeni koriģēt, ņemot vērā mūsu iedzīvotāju maksātspējas ierobežotību. Šis punkts ir tas, ko mēs varētu izmainīt. Attiecībā uz Kažas kunga paustajām bažām par pārtiku. Dāmas un kungi, mūsu vēlme bija ieviest šeit Latvijas precēm papildu priekšrocības tirgū, tā ir tā lietas būtība. Tie ar krāsainajiem papīriņiem aplipinātie pārtikas produkti ir mums ārkārtīgi grūta problēma, jo visa šī plastika un tas viss, kurā tie ir iepakoti, mums ir jāpārstrādā. Bet ir jautājums: kā lai mēs šo pārstrādes rūpniecību iedibinām? Kā lai mēs to iedibinām, par kādiem līdzekļiem? Lūk, bija paredzēts šeit uzlikt zināmu maksu šiem pārtikas "spožumiem" no ārvalstīm, lai par šo naudiņu mēs sakrātu līdzekļus un ieguldītu pārstrādājošās rūpniecības veicināšanai. Šis ir tā saucamais... Visa tā nauda nekur nepaliek, tā aiziet atpakaļ pārstrādes rūpniecības veicināšanai. Tā pārstrādes rūpniecība varētu būt plastikas pārstrāde, stikla pārstrāde. Jā, tie ir galvenie, ar ko mums šodien jādarbojas. Ar metālu mēs jau tiekam galā. Tātad, lūk, iedibināt šo te, iegriezt šo ratu, lai mums ir sākumkapitāls, ar ko varētu strādāt. Jautājums: vai mēs to nevaram izdarīt tāpat, vienkārši no valsts budžeta? Varam, bet bez priekšrocības Latvijas pārtikai. Te ir tā izšķiršanās ļoti vienkārša, jo Latvijā ražotais produkts nav tā ievīstīts desmit dažādos videi nedraudzīgos ietinamajos materiālos, līdz ar to tas ir videi daudz draudzīgāks. Tāda ir mūsu ideja. Attiecībā uz ieskaitījumu budžetā. Jā, mēs ejam pret vēju. Latvijā ir skaidri saskatāmas centralizācijas tieksmes - visu centralizēt, visu pēc tam pārdalīt. Es principā, kā politiķis, neatbalstu šo virzienu, es uzskatu, ka mūsu vējš ir decentralizācija. Maksimāla problēmas iesaistīšana, cik vien iespējams, zemākās pārvaldes struktūrās, tas ir, pagastu līmenī, un pirmo reizi mūsu likumā parādās rajoni. Ar ko šis likums atšķiras no iepriekšējā dabas resursu nodokļu likuma? Iepriekšējā dabas resursu nodokļu likumā 70% aizgāja valstij, 30% palika pagastā. Tagad ir iesaistīts arī rajona līmenis. Kāpēc? Tāpēc, ka attīrīšanas iekārtas nevar uzcelt pagasts viens pats, tāpēc ka pagastam parasti to nevajag, tāpēc ka izgāztuves maksā bargu naudu un pagasts viens pats to nevar izdarīt. Un tāpēc ir vairākiem pagastiem jāsaiet kopā un tas jādara, un, lai tas notiktu, labāk ir iesaistīt rajonu kā starpnieku šajā funkcijā. Jautājums ir tāds: vai visas mūsu pašvaldības ir gatavas šobrīd šos līdzekļus novaldīt un novadīt? Uz to es atklāti atbildu: ne visas! Ne visas! Es varu garantēt, ka būs tādi rajoni un tādas pašvaldības, kur nepratīs lietderīgi šos līdzekļus izmantot. Bet man ir jautājums - dāmas un kungi, kā tad mēs viņus iemācīsim ar tiem līdzekļiem strādāt, ja mēs viņiem regulāri nedodam nekādas iespējas to darīt? Tad, lūk, - šeit ir paredzēts, ka, ja pagastā izvieto... Ja, pieņemsim, Talsu pilsētas atkritumu izgāztuvi mēs izvietojam kādā pie Talsiem novietotā pagastā, man ir jautājums: vai šim pagastam nav drusku jānopelna nauda par to, ka viņi atvēl savu zemi izgāztuves ierīkošanai? Es atbildu: ir jānopelna nauda, pretējā gadījumā mēs staigāsim un klaudzināsim pie aizvērtām durvīm, jo nostrādās princips: "Tikai ne manā pagalmā, tikai ne pie manis! Lieciet jūs tos atkritumus, kur gribat, tikai ne pie manis!" Mēs šeit parādām mazu pievilcīgu kumosiņu, mēs sakām: "Ierīkosim to pie jums, jums būs neliels risks, bet toties jūs saņemsiet regulāru papildinājumu pagasta kasē. " Es nevaru šobrīd piedāvāt labāku risinājumu. Mums nav labāka risinājuma, arī pasaule nezina labāka risinājuma, nauda ir vislabākais izlīdzinātājs domstarpībās. Par sapropeli. Jā, es domāju tā - jūs sakāt, ka par tonnu 10 santīmus samaksāt ir dārgi, bet man liekas, ka tas ir ļoti lēti. Bet var būt, ka mēs viens otru nesaprotam. Sapropelis Latvijā ir ne tikai mēslošanas līdzeklis, daudzi Latvijas ezeru sapropeļi ir ar ārstniecisku nozīmi. Un, ja mēs atdodam šo sapropeli par velti jeb ja atkal pagasts nekādi nevar attiecībā uz šo lietu drusku nopelnīt, teiksim tā, tad ir ārkārtīgi grūti pie šī sapropeļa izstrādes tikt klāt. Mums nav intereses sākt izstrādāt šo dabas resursu. Jo pār dabas resursu valda pašvaldība. Sakiet, kāpēc pašvaldībai jāatvēl firmai izstrādāt šo sapropeli? Lūk, tāpēc, ka viņa cer uz šo dabas resursu nodokli, uz šo nelielo, valsts noteikto daļu. Un tas savukārt veicinās to, ka izstrādātājam vajadzēs to visu pārdomāt, lai darbs būtu ar iespējami lielāku ekonomisko efektu. Protams, mēs varam otrajā lasījumā strīdēties, vai tie ir 10 santīmi vai 8, vai varbūt 5, to es nezinu, par to mēs varētu pastrīdēties, mums ir savi aprēķini, mēs liktu jums priekšā savus un būtu gatavi diskutēt ar jums. Endziņa kungs saka, ka, dedzinot jebko, gaisā kūp dūmi un ka inspektoriem vajag vairāk rūpēties par to, lai šie dūmi kūpētu mazāk. Tas ir pilnīgi precīzi. Bet, cienījamie kolēģi, mēs esam parakstījuši 1992. gadā - konkrēti, Gorbunova kungs parakstīja - Klimata konvenciju, un šajā Klimata konvencijā visas pasaules valstis apņēmās cīnīties pret globālajām klimata izmaiņām. Un tas nozīmē, ka ar nodokli mums būs jāapliek, ieejot Eiropā, jebkurš kurināmais. Un šis ir vienkārši tas, ko tautā dēvē par konvenciju, prasību ieviešanu nacionālajā likumdošanā - un absolūti nekas vairāk. Tas, ko visas pasaules valstis nolemj kaut kur, ir likumos jāiestrādā. Lūk, šī ir mūsu versija - iestrādāt Klimata konvencijas prasības: sadedzināt kurināmo, bet atbrīvot dažus kurināmā veidus, lai stimulētu pāriešanu uz lokālo kurināmo, uz malku, lai stimulētu pāriešanu uz gāzi, kas ir tīra, - mums tur ir problēmas ar Krieviju, bet tās var atrisināt, - un lai stimulētu pāriešanu uz citiem videi draudzīgiem kurināmā veidiem. Bet par to visu būs jāmaksā, un to mēs arī piedāvājam, un šī samaksas daļa par kurināmo, salīdzinot ar akcīzes nodokli, ir nesalīdzināmi maza, un mans jautājums ir: kāpēc tā uztraucas par šo mazo daļu, kuru ir paredzēts vides aizsardzībai novirzīt? Kāpēc neuztraucas par to lielo daļu, kas jāmaksā tā kā tā? Un tad es atbildu: uztraucas tāpēc, ka deputātiem acīmredzot nepatīk Latvijas vide un viņi negrib realizēt programmu šīs vides stabilizācijai un sakārtošanai. Un tas varētu būt tas iemesls, jo šie ienākumi tiek mērķēti tikai vides aizsardzībai, tātad tos nevar izmantot pensijām. Tā ir tā nelaime, dāmas un kungi! Citu nelaimju šajā likumā nav. Es pieņemu, ka ir ļoti, ļoti diskutējami šie tarifi un attiecīgās tabulas, un attiecīgie skaitļi. Es piedāvāju to ļoti, ļoti rūpīgi darīt otrajā lasījumā, un mēs būsim ārkārtīgi cītīgi un argumentējoši līdzstrādātāji šajā procesā, bet šodien es jūs aicinu nobalsot par šo nodokļu likumprojektu pirmajā lasījumā un atļaut to sakārtot tā, lai tas atbilstu jūsu priekšstatiem. Attiecībā uz otro lasījumu es ceru uz jūsu atsaucību tā sagatavošanas laikā, un tas ļaus mums strādāt tālāk - labāk, intensīvāk, un arī būs nedaudz vairāk līdzekļu šo programmu realizācijai. Paldies.".
• 1994_12_01-seq79 language "lv".
• 1994_12_01-seq79 speaker Indulis_Emsis-1952.
• 1994_12_01-seq79 mentions Q822919.
• 1994_12_01-seq79 mentions Q211.
• 1994_12_01-seq79 mentions Q2660080.
• 1994_12_01-seq79 mentions Q193089.
• 1994_12_01-seq79 mentions Q47182.
• 1994_12_01-seq79 mentions Q159.
• 1994_12_01-seq79 mentions Q44989.