Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_01-seq75> ?p ?o. }

• 1994_12_01-seq75 type Speech.
• 1994_12_01-seq75 number "75".
• 1994_12_01-seq75 date "1994-12-01".
• 1994_12_01-seq75 isPartOf 1994_12_01.
• 1994_12_01-seq75 spokenAs 151.
• 1994_12_01-seq75 spokenText "Godātais Prezidij! Cienījamā Saeima! Budžeta komisijā šis jautājums tika izskatīts diezgan ilgi - ilgāk varbūt nekā citi nodokļu likumi, un mēs divi ar Kalniņa kungu izteicām aizrādījumus šī likuma sagatavotājiem par, mūsuprāt, ļoti būtiskiem jautājumiem. Mēs nopratām, ka mūsu aizrādījumi tiks ņemti vērā, sniedzot šeit, Saeimā, pirmajā lasījumā šo likumu. Tas nav izdarīts, un tāpēc es šeit esmu tribīnē un aizkavēšu jūsu uzmanību ar divām, manuprāt, nekonsekvencēm, kas ir šajā likumā ieliktas. Un tāpēc šis likums būtībā nevar tikt īstenots vispār, ja mēs skatāmies, kāda koncepcija ir ielikta, iekasējot šo nodokli. Proti, 30 procenti no nodokļiem tiek ieskaitīti valsts budžetā, nodokļu mehānismu tātad izstrādā, skatās un labo savas kompetences robežās Vides un reģionālās attīstības ministrija, turpat 70 procenti tiek koncentrēti pagastā un rajonā. Kāpēc? Es domāju tāpat kā mans kolēģis Kalniņa kungs, ka visi 100 procenti būtu iekasējami speciālajā vai arī tieši valsts budžetā Vides un reģionālās attīstības ministrijas kontrolē, lai nenonāktu mēs situācijā, kādā mēs esam pašreiz. Negribētos, lai mēs to, šo situāciju, uz ilgiem laikiem apstiprinātu Latvijā ar likumu, ar šo likumu. Proti, ja es dzīvoju, teiksim, Vērēmu pagastā, man nav vienaldzīgi kas un kādā veidā iztērēs līdzekļus, teiksim, par netālu no Kārsavas esošā māla kalna norakšanu. Tā ir viena. Un tā var runāt par katru pozīciju, kas šeit ir rakstīta. Es domāju, ka būtu ļoti labi, ja tie, kas izstrādā gan reģionu attīstības, gan vides aizsardzības politiku - viņu kontrole atbild Saeimai, atbild visai tautai, valstij -, arī būtu tie, kas kopā ar šī zemākā līmeņa - pašvaldību - cilvēkiem spriestu un domātu par programmām, kā lētāk, bet labāk izmantot šos līdzekļus. Tas būtu pirmais. Tas ir konceptuāls jautājums, un tāpēc, bez šaubām, viņam ir vieta ne tikai 11. pantā, kā ir, bet tas ir gandrīz visos pantos, un viņš maina likuma būtību. Un otrs. Ja paskatās pielikumus, kur ir nosaukti dabas šie resursi, par kuriem tiek paredzēts iekasēt milzīgus nodokļus, varētu strīdēties, ka daži varētu būt lielāki, citi varētu būt mazāki, bet ir viens, tikai viens, par kuru nerunāja iepriekšējie runātāji, kas liek domāt, ka, arī konceptuāli nosakot šo līmeni atsevišķiem resursu veidiem, tie tomēr nav pārdomāti. Proti, ņemsim 18. pozīciju - "Sapropelis" pie 60 procentu mitruma. Latgalē pašreiz tā ir liela problēma - šis sapropelis. Ne tāpēc, ka viņa trūkst un par viņu būtu jāiekasē nauda, bet tāpēc, ka zivju ezeros ir maz, un daudzas firmas šodien pat pie pagasta pretimnākšanas un pagasta solījumiem piešķirt kādu cirsmu par lētāku naudu, vienalga neuzdrošinās šo sapropeli ņemt ārā, jo zivis slāpst. Un tagad, kad būs 10 santīmi par vienu tonnu, kad ir vairāk kā puse ūdens tajā tonnā, skaidrs, ka ar zivīm ezeros būs slikti. Paldies.".
• 1994_12_01-seq75 language "lv".
• 1994_12_01-seq75 speaker Janis_Urbanovics-1959.
• 1994_12_01-seq75 mentions Q822919.
• 1994_12_01-seq75 mentions Q211.