Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_01-seq24> ?p ?o. }

• 1994_12_01-seq24 type Speech.
• 1994_12_01-seq24 number "24".
• 1994_12_01-seq24 date "1994-12-01".
• 1994_12_01-seq24 isPartOf 1994_12_01.
• 1994_12_01-seq24 spokenAs 126.
• 1994_12_01-seq24 spokenText "Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Man gribētos paanalizēt jaunos nodokļu likumus no ražotāja viedokļa. Nav apstrīdams, ka jaunie nodokļu likumi ir solis uz priekšu Latvijas nodokļu likumdošanā, un par to jau te vairāki iepriekšējie runātāji, ministru ieskaitot, ir daudz runājuši. Un tāpēc es pakavēšos pie tiem jautājumiem, pie tām problēmām, par kurām ir vērts varbūt padomāt un palauzīt galvu, lai, virzoties uz priekšu, mēs izdarītu mazāk kļūdu. Tātad pirmais jautājums. Šeit Piebalga kungs minēja un uzsvēra, ka nodokļu kopējais apjoms sastāda ap 35 procentiem, - aptuveni, tas rādītājs ir aptuvens, - ap 35 procentiem no kopprodukta. Un uzstādīsim šeit jautājumu - vai tas ir daudz vai maz, salīdzinot ar Rietumu valstīs pieņemtajiem standartiem? Ja nodokļos vispār var runāt par standartiem. Tātad 35 procenti. Ja mēs salīdzinām tikai skaitļus kā lielumus, tādā gadījumā varam uzskatīt, ka mēs esam ļoti normālā līmenī attiecībā pret Rietumu valstīm. Bet ārkārtīgi atšķirīga ir situācija, kādā šie skaitļi realizējas dzīvē. Rietumu valstīs šis skaitlis ir normāls tāda procesa laikā, kad ražošanas pamatkapitāls, ražošanas pamatfondi, regulāri tiek atjaunoti, paātrinātā tempā tiek uzstādītas jaunas tehnoloģijas un viss pārējais, turpretim pie mums šī nodokļu slodze ražotājiem nāk situācijā, kad ir šajā ziņā ārkārtīgi nelabvēlīgs stāvoklis. Var sacīt tā, ka pēdējo 10 gadu laikā rūpniecībā ražošanas kapitāls ir atjaunots pazeminātā līmenī. Tātad ir noticis ražošanas kapitāla novecošanās process. Pie tam pēdējos četros gados praktiski lielākajā daļā uzņēmumu šis ražošanas kapitāls vispār vairs nav atjaunots. Tātad uz šīs situācijas fona šis skaitlis - 35 procenti - ir ļoti, ļoti augsts, un šā skaitļa, teiksim, iedarbība būs jūtama pazeminātos ražošanas attīstības tempos turpmākajā laikā. Tātad šajā ziņā acīmredzot valsts ekonomiskajai politikai būtu jābūt tādai, kas meklētu papildu iespējas investīcijām ražošanā. Tā būtu pirmā lieta, kas izriet no tā. Šeit bija runa par to, ka ir šajā nodokļu likumu sistēmā arī investīcijas veicinošie pasākumi. Un kā vienu no šiem pasākumiem min, lūk, šīs paaugstinātās amortizācijas normas. Protams, tas viss ir ļoti labi. Bet vēlreiz es gribu atgādināt to, ka pie reālās situācijas, kādā pašreiz atrodas Latvijas rūpniecība, - jo šeit mēs runājam par rūpniecību šajā brīdī, - pie šīs reālās situācijas tikai šāds investīcijas veicinošs pasākums ir pārāk neefektīvs, pārāk mazs, lai mēs varētu cerēt uz kaut kādām straujākām izmaiņām pozitīvā virzienā tuvākajā laikā. Nākošā nepilnība šajā nodokļu likumdošanā ir saistīta ar nodokļu administrēšanu. Pašreiz, cenšoties atvieglot Valsts ieņēmumu dienesta darbību, nodokļu likumdošanā ir ielikti tādi administrēšanas pasākumi, kas prasīs no uzņēmumiem lielus papīra daudzumus, viņu pārvadāšanu no uzņēmuma uz Ienākumu dienestu un otrādi, ko varētu pavisam efektīvi un vienkārši jebkurā laikā izdarīt jebkura liela uzņēmuma grāmatvedībā. Lūk, šis moments netiek ņemts vērā, un tādējādi nevajadzīgi tiek sarežģīta šī lieta. Uz to, teiksim, nodokļu likuma sastādītājiem arī derētu vērst uzmanību. Nākošais jautājums šinī pašā sakarībā ir - mums būtu jāmācās no pagātnes kļūdām. 1992. gadā šādu kļūdu dēļ radās ražošanas ekonomikā vesels sajukums, kuru vēl šobrīd ekonomiskie dienesti nav spējīgi atšķetināt. Un tas radās no tā, ka nodokļu likumus ierēdņi patvaļīgi interpretēja. Tātad mums vajadzētu, mācoties no šīm kļūdām, pieņemt šāda veida lēmumu, ka nodokļu likums stājas spēkā tikai tad, kad ir sagatavotas instrukcijas, kādā veidā pielietojami šie likumi, lai šī patvaļa nebūtu iespējama, jo, vēlreiz atkārtoju, mums jau ir negatīva pieredze pāris gadus atpakaļ šajā jautājumā. Kas attiecas uz lauksaimniecību, man gribētos īpašu uzmanību vērst uz to, ka jaunie nodokļu likumi relatīvi vairāk skar lauksaimniecību. Šis palielinājums nodokļos relatīvi lielāks ir lauksaimniecībā. Es nerunāju par absolūtiem skaitļiem, es runāju, ka relatīvi lielāks. Vai ir pamats šim relatīvi lielākajam palielinājumam lauksaimniecībā? Un atkal es gribu apelēt pie tā, ka pašreiz lauksaimniecībā ir notikušas ļoti kardinālas izmaiņas. Praktiski nelietojams ir kļuvis tas kapitāls, kas bijis agrākajā laikā, un zemniekam ir nepieciešams... ja mēs gribam kaut cik, kaut kādā mērā, konkurēt pasaules tirgū, ir nepieciešams jauns kapitāla uzkrājums. Daudzos gadījumos praktiski šis kapitāla uzkrājums zemnieku saimniecībās ir tuvu nullei. Lūk, šādā stāvoklī šie nodokļu palielinājumi nepavisam nav ne laikā, ne vietā. Par visiem šiem priekšlikumiem, par ko es šeit runāju vispārinātā veidā, Tautsaimnieku politiskajai apvienībai būs konkrēti priekšlikumi otrajam lasījumam par labojumiem nodokļu likumos, un es līdz ar to gribu aicināt deputātus ieklausīties šajās lietās tad, kad mēs otrajā lasījumā strīdēsimies par šīm lietām, un atbalstīt šīs lietas. Protams, nemainot paša Nodokļu likuma būtību. Man gribētos teikt tā, ka šī situācija, kādā mēs pašreiz esam, ja mēs viņu tā nopietni analizētu, mums parādītu varbūt vienu būtisku momentu, ka praktiski ar nodokļu likumdošanas palīdzību valsts budžeta palielināšanas iespējas ir izsmeltas. Es negribu šeit runāt par tiem skaitļiem, kas ielikti budžetā, - tas ir citas sarunas temats, bet šie skaitļi to rāda, ka valsts budžeta palielināšanas iespējas ir izsmeltas. Tātad ir pienācis pēdējais brīdis un, manuprāt, pietiekoši izdevīgs brīdis, kad būtu jāparunā par valsts ekonomiskās politikas zināmām maiņām, lai mēs varētu turpmākajā laikā cerīgāk skatīties nākotnē. Jo vienīgā reālā iespēja turpmākajā laikā iegūt lielākus ieņēmumus valsts budžetā, labāk nodrošināt to funkciju izpildi, kas valstij jānodrošina, ir vienīgi attīstot ražošanu, un šajā ziņā ir samērā izdevīgs stāvoklis, jo lielai daļai ražotāju ir iespējas palielināt ražošanu. Ir daudz tādu objektīvu apstākļu, kas var veicināt šo ražošanu, tikai vajadzētu mazliet pakoriģēt valsts ekonomisko politiku. Un es gribētu aicināt šeit klātesošos - pamēģināsim varbūt kopīgiem spēkiem darīt to, jo, atkārtoju vēlreiz, iespējas ir, un brīdis, es domāju, ir pietiekoši izdevīgs. Paldies.".
• 1994_12_01-seq24 language "lv".
• 1994_12_01-seq24 speaker Janis_Lucans-1937.
• 1994_12_01-seq24 mentions Q211.
• 1994_12_01-seq24 mentions Q7210239.